You are on page 1of 17

2

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE RTU Būvniecības specialitāšu studentiem, studiju procesā izstrādājot uz
Būvkonstrukciju katedra koka konstrukciju projektēšanu orientētus praktiskus darbus, studiju
darbus un inženierprojektus, nereti rodas nepieciešamība detalizēti
izprojektēt stieptu koka konstrukciju naglu savienojumus. Sastādītajos
metodiskajos norādījumos apkopta detalizēta informācija par šādu
savienojumu projektēšanu, un tā var sekmēt praktisko darbu izpildīšanas
gaitu mācību priekšmetā „Būvkonstrukcijas”, ka arī studiju darbu un
projektu kvalitātes paaugstināšanu.
METODISKIE NORĀDĪJUMI

STIEPTU KOKA KONSTRUKCIJU Metodiskos norādījumus sastādīja doktorants V. Goremikins un


NAGLU SAVIENOJUMU asoc.prof. D. Serdjuks
PROJEKTĒŠANAI
(LVS EN 1995-1-1)
Recenzents: Dr.sc.ing. L.Kupče

UDK 624.011.1(072)

Me 803

RTU ISBN 978-9984-39-875-4


Rīga, 2009
3 4
IEVADS 1. STIEPTA SAVIENOJUMA APRĒĶINA SECĪBA

Koka konstrukciju elementu – baļķu, šķautņu, dēļu izmērus 1.1. STIEPTA ELEMENTA NESTSPĒJAS NOTEIKŠANA
nosaka sortiments un koku dabiskie izmēri – garums un šķērsgriezums.
Iebūvējot koka konstrukcijas ēkās un citās inženierceltnēs, bieži vien Lai noteikt nepieciešamo naglu skaitu, vispirms jāzina, kāda
koka elementi jāsavieno. Būvkokus savā starpā savieno tieši vai ar nestspēja ir savienojamiem elementiem.
speciālam saitēm – līmi, tapām, naglām, skrūvēm, aptverēm, piekariem, Elementa nestspēju var noteikt, izejot no stiprības nosacījuma:
uzliktņiem, skavām, dzintelēm u. tml.
Viens no izplātītākiem ir naglu savienojums. N t ,d
Naglas ir metāla elementi, kas cieši ievietoti savienojamos  t ,0,d   f t ,0, d ,
Ant
būvkokos un neļauj tiem savstarpēji pārvietoties. Naglas lieto saliktajās
sijās, statņos vai konstrukciju mezglos. Naglas darbojas liecē, bet koksne Nt ,d  Ant  f t ,0,d . (1)
ligzdas sieniņās – virsmas spiedē.
Nesošajos savienojumos rekomendē lielot naglas no tērauda, kura kur Nt,d – elementa nestspēja;
robežpretestība stiepē ir ne mazāka par 600 N/mm2. Naglas aizsargā pret Ant – elementa aprēķina neto laukums;
koroziju ar metāla, sintētisko sveķu materiāla vai cementa saistvielas ft,0,d – koksnes aprēķina pretestība stiepē šķiedru garenvirzienā,
klājumu, kā arī, ķīmiski apstrādājot virsmu. Sevišķi agresīvā vidē
pielieto naglas no korozijizturīga tērauda. Mūsdienās lieto vairāku veidu ft ,0,d  kmod  f t ,0, k /  M (2)
naglas: apaļa vai kvadrātveida šķērsgriezuma gludās naglas, uzlabotas
konstrukcijas naglas ar noapaļotu spirālveida vītni vai naglas ar
gredzenveida profilu. Profilētām naglām ir lielāks sānu virsmas laukums kur kmod – modifikācijas faktors (sk. II pielikumu);
salīdzinājumā ar gludajām, tāpēc lielāka ir arī nestspēja virsmas spiedē. γM – parciālais (drošuma) faktors materiāla īpašībai (sk. V pielikumu);
Speciālā apstrādes procesā kvadrātveida šķērsgriezuma naglu savērpjot ft,0,k – koksnes pretestības raksturvērtība (sk. I pielikumu);
ap tās asi.
Nesošo koka elementu savienojumos lieto naglas ar diametru no Ja naglu diametrs dn ir lielāks par 6 mm vai dēļa biezums ir
2.75 līdz 8 mm, garums – no 40 līdz 250 mm. Naglas iedzen ar vai bez mazāks par t, kuru nosaka pēc formulas (3), vai pēc formulas (4), ja
iepriekšējas caurumu urbšanas perpendikulāri dēļa plaknei. Būvnormās koksne ir sevišķi trausla, tad naglu iedzen iepriekš izurbtos caurumos.
rekomendē urbuma diametru, kur paredzēts dzīt naglas, pieņemt ne
lielāku par 0,8d. 7 d n  14d n 
   
