You are on page 1of 15

La presente evidencia de aprendizaje retoma los principales temas estudiados en esta unidad.

1.- Resuelve los siguientes problemas:

Resuelve el problema de valor inicial usando la transformada de Laplace:

y" − 2y = et sen(t), y(0) = 0, y´(0) = 0

𝑠 2 𝑦(𝑠) − 𝑠𝑦(0) − 𝑦´(0) − 2𝑦(𝑠) = 𝐿{𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡)}

Sustituimos valores

𝑠 2 𝑦(𝑠) − 2𝑦(𝑠) = 𝐿{𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡)}

𝑎 1 1
𝐿{𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡)} = 𝐿{𝑠𝑒𝑛(𝑎𝑡) = = 2 =
𝑠2 +𝑎 2 𝑠 + 1 (𝑠 − 1)2 + 1

Nos queda:

1
𝑠 2 𝑦(𝑠) − 2𝑦(𝑠) =
(𝑠 − 1)2 + 1

1
𝑦(𝑠)(𝑠 2 − 2) =
𝑠 2 − 2𝑠 + 2
1
𝑦(𝑠) =
𝑠 2 − 2𝑠 + 2
(𝑠 2 − 2)

Representamos

1
𝑦(𝑠) =
(𝑠 4 − 2𝑠 3+ 4𝑠 − 4)

Descomponemos en fracciones para aplicar la transformada:

1 1 𝑠 𝑠
𝑦(𝑠) = = + −
(𝑠 4 − 2𝑠 3 2 2 2
+ 4𝑠 − 4) 2(𝑠 − 2) 4(𝑠 − 2) 4(𝑠 − 2𝑠 + 2)

1
𝑦(𝑠) =
(𝑠 2 − 2𝑠 + 2)(𝑠 2 − 2)

1 1 1 1 + √2 √2 − 1
𝑙𝑎𝑝𝑙𝑎𝑐𝑒 ∶ −𝑒 𝑡 ( cos(𝑡)_ sin(𝑡) + 𝑒 √2 𝑡 − 𝑒 − √2 𝑡
(𝑠 2 2
− 2𝑠 + 2)(𝑠 − 2) 4 4 8 8

1
𝐿−1 { }
𝑠2 − 2𝑠 + 2)(𝑠 2 − 2
Tenemos:

1 𝐴𝑠 + 𝐵 𝐶𝑠 + 𝐷
= 2 + 2
(𝑠 2 2
− 2𝑠 + 2)(𝑠 − 2) 𝑠 − 2𝑠 + 2 𝑠 − 2

1 = 𝐴𝑠(𝑠 2 − 2) + 𝐵(𝑠 2 − 2) + 𝐶𝑠(𝑠 2 − 2𝑠 + 2) + 𝐷(𝑠 2 − 2𝑠 + 2)

Comparamos coeficientes

𝑠 3 = 𝐴 + 𝐶 = 0𝐴 = −𝐶

𝑠 2 = 𝐵 − 2𝐶 + 𝐷 = 0 Ec. 1

𝑠 = −2𝐴 + 2𝐶 − 2𝐷 = 0 Ec. 2

𝐶𝑜𝑛𝑠𝑡𝑎𝑛𝑡𝑒 = −2𝐵 + 2𝐷 = 1Ec. 3

Se sustituye

Ec. 2 −2(−𝐶) + 2𝐶 − 2𝐷 = 0

4𝐶 = 2𝐷

𝑫 = 𝟐𝑪

Ec. 1 𝐵 − 2𝐶 + 𝐷 = 0

𝐵 − 2𝐶 + (2𝐶) = 0

𝑩=𝟎

Ec. 3 −2𝐵 + 2𝐷 = 1

−2(0) + 2(2𝐶) = 1

4𝐶 = 1

𝟏
𝑪=
𝟒

𝐴 = −𝐶

𝟏
𝑨=−
𝟒
Sustituimos valores

1 1 1
1 − 𝑠+0 𝑠+
= 4 + 4 2
(𝑠 2 − 2𝑠 + 2)(𝑠 2 − 2) 𝑠 2 − 2𝑠 + 2 𝑠 2 − 2

1 −𝑠 𝑠+2
= +
(𝑠 2 − 2𝑠 + 2)(𝑠 − 2) 4(𝑠 − 2𝑠 + 2) 4(𝑠 2 − 2)
2 2

Tenemos

−𝑠 𝑠+2
𝑦(𝑠) = +
4(𝑠 2 − 2𝑠 + 2) 4(𝑠 2 − 2)

