Professional Documents
Culture Documents
Kopsavilkums
„Agenda 21” struktūras sāka veidoties tūlīt pēc ANO Vispasaules ilgtspējīgas attīstības konferences 1992. gadā
Riodežaneiro, kurā tika pieņemtas pasaules jaunās vides politikas pamatnostādnes (dienas kārtība 21. gadsimtam
– Agenda 21), Eiropā ilgtspējīgas attīstības jautājumi aktualizējās un konkretizējās pēc Eiropas pilsētu Olborgas
konferences 1994. gadā, kad pieņēma Olborgas hartu un izveidoja Eiropas ilgtspējīgo pilsētu kustību.
Apņēmību izvēlēties pilsētas ilgtspējīgas attīstības ceļu un ievērot atklātības principu 1994.gadā apliecināja arī
Rīgas pilsēta, parakstot Olborgas Hartu. Tieši šis dokuments un sadarbība ar Rīgas sadraudzības pilsētu
Norčēpingu 2000.gadā kļuva par pamatu Rīgas „Agenda 21” centra izveidošanai. Vērtīga pieredze Centra
darbības sākumā tika iegūta izstrādājot pirmos Rīgas pilsētas stratēģiskos dokumentu vides jomā: Rīgas vides
stratēģiju 2000.-2010.gadam un Rīgas vides stratēģijas rīcības programmu 2002.-2010.gadam.
Pirmā vērtīga starptautiskās sadarbības pieredze tika gūta kopā ar Helsinku vides centru veicot Phare ACCESS
programmas finansētu pētījumu „Ilgtspējīgas attīstības plānošana un monitorings mikrorajona līmenī
Mežaparkā, Rīgā”, kā arī ANO Vides programmas (UNEP) ietvaros izstrādājot Rīgas pilsētas vides pārskatu
internetā.
2004. gadā Rīga pievienojās arī Olborgas saistībām (Aalborg Commitments)un Centrs sadarbībā ar Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti veica pirmos pētījumus Eiropas vienoto rādītāju (European
Common Indicators) programmas ietvaros, kā arī izstrādāja pilsētas esošās situācijas izvērtējumu attiecībā pret
Olborgas saistībām. Viens no secinājumiem bija: ilgtspējīgas attīstības veicināšana nav apzināta kā pašvaldības
darbības mērķis. Tas apstiprinājās arī, veicot vispārēju Rīgas pilsētas attīstības tendenču izvērtējumu un
izstrādājot Rīgas attīstības plāna Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu, kurā tika apzinātas
arī Rīgas jūras līča piekrastes attīstības problēmas un riska objekti. Kopumā bažas par pilsētvides stāvokli Rīgā
pieaug.
Teritoriāli Rīgas pilsēta piekrastei piekļāvās tikai 1924. gadā, kad Saeima ar likumu
apstiprinot pilsētas administratīvās robežas, papildus pilsētas robežās iekļāva tādas plašas
Pārdaugavas teritorijas kā Bolderaja un Daugavgrīva. Savukārt Daugavas labajā krastā Rīga
piekrastei pietuvojās tikai 1960. gadā, kad jau Padomju varas laikā Rīgai tika pievienota
Mangaļsala (Enciklopēdija..., 1988). Šobrīd lielāko daļu no Rīgas jūras līča piekrastes Rīgas
pilsētā un rajonā aizņem izveidots 1962. gadā izveidotais un tagad jau ievērojami paplašinātais
dabas parks „Piejūra”, kas ir kļuvusi par vienu no visapdraudētākajām aizsargājamām dabas
teritorijām Latvijā (Dabas..., 2004).
2
1. „AGENDA 21” CENTRS RĪGĀ: ĪSS RAKSTUROJUMS
Pasaulē kopumā Agenda 21 struktūras sāka veidoties tūlīt pēc ANO Vispasaules
ilgtspējīgas attīstības konferences 1992. gadā Riodežaneiro, kurā tika pieņemtas pasaules
jaunās vides politikas pamatnostādnes (dienas kārtība 21. gadsimtam – Agenda 21) (The Rio…,
1992). Eiropā, it īpaši pēc Eiropas pilsētu Olborgas konferences 1994. gadā, kad pieņēma
Olborgas Hartu (Eiropas Ilgtspējīgas…, 1994) un izveidoja Eiropas ilgtspējīgo pilsētu kustību,
šīs struktūras veidojās kā vides izglītības un informācijas centri, kas nodrošināja iespējas
iedzīvotājiem saņemt informāciju par vides jautājumiem un organizēja dažādus vides izglītības
pasākumus, akcentējot dzīvesveida izmaiņu sekmēšanu atbilstoši ilgtspējīgas attīstības (jaunās
vides politikas) prasībām.
Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valsts un tās galvaspilsēta centās iekļauties
pasaules un Eiropas apritē. Ilgtspējīgas attīstības kontekstā būtu jāmin Rīgas iesaistīšanās
globālajos un reģionālajos pilsētu sadarbības tīklos: Starptautiskajā Pašvaldību vides
aizsardzības padomē (ICLEI, 1992) un Baltijas Pilsētu savienībā (UBC, 1993), līdzdalība
pirmajā Eiropas ilgtspējīgo pilsētu konferencē un Olborgas Hartas parakstīšana (1994).
Dokumenti bija parakstīti, taču nebija tālākās darbības. Tikai 1997. gadā pēc Rīgas
sadraudzības pilsētas Norčēpingas priekšlikuma tika iecerēts projekts, kura rezultātā
2000. gadā tika izstrādāta Rīgas vides stratēģija (2000-2010) (Rīgas vides…, 2000) un Rīgas
domes Vides departamenta sastāvā izveidota struktūra ilgtspējīgas attīstības veicināšanai –
Rīgas vides (kopš 2006. gada – ilgtspējīgas attīstības) centrs „Agenda 21” (turpmāk tekstā –
Centrs).
Pateicoties tam, ka Latvija par savu ārpolitisko mērķi bija izvēlējusies iestāšanos Eiropas
Savienībā, pozitīva attieksme un izpratne no sadarbības pilsētu puses Centram dažu gadu laikā
ļāva izveidot stipras partnerattiecības starptautiskajā līmenī, radot iespēju iesaistīties nozīmīgos
sadarbības projektos. Centra darbību atbalstīja arī Rīgas domes politiķu vairākums, jo
uzskatīja, ka Centrs vajadzīgs kā „ķeksītis” ES pirmsiestāšanās prasību izpildei.
Latvija iestājās ES 2004. gada maijā. Tā paša gada jūnijā Olborgā notika 4. Eiropas
ilgtspējīgo pilsētu kustības konference, kurā tika pieņemts svarīgs dokuments ilgtspējīgas
attīstības veicināšanai – Olborgas saistības (Olborga…, 2004), un to parakstīja arī Rīga.
Iespējams, priekšvēlēšanu gaisotnē Rīgas dome 2004. gada novembra beigās apstiprināja
pilsētas pievienošanos Olborgas saistībām, un Centram tika dots mandāts koordinēt Olborgas
saistību izpildi, līdztekus vides sfērai vērtējot arī ekonomiskos un sociālos attīstības aspektus.
Tomēr pēdējās pašvaldību vēlēšanas 2005. gadā nesa Centram negaidītas pārmaiņas.
Jaunais Rīgas domes sastāvs uzsāka pilsētas līdzšinējās darbības pārskatīšanu. Dome izstrādāja
un pieņēma jaunu pašvaldības nolikumu. Saskaņā ar to visām domes struktūrvienībām bija
jāpārskata savi nolikumi, un galarezultātā tās tika sakārtotas stingri hierarhiskā un sektoriāli
3
bāzētā administratīvā sistēmā, kurā katru sektoru pārvaldīja konkrēts departaments, bet tā
pakļautībā tika nodotas pārējās šī sektora iestādes.
Vienlaicīgi tika likvidēta arī Rīgas domes „Agenda 21” padome, kas liecināja, ka Rīgā
izpratne par ilgtspējīgu attīstību bija palikusi 90-to gadu līmenī. Centrs tika uztverts tikai kā
vides aizsardzības sektora informācijas nodaļa, kam jāatrodas Vides departamenta sastāvā.
Vēlāk tas kļuva par pamatu arī paša Centra likvidācijai.
2002.gada 12.jūnijā Rīgas vides centrs „Agenda 21” izveidoja Rīgas vides aizsardzības
Fonda sabiedrisko padomi ar mērķi dot sabiedrībai iespēju sekot nodokļu naudas lietderīgai
izmantošanai un piedalīties Fonda lēmumu pieņemšanā, tādējādi veicinot Fonda darbības
atklātumu. Padomē bija apvienojušies ap 20 dažādu nevalstisko organizāciju, arodasociāciju,
izglītības un zinātnes iestāžu un citu organizāciju pārstāvji. Padomes sekretariāta funkcijas
veica Rīgas vides centrs „Agenda 21”.