Konstruējot naglotos savienojumus jāņem vērā pieļaujamie t  max   k  , (3) t  max   k  , (4)
minimālie attālumi starp naglu asīm un attālumi no naglas ass līdz 13d n  30  400  13d n  30  200 
   
sanagloto dēļu malām un galiem, lai nodrošinātu pietiekamu koksnes
nestspēju skaldē un nerastos plaisas. kur dn – naglas diametrs, mm;
Savienojuma aprēķins veikts pēc LVS EN 1995-1-1 prasībām. ρk – koksnes blīvuma raksturvērtība, kg/m3.
5 6
Ja naglu iedzen tieši kokā, tad elementa aprēķina neto laukumu 1. att. Stiepta naglota savienojuma shēma
var noteikt pēc formulas:
1.2. UZLIKAS BIEZUMA UN NAGLAS IZMĒRU IZVĒLE
Ant  b  h. (5)
Uzlikas biezumu parasti pieņem t1  0,5·t2 un saskaņo to ar
Ja naglu iedzen iepriekš izurbtos caurumos, tad elementa aprēķina zāģmateriālu sortimentu.
neto laukumu var noteikt pēc formulas: Naglas diametru ieteicams izvēlēties ne lielāku par 0,25·t1.

Ant  b  h  Av , (6) 1.3. NAGLAS NESTSPĒJAS NOTEIKŠANA

kur b – elementa šķērsgriezuma platums, Lai noteikt naglu kopējo skaitu, vajag zināt nagla nestspējas
h – elementa šķērsgriezuma augstums, raksturvērtību Fv,Rk, kuru var noteikt kā summu no mazāko no nestspējas
vērtībām virsmas spiedē un naglas liecē katrā nobīdes plaknē simetriskā
Av – summāro vājinājumu laukums, ko iegūst 20 cm garā elementa savienojumā.
neizdevīgākajā posmā esošos vājinājumus sabīdot pa elementa asi vienā a) Virsmas spiede vidējā elementā:
šķēlumā.
Fv , Rk ,2  0,5 f h ,2, k  t2  d n (7)

1 1-1
kur f h ,2,k  0, 082 1  0, 01d n   k – pretestības raksturvērtība (N/mm2)
2 2 naglas iespiešanai ligzdas sieniņā naglai ar diametru līdz 8 mm, kas
iedzīta iepriekš izurbtā caurumā parastā vai līmētā kokā;
N t,d N t,d f h,2,k  0, 082 k  d n0,3 – tāda pati koksnē iedzītai naglai bez izurbta
h
cauruma;
t2 – vidējā koka elementa biezums, mm;
b dn – naglas diametrs, mm;
1
k – koksnes blīvums, kg/m3.

2-2 b) Virsmas spiede malējā elementā:


t1

Fv , Rk ,1  f h ,1, k  t1  d n , (8)
N t,d N t,d
b=t2

kur f h ,1, k  f h ,2, k ;


t1

luzl t1 – malējā koka elementa biezums, mm.


7 8
c) Naglas nestspēja liecē, ja robežstāvoklī izveidojas viena a) b)
plastiskā locīkla:

2mm
dn dn

t1

t1
f h ,1,k  t1  d n  4  2    M y , Rk 
Fv , Rk ,3  1,05  2 1        , (9)

2mm
t2

t2
2  f h,1,k  d n  t12 

t1'
f h ,2, k

t 1'
kur   ,
f h ,1, k

1,5d n

1,5d
M y , Rk  0,3  fu ,k  d n2,6 – pieļaujamais lieces moments tapai, Nmm; 2. att. Naglas iespīlējuma garuma noteikšana
f u , k – tērauda stiprības raksturvērtība stiepē, N/mm2, a – nagla necaursit paketi; b – nagla caursit paketi
dn – naglas nominālais diametrs, mm.
1.4. KOPĒJO NAGLU SKAITA NOTEIKŠANA
d) Naglas nestspēja liecē, ja robežstāvoklī izveidojas divas
plastiskās locīklas: Pirmajā tuvinājumā nepieciešamo naglu skaitu savienojuma pusē
var noteikt sekojoši:
2 N t ,d
Fv , RK ,4  1.15  2 M y , Rk  f h ,1, k  d n , (10) nd  , (11)
1  FV , Rd

Aprēķinot iedzītās naglas iespīlējuma garumu (2. att.), neņem vērā kur Nt,d – elementa nestspēja;
naglas smailo galu 1,5dn garumā, kā arī no kopējā naglas garuma Fv,Rd – naglas nestspējas aprēķina vērtība.
atskaita 2 mm uz katru savienojamo elementu šuvi. Ja naglas iespīlējuma
aprēķinātais garums ir mazāks par 4dn, tad naglas gala darbību attiecībā Naglas nestspējas aprēķina vērtību Fv,Rd nosaka ņemot vērā
uz tam piegulošo šuvi neņem vērā. Ja ar naglu caursit savienojamo drošuma faktoru un vides apstākļu ietekmi:
elementu paketi, tad naglas iespīlējuma garumu malējā elementā
samazina par 1,5dn. Fv , Rk
Fv , Rd  kmod  . (12)
M

kur kmod – modifikācijas faktors (sk. II pielikumu);


γM – parciālais (drošuma) faktors materiāla īpašībai (sk. V pielikumu).

