Professional Documents
Culture Documents
maTematika ekonomistebisaTvis
s a x e l m Z R v a n e l o
bakalavris mosamzadeblad saqarTvelos saxelmwifo
sasoflo-sameurneo universitetis
ekonomikur-humanitaruli fakultetis
studentebisaTvis
Tbilisi
2008w.
umaRlesi
maTematikis
winamdebare
saxelmZRvanelo
Sedgenilia
saqarTvelos
umaRlesi maTematikis
amocanebisa
amocanebi
da
savarjiSoebis
gverdiT
mocemulia
martivi
ekonomikis
redaqtori:
winasityvaoba
Tanamedrove
aucilebelia
ekonomikis
maTematikis
pirobebSi
zogierTi
ekonomikur
dargebis
arazedapiruli
specialobebze
maTematikis
codna.
sabazro
swavleba
axlebur
Taviseburebani,
radgan
igi
xSirad
Rebulobda
Sablonuri
Sinaarsis
saxelmwifo
studentebi
sasoflo-sameurneo
dRemde
moklebulni
universitetis
arian
umaRlesi
ekonomikis
maTematikis
amJamad
CaTvliT)
moqmedi
eTmoba
programiT,
140
sadac
saaTi.
aqedan
umaRlesi
maTematikis
gamomdinare
kurss
saxelmZRvaneloSi
mocemulia
amoxsnili
amocanebi
da
savarjiSoebi.
Cveni
rCevaa:
Tu
savarjiSo,
ris
Sedegadac
igi
daeufleba
praqtikul
saqmianobaSi
Tavi I.
$1.
simravleTa
namdvil
Teoriis
ricxvTa
gadmocema.
simravles
da
am
vTvliT,
rom
simravleSi
mkiTxveli
moqmedebebis
icnobs
ZiriTad
sibrtyis
mravalkuTxedis
nacvlad
yvela
SeiZleba
yvela
gverdis
vixmaroT
wertilTa
simravleze
erToblioba,
simravleze,
da
sxva.
klasi,
an
sityva
sistema
raime
simravlis
da
sxva.
im
savldebulo
erTobliobas
araa,
warmoadgendes.
rom
ase
simravle
maTematikuri
magaliTad,
SesaZlebelia
simravle
gansazRrulia,
roca
cnobilia
am
simravlis
yvela
avRniSnavT
didi
laTinuri
asoebiT:
ase
magaliTad:
M = {e}.
Tu M simravle Sedgeba a, b, c, d...l elementebisagan, maSin weren:
M = {a, b, c, d,...l} .
Tu a obieqti Sedis M simravleSi, am garemoebas ase avRniSnavT:
aM
da
gamoTqmis
gamartivebis
mizniT,
SemoaqvT
agreTe
e.w.
a .
romlebic
{x : p} .
naklebia
ase
aRiniSneba
{x :
x N,
x < 100}
A da B simravleebis
gaerTianeba
(jami)
ewodeba
yvela
im
=.
mainc
aRiniSneba ase:
mocemuli
simravleebidan.
A1 A 2 L An
simravleTa
gaerTianeba
an
A .
k
k =1
simboloTi aRiniSneba.
axla vTqvaT, mocemulia ramdenime simravle A1, A2, A3, . . .,An, maSin am
simravleTa TanakveTa (namravli) ewodeba yvela im elementis simravles,
romlebic erTdroulad ekuTvnis ekuTvnis yvela mocemul simravles. am
SemTxvevaSi simravleTa TanakveTa ase aRiniSneba:
A1 A 2 L An
A da B simravlis Usxvaoba ewodeba
simravles,
romlebic
simravles
ar
an
A .
k =1
ekuTvnian
da
A\B simboloTi
aRiniSneba.
cxadia, rom Tu =, maSin A\B=A.
advilia
Cveneba,
rom
moqmedebebs
simravleebze
gaaCniaT
Semdegi
Tvisebebi:
1.
A B = B A,
A B = B A,
(komutaciuroba);
2. A ( B C ) = ( A B) C , A ( B C ) = ( A B) C (asociaciuroba);
3. A ( B C ) = ( A B) ( A C ),
(distribuciuloba).
Tu magaliTad a-s
SeiZleba ufro dabali rigi hqondes vidre a-s. aseT SemTxvevaSi Cven
vityviT, rom
M simravleSi
rigi aqvs vidre c-s, maSin a-s ufro dabali rigi aqvs vidre c-s.
6
ab
da
a, b M
apb
maSin
an
afb
amasTan, roca
a pb,
SeuZlebelia gvqondes b p a .
2) Tu a p b da b p c maSin a p c .
magaliTad, vTqvaT M aRniSnavs sxvadasxva asakis adamianTa jgufs.
ganvixiloT am simravlis ori elementi, e.i. ori pirovneba Cveni jgufidan
da
mas,
vinc
ufro
axalgazrdaa,
dabali
rigi
mivaniWoT,
meoresTan
da
y Y
ricxvebisaTvis
marTebulia
utoloba
x y,
rom
uwyvetobis
Tviseba,
x c y.
romelic
namdvil
ricxvTa
X = xQ :x <
vTqvaT
} da
3.
ricxviTi
fiqsirebulia
ReZi.
ricxvTa
raime O wertili
Sualedebi.
wrfes,
romelzedac
ewodeba (nax.1).
M ( x)
nax. 1
ricxviTi RerZis yovel M wertils SeiZleba Sevusabamod erTaderTi
namdvili x
RerZis
am x ricxvs M
mimaTulebas
da
winaaRmdeg
SemTxvevaSi
x = OM .
namdvil
ricxvTa
simravlis
zogierTi
qvesimravle,
utolobas
a x b ,
Sualedi
(monakveTi)
analogiurad
(a; b] = {x R : a x b},
Sesabamisad naxevrad Ria Sualedebi marjvnidan da marcxnidan ewodebaT. a
da b ricxvebs ganxiluli Sualedebis sazRvrebi an boloebi ewodeba, xolo
b-a ricxvs Sualedis sigrZe.
[a;+ ) = {x R : x a}.
8
(a;+ ) = {x R : x > a}
( ; b] = {x R : x b}
(a; b ) = {x R : a < x < b}
namdvil ricxvTa R simravlec usasrulo Sualeds warmoadgens da
igi ase aRiniSneba R = ( ;+ ) .
aR
intervals.
a R ricxvis midamo U(a; ) ewodeba (a-; a+) intervals:
SeniSvna. simbolo + ar aris ricxvi. es pirobiTi niSania da aRniSnavs im faqts, rom x cvlad sidides SeuZlia miiRos meti mniSvnelobebi,
vidre winaswar aRebuli nebismierad didi dadebiTi ricxvia.
miiRos
naklebi
mniSvnelobebi,
vidre
winaswar
aRebuli
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras
ewodeba
simravlis
elementebi?
simravlis
nawili?
carieli
simravle?
2. ras
ras
niSnavs,
rom
A da
B simravleebs
Soris
damyrebulia
urTierTcalsaxa Tanadoba?
3. rogor simravleebs ewodeba ekvivalenturi?
4. rogor simravles ewodeba usasrulo simravle? sasruli simravle?
5. ras niSnavs, rom c ricxvi moTavsebulia a da b ricxvebs Soris?
6. rogor ricxvebs ewodeba namdvili ricxvebi?
7. ras ewodeba intervali? segmenti? naxevarintervali? naxevarsegmenti?
8. rogor ricxvebs ewodeba racionaluri?
9
1. mocemulia
simravleebi:
A = {a , b, c , d , e}
B = {c , d , e, f , g } .
da
ipoveT
A I B, A U B, A \ B .
2. SejibrebaSi
4
monawileobda
moTxilamure
mociguravec
moTxilemure
iyo.
ramdeni
da
20
sporcmeni
mocigurave.
monawileobda
SejibrebaSi?
3. daamyareT urTierTcalsaxa Sesabamisoba [0,1] segmentsa da [a,b] segments
Soris.
4. daamyareT urTierTcalsaxa Sesabamisoba
]a, b[
intervalsa da ricxvTa
RerZs Soris.
5. daamyareT urTierTcalsaxa Sesabamisoba
[0,1[
da
[0,+[
simravleebs
Soris.
6. daamyareT urTierTcalsaxa Sesabamisoba wrewirsa da wrfes Soris.
$2
1. maTematikuri induqcia
WeSmaritia,
ricxvTaTvis,
da
aseve
zogierTi
arsebobs
erTmaneTis
momdevno
naturalur
Teoremebi,
romlebic
WeSmaritia
10
WeSmaritia nebismieri
n0>1 arasruli
induqcia.
rom
ricxvisaTvis,
Tu
T(n) Teorema
maSin
igi
ar
ar
aris
iqneba
WeSmariti
WeSmariti
N-1
N-2
naturaluri
naturaluri
ricxvisaTvisac da a.S.
amrigad,
rogori
didi
ar
unda
iyos
naturaluri
ricxvi,
magaliTi
1.
davamtkicoT
12 + 2 2 + L + n 2 =
n ( n + 1)( 2 n + 1)
6
tolobis
WeSmariteba.
amoxsana: roca n0=1 dasamtkicebeli toloba WeSmaritia, marTlac
12 =
1(1 + 1)( 2 1 + 1) 1 2 3
=
=1
6
6
1=1
k ( k + 1)( 2 k + 1)
6
11
12 + 2 2 + L + k 2 + (k + 1) =
2
k ( k + 1)( 2 k + 1)
k ( k + 1)( 2 k + 1) 6( k + 1) 2
2
+ (k + 1) =
+
=
6
6
6
( k + 1)
( k + 1)
( 2 k 2 + k + 6 k + 6) =
( 2 k 2 + 7 k + 6)
6
6
frCxilebSi
moTavsebuli
wevri
kvadratuli
samwevria,
romlis
3
da k 2 = , amitom ( 2 k 2 + 7 k + 6) = ( k + 2)( 2 k + 3) es ukanaskneli
2
fesvebia k1 = 2
es
niSnavs,
gamomdinareobs,
rom
rom
dasamtkicebeli
toloba
Teorema
marTebulia
WeSmaritia.
nebismieri
aqedan,
naturaluri
ki
n
ricxvisaTvis.
magaliTi 2. davamtkicoT, rom nebismieri n ricxvisaTvis adgili aqvs
tolobas:
q n 1
(geometriuli progresiis n wevris
q 1
jamis formula).
amoxsna:
q2 1
(q 1)(q + 1)
= a1
= a1 (q + 1) = a1q + a1
q 1
q 1
qk 1
, gamomdinareobs, rom
q 1
q k +1 1
,
q 1
marTlac,
a1 + a1 q + a1 q 2 + L + a1 q k 1 + a1 q k = a1
= a1
qk 1
qk 1
+ a1 q k = a1
+ q k =
q 1
q 1
q k 1 + q k +1 q k
q k +1 1
= a1
q 1
q 1
12
2.
kombinatorikis
amocanebis
gadasawyvetad
saWiroa
sasruli
simravlis
elementebisagan
rigiT
imisa
da
mixedviT,
Tu
simravlis
romel
elements
aRiniSneba.
cxadia,
igi
damokidebulia
mxolod
simravlis
elementTa
raodenobaze.
Tu
simravle
Sedgeba
erTi
elementisagan,
maSin
SesaZlebelia
SesaZlebelia
ori
(a,b) da
gadanacvleba
(b,a)
e.i.
P2=2.
rom
e.i.
P3=6.
induqciis
advili
principis
(1)
n=k+1, e.i.
Pk+1= 1 2 3L k (k + 1) .
adrindel gadanacvlebas
warmoqmnis
(k+1)-axal
gadanacvlebas,
amitom
(k+1)
elementiani
13
n-saTvis.
nebismieri
namravli
aRiniSneba
n!
(ikiTxeba
gansazRvreba:
gebul
qvesimravles
(m n )
ewodeba
n elementisagan
wyoba
m-ad.
igi
Semdgari
ori
wyoba
iTvleba
sxvadasxvagvarad,
Tu
isini
(m+1) adgilze SeiZleba movaTavsod nebismieri elementi darCe(n-m) elementidan. amrigad yoveli m elementiani wyoba warmoqmnis
A =n
1
da visargeblebT
An1 = n ,
An2 = (n 1) An1 = n(n 1) ,
An3 = (n 2) An2 = n(n 1)(n 2)
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
14
Anm =
e.i.
n!
(n m)!
elemntiani
simravlis
nebismier
elementian
rom
mocemuli
simravlis
m-elemntiani
ori
jufTeba
rom
m-elemntiani
SesaZlebeli
n-elementisagan
mocemuli
wyoba,
SeiZleba
Anm
..
Pn
SevadginoT
moviqceT
yvela
Semdegnairad:
xerxiT
simravles.
rom Anm =
SeiZleba
e.i.
Sesruldes.
Anm = Cnm Pn ,
amgvarad,
saidanac
Cnm =
miviRebT
Anm
.
Pn
C nm Pm dalagebul
Tu gaviTvaliswinebT,
n!
da Pn= n! , miviRebT
(n m)!
Cnm =
n!
.
m! (n m)!