ANO Vides programmas (UNEP) atbalstītās iniciatīvas „Pilsētu vides pārskati internetā”
(Cities Environment Reports On the Internet - CEROI) ietvaros tika sagatavots Rīgas vides
pārskats internetā un jau 2002. gada nogalē notika oficiālā Rīgas vides pārskata internetā
atklāšana (Rīgas vides pārskats…), bet 2003.gada maijā Rīgas vides pārskatam internetā tika
piešķirta UNEP Speciālbalva par labāko pilsētas vides pārskatu internetā Austrumeiropā un
Centrālāzijā. 2004.gada Rīgas vides pārskata informācija visās sadaļās tika daļēji atjaunota un
sadarbībā ar LU izveidota jauna sadaļa: „Enerģijas resursu patēriņš un ietekme”.
4
Vērtīga pieredze tika iegūta, sadarbībā ar Rīgas domes Ārlietu nodaļu, Pilsētas attīstības
komitejas vadību un Pilsētas attīstības departamenta Rīgas biroju gatavojot 2003. gada Rīgas
forumu, kur Centrs līdzdarbojās foruma sagatavošanā un starptautiskās sadarbības koordinācijā
ar ICLEI, Rīgas Foruma ietvaros organizējot Centrālās un Austrumeiropas starptautisko
Ūdens konferenci.
2005. gadā saskaņā ar Olborgas saistībām tika izstrādāts arī Rīgas pilsētas esošās
situācijas sākotnējais novērtējums, kā arī sagatavots un publicēts izdevums par novērtējuma
galvenajiem rezultātiem un secinājumiem „Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums
attiecībā pret Olborgas saistībām” (Rīgas pilsētas vides un…, 2005). Rīga bija viena no
pirmajām Olborgas saistības parakstījušām Eiropas pilsētām, kas šādu novērtējumu bija
sagatavojusi, tādēļ pētījums izsauca lielu interesi un tas tika prezentēts gan Rīgas domes
5
politiķiem un darbiniekiem, gan Latvijas Universitātē, gan starptautiskās konferencēs un ar to
tika iepazīstināti Centra sadarbības partneri Somijā un Zviedrijā. Par pētījumā izmantoto
metodoloģiju tika sagatavots un nolasīts referāts 5. Eiropas Ilgtspējīgo pilsētu konferencē
Seviljā.
Cits Centra darbības virziens saistīts ar vides izglītību, un te noteikti jāatzīmē projekts
„10 soļi Rīgas ilgtspējīgas attīstības virzienā”, kura mērķis bija iesaistīt Rīgas vidusskolēnus
videi draudzīgas ikdienas rīcības ieteikumu izstrādē, izveidojot atbilstošu vides izglītības mājas
lapu internetā. Projekts tika uzsākts 2005. gada maijā, pabeigts 2006. gada janvārī. Tajā
piedalījās 12 Rīgas vidusskolu komandas, kuras tikās trijos semināros, bet laikposmā starp
semināriem skolēni gatavoja projekta mājas darbus un iesūtīja priekšlikumus topošajai projekta
mājas lapai. Projekta noslēguma pasākumā 2006. gada janvārī tika prezentēta izveidotā
projekta mājas lapa „10 soļi Rīgas ilgtspējīgai attīstībai” (10 soļi…, 2006) Tajā uzskatāmā un
vizuāli atraktīvā veidā popularizēti videi draudzīgi ikdienas rīcības modeļi, kurus var izmantot
arī kā palīglīdzekli vides izglītībā.
Pārskats par Centra paveikto vides izglītības un sabiedrības informēšanas jomā būtu
nepilnīgs, ja nepieminētu arī Centra partnerību vides izglītības projektā „Ar godbijību pret
dzīvību” (Feel Reverence for Life), kura mērķis bija iepazīstināt sabiedrību, pašvaldības un
vides NVO ar Globālā Vides izglītības fonda (FEE) programmām, veicināt aktīvu iedzīvotāju
līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, radīt priekšnoteikumus un uzsākt pilnvērtīgu
vides izglītības sistēmu pieaugušajiem.