Kopējo naglu skaitu uz visu savienojumu var noteikt sekojoši:

n  2  nd
9 10
1.5. SAVIENOJUMA NESTSPĒJAS PĀRBAUDE Attālums starp naglu asīm savienojamo elementu šķiedru
šķērsvirzienā:
Naglu efektīvais skaits vienā rindā šķiedru virzienā nosaka pēc
formulas: a2 = 5 dn.

k
nef  n ef , (13) Attālums no naglas ass līdz elementa galam koksnes šķiedru
garenvirzienā:
kur kef – naglotā savienojuma parametrs (sk. III pielikumu); a3t = 15dn.
n – naglu skaits vienā rindā.
Attālumu no naglu malējās rindas līdz elementa garenmalai:
Savienojuma nestspējas pārbaude bīdē:
a4c = 5dn.
N t , d   nr  Fv , Rd  nef  , (14)
b) koksnes blīvums 420   k  500 kg / m3
kur nr – rindu skaits šķiedru virzienā; a1 = 15 dn; a2 = 7 dn,
nef – naglu efektīvais skaits vienā rindā;
Nt,d – elementa nestspēja. a3t = 20 dn; a4c = 7 dn.

1.6. NAGLOTA SAVIENOJUMA KONSTRUĒŠANA c) Naglas iedzītas iepriekš izurbtos caurumos

Attālumi starp naglām saistīti ar savienojamo elementu koksnes a1 = 7 dn; a2 = 4 dn,


blīvumu, naglas diametru, kā arī ar caurumu iepriekšēju izurbšanu.
Minimālo pieļaujamo attālumu lielumus starp naglām un starp naglām a3t = 12 dn; a4c = 3 dn.
un elementu malām var apskatīt pēc IV pielikuma.
Kad stiepes spēks sakrīt ar koksnes šķiedru garenvirzienu,
attālumi starp naglām un starp naglām un elementu malām ir sekojoši:

a) Koksnes blīvums  k  420kg / m 3 .


Attālums starp naglu asīm savienojamo elementu šķiedru
garenvirzienā:

a1 = 10dn, kad dn < 5 mm;


a1 = 12dn, kad dn  5 mm.
11 12
2. SKAITLISKAIS PIEMĒRS NR.1

a4c a2 a2 a2 a4c
a4c a2 a2 a2 a4c
Dots:
N t,d N t,d
Viengabala centriski stiepts elements.
h

h
Koksnes klase: C 30 klases skujkoks;
Koksnes blīvums:  = 380 kg/m3;
t1 t2 t1
a3t a1 a1 a1 a3t a3t a1 a1 a1 a3t
Ekspluatācijas apstākļi atbilst 2. klasei;
l
Naglas tērauda stiprības raksturvērtība fu,k = 600 N/mm2 =600000 kN/m2;
Elementa šķērsgriezuma izmēri: h = 125 mm; t2 = 60 mm;
Slodzes veids pēc iedarbības ilguma: īslaicīgā.
Uzdevums:
t1

N t,d N t,d
1) Noteikt elementa nestspēju Nt,d;
t2

2) Noteikt kopējo naglu skaitu n;


t1

l 3) Uzzīmēt savienojuma skici.


1 1-1
3. att. Naglota savienojuma shēma
Piezīmes: konkrētā gadījumā burtu vietā jāliek konkrēti skaitļi 2 2
N t,d N t,d

125
60
1
2-2

t1
N t,d N t,d

60
t1
luzl

2. att. Naglota savienojuma shēma.


13 14
Risinājums 4) Naglas nestspējas raksturvērtību Fv,Rk noteiksim kā summu no
mazāko nestspējas vērtībām virsmas spiedē un naglas liecē katrā nobīdes
1) Noteiksim elementa nestspēju izejot no stiprības stiepē: plaknē simetriskā savienojumā.
a) Virsmas spiede vidējā elementā:
N t , d  An ,t  f t ,0, d  0,0075  12461,54  93, 46kN ,
f t ,0, k 18000 Fv , Rk ,2  0,5 f h ,2,k  t2  d n ;
ft ,0,d  kmod   0,9   12461,54kN / m 2 ,
M 1,3 Fv , Rk ,2  0,5  20, 26  60  4, 2  2552,8 N  2,55kN .
Ant  b  h  0,06  0,125  0,0075m 2 .
f h ,2,k  0, 082  k  d n 0,3 (iedzītām naglām);
2) Uzlikas biezumu pieņemsim izejot no nosacījuma:
f h ,2, k  0, 082  380  4, 20,3  20, 26 N / mm 2 .
t1  0,5t2  0,5  60  30mm , pieņemam t1  32mm .
b) Virsmas spiede malējā elementā:
Pirmajā nobīdes plaknē:
3)Naglas diametru pieņemsim izejot no nosacījuma:
Fv , Rk ,1  f h ,1,k  t1  d n  20, 26  32  4, 2  2722,9 N  2, 72kN ;
d n  0, 25t1  8, 0mm .