Se realiza la transformada inversa de Laplace:

−𝑠 𝑠+2
𝐿−1 { + }
4(𝑠 2 − 2𝑠 + 2) 4(𝑠 2 − 2)
−𝑠
Para
4(𝑠2 −2𝑠+2)

Desarrollamos:

−𝑠 1 𝑠
=− ( 2 )
4(𝑠 2 − 2𝑠 + 2) 4 𝑠 − 2𝑠 + 2

1 𝑠
=− ( )
4 (𝑠 − 1)2 + 1

1 (𝑠 − 1) + 1
=− ( )
4 (𝑠 − 1)2 + 1

1 (𝑠 − 1) + 1
=− ( )
4 (𝑠 − 1)2 + 1

1 (𝑠 − 1) 1 1
=− ( 2 )− ( )
4 (𝑠 − 1) + 1 4 (𝑠 − 1)2 + 1

Obtenemos:

1 (𝑠 − 1) 1 1 𝑠+2
𝐿−1 {− ( ) − ( ) + }
4 (𝑠 − 1)2 + 1 4 (𝑠 − 1)2 + 1 4(𝑠 2 − 2)
Para:

𝑠+2
4(𝑠 2 − 2)

Factorizamos:

(𝑠 2 − 2) = (𝑠 + √2)(𝑠 − √2)

Tenemos:

𝑠+2 𝐴 𝐵
= +
4(𝑠 + √2)(𝑠 − √2) 𝑠 + √2 𝑠 − √2

𝐴(𝑠 − √2) + 𝐵(𝑠 + √2)


=
(𝑠 + √2)(𝑠 − √2)

𝑠 + 2 = 𝐴𝑠 − 𝐴√2 + 𝐵𝑠 + 𝐵√2

= (𝐴 + 𝐵)𝑠 + (−𝐴√2 + 𝐵√2)

(𝐴 + 𝐵) = 1

Multiplicamos por √𝟐

−𝐴√2 + 𝐵√2 = 2

2𝐵√2 = 2 + √2

𝟏 𝟏
𝑩= +
𝟐 √𝟐

𝟏 𝟏
(𝐴 + ( + )) = 1
𝟐 √𝟐

𝟏 𝟏
𝑨= −
𝟐 √𝟐

Tenemos:

𝟏 𝟏 𝟏 𝟏
𝐴 𝐵 𝟐 − √𝟐 𝟐 + √𝟐
+ = +
𝑠 + √2 𝑠 − √2 𝑠 + √2 𝑠 − √2
𝟏 𝟏 𝟏 𝟏
𝟐 − √𝟐 𝟐 + √𝟐 1 − √2 1 + √2
+ = +
𝑠 + √2 𝑠 − √2 8(𝑠 + √2) 8(𝑠 − √2)

Tenemos:

1 (𝑠 − 1) 1 1 1 − √2 1 + √2
𝐿−1 {− ( ) − ( ) + + }
4 (𝑠 − 1)2 + 1 4 (𝑠 − 1)2 + 1 8(𝑠 + √2) 8(𝑠 − √2)

Para:

(𝑠 − 1)
𝐿−1 { }
(𝑠 − 1)2 + 1

Aplicamos:

𝐿−1 {𝐹(𝑠)} = 𝑓(𝑡)𝐿−1 {𝐹(𝑠 − 𝑎)} = 𝑒 𝑎𝑡 𝑓(𝑡)