Iespēju dalīties zināšanās un pieredzē Centram deva partnerība BSR INTEREG III B
finansētā projektā „Konversijas tīkla izveide Baltijas jūras reģionā” (Development of a
Conversion Network in the Baltic Sea Region/CONVERNET) par jauna zemes izmantošanas
veida plānošanu agrākajās militārajās vai rūpniecības teritorijās. Ar projektā iesaistīto
dalībvalstu līdzdalību sagatavota rokasgrāmata „Conversion Handbook for the Baltic Sea
Region” (Conversion…, 2005) šādu teritoriju pārveidei, kas tika iespiesta Vācijā un izplatīta
projektā pārstāvētajās pilsētās. Rokasgrāmatā iekļauts arī Daugavgrīvas cietokšņa situācijas
apraksts 2005. gadā.
6
Ļoti nozīmīga Centram bija līdzdalība starptautiskajā projektā „Eiropas pilsētu
pārvaldība-25” (Managing Urban Europe – 25), kura atklāšanas pasākums 2005. jūnijā tika
sarīkots Rīgā. Projekta mērķis bija vides pārvaldības sistēmas ieviešana ES valstu pašvaldībās,
un projekta rezultātus bija paredzēts šā gada februārī prezentēt Berlīnē. Rīgas ilgtspējīgas
attīstības centrs diemžēl tad jau bija likvidēts, tomēr paliek projekta ietvaros Rīgā paveiktais,
tostarp ISO 14001 ieviešana trijos domes departamentos. Ar galvenajiem projekta rezultātiem
var iepazīties „Managing Urban Europe – 25” mājas lapā www.mue25.net
(ManagingUrbanEurope-25, 2008).
Attiecībā tieši uz paša Centra darbību, pēdējā posmā nozīmīgākā, protams, bija
piedalīšanās projektā „Ilgtspējības pārvaldības integrēti risinājumi Baltijas pilsētās”.
Projekta mērķis bija uz esošo „Agenda 21” struktūru bāzes Baltijas pilsētās veidot modernus
ilgtspējīgu attīstību koordinējošus centrus. Par šī projekta rezultātiem vairāk runāsim nākamās
nodaļas noslēgumā, dažādos skatījumos izvērtējot Rīgas pilsētas attīstības tendences.
7
2005), tika secināts, ka Rīgas attīstības stratēģijā izvirzītie prioritārie stratēģiskie mērķi ir
šaurāki nekā ES Lisabonas stratēģijā noteiktie trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāri – ekonomiskā
izaugsme, sociālā kohēzija un ekoloģiskā atjaunotne. To daļēji var pamatot ar Rīgas
pašvaldības ierobežotajām atbildības sfērām un vēlmi identificēt tieši tos mērķus, kuri,
nekonfliktējot ar ilgtspējīgas attīstības principiem, visvairāk atbilstu Rīgas interesēm un
iespējām.
Vides pārskatā tika arī uzsvērts, ka Rīgai kā Eiropas metropolei, lai veidotu saskanīgu
ilgtspējīgas attīstības un vides politiku, turpmāk attīstības dokumentos pilnīgāk jāintegrē ES
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ES 6. Vides rīcības plāna definētā vides aizsardzības
politika, mērķi un uzdevumi. Tāpat Rīgai nepieciešams sekot līdzi un identificēt, kādās vides
aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomās ES tuvākajā laikā pastiprināti tiks veikti kādi
pasākumi, tai skaitā, pieņemtas rīcības programmas un jauni normatīvie akti.
Vienlaicīgi tika norādīts, ka pēc Rīgas attīstības plāna dokumentu apstiprināšanas un
pakāpeniskas ieviešanas tomēr saglabāsies vai radīsies vairākas nozīmīgākās vides
problēmas.
Tāpat nav izvērtētas globālās klimata pārmaiņas, un ar to saistītās ūdens līmeņa izmaiņas
pasaules okeānā var būtiski ietekmēt plānoto apbūvi Daugavas palienē, salās un Ķīšezera un
Juglas ezera palienē.