C nm = Cnnm ;
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ra aris maTematikuri induqcia?
15
daamtkiceT
maTematikuri
induqciis
meTodiT
Semdegi
formulebi
( n N ):
1.1.
1.2. S n =
a1 + a n
2
3.
2.1
1+ 2 + 3 +L+ n =
2.2
1 + 3 + 5 + L + ( 2 n 1) = n 2 , n N
gamoTvaleT:
A133
a)
;
A153 + A143
A 154 + A 145
b)
;
A 153
A 1512
g)
;
A 163 12 !
d)
(n + 3)!
(n + 1)!(n2 4)
4. amoxseniT gantoleba:
4
a) Ax Px 4 = 42 p x 4 ;
4
b) C x =
15 Ax2
;
4
g) A x + C x = 256 ;
2
d) Ax 1 C x = 79
2
1. dagroveba.
lobisaTvis procenti
Tanxas, romelsac ixdian fulad saSualebaTa sargebewodeba. procentis Sefardebas fulad saSualebaTa
p=
P
100
k
16
ekonomikuri
amocanebis
gadawyvetisas
Zalze
moxerxebulia
e.w.
procenti
i=
Tavdapirvel
p P 100 P
% , sadac n
=
=
n
kn
nk
Tanxas
emateba,
maSin
welTa ricxvia.
xdeba
Tanxis
(1)
miRebul formulaSi monawileobs oTxi sidide: k, kn, i, da n. (1) formulidan gamovTvliT yovel maTgans, Tu sami danarCeni cnobili sidideebia.
miviRebT
k=
Kn
1 + ni
(2)
n=
Kn k
ik
(3)
i=
Kn k
nk
(4)
i=
magram
p
4
=
= 0,04 SevitanoT
100 100
i=0,04
k3-is
saangariSo
formulaSi miviRebT:
k3=5000(1+30,04)=50001,12=5600 lari.
17
formula gvaZlevs:
n=
ganvixiloT
rTuli
procentis
cneba.
vTqvaT
sawyis
fulad
k 3 = k 2 + ik 2 = k (1 + i ) 3
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - n wlis Semdeg
k n = k n1 + ik n1 = k (1 + i ) n
e.i.
K n = k (1 + i ) n .
gamosaxulebas
(5)
K n = kr n
maSasadame
(6)
tolia
sawyisi
Tanxa
gamravlebuli
rTuli
procentis
18
amoxsna:
mocemulia
unda
gamovTvaloT
Kn.
5
10
K n = kr = 100000(1 + i ) = 10 (1 + K n )1 +
= 10 1,03 = 134 392 lari
100
n
10
formulaSi
monawileobs
sidide
Kn, k, n
da
xvedriTi
danarCeni
sami.
magaliTad,
Tu
cnobilia
Kn,
p,
n,
maSin
Kn
, sadac
rn
r = 1+ i = 1+
P
100
(7)
saidanac:
lg r =
da
lg K n lg k
.
n
r = 1+ i = 1+
p
, gveqneba
100
p = 100 r 100
(8)
moculoba. xuTi wlis Semdeg gveqneba k5=kr5, magram k5=1,85k e.i. 1,85k=kr5.
r 5 = 1,85; r = 5 1,85 = 1,131 radgan r=1+i, amitom 1+i=1,131, saidanac i=0,131, magram
i=
P
;
100
19
n=
Tanxis
daematos
saboloo
sawyis
Tanxas
log K n log k
log r
sididis
(9)
gamosaTvlelad
weliwadSi
erTxel
procenti
wlis
SeiZleba
bolos,
agreTve
1
i
wlis Semdeg Seadgens
, xolo 1 lari Tanxa Tavisi namatiT
m
m
1
i
wlis Semdeg iqneba: 1 +
m
m
2
i
da
a.S. ...
da
a.S. ...
mn
K n = k 1 +
m
mn
(10)
K n = lim k 1 +
m
m
mn
= k lim 1 +
m
m
mn
= k lim 1 + = ke in .
m
m
K n = ke ni
(11)
raodenoba
saboloo
usasrulobisaken
Tanxebis
zrdas,
zRvruli
20
miiswrfvis,
saboloo
rac
iwvevs
Tanxa
rCeba
p=6
rTul
procentad.
gamoTvleT
saboloo
Tanxa,
Tu
amocanis
pirobebis
gaTvaliswinebiT
(10)
formulidan
miviRebT
0,06
K 3 = 100 0001 +
12
magaliTi 7.
dabandebulia
123
p=6
rTul
procentad,
Tu
procentebis
daricxva
xdeba
(11)
formulaSi
SevitanoT
amocanis
pirobebi,
gveqneba
r =1+
k1 = kr n ,
p
;
100
meore Senatani k
Tanxa
k 2 = kr n 1 ;
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - ukanaskneli Senatani dabandebulia mxolod 1 wliT. amrigad, misgan
miiReba Tanxa
k n = kr ;
frCxilebSi
moTavsebuli
progresias mniSvneliT r.
amitom
gamosaxuleba
1+ r + r +L+ r
2
kr ( r n 1)
A=
r 1
warmoadgens
n 1
geometriul
r n 1
=
. maSasadame
r 1
(12)
K n'
K n''
k (1 + ni ) 1 + ni
=
k (1 + i ) n (1 + i ) n
K n
sadac,
K n
K n' 1 + i
=
= 1 , maSasadame dagrovili Tanxebi tolia.
K n'' 1 + i
2.
K n'
> 1.
K n''
3.
K n'
< 1.
K n''
es niSnavs, rom
<1
''
n
12
(1 + 0,02)
1,268
K n k (1 + i )
amitom meanabrisaTvis Tanxis Setana xelsayrelia pirvel bankSi.
4.
sargeblis
wliur
da
p*
Tviur
rTul
ganakveTebs
Soris
K m*
n wlis
(anu
12-n
Tvis)
Semdeg
sabolood
dagrovili
Tanxa
(13)
K m* = K n ,
pirobis Tanaxmad
(1 + i * )12 = 1 + i .
m = 12n ,
e.i. K (1 + i * )12 n = K (1 + i ) n
anu
(14)
i * = 12 1 + i 1
(15)
da
amrigad Tanxis dabandeba sargeblis p rTuli ganakveTiT eqvivalenturia Tanxis dabandebisa sargeblis rTuli p* ganakveTiT, sadac i da i*
dakavSirebulia (14) da (15) formulebiT. cxadia, rom p*
(15) tolobis gamoyenebiT martivad vaCvenebT, rom p* <
p
. ufro metic me12
p
.
12
miviRebT
12
1 + i 1 = (i + 1) 12 1 < 1 +
i
i
1
i 1 =
, maSasadame i * < ;
12
12
12
moTavseba
bankSi
rTuli
Tviuri
p
12
ganakveTiT
momgebiania
studentebs
vurCevT
TviTon
Caataros
msjelobani
da
miRebuli
p
0,2682;
100
p=26,82%
23
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba procenti? ricxvis procenti?
2. ras ewodeba martivi procenti? rTuli procenti?
3. ra aris daricxvis periodi?
4. ras ewodeba sargebeli?
5. ra formuliT gamoiTvleba saboloo dagrovili Tanxa?
ivlisisdan.
wliuri
saprocento
ganakveTia
i=0,09
(martivi).
saprocento
ganakveTiT
(martivi).
ra
Tanxas
miiRebs
igi
01 seqtembers?
4. ra Tanxa unda davabandoT bankSi martivi wliuri 8 % saprocento
ganakveTiT, rom 9 Tvis Semdeg miviRoT 60 000 lari?
5. moqalaqem bankSi daabanda 5000 lari 5 wliT. ra Tanxas miiRebs igi am
periodis gasvlis Semdeg, Tu banki iZleva sargebels 9 % wliuri
saprocento ganakveTiT (rTuli).
6. 200 000 lari dabandebulia 3 wliT yovelwliuri i=0,06
saprocento
24
Tanxa
dagrovdeba
perioduli
Senatani
wlis
aris
Semdeg,
5 000
Tu
lari,
bankSi
yovelwliuri
xolo
yovelwliuri
$ 4 dikontireba.
1.
diskonti.
sawyisi
Tanxis
gamoTvlas
misi
saboloo
sididis
D = Kn K
(1)
gansxvavebas
fasiani
qaRaldebis
mimdinare
sabirJo
garigebis
dadebis
momentisaTvis,
magram
gada-
Tamasuqebis
aRricxvas
gadaxdis
dromde
daTqmuli
procentebis gamoklebiT.
4. erTi da imave saqonelze fasTa Soris gansxvavebas misi
mowodebis sxvadasxva drois gaTvaliswinebiT;
5. saqonelze fasdaklebas.
dikonturi politika niSnavs centraluri bankebis mier gatarebul
saaRricxvo, fulad sakredito politikas, romelic kreditze saaRricxvo
saprocento ganakveTis gazrdaSi an SemcirebaSi gamoixateba anu gamoiyeneba
sasesxo
kapitalis
miReba-gacemis
regulirebis
25
mizniT.
ase,
magaliTad,
fuladi
saSualeba
radgan K =
procentis SemTxvevaSi,
K=
Seadgens
Kn
(1 + i )n
rTuli
Kn
, amitom fulad saSualebaTa
rn
Kn
v=
1
rn
(2)
e.i.
fulad
saSualebaTa
diskontirebuli
mniSvnelobis
Sesabamisi
xvedriTi
procentuli
ganakveTebisa
da
wlebisaTvis.
magaliTi
1.
gamovTvaloT
ra
Tanxa
unda
Seitanon
Semnaxvel
K=K10v10=200 000v10.
cxrilSi
vpoulobT,
rom
v10=0,74409,
ar
gagvaCnia
diskontis
koeficientebis
cxrili,
maSin
saidanac
gamoTvlebiT
vRebulobT
eqvsi
weli.
manqanis
SeZenisa
26
da
eqspluataciis
danaxarjebi
weli
I manqana
1000
200
400
II manqana
1700
100
200
300
400
500
manqanis
SeZenisa
da
eqspluataciis
diskontirebuli
danaxarjebi Seadgens
100 +
meore
manqanis
SeZenisa
da
eqspluataciis
diskontirebuli
danaxarjebi iqneba:
1700 +
miRebuli
Sedegebidan
vaskvniT,
rom
ufro
xelsayrelia
pirveli
varianti.
valis
gadaxdis
gegma,
Tu
movale
banks
yovelwliurad
K
lars da mimdinare wlis valis P%. gamovTvaloT bankis mogeba.
n
wlis
erTi wlis
ori wlis
raodenoba
dasawyisi
Semdeg
Semdeg
sesxi
wliuri
sargebeli
K
n
K 2
K
n
K KP
K
n 100
KP
100
...
...
...
n wlis Semdeg
K n
K
=0
n
K KP
K ( n 1) n 100
27
K
.
n
a1 =
KP
, bolo wevria
100
K KP
K (n 1) n 100 , sxvaoba
d=
KP
,
100n
Sn =
Sn
Tanxas
uwodeben
KP ( n + 1)
200
jamur
(dagrovil)
sargebels
wlis
K 1000
=
= 100 lari da igi ixdis mimdinare wlis vadis 5%-s,
n
10
S10 =
1000 5 11
= 25 11 = 275 lari.
200
4.
2000
lari
gacemulia
sesxad
sargeblis
5%-iani
Kn K 1 Kn
1 K n K n 100
1
1 =
=
1 =
p K
ik
i K
p
K
100
28
1
3000 100 3
1
= 120 = 20 = 10.
n=
2
2000 5 2
maSasadame sexis xangrZlivoba aTi welia.
3.
mier
grZelvadiani
grZelvadiani
kreditebis
kreditebis
damuSavebuli
unda
iyos
K aris
vTqvaT,
krediti,
gacemuli
wliT,
xolo
kreditis
Sesatans
ixdian
wlis
bolos
da
maSasadame
misi
Sesatans
ixdian
meore
wlis
bolos
da
maSasadame
misi
wlis
bolos,
da
maSasadame
misi
Sesatans
ixdian
K = Rv + Rv 2 + L + Rv n = Rv v + v 2 + L + v n1
sadac,
frCxilebSi
progresias
warmoadgens
maSasadame
K =R
moTavsebuli
gamosaxuleba
amitom
geometriul
v + v 2 + L + v n 1 =
v n 1 1
,
v 1
v v n 1
, saidanac
v 1
R=
radgan v = 1 / r ,
v,
mniSvneliT
K (v 1)
v v n 1
gveqneba
29
(3)
1
K 1
(
r n (r 1)
1 r )r n
r
R=
; viciT, rom r = 1 + i ,
=k
=K n
1 1
1 rn
r 1
1
r rn
amitom
n
(
1+ i) i
R=K
(1 + i )n 1
(4)
gamosaxulebas
(1 + i )n i
(1 + i )n 1
(5)
krediti,
rom
daifaros
12
wlis
ganmavlobaSi
movalem
yovelwliurad unda gadaixados 564 150 lari. igi mTlianad Seitans 6769800
lars. kreditoris mogebaa 6769800-5000000=1769800 lari.
magaliTi 6. ganvsazRvroT yovelTviuri gadasaxadi Tu 100 000 lari
aRebulia valad sargeblis rTuli 8%-iani ganakveTiT 25 wlis vadiT.
mTlianad ra Tanxas gadaixdis movale.
pirobis Tanaxmad, K=100 000, i=
8
P
=
= 0,08 ; 1+i=1,08 n=25. mocemul pi100 100
movale
Tviurad
gadaixdis
R
= 9367,87 : 12 = 780,65583 780,66 lars ,
12
30
amocanis
pirobis
yovelTviurad,
maSin
Tanaxmad
rodesac
movale
8%-iani
ixdis
fiqsirebul
daricxva
valze
gadasaxads
xdeba
yovel
wliurad. vali pirveli wlis gasvlis Semdeg aRvniSnoT K1, cxadia, rom
lo
100000-98632,13=1367,87
lariT,
miuxedavad
imisa,
rom
gadaxdilia
4. anuiteti.