Pieņemam: dn = 4,2mm; ln =120mm (pēc DIN 1151). f h,1,k  f h ,2,k  20, 26 N / mm2 ;

Pārbaudīsim, vai vajag naglas iedzīt iepriekš izurbtos caurumos: t1  32mm .

7 d n  Otrajā nobīdes plaknē:


 
t  max  k 
13d n  30  400 
  Fv', Rk ,1  f h ,1,k  t1'  d n  20, 26 17, 7  4, 2  1506,1N  1, 51kN ;

7  4, 2  29, 4  t1'  ln  t1  t2  2  2  1,5  d n ;


 
t  max  380   29, 4mm
13  4, 2  30  400  23,37  t1'  120  32  60  4  6,3  17, 7mm  4d n  16,8mm .

t1  32mm  t  29, 4  naglas iedzen tieši kokā bez iepriekš


izurbtiem caurumiem.
15 16
c) Nagla liecē, ja robežstāvoklī izveidojas viena plastiskā locīkla: d) Nagla nestspēja liecē, ja robežstāvoklī izveidojas divas
Pirmajā nobīdes plaknē: plastiskās locīklas:

f h,1,k  t1  d n  4  2    M y , Rk 
Fv , Rk ,4  1,15
2
 2 M y , Rk  f h ,1, k  d n ;
Fv , Rk ,3  1, 05  2  1      ;
2   f h,1,k  d n  t1
2
 1 

2 1
20, 26  32  4, 2  4 1 2  1 7511, 4  Fv , Rk ,4  1,15  2  7511  20, 26  4, 2  1300 N  1,30kN .
Fv , Rk ,3  1, 05  2 11  1   1  11
2 1  20, 26  4, 2  322 
 1185,3 N  1,19kN ; Naglas ar divām nobīdes plaknēm nestspējas raksturojums:

f h ,1, k  Fv , Rk ,1   Fv', Rk ,1 
 1;    ' 
f h ,2, k  Fv , Rk ,2   Fv , Rk ,2 
Fv , Rk  min   min    1,19  0,91  2,1kN .
Fv , Rk ,3   F '

M y , Rk  0,3  fu ,k  d n2.6  0,3  600  4, 22,6  7511, 4 N  mm .   v , Rk ,3
F   
 v , Rk ,4   Fv , Rk ,4 
Otrajā nobīdes plaknē:
Naglas ar divām nobīdes plaknēm nestspējas aprēķina vērtība:
f h,1,k  t1'  d n  4  2    M y , Rk 
F '
 1, 05  2  1       ; Fv , Rd  kmod 
Fv , Rk
 0,9 
2,1
 1, 45kN .
2  
v , Rk ,3
f h ,1,k  d n  t1'2  M 1,3

4 1 2  1 7511, 4  5) Pirmajā tuvinājumā nepieciešamo naglu skaitu savienojumā


20, 26 17, 7  4, 2 
F '
 1, 05
v , Rk ,3  2 11  1   1  noteiksim pēc formulas:
2 1  20, 26  4, 2 17, 7 2 
N t ,d 93, 46
 905, 0 N  0,91kN ; nd    64, 46 .
Fv , Rd 1, 45
17 18
Pieņemsim, ka naglas izvietotas četrās rindās (septiņpadsmit 8) Savienojuma skice:
naglas katrā rindā). Tad naglu efektīvo skaitu vienā rindā šķiedru
virzienā noteiksim pēc formulas:

k
nef  n ef  171  17 ,

kur n = 17 – naglu skaits vienā rindā;


kef = 1 (pēc III pielikuma, pieņemot attālumu starp naglām rindā 60 mm).

6) Savienojuma nestspēju bīdē pārbaudīsim pēc formulas:

N t ,d  93, 46kN   nr  Fv , Rd  nef   4 1, 45 17  98, 6kN .

Savienojuma nestspēja bīdē nodrošināta.

7) Naglota savienojuma konstruēšana.


Koksnes blīvums  k  380kg / m3  420kg / m3 .
Attālums starp naglu asīm savienojamo elementu šķiedru
garenvirzienā:
a1  10d n  10  4, 2  42mm , pieņemam a1  60mm .

Attālums starp naglu asīm savienojamo elementu šķiedru


šķērsvirzienā:
a2  5d n  5  4, 2  21mm , pieņemam a2  25mm .

Attālums no naglas ass līdz elementa galam koksnes šķiedru


garenvirzienā:
a3t  15d n  15  4, 2  63mm , pieņemam a3t  65mm .