8
3.2. Vides pārskatā identificētie Rīgas piekrastes vides un rūpnieciskie riska
objekti
Vides pārskatā tika apzinātas tās Rīgas pilsētas vietas, kas rada riskus dabisku procesu
ietekmē. Pie tādām pieskaitāmas Rīgas līča krasta zona, kā arī Daugavas un Lielupes zemās
piekrastes teritorijas. Lai mazinātu šīm teritorijām radītos draudus, Vides pārskata izstrādātāji
ieteica Rīgas pilsētai savos plānos paredzēt konkrētas rīcības.
Viena no problemātiskākajām vietām ar sevišķi augstu riska pakāpi ir 1,3 km zona Buļļu
salā, kur vērojama krasta atkāpšanās gadā vidēji par 1–2 metriem. Te vērojama arī vēja
ietekme, jo smiltis tiek iepūstas Daugavgrīvas dabas lieguma teritorijā. Ja netiks savlaicīgi
uzsākta aizsargbūvju projektēšana, nākotnē paredzams, ka tiks zaudētas dabas lieguma pļavas
un tiks noskalota priekškāpa 0,5–0,7 km garā posmā.
Rīgas teritorijā kā riska objekti minamas applūšanai pakļautās zemās palieņu pļavas –
Daugavas un Lielupes lejtece, Buļļupe, Ķīšezera pļavas, retāk Juglas ezera pļavas. Minētās
teritorijas var applūst, gan pūšot stipram ziemeļu vai ziemeļrietumu vējam, gan Daugavas
hidroelektrostaciju kaskādes avāriju gadījumā. Lai novērstu applūšanas radītos draudus,
potenciāli applūstošas teritorijas ieteicams neapbūvēt, bet nepieciešamās apbūvēšanas
gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi šo teritoriju aizsardzībai.
Vides pārskatā tika analizēta arī dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāna (Dabas
parka…, 2003) un Rīgas teritorijas plānojuma savstarpējās atbilstība.
Saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (Par īpaši…, 1993) visu
līmeņu teritorijas plānojumos jāņem vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības
plāni. Lielākā daļa dabas parka „Piejūra” teritoriju Rīgas teritorijas plānojumā noteiktas
atbilstoši dabas un apstādījumu teritorijas izmantošanas mērķiem. Taču vienlaikus ir atsevišķas
teritorijas, kuru izmantošanas mērķi abos minētos dokumentus noteikti atšķirīgi:
9
3) Mangaļsalā bijušās armijas un citu ēku vietas dabas aizsardzības plānā iekļautas dabas
parka zonā, nepieļaujot šeit būvniecību, bet teritorijas plānojumā noteiktais zemes
izmantošanas mērķis te ir sporta un rekreācijas apbūves teritorijas ar apstādījumiem.
Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām,
ko Centrs veica sadarbībā ar LU ekspertiem (Zīlāns, Āboliņa, 2005) un
turpmākie soļi Olborgas saistību izpildē sasaucas ar metodoloģisko pieeju,
kas būtu jāizmanto Rīgai, pildot ES Tematiskās pilsētvides stratēģijas
ieteikumus un īstenojot Leipcigas Hartā par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām
noteiktos principus un stratēģijas.
10
Izvērtējot Rīgas pašvaldības nolikumu un Rīgas domes
struktūrvienību sektoru plānu mērķu un rīcību atbilstību Olborgas
saistībām, tika secināts, ka pašvaldības nolikumu un sektoru plānu vājā
atbilstība Olborgas saistībām ir liecība, pirmkārt, profesionālās izpratnes
trūkumam par to, kādiem jābūt sektora attīstības mērķiem, lai tie veicinātu
ilgtspējīgu attīstību, kā arī par to, kādas rīcības veicina (vai neveicina) šo
mērķu sasniegšanu.
11
Kaut gan Rīgas vides stratēģija un Rīgas vides stratēģijas rīcības
programma ir kalpojušas par vadošiem ilgtspējīgas attīstības veicinošiem
dokumentiem Rīgā, arī to analīze pret Olborgas saistībām uzrāda, ka
nepieciešams tos aktualizēt un papildināt, lai pilnībā atspoguļotu Olborgas
saistību prasības.