Kn
am
anabridan,
aseT
process
ekonomikaSi
anuiteti
ewodeba.
e.i.
darCenili
Tanxa
0-is
tolia.
maSasadame,
anuiteti
yovelwliuri
Tanxas.
magaliTi 7. vipovoT sawyisi Tanxa im anuitetisa, romelic yoveli
wlis bolos iZleva 10 000 lars Semosavals 10 wlis ganmavlobaSi, Tu
sargeblis wliuri rTuli ganakveTia 7%.
cnobilia, rom yovelwliuri gamosatani Tanxa R = 10000 lari, n = 10
da 1 + i = 1 +
P
= 1 + 0,07 = 1,07 ; unda gamovTvaloT K -sawyisi Tanxa. viciT, rom
100
n
(
1+ i) i
R=K
(1 + i )n 1
warmoadgens
kreditis
n
(
1+ i ) 1
;
K=R
n
i (1 + i )
dafarvis
maSasadame, anuiteti
Sebrunebul
amocanas.
K = 10000
1,0710 1
0,07 1,07
10
= 1000
0,9671511
1,9671511 1
= 10000
=
0,1377005
0,07 1,9671511
lari
bolos
K lar
iZleva
Semosavals,
sargeblis
wliuri
rTuli
K=R
(1 + i )n 1 ,
n
i (1 + i )
(6)
(7)
(
R
1
1 R
1 + i) 1 R
= lim 1
K = lim R
= 1 lim
n
n
n
n
n
i
i
(1 + i )n
i (1 + i )
(1 + i ) i
radganac
i >0,
amitom
1+ i >1
e.i.
lim(1 + i ) = .
n
(8)
miRebuli
Sedegi
K=
R
i
(9)
yovelwliurad
kreditis
dasafaravad
Tanxa
gayofili
xvedriT
procentul ganakveTze.
magaliTi
8.
Tu
magaliT
7-Si
SevcvliT
pirobas
`aTi
wlis
Tu
K=
10 000
= 142857,14 lari.
0,07
dabandebulia
142857,14
32
lari,
maSin
anuiteti
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ra aris diskonti? diskontireba?
2. ra aris sargeblia martivi ganakveTi?
rTuli ganakveTi?
ra
Tanxa
unda
davabandoT
3%
(rTuli)
wliuri
saprocento
(rTul) wliuri
(rTuli).
6. movalem (debitorma) aiRo krediti 120 000 laris raodenobiT 8
kompaniam
R=10 000
(anuitetis)
wlis
lari.
ganmavlobaSi
ipoveT
aseTi
unda
fuladi
miiRos
(rTuli).
yovelwliurad
nakadebis
mimdevrobis
ganakveTia i =0,10
(rTuli).
33
8. ipoveT mimdinare
amovxsnaT
Semdegi
konkretuli
amocana:
vTqvaT
20
000
laris
Sesabamisi
diskontirebuli
Tanxa,
Tu
drois
intervali 3 weliwadia;
(3) sargeblis ra wliuri rTuli ganakveTi Seesabameba
Tanxis zrdas
Seicvleboda
Tu
ara
(d)
punqtis
rekomendacia,
sargeblis
(1 + i )3
sargeblis
wliuri
ganakveTi,
rogorc
viciT
gamoiTvleba
formuliT:
K 3 = K (1 + i1 ) ;
3
miviReT,
rom
(1 + i1 )3 = K 3 ;
K
i1 0,1
K3
20 000
2
1 = 3
1 = 3 1 0,1 ;
15 000
5
K
i1 =
magram
P1
= i1 ;
100
maSasadame
gavaanalizoT.
sasurvelia,
Tu
ara
amocanaSi
aRwerili
Tanxis
dabandeba
finansurad
ufro
momgebiania.
Tu
sidides
Soris
sxvaobas
wminda
sawyisi
sidide
ewodeba.
Cven
monawileoba,
finansurad
35
momgebiania.
es
ukanaskneli
aris
erTerTi
ZiriTadi
kriteriumi
sainvesticio
(3)
vaCveneT,
proeqtis
momgebianobis
Sesafaseblad.
meores
mxriv
punqtSi
rom
sainvesticio
proeqtSi
Tanxis
maSasadame
dabandebisa,
sainvesticio
rac
aRemateba
proeqtSi
sabazro
monawileoba
5%-ian
ganakveTs,
finansurad
ufro
momgebiania.
sargeblis im wliur rTul ganakveTs, romelic sainvesticio drois
periodSi
uzrunvelyofs
proeqtiT
gansazRvrul
sainvesticio
saboloo
Tanxis
Tanxamde,
zrdas,
ewodeba
sainvesticio
sargeblis
Siga
ganakveTi.
Cven SemTxvevaSi sargeblis Siga ganakveTia 10%. cxadia, Tu sargeblis
Siga ganakveTi metia safinonso bazris sargeblis dominatur ganakveTze,
maSin sainvesticio proeqti momgebiania. es pirobac erTerTi kriteriumia
sainvesticio proeqtebis momgebianobis Sesafaseblad. cxadia, igi srul
TanxmobaSia
zemoT
Camoyalibebul
kriteriumTan,
romelic
proeqtis
monawileoba
bazarze
dabandeba
ara
ufro
sasurvelia
met
finansurad,
mogebas
moutans
radgan
safinanso
investors,
vidre
wminda
sawyisi
sididis
da
sargeblis
Siga
ganakveTis
Siga
ganakveTi
aRvniSnoT
simboloTi.
vTqvaT:
36
Pm -safinanso
ganakveTi;
bazris
(dominanturi)
sargeblis
wliuri
rTuli
sawyisi
K 2 -is
Tanxisa
da
sididea
P
K2
bazris
(dominanturi)
Tanxis
sxvaoba,
sargeblis
magram
wliuri
xvedriTi
diskontirebuli
rTuli
ganakveTi.
maSasadame
NPV = K 2 (1 + im )
gamovTvaloT,
zrdas saboloo
ra
K2
K1
anu
rTuli
NPV = K 2 1 + m
100
ganakveTi
Seesabameba
K1
sawyis
(1)
K1
Tanxis
1 + ix = n
K1
;
K2
ix = n
K1
1;
K2
e.i.
ix = n
IRR
funqciis
asagebad
K1
1
K2
gaviTvaliswinoT,
(2)
rom
ix =
Px
100
maSin
Px = (IRR ) = n 2 1100%;
K1
(3)
SesaZlebelia
or
A da B
proeqtebidan
mxolod
erTSi.
A proeqti iTxovs sawyis sainvesticio Tanxas K1( A) = 1000 lars da n=4 wlis
( NPV ) A
( NPV )B
IRRA =
orive proeqtisaTvis
35000
1100 3,9(%)
IRRB = 4
30000
rogorc vxedavT ufro maRali sargeblis Siga ganakveTi aqvs A
proeqts, Tumca rogorc vnaxeT B proeqtSi monawileoba ufro momgebiania,
vidre
proeqtSi.
amrigad,
IRR
kriteriumi
gansxvavebuli
Tanxebis
38
daubrunebs
investors
garkveul
Tanxebs
romlebic
weliwadi
sul
investoris A proeqti
a1 =6 000
a2 =6 000
a3 =10 000
a4 =8000
27 000
Semosavali B proeqti
b1 =10 000
b2 =6 000
b3 =9 000
b4 =1 000
26 000
bolos.
investors
radgan
es
miRebuli
10
000
lari
SeuZlia
kvlav
wlis bolos gadaxdili 10 000 lars ufro meti `fasi~ aqvs, vidre A
proeqtis mier gadaxdil igive Tanxas mesame wlis bolos. imisaTvis, rom
gavarkvioT
romeli
proeqti
jobia
investorisaTvis,
daviTvaloT
gaviTvaliswinebT,
ganakveTia 11 %,
rom
bazris
diskontirebuli ak* da
39
sargeblis
wliuri
rTuli
a1* =
6000
3000
= 5405,405 5405,41 a 2* =
= 2434,8672 2434,87
1,1
1,12
da
a.S.
diskontirebuli Tanxebi
weliwadi
A proeqti
B proeqti
a1* = 5405,41
b1* = 9000,01
a2* = 2434,87
b2* = 4869,73
a3* = 7311,91
b3* = 6580,72
a4* = 5269,85
b4* = 658,73
sul
20422,04
21109,14
tolfasia
mimdinare
momentSi
bazarze
20422,04
laris
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba wminda sawyis sidide? rogor gamoiTvleba wminda sawyis
sidide?
2. ras
ewodeba
sargeblis
Siga
ganakveTi?
rogor
gamoiTvleba
40
1.
iuridiul
SesaZlebelia ori
pirs
aqvs
30 000
lari
da
Tanxis
invenstireba
A proeqti iTxovs
wliuri
rTuli
ganakveTia
3%.
romel
proeqtSi
ufro
sainvensticio
proeqti
invenstors
hpirdeba
20 000
laris
ganakveTi
da
gansazRvreT,
momgebiania
Tu
ara
es
proeqti,
Tu
rom
invenstors daubrunebs
amasTan,
25 000 lars,
xolo C
proeqti
weliwadi
sul
firmis
A proeqti
a1 =2 000
a2 =2 000
a3 =3 000
a4 =3 000
a5 =3 000
13 000
Semosavali
B proeqti
b1 =1 000
b2 =1 000
b3 =2 000
b4 =6 000
b5 =4 000
14 000
41
Tavi II.
amitom,
mowesrigebul
aRiwereba
warmoebis
sistemas,
dagegmva
romlis
damokidebulebani,
unda
daxmarebiTac
romelsac
adgili
emyarebodes
martivad
aqvs
saTanadod
da
mokled
warmoebaSi.
aseTi
II
III
IV
11
21
31
41
12
22
32
42
13
23
33
43
14
24
34
44
II
III
IV
am
cxrilSi
ij (i, j = 1,2,3,4)
aRniSnavs
produqciis
(1)
im
moculobas,
42
normebs
analogiurad
miviRebT,
SeiZleba
rogorc
aRvweroT
informaciis
warmoebis
dagegmva.
sistemas,
maSin
magaliTad,
Tu
sadac
a12
a13
a14
a 21
a 22
a 23
a 24
a31
a32
a33
a34
ai , j (i = 1,2,3; j = 1,2,3,4)
j-uri
produqtis
nedleulis
danaxarjis
normas
a11
aRniSnavs
erTeulis
normebi
(2)
i-uri
nedleulis
sawarmoeblad.
1,2,3,4
produqciis
ase
danaxarjis
magaliTad,
erTeulze
aris
ganixileba
maTematikaSi.
ekonomikur
kvlevebSi
isini
farTo
(a )
n
i, j m
aRniSvna. e.i.
A = (ai , j )m
n
a11
= a 21
K
a m1
a12
a 22
K
am 2
L
L
K
L
a1n
a2 n
K
a mn
ai , j = bi , j
43
A=B.
A = (a11
a12 L a1n )
b11
b
B = 21
M
b
n1
veqtor-striqonia, xolo,
ki
veqtor-sveti.
kvadratuli
matricis
diagonals
a11 , a 22 , K , a nn
adgenen
elementebi.
Tu
matricis
yvela
elementi
nulis
tolia,
maSin
matricas
nulovaniUBewodeba, e.i.
O = (0 )
n
m
=0
K
0
0
0
K
0
L
L
K
L
0
0
K
0
A= 0
K
0
K
1
0
E = 0
K
0
0
1
0
K
0
44
0
0
1
K
0
L
L
L
K
L
0
0
0
K
1
(B=A),
uSualod
gamomdinareobs,
Tu
bi,j=ai,j
(i=1,2,3,....m;
rom
saerTo
j=1,2,3,...n).
Tanmamravli
am
ganmartebidan
SeiZleba
marticis
gareT gamovitanoT.
Tu A da B
matricas
orive
(C=A+B),
romlis
A da
elementebic
B matricis
Sesabamisi
i = 1, 2,K , m
j = 1, 2, K, n ,
A-B=A+(-1)B.