Attālums no naglu malējās rindas līdz elementa garenmalai: Naglu skaits n = 144
a4 c  5d n  5  4, 2  21mm , pieņemam a4 c  25mm . Naglu diametrs dn = 4,2 mm
Naglu garums ln = 120 mm
Uzlikas garums Luzl = 2180 mm
19 20
3. SKAITLISKAIS PIEMĒRS NR.2 1) Noteiksim elementa nestspēju izejot no stiprības stiepē:

Dots: C 30 klases skujkoks;  = 380 kg/m3; ekspluatācijas apstākļi N t , d  An ,t  f t ,0, d  0,0202  12461,54  251,7 kN ,
atbilst 2. klasei; naglas tērauda stiprības raksturvērtība fu,k = 600 N/mm2
= 600000 kN/m2, h = 250 mm; t2 = 100 mm. Slodzes veids pēc f t ,0, k
18000
iedarbības ilguma: īslaicīgā. ft ,0,d  kmod   0,9 
 12461,54kN / m 2 ,
Uzdevums: M 1,3
1) Noteikt elementa nestspēju Nt,d; Tā kā naglas diametrs dn > 6 mm, naglas iedzen iepriekš izurbtos
2) Noteikt kopējo naglu skaitu n; caurumos. Rēķinot aprēķina laukumu, jāņem vērā visi vājinājumi uz 20
3) Uzzīmēt savienojuma skici. cm garā elementa neizdevīgākajā posmā, esošos vājinājumus sabīdot pa
1 1-1 elementa asi vienā šķēlumā:
2 2
Ant  b  h  n  d n  b  0,1  0, 25  6  0,008  0,1  0,0202m 2 ,
N t,d N t,d

250
kur n = 6 – naglu skaits uz 20 cm garā elementa neizdevīgākajā posmā,
visas naglas sabīdot pa elementa asi vienā šķēlumā.
100
1 2) Uzlikas biezumu pieņemsim izejot no nosacījuma:

t1  0,5t2  0,5 100  50mm .


2-2

3) Naglas diametru pieņemsim izejot no nosacījuma:


t1

N t,d N t,d
100

d n  0, 25t1  12,5mm .
t1

luzl Pieņemam: dn = 8 mm; ln =250mm.

3. att. Naglota savienojuma shēma.

Risinājums

Pieņemsim sākotnēji, ka naglu diametrs vienāds ar 8 mm, naglas


ir izvietotās sešās rindās.
21 22
4) Naglas nestspējas raksturvērtību Fv,Rk noteiksim kā summu no c) Nagla liecē, ja robežstāvoklī izveidojas viena plastiskā locīkla:
mazāko no nestspējas vērtībām virsmas spiedē un naglas liecē katrā
nobīdes plaknē simetriskā savienojumā. Pirmajā nobīdes plaknē:
a) Virsmas spiede vidējā elementā:
f h ,1,k  t1  d n  4  2    M y , Rk 
Fv , Rk ,2  0,5 f h ,2,k  t2  d n ; Fv , Rk ,3  1, 05  2 1       ;
2   f h ,1,k  d n  t12 
Fv , Rk ,2  0,5  28, 67 100  8  11468 N  11, 47 kN ; 

f h ,2,k  0, 082(1  0, 01d n )  k (iepriekš izurbtos caurumos 28, 67  50  8  4 1 2  1 40115 


Fv , Rk ,3  1, 05  2 11  1   1 
iedzītām naglām); 2 1  28, 67  8  502  ,
f h ,2, k  0, 082(1  0, 01  8)  380  28, 67 N / mm 2 .  4816,1N  4,82kN ;

b) Virsmas spiede malējā elementā: f h ,1, k


 1;
f h ,2, k
Pirmajā nobīdes plaknē:

Fv , Rk ,1  f h ,1,k  t1  d n  28, 67  50  8  11468 N  11, 47 kN ; M y , Rk  0,3  fu ,k  d n2.6  0,3  600  82,6  40114,97 N  mm .

f h,1,k  f h ,2,k  28, 67 N / mm2 ,


Otrajā nobīdes plaknē:

t1  50mm .
f h ,1,k  t1'  d n  4  2    M y , Rk 
Fv', Rk ,3  1, 05  2 1       ;
2   f h,1,k  d n  t1'2 

Otrajā nobīdes plaknē:

Fv', Rk ,1  f h ,1,k  t1'  d n  28, 67  38  8  8715, 7 N  8, 72kN ; 28, 67  38  8  4 1 2  1 40115 


Fv', Rk ,3  1, 05  2 11  1   1 
2 1  28, 67  8  382  ,
t1'  50  1,5  8  38mm (ar naglu caursit elementu).  4073 N  4, 07 kN ;
23 24
d) Nagla nestspēja liecē, ja robežstāvoklī izveidojas divas
plastiskās locīklas: 6) Savienojuma nestspēju bīdē pārbaudīsim pēc formulas:

2 N t ,d  251, 7 kN   nr  Fv , Rd  nef   6  6,15  6,865  253,3kN .


Fv , Rk ,4  1,15  2 M y , Rk  f h ,1, k  d n ;
1 
Savienojuma nestspēja bīdē nodrošināta.
2 1
Fv , Rk ,4  1,15  2  40115  28, 67  8  4933N  4,93kN .
11 7) Naglota savienojuma konstruēšana.
Naglas iedzītas iepriekš izurbtos caurumos.
Naglas ar divām nobīdes plaknēm nestspējas raksturojums :
a1  7 d n  7  8  56mm , pieņemam a1  110mm .
Fv , Rk  Fv , Rk ,3  Fv', Rk ,3  4,82  4, 07  8,89kN .
a2  4d n  4  8  32mm , pieņemam a2  40mm .
Naglas ar divām nobīdes plaknēm nestspējas aprēķina vērtība:
a3t  12d n  12  8  96mm , pieņemam a3t  100mm .
Fv , Rk 8,89
Fv , Rd  kmod   0,9   6,15kN .
M 1,3 a4 c  3d n  3  8  24mm , pieņemam a4 c  25mm .
5) Pirmajā tuvinājumā nepieciešamo naglu skaitu savienojumā
noteiksim pēc formulas:

Nt ,d 251, 7
nd    40,9 .
Fv , Rd 6,15

Pieņemsim, ka naglas izvietotas sešās rindās (septiņas naglas katrā


rindā). Tad naglu efektīvo skaitu vienā rindā šķiedru virzienā noteiksim
pēc formulas:

k
nef  n ef  70,99  6,865 ,

kur n = 7 – naglu skaits vienā rindā,


kef = 0,99 (pēc III pielikuma, pieņemot attālumu starp naglām rindā
110 mm).
25 26
6) Savienojuma skice: PIELIKUMI
I pielikums

Skujkoku zāģmateriālu pretestības, stinguma un blīvuma


raksturvērtības

Spriegum- Apzī- Stiprības klase


stāvoklis mējums C14 C16 C18 C20 C22 C24 C27 C30 C35 C40
Pretestības raksturvērtības, N/mm2
liece f m ,k 14 16 18 20 22 24 27 30 35 40
stiepe šķiedru f t , 0,k 8 10 11 12 13 14 16 18 21 24
garenvirzienā
stiepe f t ,90,k 0.4 0.5 0.5 0.5 0.5 0.5 0.6 0.6 0.6 0.6
šķērsām
šķiedrām
spiede f c ,0,k 16 17 18 19 20 21 22 23 25 26
šķiedru
garenvirzienā
spiede f c , 90 , k 2.0 2.2 2.2 2.3 2.4 2.5 2.6 2.7 2.8 2.9
šķērsām
šķiedrām
skalde f v ,k 1.7 1.8 2 2.2 2.4 2.5 2.8 3 3.4 3.8
2
Elastības modulis šķiedru garenvirzienā, kN/mm
vidējā vērtība E 7 8 9 9.5 10 11 11,5 12 13 14
0 , mean
Garantētā E 0, 05 4.7 5.4 6.0 6.4 6.7 7.4 7.7 8.0 8.7 9.4
(5% -fraktīles
vērtība
Elastības modulis šķērsām šķiedrām, kN/mm2
vidējā vērtība E 0.23 0.27 0.30 0.32 0.33 0.37 0.38 0.40 0.43 0.47
90 , mean
Bīdes modulis, kN/mm2
vidējā vērtība G 0.44 0.50 0.56 0.59 0.63 0.69 0.72 0.75 0.81 0.88
90 , mean

Naglu skaits n = 84 Koksnes blīvums kg/m3


Naglu diametrs dn = 8 mm raksturvērtība k 290 310 320 330 340 350 370 380 400 420
Naglu garums ln = 250 mm
Uzlikas garums Luzl = 1920 mm
vidējā vērtība  mean 350 370 380 390 410 420 450 460 480 500
27 28

II pielikums IV pielikums

Modifikācijas faktora kmod vērtības Minimālie pieļaujamie attālumi naglotos savienojumos

Materiāls, Ser- Slodzes veids pēc iedarbības ilguma Minimālais pieļaujamais attāluma lielums
standarts, marka
visa pas- ilgstošā vidēja īslaicīgā acu- Iedzītām naglām atbilstoši koksnes Naglām iepriekš
klase tāvīgā ilguma mirklīgā Attālums blīvumam, kg/m3 urbtos caurumos
1 0.60 0.70 0.80 0.90 1.10  k  420 420   k  500
Koksne EN 2 0.60 0.70 0.80 0.90 1.10 starp naglu
14081-1 d  5 :  5  5  cos    d
3 0.50 0.55 0.65 0.70 0.90 asīm šķiedru
n n