Vienlaicīgi tas bija augsts Centra līdzšinējās darbības starptautisks vērtējums. Laikā, kad
ilgtspējības jautājumi Eiropas Savienībā sāk ieņemt noteicošo vietu pilsētas attīstības
plānošana, Baltijas valstīs unikālā Rīgas Agenda 21 centra pārtapšana par ilgtspējīgas attīstības
centru bija paraugs un rosinājums sekot Rīgas piemēram arī citām Baltijas valstu pilsētām. Tā,
piemēram, Kauņa, izstrādājot pilsētas vides stratēģiju, konsultējās ar Centru un par paraugu
ņēma Rīgas vides stratēģiju, bet projekta „Eiropas pilsētu pārvaldība-25” laikā, izmantojot
Rīgas pieredzi, izveidoja starpsektoru sadarbības veicināšanas padomi ar uzdevumu sekmēt
Olborgas saistību īstenošanu un integrētās pārvaldības ieviešanu.
Projekta ietvaros pieredzējušu Eiropas ekspertu vadībā tika izstrādāts metožu kopums,
kurš atrodams projekta mājas lapā (SUSTAINMENT…, 2007), aptver visus ilgtspējīgas
attīstības nodrošināšanai nepieciešamos aspektus un sniedz ilgtspējības jautājumu risināšanai
ieteikumus, metodes un konkrētus piemērus par citām pilsētām, lai palīdzētu efektīvi risināt
12
problēmas. Projekta uzmanības centrā bija starpsektoru struktūrvienības izveide un
pilnveidošana, lai nodrošinātu to, ka pilsētas attīstībā ir līdzsvarā ekonomiskie, ekoloģiskie un
sociālie aspekti.
Pamatā, protams, kā atzina arī projekta dalībnieki, jābūt kopīgai ilgtspējīgas attīstības
izpratnei.
Tieši tāpat ir ar struktūrvienību, kas koordinē ilgtspējīgu attīstību. Lai efektīvi vadītu
procesu, jābūt ne tikai vēlmei virzīt pilsētu ilgtspējīgas attīstības virzienā, bet arī kopīgai
izpratnei par ilgtspējīgas attīstības saturu un būtību: politiķiem, administrācijas pārstāvjiem un
visām iesaistītajām pusēm savas diskusijas par pilsētas attīstības jautājumiem jābalsta uz
vienota pamata.
Par vienotas izpratnes esamību vai neesamību liecina vispirms jau pašvaldības un tās
iestāžu nolikumi, pilsētas attīstības plāni, stratēģijas un to īstenošana. Rīgai, kā rāda arī iepriekš
aprakstītais pētījums par atbilstību Olborgas saistībām, ir vairāki savstarpēji nesaistīti vai pat
pretrunīgi politikas dokumenti ar neskaidrām atsaucēm uz ilgtspējīgu attīstību. Rīgas vides un
attīstības politikas novērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām norādīja uz būtisku
neatbilstību starp Olborgas saistībām un uzdevumiem, kas noteikti pašvaldības un
struktūrvienību nolikumos, sektoru plānos noteiktajiem mērķiem un rīcībām, tāpat mērķiem un
rīcībām, kas noteiktas Rīgas attīstības plānā.
Tāpat līdz šim nav bijis nekāda valsts atbalsta ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai gan
Latvija ir parakstījusi Leipcigas Hartu, kas valstij uzliek par pienākumu veicināt ilgtspējīgu
attīstību pilsētās.
Upsalas Universitātes Profesors Lars Ridens (Lars Ryden) savā priekšvārdā projekta
ietvaros Centra veiktam pētījumam „Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra pilnveidošanas
iespējamie risinājumi” (Rīgas ilgtspējīgas…, 2007) uzsvēra, ka „Pēdējā laikā Baltijas jūras
reģiona pilsētās aizvien aktuālāki kļūst ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Tam ir vairāki iemesli,
piemēram: klimata izmaiņu draudi un fosilā kurināmā krājumu samazināšanās, kas savukārt
krasi paaugstina izmaksas, nepieciešamība sakārtot ūdens un atkritumu saimniecību,
paātrināta ekonomikas pāreja uz postindustriālām struktūrām, labklājības problēmas, it īpaši
vecāka gadagājuma cilvēkiem un – Rīgas gadījumā – arī ievērojamas kvalificētu iedzīvotāju
daļas migrācija.
Nevienai no šīm problēmām nav īstermiņa risinājumu. Tā vietā nepieciešams celt
sabiedrības apziņas līmeni, iesaistīt to un uztvert kā līdzvērtīgu partneri, lai kopīgiem spēkiem
nodrošinātu materiālo resursu, cilvēkresursu un pilsētas telpas saprātīgu izmantošanu. Šie
uzdevumi prasa integrētu pieeju kā izpildvaras, tā politiskā līmenī.”