A = (ai , j )m
n
da
B = (bi , j )n ,
p
matricebis
namravli
ewodeba
m p
zomis
i = 1, 2, K, m
j =1
j = 1,2, K, p
(1)
SevniSnoT, rom matricebis namravli ganimarteba mxolod im SemTxvevaSi, roca pirveli matricis svetebis ricxvi meore matricis striqonebis
ricxvis tolia. magaliTad, rom vipovoT C namravli matricis c 23 elementi,
amisaTvis saWiroa A matricis me-2 striqonis elementebi gavamravloT B
matricis
c23 = (a21
a 22
a 23
b13
b23
L a2 n ) b33 = a 21b13 + a22 b23 + a23b33 + a2 n bn 3
M
bn 3
magaliTi 1. vipovoT Tu
1 2 3
,
A =
2 0 2
45
1 0 3
B = 2 0 0
3 2 4
1
c11 = (1 2 3) 2 = 1 + 4 9 = 4;
3
0
c12 = (1 2 3) 0 = 6;
2
3
1
c13 = (1 2 3) 0 = 3 + 0 12 = 9; c21 = (2 0 2 ) 2 = 2 + 0 6 = 4;
4
3
0
3
c22 = (2 0 2 ) 0 = 0 + 0 4 = 4; c21 = (2 0 2 ) 0 = 6 + 0 8 = 2;
2
4
maSasadame
4 6 9
4 6 9
= (1)
A B =
4 4 2
4 4 2
Tu ganvixilavT B A namravls is saerTod ar iarsebebs, radgam am
SemTxvevaSi
B matricis
svetTa
1 0
1 2
, B =
,
vTqvaT A =
2 3
3 4
1 2
,
A B =
7
16
maSin
3 6
B A =
11
12
A B B A
maSasadame
namravli
arakomuraciuria.
e.i.
SeiZleba
arsebobdes
A B
mowmdeba,
rom
Sekrebisa
da
gamravlebis
1. A + B = B + A
2. (A) = ()
3. A A = O
4. A(B + C) = AB + AC
5. A + O = A
6. (A + B)C = AC + BC
7. (A + B) = A + B
8. A(BC) = (AB)C
46
operaciebi
im
SemTxvevaSi
komutireben.
A B = B A,
roca
magaliTad
amboben,
E erTeulovani
rom A da B matricebi
matrica
komutirebs
nebismier
1 1
,
A =
1 1
a) Tu
b) Tu
1
1
,
B =
1 1
0 1
,
A =
0 0
maSin A B = 0
maSin A 2 = A A = 0
1 2 3 4
A =
2 3 4 5
maSin
2
AT =
3
3
.
4
(A )
T T
= A;
( A) T = AT
( A + B ) T = AT + B T
( AB)T = AT B T .
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba matrica? matricis rigi?
47
nulovani
diagonaluri matrica?
A da B matrica?
1. ipoveT
A B ,
Tu:
2
1.2 A =
3
4
1.1
1
A = 2 ,
1
1.3
1 3 1
A = 2 5 1 ,
1 3 1
3 1
2
B = 0 5 1
3 1
0
1.4
1 3 1
A = 2 0 3 ,
1 30 10
3 7
4
B = 50 52 37
3 41
0
1.5
1 3
A = 2 1 ,
3 2
a b
A = s d
x v
1.6
2.
1
B =
1
3
;
1
5 4
2
B =
1 3 0
f ,
m
ipoveT k A ,
3c
2a 3b
B = 3s 4 d 7 f
x 2v m
Tu:
48
3
,
4
5
1
B =
0
2
;
1
k=
2.1.
3
4
3. ipoveT
5
A = 3 ,
0
3.1
12
13
da A = 4
1
A+B da
k=
2.2.
A_ B
1
,
3
27
xolo A = 4
1
2 ;
1
3
Tu:
3 1
1 3 1
2
3.2 A = 2 5 1 , B = 0 5 1 ;
1 3 1
3 1
0
1
B = 7 ;
4
1 3 1
A = 2 0 3 ,
1 30 10
3.3
3 7
4
B = 50 52 37 ;
3 41
0
sin 2
3.4 A = sin 2 ,
2 sin 2
cos 2
B = cos 2
2 cos 2
ganvixiloT konkretuli
magaliTi 1.
tis
erTeulis warmoebisas,
xolo
i = 1, 2,3, 4;
norma
j = 1, 2,3 .
Pj
produqtis
erTeulis
a 21 - iT
erTeulis
nedleulis
warmoebisas,
cxadia
a11
a21
a
31
a
41
49
a12
a22
a32
a42
a13
a23
a33
a43
a i1 , a i 2
da a i 3
elementebis
jami gviCvenebs
duqtis
erTeulis
TiTo
a1 j , a 2 j , a3 j
a4 j
da
warmoebisaTvis
sawarmoeblad,
xolo
saWiro
oTxive
nedleulis
jur
svetSi
mdgomi
Pj produqtis erTeulis
danaxarjebs.
am
matricaSi
es
niSnavs,
rom
N1
saxis
nedleuli
P2 saxis
produqtis
sawarmoeblad ar gamoiyeneba.
TiToeul
sawyobSi
pirveli
qarxnidan
produqtis
erTeulis
cnobilia
TiToeuli
qarxnis
mier
erTeuli
produqtis
2 3 4
.
1 5 2
aq pirveli striqoni miuTiTebs pirveli qarxnis mier warmoebuli
erTeuli produqtis gadazidvis xarjebs samive sawyobSi, xolo meore
striqoni meore qarxnis mier warmoebuli erTeuli produqtis gadazidvis
xarjebs.
1 2 1
50
1
produqtebis Rirebuleba (larebSi) xasiaTdeba matriciT - 3
5
martivi dasanaxia, rom am matricebis gadamravlebiT miviRebT orive
momxmareblis danaxarjebis cxrils.
1
1 2 1 1 1 + 2 3 + 1 5 12
3 =
=
2 3 2 5 2 1 + 3 3 + 2 5 21
aqedan Cans, rom pirvelma momxmarebelma daxarja 12 lari, xolo
meorem ki 21 lari.
P1
P2
6
A =
2
P3
9 ( c1 )
.
2 ( c 2 )
( P1 )
( P2 )
( P3 )
B = (100
500
200 ) .
T
( N1 ) ( N 2 ) ( N 3 ) ( N 4 )
C = 1
0
0
1
0
2
1 (P1 )
.
1 (P2 )
1 (P3 )
( N1 ) ( N 2 ) ( N 3 ) ( N 4 )
T
D = (20 10 15
15) .
51
damatebiT SemoviRoT
vipovoT
qvemoT
erTstriqoniani
miTiTebuli
yvela
matrica
matrica
E(1 1).
da
aRvweroT
maTi
ekonomikuri Senaarsi:
(a) AB, (b) AC, (g) CD,
(d) ACD,
(e) EAB,
(a) AB =
6 1 + 7 1 + 9 0
AC=
2 1 + 1 1 + 2 0
6 0 + 7 1 + 9 0 6 0 + 7 2 + 9 1
2 0 + 1 1 + 2 0
6 1 + 7 1 + 9 1
=
2 1 + 1 1 + 2 1
2 0 + 1 2 + 2 1
13 7 23 22
.
=
3 1 4 5
miRebuli
romelic
matriciT
ixarjeba
gamoisaxeba
TiToeuli
nedleulis
momxmareblis
raodenoba
mier
nayidi
(tonobiT),
produqtis
warmoebisaTvis;
1 20 + 0 10 + 0 15 + 1 15 35
CD= 1 20 + 1 10 + 2 15 + 1 15 = 75 .
0 20 + 0 10 + 1 15 + 1 15 30
(g)
miRebuli
(larebSi),
matrica
romelic
gvaZlevs
ixarjeba
nedleulis
samive
saxis
mTlian
produqtis
Rirebulibas
erTi
erTeulis
warmoebisaTvis;
13 7 23 22
1105
T
(20 10 15 15) =
.
ACD = ( AC ) D =
3 1 4 5
205
(d)
(e)
(8
(v)
EAB-EACD=(7000)-(1210)=(5790).
(z)
davaleba:
CawereT damoukideblad informacia matriculi saxiT da amoxseniT
1.
orma
diasaxlisma
bazarSi
SeiZina
sasursaTo
produqti:
vaSli da 20 kg
$ 3
53
XA = AX = I
(1)
Teorema 1. A matricas
aris
(A )
1 1
matrica, e.i.
simboloTi.
( )
A 1 A 1
= A.
=I
( )
A 1 A 1
=I.
matricaze, miviRebT
( )
A A 1 A 1
radganac AA 1 = 1 ,
) = AI
gvaqvs
(A )
1 1
=A
Teorema 2. ori erTi da igive zomis matricebis namravlis Sebrunebuli matrica tolia Sebrunebuli matricebis namravlisa Sebrunebuli
mimdevrobiT, e.i.
( AB )1 = B 1 A 1
marTlac, gvaqvs:
AB B 1 A 1 = A BB 1 A 1 = A I A 1 = AA 1 = I
(B
A 1 AB = B 1 A 1 A B = B 1 I B = BB 1 = I
saidanac
) (
AB B 1 A 1 = B 1 A 1 AB
ganmartebis Tanaxmad B 1 A 1
maSasadame
Sebrunebuli
matricis
( AB )1 = B 1 A 1
54
Sebrunebuli
matricis
gamoTvlis
xerxi
vuCvenoT
magaliTze:
2 3
matricis Sebrunebuli martica.
gamovTvaloT A =
5 1
c
davuSvaT, rom A matricis Sebrunebulia A 1 = 11
c21
c12
matrica.
c22
0
1
5
1
21
22
21
22
21
22
gveqneba
2c11 + 5c12 = 1,
3c c = 0.
11 12
maSasadame,
2c21 + 5c22 = 0,
3c c = 1.
21 22
c11 =
1
;
17
c12 =
3
;
17
c21 =
5
;
17
c22 =
2
.
17
e.i.
A 1 = 17
5
17
17
2
17
marticis
rigis
zrdasTan
erTad.
matricis
Sebrunebuli
2.
daviwyoT
n=1-dan
da
TandaTan
ganvsazRvroT
n=1.
maSin
( A) = a11
n=2.
maSin
a
A = 11
a 21
da
a12
a 22
A = a11
da ganvmartoT
55
nn
zomis
A=
n=3. maSin,
a11
A = a21
a
31
a12
a22
a32
a11
a21
a12
= a11a22 a12 a21 .
a22
a13
a23 .
a33
A = a11
a 22 a 23
a a
a a
a 21 12 13 + a31 12 13 .
a32 a33
a32 a33
a 22 a 23
nn
kvadratuli matricis
A=
matricis
a11
a 21
K
a n1
a n +1,n
pirvel
a12
a 22
K
an 2
a n +1, 2
svets
a1n
a2n
K
a nn
a n +1n
a1,n +1
a 2 ,n +1
K
a n ,n +1
a n +1,n +1
TandaTan
viwyebT
L
L
K
L
L
da
determinantis
SeniSvna.
sebebs.
magram
mizanSewonilad
CavTvaleT
mainc
aseTi
saxis
56
i-ur
da
am
svets,
matricis
maSin
(n 1) (n 1)
miReba
determinants
ewodeba
zomis
kvadratuli
aij elementis
minori
da
aRiniSneba Mij simboloTi. Tu Mij minors gavamravlebT (-1)i+j ze, miReba aij
elementis algebruli damateba. igi aRiniSneba Aij simboloTi, e.i.
Aij=(-1)i+jMij .
algebruli damatebebis gamoTvlebs Zalian didi mniSvneloba aqvT
determinantebisa da Sebrunebuli matricebis gamoTvlisas, amitom cota
meti yuradRebiT movekidebiT.
laplasis
Teorema.
kvadratuli
matricis
determinanti
tolia
an
svetis
mimarT.
amitom
praqtikuli
gamoTvlebisas
determinantis
ori
striqoni
an
sveti
erTnairia,
maSin
determinantis
romelime
striqonis
an
svetis
elementebi
elementi
unda
gavamravloT
57
ricxvze.
im
dros,
rodesac
gavamravlebT
sxva
striqonis
an
svetis
algebrul
damatabebze
da
am
Tu
determinantis
ori
striqonis
an
svetis
elementebi
transponirebuli
matricis
determinanti
matricis
determinantis tolia;
IX.
AB = A B .
SevniSnoT, rom es toloba samarTliania roca B A A B .
a11
A = a 21
K
a n1
a12
a 22
K
an 2
L
L
K
L
a1n
a2 n .
K
a nn
radganac Sebrunebuli matrica Cven ganvmarteT kvadratuli matricisaTvis, amitom mas SeiZleba hqondes Sebrunebuli matrica. bunebrivad ismis
amocana rogor matricas aqvs Sebrunebuli. am sakiTxze pasuxs iZleva
Semdegi Teorema.
Teorema.
kvadratul
matricas
maSin
da
mxolod
maSin
aqvs
A = 0 , xolo Tu
A 0 , maSin aragansakuTrebuli).
58
AA 1 = I
AA 1 = I
amitom
A A 1 = 1 .
1
;
A
A 0 da A 1 =
maSasadame,
b) vTqvaT
da
sadac aij*
aij* = AijT = A ji .
maSin
A,
bij = A Asj = A a sj =
s =1
s =1
0,
n
A*=( aij* ) nn ,
*
is
Tu i = j ,
*
is
i j.