Līmētā LVS EN 1 0.60 0.70 0.80 0.90 1.10 garenvirzienā d  5 :  5  7  cos    d  7  8  cos    d n  4  3  cos    d n
koksne 14080 2 0.60 0.70 0.80 0.90 1.10 a1
n n

3 0.50 0.55 0.65 0.70 0.90 starp naglu


asīm šķērsām
III pielikums šķiedru 5  dn 7  dn  4  3  sin    d n
garenvirzienam
a2
Parametra kef vērtības
no naglas ass
līdz dēļa
Attālums starp naglām kef slogotam
10  5  cos    d n 15  5  cos    d n  7  5  cos    d n
rindā* iedzītām naglām naglām iepriekš urbtos galam a3,t
caurmos no naglas ass
al  14  d n 1.00 1.00 līdz dēļa 10  d n 15  d n 7  dn
neslogotam
al  10  d n 0.85 0.85 galam a3,c
al  7  d n 0.70 0.70 no naglas ass d  5 :  5  2  sin    d d  5 :  7  2  sin    d d  5 :  3  2  sin    d
n n n n n n
līdz dēļa
al  4  d n - 0.50
slogotajai d  5 :  5  5  sin    d d  5 :  7  5  sin    d d  5 :  3  4  sin    d
* – attālumu starpvērtībām parametru kef nosaka lineārās interpolācijas ceļā.
n n n n n n
malai a4,t
no naglas ass
līdz dēļa 5  dn 7  dn 3  dn
neslogotajai
malai a4,c
Apzīmējumi: dn – naglas diametrs, mm; α- leņķis starp bīdes spēku un šķiedru
garenvirzienu.
29 30
V pielikums VII pielikums

Parciālā (drošuma) faktora γM vērtības Tērauda naglu sortiments (pēc LVS EN 10230-1)

d
Koksnes vai savienojuma veids γM

D
līmētā koksne 1,25 <2d
l
mitrumizturīgais saplāksnis, smalkslāņu līmētie materiāli 1,2
(LVL), orientētās dzīslojuma plāksnes (OSB) Kvadrātveida šķēluma gludās tērauda naglas
perforēto zoboto metāla plākšņu savienojums 1,25 Naglu izmēri d x l (mm) un galviņas diametri D, (mm)
pārējie koksnes materiāli un savienojuma veidi 1,3 dxl D dxl D dxl D dxl D dxl D
1.6x35 4 2.0x50 5 2.8x65 7 3.8x100 9.5 6.0x180 15
1.7x30 4.3 2.2x45 5.5 2.8x75 7 4.2x125 10.5 6.0x190 15
1.7x35 4.3 2.2x50 5.5 2.8x90 7 4.6x130 11.5 7.0x210 17.5
VI pielikums 1.7x40 4.3 2.2x55 5.5 3.1x80 7.8 4.8x150 12 7.0x260 17.5
1.8x35 4.5 2.5x55 6.3 3.4x90 8.5 5.5x160 13.8
Apaļo tērauda naglu sortiments (pēc DIN 1151) 1.8x40 4.5 2.5x60 6.3 3.4x95 8.5 5.5x175 13.8
2.0x40 5 2.5x65 6.3 3.4x100 8.5 5.5x200 13.8
Apaļās gludās tērauda naglas
d

2.0x45 5 2.7x50 6.1 3.4x80 7.2 4.2x110 8.4 6.0x160 12


<2d
l 2.2x30 5.5 2.7x60 6.1 3.4x90 7.2 4.6x90 9.2 6.0x180 12
2.2x40 5.5 3.0x50 6.8 3.8x70 7.6 4.6x100 9.2 7.0x200 14
Naglu izmēri d x l (mm) 2.2x50 5.5 3.0x60 6.8 3.8x80 7.6 4.6x120 9.2 8.0x280 16
dxl dxl dxl dxl dxl dxl dxl 2.4x30 5.9 3.0x70 6.8 3.8x90 7.6 5.0x100 10
1.4x25 2.2x45 2.8x60 3.1x80 4.2x100 5.5x140 7.6x230 2.4x40 5.9 3.0x80 6.8 3.8x100 7.6 5.0x120 10
1.6x30 2.2x50 2.8x65 3.4x80 4.2x110 5.5x160 7.6x260 2.4x50 5.9 3.4x60 7.2 4.2x90 8.4 5.0x140 10
1.8x35 2.5x55 3.1x65 3.4x90 4.2x120 6.0x180 8.8x260 2.7x40 6.1 3.4x70 7.2 4.2x100 8.4 5.5x140 11
2.0x40 2.5x60 3.1x70 3.8x100 4.6x130 7.0x210 Apaļās tērauda naglas ar garenrievu kātā
2.0x50 2.8 3.0x60 4.2 3.4x100 4.8 4.2x100 5.9 5.0x100 7
2.2x50 3.1 3.0x70 4.2 3.8x70 5.3 4.2x110 5.9 5.0x120 7
2.2x60 3.1 3.0x80 4.2 3.8x80 5.3 4.2x120 5.9 5.0x140 7
2.4x50 3.4 3.0x90 4.2 3.8x90 5.3 4.2x130 5.9 5.0x150 7
2.4x60 3.4 3.4x60 4.8 3.8x100 5.3 4.6x90 6.4
2.7x60 3.8 3.4x70 4.8 3.8x110 5.3 4.6x100 6.4
2.7x70 3.8 3.4x80 4.8 3.8x120 5.3 4.6x120 6.4
2.7x80 3.8 3.4x90 4.8 4.2x90 5.9 4.6x140 6.4
31 32
VIII pielikums IX pielikums