13
Tālāk profesors uzsver, ka lai Ilgtspējīgas attīstības centrs darbotos veiksmīgi, tam
jānodrošina trīs obligātas lietas: neatkarīga un funkcijām atbilstoša vieta pašvaldības struktūrā,
pietiekami spēcīga analītiskā un koordinējošā kapacitāte un pilna izpratne un atbalsts politiskā
līmenī.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības centram šos trīs obligātos priekšnosacījumus iegūt neizdevās
un 2007. gada nogalē Centrs tika likvidēts. Taču Centra darbības pieredze un veikto pētījumu
rezultāti var dot norādes ilgtspējīgas attīstības procesa veicināšanai pašvaldībās un iespēju
izvairīties no līdz šim pieļauto kļūdu atkārtošanas nākotnē.
Pozitīvu pārmaiņu cerībā Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21” iekļāvās
vairākos, to starp Baltijas Pilsētu savienības koordinētos, starptautiskos projektos, pārliecībā,
ka citu pilsētu pieredze un zināšanas dos ieguldījumu pilsētas samilzušo problēmu risināšanai
un paredzamu draudu novēršanai.
Taču cerētais nepiepildījās. Turklāt, kā rāda Rīgas piemērs, būtiskākie pilsētas attīstību
negatīvi ietekmējošiem faktori ir ne tikai pilsētas lēmumu pieņēmēju nievājošā attieksme pret
citu Eiropas pilsētu pieredzi un zināšanām, bet tikpat lielā mērā arī vienotas izpratnes trūkums
par pilsētas attīstību - dažādu iesaistīto pušu izpratne par ilgtspējīgu attīstību daudzos
gadījumos ir ievērojami atšķirīga.
Taču jebkurā gadījumā minētie faktori ievērojami traucē, pirmkārt, izprast, un, otrkārt, arī
īstenot praksē Baltijas Pilsētu savienības Rīcības programmā noteikto mērķi: Veicināt
ilgtspējīgu attīstību kā galveno Baltijas jūras reģiona konkurētspējas un pievilcības
pastiprināšanas principu!
14
1) Lai veidotu vienotu pašvaldību deputātu un darbinieku ilgtspējīgas attīstības
izpratni un rīcībspēju saistībā ar ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā galvenos instrumentus
(skarot ilgtspējīgas attīstības problemātiku) izmantot jebkuru mērķjomu projektus sadarbības
tīklu veidošanai un vispusīgai informācijas apmaiņai, organizējot seminārus, konferences un
apmācības par ilgtspējīgu attīstību un liekot uzsvaru uz konkrētiem risinājumiem.
2) Lai novērstu Latvijā valdošo bieži vien ir formālo attieksmi pret pašvaldību
stratēģiskiem plānošanas dokumentiem kopumā, nepieciešams izvērtēt esošo un topošo
pašvaldības plānu un normatīvo dokumentu atbilstību ilgtspējīgas attīstības principiem un
ES jaunās ilgtspējīgas attīstības politikas pamatnostādnēm.
4) Šī raksta mērķis ir atgādināt arī Eiropas Savienības institūcijām rast instrumentus lai
ietekmētu saistības parakstījušās puses tās pildīt. Galu galā tā taču ir arī goda lieta, turklāt
pēc Lisabonas līguma ratificēšanas arī Latvijā spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību Harta
(Eiropas..., 2007), kuras pirmajā pantā teikts: „Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir
jārespektē un jāaizsargā”.
***
Raksta autors izsaka visdziļāko pateicību nu jau likvidētā Rīgas ilgtspējīgas attīstības
centra „Agenda 21” bijušajiem darbiniekiem Ievai Liepiņai, Intai Andersonei, Sanitai
Jankovskai un it īpaši Laimonim Osim, kuru zināšanas, pašaizliedzība un godprātība bija visa
Centra paveiktā pamatā.
LITERATŪRA
10 soļi Rīgas ilgtspējīgai attīstībai: http://www.zalariga.lv [19.02.2008]
Āboliņa K. (2003): Risinājumi Mežaparka līdzsvarotai attīstībai Rīgā: iedzīvotāju un pārvaldes institūciju
viedokļu analīze // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 30-35
Conversion Handbook for the Baltic Sea Region (2005) MedienDesignBÜRO Berlin: http://edc-
viaregia.eu/aktuell.html?&L=5&tx_ttnews%5Bpointer%5D=1&cHash=2f4eb84450 [19.02.2008]
Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns (2004): http://piekraste.daba.lv/LV/IADT/PjDP/20050530/
[21.05 2008.]