Tu
amitom
0
B=
K
0
A
K
0
0
K
0
*
A A =
K
0
A
K
0
0
K
C=
1 *
A ,
A
maSin A-1=C.
A-1AX=A-1 da
YAA-1 =A-1
saidanac
59
X=Y=A-1.
Teoremis
damtkicebidan
gamomdinare
CamovayaliboT
Sebrunebuli
3)
unda
damatebebi
da
A 0,
2)
gamovTvaloT
vipovoT
matricis
AT matricis
mierTebuli
Sebrunebuli matrica A 1 =
5.
A Tu
rangi.
elementebis
A*
matrica
da
algebruli
gamovTvaloT
1 *
A formuliT.
A
ganvixiloT
A = (a )m
n
matrica
SevarCioT
am
matricis
rangi
aRiniSneba
simboloTi
rangA.
am
ganmartebidan
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba A
ewodeba
gansakuTrebuli
matrica?
5. ras ewodeba matricis rangi?
60
matrica?
aragansakuTrebuli
1.
Tu:
1 5
;
1.1 A=
3 4
1.4.
3 1
;
1.2
5 2
1.3 A = 5
2
1 3 1
A = 2 5 1 ; 1.5 A = 0
1 3 1
1
2
5
1
3
5
2. gamoTvaleT:
2.1.
2.4.
0 ;
3 7
2 0
2.5.
x
x2
y
y2
z ;
z2
1 ;
2.2.
2.3.
1 0 0
1 3 2
0 0 5
1 2 0 0
2.6.
1 t 2
1 + t 2
2 t
1 + t 2
2
1 +
1
1 +
t
t
t
t
2
2
3. amoxseniT gantoleba:
3.1.
cos 8 x sin 5 x
sin 8 x
cos 5 x
=0;
3.2
a +1
bc
a2 + a
ab ac
= 0 ; 3.3.
4 sin x
cos x
4.1. A = 1
4.3.
A= 0
3
5
1
2 ;
1 ;
A = 2
4.2.
4.4.
A = 0
61
0 ;
0
1
1;
= 0;
$ 4
1.
zogadi
cnebebi.
ganvixiloT m
ucnobiT:
a 21 x1 + a 22 x 2 + L + a 2 n x n = b2 ,
LLLLLLLLLLLL
a m1 x1 + a m 2 x 2 + L + a mn x n = bm .
(1)
sadac,
aij da bij (i=1,2,...,m; j=1,2,3,...n) nebismieri namdvili ricxvebia, xolo
x1 , x 2 , K x n
ucnobi sidideebia.
aij
m = n , maSin kvadratuli
ewodeba.
a
j =1
ij
x j = bi ,
(i = 1,2,3,..., n).
I.
x1 + x2 = 10
x1 3 x2 = 2
sistema
sistema
x1 + x2 = 10
2 x1 + 2 x2 = 5
x2 = 2) aqvs;
araTavsebadia.
ZiriTadi sakiTxi:
I.
II.
A = a 21
K
a m1
a12
a 22
K
am 2
L
L
K
L
a1n
a 2 n ,
K
a mn
x1
b1
x
X = 2 , B = b2 .
M
M
x
n
bn
AX = B
(2)
matriculi formiT.
a 21 x1 + a 22 x 2 + L + a 2 n x n = b2 ,
LLLLLLLLLLLL
a n1 x1 + a n 2 x 2 + L + a nn x n = bn .
(3)
a11
a12
a1n
a 21
a 22
a2 n
a n1
an 2
a nn
63
A=
a11 L a1, j 1
b1
a1, j +1 L
a1n
a 21 L a 2 , j 1
b2
a 2 , j +1 L
a2n
a n1 L a n , j 1
bn
a n , j +1 L
a nn
xj =
j = 1, 2,3,..., n
(4)
aqvs. agreTve
AX = B .
davuSvaT,
rom
A matrica
aragadagvarebulia
e.i.
= A 0 .
maSin
] [
A 1 ( AX ) = A 1 B ( A 1 A) X = A 1 B IX = A 1 B X = A 1 B.
e.i.
X = A 1 B.
(5)
ganvixiloT
amonaxsenis
gantolebaTa
arseboba
marTkuTxovani
mWidrodaa
64
sistema
dakavSirebuli
m n.
Semdeg
am
or
matricasTan
a11
a 21
A=
K
a
m1
a12
a 22
am 2
a1 n
a2n
,
K
a mn
a11
~
a 21
A=
K
a
n1
a12
a1 n
a 22
a2n
an2
a nn
b1
b2
K
b n
mtkicdeba
Semdegi
Teorema (kroneker-kapeli).
rang A = rangA ;
amasTan
Tu
rangA = rang A = n ,
maSin
sistemas
aqvs
mxolod
erTi
amonaxseni;
2.
3.
a 21 x1 + a 22 x 2 + L + a 2 n x n = 0,
LLLLLLLLLLLL
a m1 x1 + a m 2 x 2 + L + a mn x n = 0.
cxadia, rom erTgvarovani sistema yovelTvis Tavsebadia, radgan e.w.
trivialuri (nulovani) amonaxseni mas yovelTvis aqvs.
advili dasanaxia, rom Tu m=n da matricis rangia n, maSin sistemis
determinanti
ar
udris
nuls
da
amitom
sistemas
mxolod
nulovani
iseT
sistemebs,
romelSic
gantolebaTa
raodenoba
naklebia
65
maSin,
da
mxolod
maSin
roca
rangi
naklebia
sistemis
ucnobebis
raodenobaze.
avRniSnoT
erTgvarovani
sistemis
amonaxseni
x1 = k1 ,
x2 = k 2 ,..., xn = k n ,
e1 = (k1 , k 2 ,..., k n ) .
striqonis saxiT
e1
da
e2
sistemis
1.
ganvsazRvroT
bazarze
Setanili
da P3
sami
fasebi, Tu
2 P1 + 4 P2 + P3 = 77,
4 P1 + 3 P2 + 7 P3 = 114,
2 P1 + P2 + 3 P3 = 48.
jer gamovTvaloT sistemis determinanti:
2 4 1
3 7
4 7 4 3
= 4 3 7 =2
4
+
= 2(9 7) 4(12 14) + (4 6) = 10 .
1 3
2 3 2 1
2 1 3
e.i.
=100,
amitom
sistemas
gaaCnia
erTaderTi
amonaxseni.
2 77 1
2 4 77
1 = 114 3 7 = 100,
2 = 4 114 7 = 130,
3 = 4 3 114 = 50.
48 1 3
2 48 3
2 1 48
P1 =
1
= 10,
P2 =
2
= 13,
P3 =
3
= 5.
x + y + 2 z = 1,
2 x y + 2 z = 4,
4 x + y + 4 z = 2.
SemoviRoT aRniSvnebi:
66
am
1
B = 4 . .
2
x
X = y ,
z
1 1 2
A = 2 1 2 ,
4 1 4
AX = B .
radgan
1
A = 2 1 2 = 6 0 ,
4
amitom
1
X =A B=
A
1
A11
A21
A31
A13 1
A23 4 ,
A33 2
A12
A22
A32
sadac
A11 = ( 1) 2
A12 = ( 1) 3
A13 = ( 1) 4
= 6,
= 0,
= 6,
A21 = ( 1) 3
A22 = ( 1) 4
A23 = ( 1) 5
= 2,
A31 = ( 1) 4
= 4 ,
A31 = ( 1) 5
= 3,
A31 = ( 1) 6
= 4 ,
= 2,
= 3.
sabolood
1
1
3
x
2
y = 0
3
z
1
1
2
3 1 1
1
4 = 2
3
1 2 2
2
gantolebaTa
ricxvis
tolia
gansxvavebulia nulisagan.
magaliTi 3. gamovikvlioT sistema
x + 4 y + 5 z = 10,
2 x + 8 y + 10 z = 20,
x y + z = 1.
67
da
sistemis
determinanti
pirvel
rigSi,
amovweroT
sistemis
matrica
da
gafarToebuli
matrica
1 4 5 10
A = 2 8 10 20 .
1 1 1 1
1 4 5
A = 2 8 10 ,
1 1 1
1 1
= 2 8 = 10 0 .
~
mocemul
sistemas
gaaCnia
amonaxsenTa
usasrulo
simravle.
x + 4 y = 10 5 z ,
x y = 1 z,
2 x + 8 y + 10 z = 20.
pirveli ori gantolebidan miviRebT:
x=
uSualo
SemowmebiT
14 9 z
;
5
y=
martivad
9 4z
.
5
vaCvenebT,
rom
sistemis
mesame
Semdegi
sameuli
14 9 z
;
x =
5
y=
9 4z
5
z warmoadgens
mocemuli
x1 + 2 x2 + x3 = 0,
3 x1 3 x2 3 x3 = 0,
5 x1 + x2 x3 = 0.
1
1 2
= 9 0 . amitom sisA = 3 3 3 = 0 , xolo meore rigis minori
3 3
5 1 1
x1 + 2 x2 + x3 = 0 , x s mivaniWoT
3
3 x 3 x 3 x = 0
2
3
1
nebismieri mniSvneloba c.
x1 + 2 x2 = c,
x x = c.
2
1
miviRebT:
1
saidanac x1 = c,
3
1
x1 = c,
3
2
x 2 = c,
3
2
x 2 = c,
3
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
n
1. amowereT
ucnobiani
wrfiv
gantolebaTa
sistema.
ra
ucnobiani
kvadratuli
wrfiv
gantolebaTa
sistema
matriculi saxiT.
6. CawereT gantolebaTa sistemis amonaxsni matriculi saxiT.
7. ra kavSiri arsebobs matricis rangsa da aranulovan minorTa
maqsimalur rigs Soris?
8. rogor wrfiv gantolebaTa sistemas uwodeben marTkuTxovans?
9. CawereT wrfiv gantolebaTa sistemis matrica da gafarToebuli
matrica.
10. CamoayalibeT kroneker-kapelis Teorema.
69
1.1.
4x y = 5
;
3 x + 2 y = 1
3 x + 2 y = 12
2x y = 3
1.2.
; 1.3.
3 x + 2 y = 1
2 x + 5 y = 19
2 x1 x 2 + x3 = 0
1.4. 3 x1 + 2 x 2 5 x3 = 7 ;
x1 + 3 x 2 2 x3 = 7
1.6.
2 x1 + x 2 + x3 = 4
4 x1 + 2 x 2 + 2 x3 = 5 ;
6 x1 + 3 x 2 + 3 x3 = 10
1.5.
3 x1 2 x 2 + x3 = 2
4 x1 + x 2 + 2 x3 = 7
6 x1 4 x 2 2 x3 = 1
1.7.
2 x1 + x 2 + x3 = 4
4 x1 + 2 x 2 + 2 x3 = 8
6 x1 + 3 x 2 + 3 x3 = 12
( 3 + m ) x + 4 y = 5 3m
2 x + (5 + m ) y = 8
uamravi amonaxsni?
3. kroneker-kapelis Teoremis gamoyenebiT daadgineT Tavsebadia Tu
ara gantolebaTa sistema:
3.1.
5 x1 x 2 + 2 x3 + x 4 = 7
2 x1 + x 2 + 4 x3 2 x 4 = 1 ;
x1 3 x 2 6 x3 + 5 x 4 = 0
3.2.
7 x1 + 3 x 2 = 2
x1 2 x 2 = 3
4 x1 + 9 x 2 = 11
4.1.
4.3.
1
x
1
2
3
x =
5
4
1
= (2
1
5
;
9
0);
4.2.
3
x
5
2 1
=
4 5
1
4.4
70
2
2
2
;
6
4
6
1 x = 2
1
0
i-dargis produqciis raodenoba, romelic ixarjeba j-dargis saWiroebisaTvis avRniSnoT qij (i,j=1,2,3,...,n). ase rom qij
SigniT.
araa
warmoebasTan;
magaliTad:
eqsporti,
kapitaluri
i-iuri dargis
dargis
saboloo produqti
produqciis
ganawileba
da aRiniSneba qj.
SeiZleba
aRvweroT
e.w.
materialuri
warmoebis
dargi
warmoebis
moculoba
saboloo
produqti
...
a1
q11
q12
..
q1n
q1
a2
q21
q22
...
q2n
q2
....
...
...
...
...
...
...
an
qn1
qn2
...
qnn
qn
dargTaSoris
kavSirebis
cxrilSi
SeiZleba
SevajamoT,
mxolod
71
Q2 = q 21 + q 22 + L + q 2 n + q 2 ,
LLLLLLLLLLL
Qn = q n1 + q n 2 + L + q nn + q n .
(1)
ewodeba.
aij =
cxadia,
rom
aij -iT
qij
Qj
, i, j = 1,2,3,..., n .
aRniSnulia
i-iuri
aij -ricxvebs
warmoebis
(2)
dargis
produqciis
is
teqnologiuri
koefeicientebi
a11
a 21
A=
K
a
n1
a12
a 22
an 2
a1n
a2 n
.