Tērauda naglu sortiments (pēc ГОСТ 4028-63) Skuju koku zāģmateriālu nominālie šķērsgriezuma izmēri
h hmin=0,6d
(pēc LVS EN 1313-1:2000)
Biezums, Platums, mm
d
Dmin=2d
mm 75 100 125 150 175 200 225 250 300
D

38 + + +
l 50 + + + + + +
63 + + + +
Apaļās tērauda naglas ar plakano galviņu
75 + + + +
Naglu izmēri d x l (mm)
100 +
dxl dxl dxl dxl dxl dxl
+ – rekomendējamie izmēri
0,8x8 1x16 1.2x20 1.4x25 1.4x40 1.6x40
0,8x12 1.2x16 1.2x25 1.4x32 1.6x25 1.6x50
X pielikums
h
hmin=0,6d Skuju koku zāģmateriālu nominālie šķērsgriezuma izmēri
d

(pēc ГОСТ 24454-80)


D

Biezums,
l Platums, mm
mm
16 75 100 125 150 – – – – –
Apaļās tērauda naglas ar konisko galviņu 19 75 100 125 150 175 – – – –
Naglu izmēri d x l (mm) un galviņas diametri D, (mm) 22 75 100 125 150 175 200 225 – –
d l D d l D d l D 25 75 100 125 150 175 200 225 250 –
32 50 100 32 75 100 125 150 175 200 225 250 275
2.5 5 4 7.5
40 60 120 40 75 100 125 150 175 200 225 250 275
1.8 3.5
50 70 120 44 75 100 125 150 175 200 225 250 275
3 6 5 9
60 80 150 50 75 100 125 150 175 200 225 250 275
40 150 60 75 100 125 150 175 200 225 250 275
6 11
2 4 3.5 90 7 200 75 75 100 125 150 175 200 225 250 275
50
8 250 14 100 – 100 125 150 175 200 225 250 275
125 – – 125 150 175 200 225 250 –
150 – – – 150 175 200 225 250 –
175 – – – – 175 200 225 250 –
200 – – – – – 200 225 250 –
250 – – – – – – – 250 –
33 34
IZMANTOJAMĀ LITERATŪRA SATURS

1. LVS EN 1995-1-1:2005.5. Eirokodekss – Koka konstrukciju Ievads..............................................................................................3


projektēšana -1-1. daļa: Vispārīgi – Kopīgie noteikumi un noteikumi 1. Stiepta savienojuma aprēķina galvēnie etāpi..............................4
būvēm. Eurocode 5: Design of timber structures – Part 1-1: General –
1.1. Stiepta elementa nestspējas noteikšana................................4
Commonrules and rules for buildings.
2. Ozola L. Koka būvkonstrukciju elementi / Aprēķins un konstruēšana
1.2. Uzlikas biezuma un naglas izmēru izvēle............................6
saskaņā ar Eirokodeksiem (EUROCODE 1, EUROCODE 5). – Jelgava, 1.3. Naglas nestspējas noteikšana ...............................................6
LLU, 2008.- 259 lpp. 1.4. Kopējo naglu skaita noteikšana ...........................................8
3. UlpeJ., KupčeL. Koka un plastmasu konstrukcijas.-Rīga, 1991. – 304 1.5. savienojuma nestspējas pārbaude ........................................9
lpp. 1.6. Naglota savienojuma konstruēšana......................................9
4. Schild K., Völkner S. Praxishandbuch ingenierholzbau. – Franhover 2. Skaitliskais piemērs Nr.1 ..........................................................12
IRB Verlag. – 2004. – 245 lpp. 3. Skaitliskais piemērs Nr.2 ..........................................................19
5. Blass H.J. Timber engineering/Basis of design, material properties, Pielikumi.......................................................................................26
structural components and joints.- First edition, Centrum Hout, The Izmantojamā literatūra ..................................................................33
Netherlands -1995.

METODISKI NORĀDĪJUMI

STIEPTU KOKA KONSTRUKCIJU


NAGLU SAVIENOJUMU
PROJEKTĒŠANAI

You might also like