Dabas parks „Piejūra” dabas aizsardzības plāns, SIA „Estonian,Latvian & Lithuanian Environment”, 2003:
http://www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/aizsardzibas_plani/vakarbulli_dap.pdf [17.04.2008]
Development and Implementation of the System of Sustainable Development Indicators for the City of Kyiv
(2005): http://www.britishcouncil.org/ukraine-science-seps-report-2005-69-05.pdf [19.02.2008]
Eiropas Ilgtspējīgas attīstības pilsētu harta - Olborgas harta (1994): http://www.lps.lv/dokumenti/kampana-
olborgas%20harta.doc [19.02.2008]
Eiropas Savienības Pamattiesību Harta, 2007: http://www.europa.eu.int/eur-
lex/lex/lv/treaties/dat/32007X1214/htm/C2007303LV.01000101.htm [21.05.2008]
Enciklopēdija Rīga (1988). Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga
15
European Common Indicators. Towards a Local Sustainability Profile (2003). Ambiente Italia Research Institute,
Italy.: http://ec.europa.eu/environment/urban/pdf/eci_final_report.pdf [19.02.2008]
Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma Vides pārskats Rīgas attīstības plānam 2006. – 2018. gadam (2005):
http://www.agenda21riga.lv/upload_file/SIVNgala.doc [19.02.2008]
Leipcigas Harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām (2007):
http://www.eukn.org/binaries/eukn/eukn/policy/2007/8/leipzig-charta-adr-lv.pdf [19.02.2008]
Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Saeima, 1993
ManagingUrbanEurope-25: http://www.mue25.net/ListFullArtGrp.aspx?m=2 [19.02.2008]
Nikodemus O., Lukstiņa G. (2005): Rīgas attīstības plāna stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums: prakse,
process, rezultāti un iespējamie risinājumi // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 5-11
Olborga+10 – Iedvesmojoša nākotne (2004):
http://www.agenda21riga.lv/upload_file/AALBORG_COMMITMENTS.doc [19.02.2008]
Pilsētvides tematiska stratēģija (2005): http://ec.europa.eu/environment/urban/thematic_strategy.htm
[19.02.2008]
Rīgas attīstības ilgtspējība: Iespējas un izaicinājumi (2005). Rīgas domes Rīgas vides centrs “Agenda 21” un
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra pilnveidošanas iespējamie risinājumi (2007). Rīgas ilgtspējīgas attīstības
centrs „Agenda 21”
Rīgas pilsētas apstādījumu attīstības koncepcija 2007.–2018.gadam (2006):
http://www.agenda21riga.lv/upload_file/apstadjumu)koncepcija.doc [07.04.2008]]
Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām(2005) // Rīgas vides centrs
„Agenda 21”, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Rīgas vides stratēģija 2000-2010 (2000). RD Vides departaments, Rīgas Vides centrs „Agenda 21”:
http://www.agenda21riga.lv/upload_file/Rigas_vides_strategija.pdf [19.02.2008]
Rīgas vides stratēģijas Rīcības programma 2002-2010 (2002). Rīgas Vides centrs „Agenda 21”:
http://www.agenda21riga.lv/upload_file/300018/RVSRPlatv.pdf [19.02.2008]
Rīgas vides pārskats CEROI 2001. Rīgas vides centrs „Agenda 21”:
http://www.ceroi.net/reports/riga/latviski/lvl_index.htm [19.02.2008]
SUSTAINMENT - Integrated solutions for Sustainable Management in Baltic Cities: http://www.sustainment-
project.net/ [19.02.2008]
The Rio Declaration on Environment and Development -Agenda 21(1992): http://habitat.igc.org/agenda21/rio-
dec.htm [19.02.2008]
UBC Agenda 21 Action Programme 2004-2009 - Roadmap for Sustainable Baltic Cities (2003):
http://www.ubc.net/today/pictures/VIIth-general/UBCA21ActionProgramme04-09.pdf [21.05.2008.]
Zīlāns A., Āboliņa Kr. (2005): Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas
saistībām // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 12-29
16