K
a nn
(3)
aij -sidideebi,
e.i.
q ij = a ij Q j
ukanaskneli
tolobis
gaTvaliswinebiT
gantolebebidan miviRebT:
72
(1)
sabalanso
Q2 = a 21Q1 + a 22 Q2 + L + a 2 n Qn + q 2 ,
LLLLLLLLLLLLLL
Qn = a n1Q1 + a n 2 Q2 + L + a nn Q2 + q n .
(4)
Q = AQ + q
(5)
sadac
Q1
Q
Q = 2,
M
Q
n
q1
q
q = 2 ,
M
q
n
Q AQ = q;
( I A)Q = q .
(I A)1 -ze
gveqneba
IQ = (I A) q .
1
maSasadame
Q = (I A) q
1
(6)
(Qj
sidideebi)
Tu
cnobilia
warmoebis
(I A)
A11
= A21
K
An1
da miviReT
A12
A22
K
An 2
L
L
K
L
73
A1n
A2 n .
K
Ann
teqnologiuri
Qj sidideebis moZebnas
Q2 A21 q1 + A22 q 2 + L + A2 n q n ,
.
=
M
L
L
L
L
L
L
L
L
L
L
Q A q + A q + L + A q .
n2 2
nn n
n n1 1
(7)
saidanac
n
L
Q
A
q
A
q
A
q
A1 j q j ,
=
+
+
+
=
11 1
12 2
1n n
1
j =1
n
Q = A q + A q + L + A q =
A2 j q j ,
21 1
22 2
2n n
2
j =1
LLLLLLLLLLLLLLLLLL
n
Qn = An1 q1 + An 2 q 2 + L + Ann q n = Anj q j .
j =1
(I A)1
(8)
(I A)1 matricis
elemntebs
aqvT
garkveuli
ekonomikuri
Sinaarsi.
wrfiv
damokidebulebas
am
dargis
produqciis
saerTo
cvladis
nazrdis
Sefardeba
damoukidebeli
cvladis
Qi
= Aik
q k
(i = 1, 2,3,..., n )
(9)
moxmarebis
koeficientebs,
xolo
(I A)1
matricis
erToblivi
Tu
viciT
(I A)1
matrica,
74
SegviZlia
ganvsazRvroT
gegmis
winaswari
damuSavebis
dros
miRebulia
momxmarebis
(I A)
matrica. gvaqvs
Q1(1)
100 000 223 279
(1)
1
Q2 = (I A) 300 000 = 562 941 ,
Q (1)
200 000 247 030
3
saidanac
sidideebi
gansazRvraven
warmoebis
gegmis
Sesabamis
variantebs.
Tu visargeblebT tolobiT q ij = a ij Q j SeiZleba ganvsarRvroT dargTa
Soris nakadis sidideebi da maTi orive SesaZlo varianti.
75
2.
warmoebaSi
produqciis
dasaqmebulobis
gamoSveba
moiTxovs
ara
gansazRvra.
marto
warmoebis
sxvadasxva
masalisa
mier
da
A = (Aij )n ;
n
viciT,
mocemul
saboloo
sazogadoebriv
produqts
L
Q
A
q
A
q
A
q
A1 j q j ,
=
+
+
+
=
1
11
1
12
2
1
n
n
j =1
n
Q = A q + A q + L + A q =
A2 j q j ,
21 1
22 2
2n n
2
j =1
LLLLLLLLLLLLLLLLLL
n
Qn = An1 q1 + An 2 q 2 + L + Ann q n = Anj q j .
j =1
(10)
erTeulze.
Sromis
zemoT
aucilebeli
moyvanili
sruli
meore
punqtidan
danaxarjebi
cxadia,
sagegmo
rom
periodSi
ganisazRvreba formuliT
n
z = Q1 z1 + Q2 z 2 + L + Qn z n = Qi zi .
(11)
i =1
j =1
j =1
j =1
z = z1 A1 j q j + z 2 A2 j q j + L + z n z1 Anj q j .
(12)
uwodeben.
z1 = 10,
z 2 = 15,
z 3 = 20 .
moculobebi:
pirvel
variantSi
meore
(ix.
magaliTi
variantSi
1)
miviRebT
Q1( 2 ) = 368 171, Q3( 2 ) = 152 018 , Q2( 2 ) = 577 194, amgvarad, Sromis saerTo danaxarjebi,
romlebic aucilebelia saboloo sazogadoebrivi produqtis dagegmili
moculobis sawarmoeblad, pirveli variantis mixedviT Seadgens
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba i uri dargis saboloo produqti?
2. romeli elementebis Sekreba SeiZleba dargTaSoriso kavSirebis
cxrilSi?
3. ras ewodeba warmoebis sabalanso gantoleba?
4. ras uwodeben warmoebis teqnologiur koeficientebs?
77
koeficientebs
uwodeben
erToblivi
moxmarebis
koeficientebs?
8. ras uwodeben
matrica aris
0,3
A = 0, 2
0,1
0, 2
0,1
0,1
0,3
0
z1 = 3,
cnobilia
z 2 = 5,
z 3 = 10 .
Sromis
sruli
cocxali
danaxarji
yoveli
dargis
erTeul produqciaze.
2. warmoeba iyofa sam dargad.
matrica
0,3
A = 0, 2
0,1
cnobilia
0,1
0,3
0
0, 2
0,1
78
Tavi III.
analizuri geometriis
elementebi. analizuri
$ 1 wrfe sibrtyeze
AB 2 = AC 2 + CB 2 .
magram
(1)
AC = x1 x2 , BC = y1 y 2 ,
miRebuli mniSvnelobebi
SevitanoT
AB 2 = ( x2 x1 ) + ( y2 y1 ) ;
2
d=
( x 2 x 1 ) 2 + ( y 2 y 1 )2
79
(2)
y
B
y2 - y1
C
y2
y1
x2 - x1
x2
x1
nax. 1
y=f(x)).
y
M(x,y)
M (x,y)
0
A
x
x
B
nax.
magaliTi 1.
nax. 3
(x + 2)2 + ( y 1)2
(x + 3)2 + ( y + 4)2 .
aqedan x + 5 y = 10
faqtiurad
yvela
wiris
gantoleba
arsebobs
(Tumca
xSirad
am
x 2 + y 2 + 4 = 0 gantoleba ar aRwers
M(x,y)
B(0,b)
N(x,b)
nax. 4
BMN
wrfeze
nebismieri
M ( x; y )
wertili
SemovitanT aRniSvnas k = tg ,
(nax. 4)
(mimdinare
tg =
wertili),
MN y b
=
. Tu
BN
x
y = kx + b
miRebuli
gantolebas
(3)
ewodeba
wrfis
gantoleba
kuTxuri
k<0
b
k>0
a
0
x
y=kx
y=b
nax. 5
81
x
y=a
1.
b=0,
Tu
maSin
y=kx
da
esaa
amasTan,
Tu
k>0
miiReba
wrfe,
romelic
gadis
Ox
RerZis
maSin
koordinatTa
saTaveSi.
maSin
wrfe
Tu
a=0,
3. Tu =
sadac
k nebismieri
ricxvia
da
(4)
miiRebuli
formula
warmoadgens
(nax. 7).
M(x,y)
M(x,y)
nax. 6
nax. 7
vTqvaT M 1 ( x1 , y1 ) da
wertilze.
y
M2
M1
82
nax. 8
M 1 ( x1 , y1 ) wertilze gamavali wrfeTa konis gantoleba:
amovweroT
y y1 = k ( x x1 ) .
radgan
y 2 y1 = k ( x2 x1 ) ,
M 2 ( x2 , y 2 )
wertili
y y1 =
maSin
y y1
x x1
ekuTvnis
am
wrfes,
amitom
y2 y1
( x x1 )
x2 x1
y2 y1
(5)
x2 x1
gantoleba,
romelic
gadis
A(a,0)
da
B (0, b) wertilebze.
or
y0 xa
=
.
b0 0a
x y
+ =1
a b
saidanac
(6)
(7)
y=
Tu B 0 , maSin
A
C
x ;
B
B
koeficientiT.
2.
y = k1 x + b1 ;
da
C
.
A
83
nax. 9
tg = tg ( 2 1 ) =
maSin
tg 2 tg1 k 2 k1
=
,
1 + tg1tg 2 1 + k1k 2
tg =
k 2 k1
(8)
1 + k1k 2
k2 =
xolo roca k 2 k1 = 0 ,
1
k1
(9)
(10)
A1
A2
B1
B2
(11)
A1 A2 + B1 B 2 y + C 1 C 2 = 0
10.
wrfeTa
A1 x + B1 y + C1 = 0
gadakveTis
wertili.
vTqvaT
(12)
mocemulia
ori
wrfe
A2 x + B2 y + C 2 = 0,
radganac,
A1 B1
84
x=
C1
B1
C2
B2
A1
B1
A2
B2
y=
A1
C1
A2
C2
A1
B1
A2
B2
(13)
nax. 10
M
wertilidan
L wrfemde
manZili
ewodeba
MN perpendikularis
saZiebeli N wertilis
sistema:
Ax + By + C = 0,
Bx Ay + ( Ay Bx ) = 0.
0
0
d=
Ax 0 + By 0 + C
A2 + B 2
(14)
85
Semdeg
zemoT
miRebuli
formuliT
vingariSoT
manZili
aRebuli
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. dawereT or wertils Soris manZilis gamosaTvleli formula.
2. rogori saxe aqvs wrfis zogadi saxis gantolebas?
3. rogori saxe aqvs wrfis gantolebas kuTxuri koeficientiT?
4. dawereT wrfeTa konis gantoleba.
5. rogori saxe aqvs or wertilze gamaval wrfis gantolebas?
6. rogori saxe aqvs wrfis gantolebas RerZTa monakveTebSi.
7. dawereT or wrfes Soris kuTxis gamosaTvleli formula.
8. dawereT wrfeT paralelobisa da marTobulobis pirobebi.
9. rogor gamoiTvleba manZili wertilidan wrfemde?
10. rogor vipovoT ori wrfis gadakvetis wertilis koordinatebi?
Oy
RerZidan;
manZiliT;
M(-1;2)
wertilze
wrfe,
romelic
5x-2y-5=0
wrfis
M(-1;2)
wertilze
wrfe,
romelic
5x-2y-5=0
wrfis
wertilidan
N(2:-7)
marTobia;
5. gaatareT
marTobia;
6. ipoveT
8.
2
11
y = x+
3
2
wrfeTa
gadakveTis
wertilze
pirveli
wrfis
marTobulad;
10. ipoveT wrfe, romelic 4 x + 3 y + 1 = 0 wrfis paraleluria da misgan
daSorebulia 3 erTeuliT.;
11. dawereT
im
wrfis
gantoleba,
romelic
gadis
koordinatTa
monakveTis
Sua
wertilis
koordinatebi,
Tu
bolo
2 x y + 3 = 0 wrfe;
koordinatTa RerZebze
14. ipoveT
manZili
x 2 y + 5 = 0 da
Semdeg
paralelur
wrfeebs
Soris:
2x 4 y + 1 = 0 ;
Tu M(x,y) wrewiris
nebismieri
wertilia,
maSin
d(,0)=R.
(x x 0 ) 2 + (y y 0 ) 2 = R 2
(1)
x2 + y2 = R2 .
(2)
x 2 2 x0 x + x02 + y 2 2 y0 y + y02 R 2 = 0,
87
A C
= . maSasadame, wrewiris zogadi gantolebaa:
1 1
Ax 2 + Ay 2 + Dx + Ey + F = 0
(3)
E
D 2 + E 2 4 AE
D
y
x
+
+
+
=
2A
2A
4 A2
F
8
maSin wrewiris centria 0
,
wertili da radiusia:
2A 2A
R=
D 2 + E 2 4 AE
.
4A
D
E
D2 E 2
A x +
+
F.
+ C y +
=
2A
2C
4 A 4C
avRniSnoT
D
x0 =
,
2A
E
y0 =
,
2C
D2 E 2
=
+
F.
4 A 4C
miviRebT
A( x x0 ) + C ( y y 0 ) = 2
2
simravles,
romlis
yoveli
or
mocemul
88
(4)
romelsac
a=
elifsis
da b =
kanonikuri
gantoleba
ewodeba.
am
gantolebaSi
y
bO
(x;y)
d2
-a
d1
-c
-b
nax. 1
wertilebs
elifsis
wveroebi
ewodebaT.
( x; y )
d1 + d 2 . marTlac
b2
d1 = ( x c) 2 + y 2 = x 2 2cx + c 2 + y 2 = x 2 2cx + (a 2 b 2 ) + b 2 2 x 2 =
a
b2
= x 1 2 2cx + a 2 ==
a
2
sadac =
c
a
c2 x2
cx
cx
2cx + a 2 = a = a
= a x.
2
a
a
a
elifsis eqscentrisitetia.
d 2 = a + x
maSasadame
d1 + d 2 = 2 a
89
2.
hiperbola.
zemoT
Cven
meore
rigis
orcvladiani
gantoleba
miviyvaneT
A( x x0 ) + C ( y y0 ) =
2
A>0
vTqvaT
C <0,
da
maSin
SesaZlebelia
sami
SemTxveva
> 0, = 0, < 0
1.