(𝑠 − 1) 𝑠
𝐿−1 { 2 } = 𝑒 𝑡 𝐿−1 { 2 }
(𝑠 − 1) + 1 𝑠 +1

𝑠
𝐿−1 { 2 } = cos(𝑎𝑡)
𝑠 + 𝑎2
𝑠
𝐿−1 { 2 } = cos(𝑡)
𝑠 +1

(𝑠 − 1)
𝐿−1 { } = 𝑒 𝑡 cos(𝑡)
(𝑠 − 1)2 + 1

1 1 1 1 − √2 1 + √2
− 𝑒 𝑡 cos(𝑡) + 𝐿−1 {− ( ) + + }
4 4 (𝑠 − 1)2 + 1 8(𝑠 + √2) 8(𝑠 − √2)

1 1
𝐿−1 {( 2
)} = 𝑒 𝑡 𝐿−1 { 2 }
(𝑠 − 1) + 1 𝑠 +1
𝑎
𝐿−1 { 2 } = 𝑠𝑒𝑛 (𝑎𝑡)
𝑠 + 𝑎2
1
𝐿−1 { } = 𝑠𝑒𝑛(𝑡)
𝑠2 +1
1
𝐿−1 {( )} = 𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡)
(𝑠 − 1)2 + 1
1 1 1 − √2 1 + √2
= − 𝑒 𝑡 cos(𝑡) − 𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡) 𝐿−1 {+ + }
4 4 8(𝑠 + √2) 8(𝑠 − √2)

1 − √2 1 − √2 1
𝐿−1 { } = 𝐿−1 {( )( )}
8(𝑠 + √2) 8 𝑠 + √2

1 − √2 −1 1
= 𝐿 { }
8 𝑠 + √2
1
𝐿−1 { } = 𝑒 𝑎𝑡
𝑠−𝑎
1
𝐿−1 { } = 𝑒 −√2𝑡
𝑠 + √2

1 1 1 − √2 −√2𝑡 −1 1 + √2
= − 𝑒 𝑡 cos(𝑡) − 𝑒 𝑡 𝑠𝑒𝑛(𝑡) + 𝑒 𝐿 {+ }
4 4 8 8(𝑠 − √2)

Desarrollamos para la última transformada

𝟏 𝟏 𝟏 − √𝟐 −√𝟐𝒕 𝟏 + √𝟐 √𝟐𝒕
= − 𝒆𝒕 𝐜𝐨𝐬(𝒕) − 𝒆𝒕 𝒔𝒆𝒏(𝒕) − 𝒆 + 𝒆
𝟒 𝟒 𝟖 𝟖

Un pedazo de cobre con forma de una esfera con una temperatura de 100°C, cae en un barril lleno de agua
con una temperatura de 0°C, la esfera trasfiere calor al agua, por lo que su temperatura disminuye. La
ecuación que representa el coeficiente de transferencia de calor entre la esfera y el agua con respecto al
tiempo es la siguiente:

Si T(0)=100. Calcula la distribución de temperatura utilizando la transformada de Laplace

Para desarrollar consideramos:

𝑑𝑓
𝐿{𝑓´(𝑡)} = 𝐿 { }
𝑑𝑡

= 𝑠 𝐿{𝑓(𝑡)} − 𝑓(0)
Por lo tanto:

𝑇´ + 0.01𝑇 = 0

Aplicamos la transformada de Laplace:

𝐿{𝑇´ + 0.01𝑇} = 𝐿{0}

Consideramos que:

𝐿{0} = 0

𝐿{𝑇´(𝑡)} + 0.01 𝐿{𝑇(𝑡)} = 0

𝑠𝐿{𝑇(𝑡)} − 𝑇(0) + 0.01 𝐿{𝑇(𝑡)} = 0

Aplicamos T(0)=100

𝐿 {𝑇(𝑡){(𝑠 + 0.01) − 100 = 0

Tenemos:

100
𝐿 {𝑇(𝑡)} =
𝑠 + 0.01

Aplicamos la transformada inversa de Laplace obteniendo:

𝐿−1 {𝑎 ∗ 𝑓(𝑡)} = 𝑎 ∗ 𝐿−1 {𝑓(𝑡)}

1
= 100 𝐿−1 { }
𝑠 + 0.01

Utilizamos la tabla de las transformadas:

1
𝐿−1 { } = 𝑒 𝑎𝑡
𝑠−𝑎
1
𝐿−1 { } = 𝑒 −0.01𝑡
𝑠 + 0.01

Distribuimos la temperatura:

= 𝟏𝟎𝟎 𝒆−𝟎.𝟎𝟏𝒕
Se tiene un resorte colgado de forma vertical, la parte superior esta fija y en la parte inferior tiene sujeta una
masa de 20kg. Después de estar en equilibrio se jala la masa a una distancia de 30cm y se suelta, si k=90
Nw/m y que la resistencia del aire es proporcional a 4v

a) Plantea la ecuación diferencial de segundo orden.


b) Resuelve la ecuación diferencial utilizando la transformada de Laplace.

𝑚 = 20 𝑘𝑔

𝑁
𝑘 = 90
𝑚

𝐿𝑎 𝑟𝑒𝑠𝑖𝑠𝑡𝑒𝑛𝑐𝑖𝑎 𝑑𝑒𝑙 𝑎𝑖𝑟𝑒 𝑝𝑟𝑜𝑝𝑜𝑟𝑐𝑖𝑜𝑛𝑎𝑙 𝑎 4𝑣

𝐿𝑎 𝑓𝑢𝑒𝑟𝑧𝑎 𝑑𝑒 𝑎𝑚𝑜𝑟𝑡𝑖𝑔𝑢𝑎𝑐𝑖𝑜𝑛 = 4𝑣

= 4𝑥´

= 𝑐𝑥´

Tenemos

a) La ecuación es:

𝒎𝒙" + 𝒄𝒙´ + 𝒌𝒙 = 𝟎

20𝑥" + 4𝑥´ + 90𝑥 = 0

𝑥0 = 30 𝑐𝑚 𝑐𝑢𝑎𝑛𝑑𝑜 𝑡 = 0

𝑥0 = 0.3 𝑚
𝑚
𝑥´0 = 0
𝑠

𝒄𝒖𝒂𝒏𝒅𝒐 𝒕 = 𝟎

b) Se aplica la transformada de Laplace

20𝑥" + 4𝑥´ + 90𝑥 = 0

20(𝑠 2 𝑥(𝑠) − 𝑠𝑥(0) − 𝑥´(0)) + 4(𝑠𝑥(𝑠) − 𝑥(0)) + 90𝑥(𝑠) = 0

Sustituimos los valores iniciales, y obtenemos:

20(𝑠 2 𝑥(𝑠) − 𝑠𝑥(0.3) − 0) + 4(𝑠𝑥(𝑠) − 0.3) + 90𝑥(𝑠) = 0

20𝑠 2 𝑥(𝑠) − 6𝑠 + 4𝑠𝑥(𝑠) − 1.2 + 90𝑥(𝑠) = 0


𝑥(𝑠)(20𝑠 2 + 4𝑠 + 90) − 6𝑠 − 1.2 = 0

𝑥(𝑠)(20𝑠 2 + 4𝑠 + 90) = 6𝑠 + 1.2

6𝑠 + 1.2
𝑥(𝑠) =
20𝑠 2 + 4𝑠 + 90

Se reduce la expresión:

3𝑠 + 0.6
𝑥(𝑠) =
10𝑠 2 + 2𝑠 + 45

3𝑠 + 0.6 1 3𝑠 + 0.6
𝑥(𝑠) = = ( )
2
10𝑠 + 2𝑠 + 45 10 1 2 𝑠 9
(𝑠 + ) + +
10 5 2

1 3𝑠 + 0.6
( )
10 1 2 449
(𝑠 + ) +
10 100

1
1 3 (𝑠 + 10) + 0.3
= ( )
10 1 2 449
(𝑠 + ) +
10 100

1
3 𝑠 + 10 0.3 1
= ( ) + ( )
10 1 2 449 10 1 2 449
(𝑠 + 10) + 100 (𝑠 + 10) + 100

Aplicamos transformada inversa de Laplace:

1
3 −1 𝑠 + 10 0.3 −1 1
= 𝐿 { 2 }+ 𝐿 { }
10 1 449 10 1 2 449
(𝑠 + 10) + 100 (𝑠 + 10) + 100

Tenemos:

𝐿−1 {𝐹(𝑠)} = 𝑓(𝑡)𝐿−1 {𝑓(𝑠 − 𝑎)} = 𝑒 𝑎𝑡 𝑓(𝑡)


1
𝑠 + 10 1 𝑠
𝐿−1
{ 2 } = 𝑒 −10𝑡 𝐿−1 { }
1 449 𝑠 2 + 449
(𝑠 + 10) + 100 100

Tenemos:
𝑠
𝐿−1 { 2 } = cos(𝑎𝑡)
𝑠 + 𝑎2

𝑠 𝑠 449
𝐿−1 { }= 2 = cos (√ 𝑡)
449 100
𝑠2 + 449
100 𝑠 2 + (√100)
{ }

Por lo qué:

1
𝑠+ 1 449
𝐿−1
{ 10
}=𝑒
− 𝑡
10 cos (√ 𝑡)
1 2 449 100
(𝑠 + 10) + 100

Tenemos:

3 −1𝑡 449 0.3 −1 1


= 𝑒 10 cos (√ 𝑡) + 𝐿 { }
10 100 10 1 2 449
(𝑠 + 10) + 100

Para:

1
𝐿−1 { }
1 2 449
(𝑠 + 10) + 100

Aplicamos:

𝐿−1 {𝐹(𝑠)} = 𝑓(𝑡)𝐿−1 {𝐹(𝑠 − 𝑎)} = 𝑒 𝑎𝑡 𝑓(𝑡)

1 1 1
𝐿−1 { 2 } = 𝑒 −10𝑡 𝐿−1 { }
1 449 2 449
(𝑠 + 10) + 100 𝑠 + 100
√449
−1
1 −1
10 10
𝐿 { }=𝐿
2 449 √449
2
𝑠 + 2 √449
100 𝑠 + ( 10 )
{ }

Aplicamos:
𝑎
𝐿−1 { 2 } = 𝑠𝑒𝑛(𝑎𝑡)
𝑠 + 𝑎2

√449
−1
10 10 10 √449
𝐿 2 = 𝑠𝑒𝑛 𝑡
√449 √449 √449 10
𝑠2 + (
{ 10 ) }

10 1 √449
𝑒 −10𝑡 𝑠𝑒𝑛 𝑡
√449 10

Agrupamos los términos que se obtuvieron anteriormente:

3 −1𝑡 449 0.3 10 − 1 𝑡 √449


= 𝑒 10 cos (√ 𝑡) + 𝑒 10 𝑠𝑒𝑛 𝑡
10 100 10 √449 10

Simplificamos

3 −𝑡 449 0.3 10 − t √449


= 𝑒 10 cos (√ 𝑡) + 𝑒 10 𝑠𝑒𝑛 𝑡
10 100 10 √449 10

Para

0.3 10
10 √449
Aplicamos la multiplicación de fracciones:

𝑎 𝑐 𝑎∗𝑐
∗ =
𝑏 𝑑 𝑏∗𝑑

𝟑 −𝒕 𝟒𝟒𝟗 𝟎. 𝟑 − 𝐭 √𝟒𝟒𝟗
= 𝒆 𝟏𝟎 𝐜𝐨𝐬 (√ 𝒕) + 𝒆 𝟏𝟎 𝒔𝒆𝒏 𝒕
𝟏𝟎 𝟏𝟎𝟎 √𝟒𝟒𝟗 𝟏𝟎

Halla la serie de Fourier de la siguiente función con un período de 2π:

1, −𝜋 < 𝑥 < 0
𝑓(𝑥) = {
−1, 0 < 𝑥 < 𝜋

𝒑 = 𝟐𝛑

Aplicamos la fórmula de Fourier:


𝒑
𝟐
= ∫ 𝒇(𝒙)𝒅𝒙
𝒑
−𝒑

𝒑
𝟐
= ∫ 𝒇(𝒙)𝒅𝒙
𝟐𝛑
−𝒑

𝒑
𝟏
= ∫ 𝒇(𝒙)𝒅𝒙
𝛑
−𝒑


𝑎0 𝑛𝜋 𝑛𝜋
𝑓(𝑥) = + ∑(𝑎𝑛 cos 𝑥 + 𝑏𝑛 𝑠𝑒𝑛 𝑥)
2 𝑝 𝑝
𝑛=1

π
1
𝑎0 = ∫ 𝑓(𝑥)𝑑𝑥
π
−π

π
1
𝑎𝑛 = ∫ 𝑓(𝑥) cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π
−π

π
1
𝑏𝑛 = ∫ 𝑓(𝑥)𝑠𝑒𝑛 (𝑛𝑥)𝑑𝑥
π
−π
0 π
1 1
𝑎0 = ∫ 𝑓(𝑥)𝑑𝑥 + ∫ 𝑓(𝑥)𝑑𝑥
π π
−π 0

0 π
1 1
= ∫(1)𝑑𝑥 + ∫(−1)𝑑𝑥
π π
−π 0

Para:
0
0
∫(1)𝑑𝑥 = 𝑥−π = 0 − (−π) = π
−π

π
1 1
= (π) + ∫(−1)𝑑𝑥
π π
0

Para:
π

∫(−1)𝑑𝑥 = (−𝑥)π0 = (−π) − (−0) = −π


0

1 1
= (π) + (−π)
π π

Obtenemos:

𝒂𝟎 = 𝟎
0 π
1 1
𝑎𝑛 = ∫ 𝑓(𝑥) cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥 + ∫ 𝑓(𝑥) cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π π
−π 0

0 π
1 1
𝑎𝑛 = ∫(1) cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥 + ∫(−1) cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π π
−π 0

0 π
1 1
𝑎𝑛 = ∫ cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥 − ∫ cos(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π π
−π 0

1 𝑠𝑒𝑛 𝑛𝑥 0 𝑠𝑒𝑛 𝑛𝑥 π
= {( ) −( ) }
π 𝑛 −π 𝑛 0
1
= (0)
π

𝒂𝒏 = 𝟎
π
1
𝑏𝑛 = ∫ 𝑓(𝑥)𝑠𝑒𝑛 (𝑛𝑥)𝑑𝑥
π
−π

0 π
1 1
= ∫(1) sen(𝑛𝑥) 𝑑𝑥 + ∫(−1) sen(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π π
−π 0

0 π
1 1
= ∫ sen(𝑛𝑥) 𝑑𝑥 − ∫ sen(𝑛𝑥) 𝑑𝑥
π π
−π 0

1 𝑐𝑜𝑠 𝑛𝑥 0 𝑐𝑜𝑠 𝑛𝑥 π
= {(− ) − (− ) }
π 𝑛 −π 𝑛 0

1 𝑐𝑜𝑠 𝑛𝑥 0 𝑐𝑜𝑠 𝑛𝑥 π
= − {( ) −( ) }
π 𝑛 −π 𝑛 0

1 1 − (−1)𝑛 (−1)𝑛 − 1
= − {( )−( )} 𝑛𝑜𝑡𝑎 cos 𝑛π = (−1)n
π 𝑛 𝑛

1 2 − 2(−1)𝑛
=− { }
π 𝑛

2
= [(−1)𝑛 − 1]

𝟐
𝒃𝒏 = [(−𝟏)𝒏 − 𝟏]
𝐧𝛑
Sustituimos los valores antes obtenidos y nos queda:


𝑎0 𝑛𝜋 𝑛𝜋
𝑓(𝑥) = + ∑(𝑎𝑛 cos 𝑥 + 𝑏𝑛 𝑠𝑒𝑛 𝑥)
2 𝑝 𝑝
𝑛=1

∞ ∞
0 2
𝑓(𝑥) = + ∑((0) cos(𝑛𝑥) 𝑥 + ∑ [(−1)𝑛 − 1]𝑠𝑒𝑛 (𝑛𝑥)
2 nπ
𝑛=1 𝑛=1


𝟐
𝒇(𝒙) = ∑ [(−𝟏)𝒏 − 𝟏]𝒔𝒆𝒏 (𝒏𝒙)
𝐧𝛑
𝒏=𝟏

You might also like