=1
a 2 b2
a=
sadac
warmosaxviTi
wertilTa
b=
da
naxevarRerZebia.
simravles,
(5)
Sesabamisad
e.i.
romlis
hiperbolas
hiperbola
yoveli
ewodeba
wertilidan
namdvili
da
sibrtyis
im
or
mocemul
(c;0)
(c;0) da
c = a2 + b2 ,
wertilebi. sadac
A2 (a;0) da A1 (a;0) .
d1
Tu am SemTxvevaSic gamoviTvliT
da
y=
roca
hiperbola
b
x2 a2
a
uaxlovdeba
b
y= x
a
x2 a2 x
wrfeebs,
roca
d1
d2
-c
A2 -a
a A1
90
am
wrfeebs
nax. 2
2. = 0, maSin hiperbola gadagvardeba da miiReba ori wrfe
y=
3.
b
x,
a
y=
b
x.
a
= 1.
b2 a2
cxadia,
`amotrialdeba~
rom
ubralod
(5)
SemTxvevaSi
miRebuli
hiperbola
A = 0 da C 0 maSasadame
Cy 2 + Dx + Ey + F = 0 .
Tu D=0, maSin miiReba ori horizontaluri wrfe. amitom es saintereso
SemTxveva ar aris.
D0
E
E2
.
miviRebT: C y +
+ Dx + F =
2C
4C
avRniSnoT:
F
E2
x0 = +
,
D 4 DC
y0 =
E
2C
2p =
D
, maSin miiReba parabolas
C
kanonikuri gantoleba.
( y y 0 )2
= 2p ( x x 0 )
(6)
Yy
p<0
y0
x
x0
0
91
nax. 3
Tu y 2 = 2 px, maSin
x=
p
wrfes, ki parabolas direqtrisa.
2
y
d1
M(x;y)
p
2
d2
x
nax. 4
y 2 = 2px
d 1= x +
d 2= x + y 2 =
2
p
2
(7)
da
2
p2
p
p
x px +
+ 2 px = x + = x +
4
2
2
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
92
hiperbola?
Semdegi
wrewiris
radiusi
da
centris
koordinatebi:
wrewiris
radiusi
da
centris
koordinatebi:
wrewiris
radiusi
da
centris
koordinatebi:
radiusi
da
centris
koordinatebi:
radiusi
da
centris
koordinatebi:
x 2 + y 2 4x = 0
2. ipoveT
Semdegi
x2 + y2 + 6y 7 = 0
3. ipoveT
Semdegi
x 2 + y 2 + 2 x 10 y + 1 = 0
4. ipoveT
Semdegi
wrewiris
3 x 2 + 3 y 2 4 x 6 y 15 = 0
5. ipoveT
Semdegi
wrewiris
x 2 + y 2 4x + 2 y + 1 = 0
6. gansazRvreT elifsis eqscentrisiteti, Tu misi did RerZi 3-jer
aRemateba mcire RerZs.
7. gansazRvreT elifsis eqscentrisiteti, Tu misi RerZebis fardobaa 5:3
8. SeadgineT elifsis gantoleba, Tu fokusebs Soris manZili udris
6-s, xolo didi naxevarRerZia 5.
9. SeadgineT elifsis gantoleba, Tu eqscentrisiteti e=0,8, xolo didi
naxevarRerZia 10.
10. SeadgineT
elifsis
eqscentrisiteti e =
11. ipoveT
RerZTa
gantoleba,
Tu
mcire
naxevarRerZia
da
eqscentrisiteti
3,
xolo
2
2
sigrZeebi,
fokusebi
elifsis: 9 x 2 + 25 y 2 = 225
93
Semdegi
12. ipoveT
RerZTa
sigrZeebi,
fokusebi
da
eqscentrisiteti
Semdegi
elifsis: 16 x 2 + y 2 = 16
13. SeadgineT hiperbolis kanonikuri gantoleba, Tu wveroebs Soris
manZilia 8, fokusTa Soris manZili ki 10.
14. ipoveT
RerZTa
sigrZeebi,
fokusebi
da
eqscentrisiteti
Semdegi
hiperboli,
Tu
direqtrisebs
Soris
manZilia
18
,
5
xolo
warmosaxviTi naxevarRerZi ki 4.
17. ipoveT RerZebi, fokusebi da eqscentrisiteti Semdegi hiperbolis:
7 x 2 2 y 2 = 14
18. ipoveT RerZebi, fokusebi da eqscentrisiteti Semdegi hiperbolis:
4 x 2 9 y 2 = 25
y = ax + b .
amitom
funqcias
bunebrivia,
didi
rom
gamoyeneba
y = ax + b -s
aqvs
(1)
vuwodoT
ekonomikaSi.
wrfivi
amis
funqcia.
am
sailustraciod
amoxsnisas
mogviwevs
garkveuli
cvladebis
Semoyvana.
wminda
icvlebodnen
mxolod
amocanis
pirobebiT
gansazRvrul
vTqvaT, erTi da
y
45
25
5
20
40
nax. 1
manZili qalaqidan daniSnul punqtamde x km-ia. tvirTis gadatanis
xarji
avRniSnoT
lariT.
amocanis
pirobis
Tanaxmad,
saZiebel
maSin y=25; xolo roca x=40, maSin y=45; e.i. aRniSnuli wrfe gaivlis
da (40;45) wertilebze
(20;25)
x 20
y 25
=
40 20 45 25
aqedan
miviRebT
saZiebeli
wrfis
gantolebas
y=x+5,
romelic
amocana
2.
warmoebis
simZlavris
gansazRvra.
qarxnis
sawarmoo
erTdroulad
gantoleba,
romelic
awarmoos
ludica
daaxasiaTebs
da
qarxnis
limonaTic.
SevadginoT
sawarmoosimZlavres
Tu
pirobidan
gadis
(200;0)
gamomdinare
da
(0;600)
Sesabamisi
wrfivi
wertilebze,
amitom
95
damokidebulebis
saZiebeli
wrfis
x
y
+
= 1.
200 600
y
y
50
600
0
200
x
0
nax. 2
nax. 3
O
aqedan
3x+y=600.
am
gantolebiT
ganisazRvreba
qarxnis
sawaroo
amocana
3.
produqciis
danaxarjis
gansazRvra
drois
mixedviT.
ganmavlobaSi.
vipovoT
kavSiri
dasaxarji
sawvavisa
da
gasuli
tolia
pirobis
Tanaxmad,
roca
dReTa
raodenoba
(nax.3),
x y
+
= 1.
8 50
aqedan 25x+4y=200. swored esaa saZiebeli kavSiri. cxadia, rom 0 x 8
da 0 y 50 .
y=0,06x+25
gadaswyvetad
funqciebis Sesabamisi L1 da L2
avagoT
amocanaSi
miTiTebuli
wrfivi
ganvixilavT
mxolod
mis
Sesabamis
naxevarwrfeebs.
maTi
gadakveTis
wertili miZebneba:
y = 0,1x + 15,
y = 0,06 x + 25.
sistemis
amonaxsniT.
miviRebT
A=A(250;40).
A(250.40)
40
25
15
L2
N1
M2
L1
M1
M
250
x0
nax.
naxazidan vaskvniT, rom Tu 0 < x0 < 250 , maSin x0-is Sesabamisi xarjebi
y0(1) = MM 1
y0( 2 ) = MM 2 . radgan MM 1 < MM 2 amitom roca 0 < x0 < 250 tvirTis gadazidva
ufro
xelsayrelia
pirveli
saxis
transportiT.
analogiurad
roca
Tu TiToeuli
awarmoebs
n raodenobis,
A saxisa
97
da
m raodenobis B
saxis
raodenobis
B saxis
manqanebs.
es
faqtobrivad
niSnavs,
rom
x
y
+
= 1,
60 120
anu
x
y
+
= 1.
120 80
Nanu 2x+3y=240. amragad, amwyobi saamqros simZlavre iseTia, rom Tu
erT TveSi igi gamouSvebs A saxis manqanas, maSin man unda gamouSvas
1
y = (240 2 x)
3
raodenobis
saxis
manqana.
avagoT
miRebuli
y
Y
120
80
M(30,60)
60
30
60
nax. 5
98
120
wrfeebis
x = 30; y = 60
e.i. M(30;60).
amocana
6.
warmoebis
maqsimaluri
mogebis
gansazRvra.
vTqvaT,
orive
saxis
produqciis
warmoebisaTvis
gankuTvnilia
araumetes 8 saaTisa da 7kvt/sT eleqtroenergiisa. mogeba A saxis produqciis erTeulze 30 laria, xolo B saxis erTeulze-20 lari. rogor warvmarToT warmoeba, rom mogeba iyos maqsimaluri?
vTqvaT, fabrikam awarmoa x raodenobis A saxis produqcia da y raodenobis
y 0 . pirobis Tanaxmad
x + 2 y 8;
2 x + y 7;
x 0;
y 0.
anu
y 2 x + 4,
y 2 x + 7,
x 0;
y 0.
99
y
7
6
4
M(2;3)
Lc
nax. 6
SevniSnoT,
funqciis
rom
grafiks
Oxy
(c>0
sakoordinato
ganvixiloT
sibrtyeze
rogorc
avagebT
mudmivi
am
wrfivi
parametri),
maSin
(x
0,
Lc
wrfis
iseTi
mdgomareoba,
rodesac
Lc
wrfe
Seicavs
Lc wrfis TandaTanobiT
x y
+ = 1.
4 6
wertils
daStrixuli
aredan,
100
kerZod
M(2;3)
wertils
da
mis
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. aCveneT magaliTze raSi mdgomareobs tvirTvis gadatanis xarjebis
gansazRvra.
2. ganixileT warmoebis simZlavris gansazRvra konkretul magaliTze.
3. ganixileT
amocana
produqtis
danaxarjis
gansazRvraze
drois
mixedviT.
4. aCveneT konkretul amocanaze raSi mdgomareobs tvirTvis gadatanis
optimaluri variantis arCeva?
5. ganixileT
amocana
kompleqsuri
sawarmos
optimaluri
muSaobis
xolo
700
erTeulis
dasamzadeblad
danaxarjebi,
500 erTeuli; 3.
2. warmoebis
Tu
-560
lars.
SeadgineT
firmam
daamzada:
1.
150
da
erTeuli;
1000 erTeuli;
danaxarji
garkveuli
saqonlis
100
erTeulis
gansazRvreT
warmoebis
danaxarjebi,
Tu
vigulisxmebT,
rom
zenormatiul
saaTSi
uxdian
2-jer
met
Tanxas.
rogoria
$ 1 funqcia
funqciis cneba maTematikuri analizis erT-erTi ZiriTadi cnebaa.
bunebis movlenebi, procesebi, kerZod, teqnikuri da ekonomikuri procesebi
xSirad aRiwereba da Seiswavleba funqciis saSualebiT.
mocemuli
mniSvnelobas.
sakiTxis
pirobebSi
sxvadasxva
ricxviT
Tu raime sidides
Seicvleba.
amrigad
wris
farTobi
erT
SemTxvevaSi
r2
mudmivia,
farTobi aris
iseTi
nebismier
pirobebSi
sidideebi
ewodeba.
mudmivi
sidideebi,
inarCuneben.
magaliTad,
aseT
romlebic
sidideebs
samkuTxedis
Siga
Tavis
mniSvnelobas
absoluturi
kuTxeebis
mudmivi
jami
da
sidideebi
Cveulebriv
aRiniSneba
laTinuri
anbanis
2.
funqciis
cneba.
sxvadasxva
sidides
Soris
warmoSobil
SesaZlebelia,
ewodeba.
y = f (x ) ,
da
y s ki damokidebuli cvladi.
Soris
Sesabamisobis
kanons.
e.i.
SeiZleba
aRniSnavdes
y.
magaliTad,
103
Tu
f (x ) gansazRvrulia
f (x )
simravleze da
x0 aris
simravlis
funqciis mniSvneloba
x0
wertilSi.
f (x )
funqciis yvela
3.
calsaxa
mocemis xerxebi.
funqcia, Tu
da
mravalsaxa
funqcia.
funqciis
grafiki.
funqciis
aramed
ramodenime
mniSvneloba
(usasrulod
bevric
ki).
aseT
funqcias,
e.i.
iseT
funqcias,
romlis
gansazRvrisa
da
areze gansazRvrulia
mniSvnelobas mocemuli D
y = f (x )
funqcia. x is yovel
(nax. 1).
y
M
y
0
nax. 1
104
wyvils Seesabameba
sibrtyis garkveuli
amgvarad
miviRebT
sibrtyeze
wertilTa
simravles,
f (x )
romelsac
adgils,
romelTa
koordinatebi
aRebul
funqciis
funqcionalur
grafiki warmoadgens
f (x )
y = f ( x) .
y = f (x )
mniSvnelobaTa
mixedviT
moiZebneba
funqciis
Sesabamisi
gamoiyeneba
maTematikaSi
funqciis
ama
Tu
im
Tvisebis
funqciis
mocemis
sailustraciod.
maTematikur
analizur xerxs.
analizSi
upiratesobas
aniWeben
ipoveT funqciis
fesvi
2x 4
3 6x
gansazRvrulia
ricxvebisaTvis. amitom
2x 4
0.
3 6x
funqciis
areTa
gansazRvris
y=
gansazRvris are.
mxolod
arauaryofiTi
mniSvnelobebs,
e.i.
105
im
namdvil
1
px2 .
2
ricxvTa
magaliTi 2.
ipoveT funqciis
aTobiTi
logariTmi
2x
y = lg
1 gansazRvris are.
x +1
gansazRvrulia
mxolod
dadebiTi
aredan
unda
2x
1 f 0
x +1
akmayofilebdes
utolobas.
Tu
am
x 1
f 0 . am
x +1
x is
mTlianad
yvela es mniSvneloba
funqciebi.
funqciaTa
umartives
klass
mravalwevrebi
mravalwevri ewodeba
y = a 0 + a1 x + a 2 x 2 + L + a n x n
(1)
mravalwevrs
uwodeben.
mravalwevris
y = ax + b ,
(a 0 ) .
Semdegi
ufro
mTel
kerZo
kvadratuli
farTo
racionalur
saxeebia,
funqcia
klasia
funqcias
magaliTad,
y = ax 2 + bx + c ,
racionalur
an
polinoms
wrfivi
(a 0 ) .
funqciaTa
funqcia
funqciaTa
klasi.
ori
y=
a 0 + a1 x + a 2 x 2 + L + a n x n
(2)
b0 + b1 x + b2 x 2 + L + bn x n
x is yvela mniSvneloba,
ganvixiloT
ori
da
cvladis
mravalwevri.
da
106
(i + k)
ricxvebi.
F ( x, y )
ricxvs ewodeba
mravalwevris
udidess.
xarisxi
magaliTad,
aik x i y k
ewodeba
misi
wevrebis
F ( x, y ) = 3 x 7 y + 5 x 4 y 3 6 x 7 y 11
xarisxebs
aris
me-18
Soris
xarisxis
y=
(3)
(c 0 )
sadac
ewodeba
wiladur-wrfivi
d
( ;+ ) \
c
rom
ax + b
cx + d
am
funqcia.
am
funqciis
a b
da ,
c d
gansazRvris
area
funqciis
SevasruloT
mniSvnelobis
sasruli
gamosaTvlelad
raodenoba
oTxi
sakmarisia
ariTmetikuli
argumentze
moqmedebisa,
gamoklebas,
gamravlebas,
gayofasa
da
fesvis
amoRebas
funqciis
gamosaTvlelad
saWiroa
gansazRvris
ze
aredan,
vawarmooT
misi
mxolod
Sesabamisi
sasruli
yis
ricxvi
algebruli operaciebisa.
F ( x, y )
Tu is
mravalwevria x da y
F ( x, y ) = 0
cvladebis
ar
aris
transedenturi
funqcia
ewodeba.
magaliTad,
raime
D simravleze gansazRvrul f (x )
x1 da
x2
f ( x1 ) f ( x 2 ) , rodesac
ricxvisaTvis
f (x )
gansazRvrul
simravlis
funqcias
x1 da
nebismieri
ewodeba
x2
klebadi
ricxvisaTvis
x1 p x 2 (nax. 2).
am
simravleze,
f ( x1 ) f ( x 2 ) ,
xolo
Tu
am
rodesac
x1 p x 2 (nax. 3).
B
A
0
nax. 2
nax. 3
simravleze gansazRvrul
wertilisaTvis
marTebulia
utoloba:
f ( x) M ,
an
M f ( x) M .
f (x ) funqcias ewodeba SemousazRvreli D
A
f (x )
f ( x0 ) f A .
aredan
magaliTebia y = x 2 ,
marTebulia
y = cos x ,
toloba
f ( x) = f ( x) .
luwi
funqciis
y = sin 2 x .
gansazRvris
aredan
magaliTebia y = x 3 ,
raime
gansazRvris
f (x )
simravleze, Tu yoveli
areSi
periodiT, an
marTebulia
y = sin x,
toloba
f ( x) = f ( x) .
kenti
funqciis
y = tgx .
gansazRvrul
f (x )
funqcias
ewodeba
perioduli
108
marTebulia toloba
f ( x + w) = f ( x ) .
funqciebia
periodia
da
maTi
magaliTad,
2 .
tgx
aseve,
da ctgx
-c
perioduli
mag.
f ( x ) = 1 funqcia
y = f (x ) toloba x cvladi
yovel
sruliad
dasaSveb
gansazRvrul
mniSvnelobas
mniSvnelobas.
Seusabamebs
magram
zog
cvladi
sididis
SemTxvevaSi
y = f (x )
sididis
yovel
mniSvnelobas
Seusabamebs
cvladi
sididis
y = 2x
magaliTi 3.
y is
toloba
x = log 2 y .
x is Semdeg mniSvnelobas:
Seusabamebs
Tu
y = 1 , maSin
maSasadame,
gansazRvravs
Tu
mniSvnelobas [ 1;1]
, maSin
Sualedidan Seusabamebs
1
2
maSin
x = arcsin
1
2
x = log 2 y .
y = sin x toloba y is
yovel
; roca y = 0 , maSin
da
a.S.
x = arcsin 0 = 0 ;
maSasadame, y = sin x
x = arcsin y .
rogorc
am
formulaSi
Cveulebrib
asrulebs
asos
argumentis
iyeneben
rols,
argumentis
xolo
aRsaniSnavad.
x = ( y) .
funqciis.
amitom
im
y = (x ) .
gadavwerT:
aseTnairad
gansazRvrul
y = (x )
y = f (x )
funqciis
Seqceuli
y = (x )
funqcias
y = f (x )
rom
funqciisa
da
misi
y = (x )
f (x )
y = (x )
funqciisaTvis
iqceva.
dadebiTi
ricxvis
erToblioba,
xolo
yvela
namdvil
ricxvTa
namdvil
ricxvs,
romelsac
u = (x ) funqcia Seusabamebs
Tavis
mxriv
y = f (u )
funqcia
y = F (x ) .
y = f [ (x ) ]
(x )
funqciebis
superpoziciiT.
magaliTi 5.
miviRebT
y = u5
da
u = 6 1 + 25 x
y = 6 (1 + 25 x ) .
5
110
funqciebis
suprpoziciiT
magaliTi
u=5 v
y = tgu ,
6.
v = x +1
da
funqciebis
y = tg 5 x + 1 .
superpoziciiT miviRebT
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
x 1 ;
y = lg
1.2. y = 3 x + 1 ;
x 2 3x + 2
;
x +1
y=
1.3.
x x3 ;
1.4
y = lg
1.6. y = sin 2 x
f ( x) = a x + a x ;
2.3.
f ( x) = 3 1 x + x 2 3 1 + x + x 2 ;
2.4.
f ( x ) = lg
3.
1+ x
;
1 x
2.2.
2.5.
f ( x) = a x a x ;
f ( x ) = lg x + 1 + x 2
mocemulia funqcia:
3.1.
f ( x) =
x2
,
x +1
f ( 2),
ipoveT f ( 0),
111
1
f ( ),
2
f ( 2)
2+ x
;
2 x
( x) =
3.2.
x2
ipoveT ( 0),
x +1
(1),
( 2),
( 2),
( 4)
4. moZebneT y = f [ (x ) ] , Tu
( x) = 2 x ;
f ( x) = x 2 ,
4.1.
( x) = 3 5 x 1 ;
f ( x) = x 3 ,
4.2.
ganmarteba.
Tu
mocemulia
wesi,
romlis
mixedviTac
yovel
a1 , a 2 ,L, a n ,L
ricxviT mimdevrobas aRniSnaven {a n }n=1 an {an } simboloebiT.
maSasadame,
Tu
mocemuli
gvaqvs
raRac
ricxviTi
simravle
da
nomeri
ise,
rom
arcerTi
nomeri
or
sxvadasxva
ricxvs
ar
a1 -
ewodeba
mimdevrobis
pirveli
a2 -s
wevri,
meore
da
a.S.
an -s ewodeba n-uri anu zogadi wevri. zogadi wevris mocema niSnavs mTeli
mimdevrobis mocemas. magaliTad,
Tu an =
1 1
1
1
, maSin gveqneba mimdevroba 1, , , L , , L
2 3
n
n
1 2 3
n
n
, maSin gveqneba mimdevroba , , ,L,
,L
n +1
2 3 2
n +1
Tu
an =
Tu
mimdevrobebis
xerxiT
vityviT,
mocemulia
mocema
rom
formula,
Ziridad
mimdevroba
romelic
xdeba
analizuri
mocemulia
gviCvenebs,
Tu
an
analizuri
ra
xerxiT,
moqmedebani
rekurentuli
Tu
unda
an =
magaliTad, Tu
3
, maSin SegviZlia amovweroT mimdevrobis
3n + 1
3
3
3
nebismieri wevri. kerZod a1 = , a5 = , a20 = da a.S.
4
16
61
vityviT,
mocemulia
rom
mimdevroba
pirveli
an
mocemulia
ramdenime
sawyisi
rekurentuli
wevri
da
xerxiT,
formula,
Tu
romlis
da
geometriuli progresia)
2. monotonuri mimdevroba.
{2n 1}
mimdevrobas
e.i.
1,3,5,... saxis
mimdevrobas gaaCnia Tviseba: misi yoveli wevri metia wina wevrze, xolo
1 1
1
mimdevrobis (e.i. 1, , ,L )
2 3
n
{an }
ewodeba
mimdevrobas
klebadi,
araklebadi
Tu
Tu
ewodeba
zrdadi,
a1 a2 L a n a n+1 L
da
Tu
{an }
ewodeba
ewodeba
arazrdadi,
Tu
a1 a 2 L an a n+1 L
zrdad, klebad, araklebad da arzrdad mimdevrobebs monotonuri
mimdevrobebi ewodeba. cxadia, rom Tu
a n an +1 > 0
maSin {an } mimdevroba klebadia. Tu
an an+1 0
maSin {an } mimdevroba arazrdadia.
magaliTi 1.
an =
amisaTvis
n
n +1
zrdadia.
marTlac,
113
an+1 an =
wiladi
n +1
n
n +1
n
n 2 + 2n + 1 n 2 2n
1
=
=
n +1+1 n +1 n + 2 n +1
(n + 1)(n + 2)
(n + 1)(n + 2)
1
n-nebismieri mniSvnelobisaTvis dadebiTia e.i. an+1 an > 0
(n + 1)(n + 2)
mimdevroba zrdadia.
arseboben mimdevrobebi, romlebic arc klebadia da arc zrdadi, e.i.
aramonotonuri mimdevrobebi. magaliTad, mimdevroba romlis zogadi wevria
an = (1) n aramonotonuria.
{an }
mimdevrobas
ewodeba
zemodan
SemosazRvruli,
Tu
arsebobs
qvemodan SemosazRvruli, Tu an M .
{an }
mimdevrobas
ewodeba
SemosazRvruli,
Tu
is
erTdroulad
m < an < M ,
sadac
M da
ricxvebi
n-sagan
damoukidebeli
mudmivebia.
am
1
1
magaliTi 2. mimdevroba SemosazRvrulia, radgan 0 < < 1 ;
n
n
1
n
1
< 1;
magaliTi 3. mimdevroba
SemosazRvrulia, radgan
2 n +1
n +1
magaliTi 4. mimdevroba, romlis zogadi wevria
an =
1 + (1) n
2
Semo-
sazRvrulia.
marTlac, am mimdevrobis yoveli wevri tolia 0-is an 1-is.
a1 = 0, a2 = 1 a3 = 0, a 4 = 1,L
amitom 0 a n 1 .
ricsvisaTvis
n
n +1
ganvixiloT mimdevroba
1 2 3
100
, , ,L ,
,L
2 3 2
101
maSin es mimdevrobaa
114
{an },
1 <
n
1
1
< 1 + <
< n > 1 .
n +1
n +1
a N -dan, sadac
1
1
N = 1 + 1; 1 iT aRniSnulia
sasruli
raodenoba.
aseT
wertilebs
a1 , a 2 ,L, a N
mimdevrobis
1 ricxvis
mimdevrobis
dagrovebis
wertilebi ewodeba.
ganxilul magaliTSi mimdevrobas hqonda mxolod erTi dagrovebis
wertili. dagrovebis wertilebis raodenoba SeiZleba metic iyos. ase,
magaliTad, mimdevrobas, romlis zogadi wevria an = (1) n +
1
ori dagrovebis
n
1
1 + k , Tu n = 3k
1
a n = 2 + , Tu n = 3k 1
k
1
3 + k , Tu n = 3k 2
4. mimdevrobis zRvari.
ganvixiloT
{an }
{an }
Caiwereba:
a = lim an .
n
ganSladi.
{an }
rom
mimdevrobas,
rogorc
zemoT
vnaxeT
SeiZleba
hqondes
am SekiTxvaze pasuxs
iZleva Semdegi
Teorema 1: Tu mimdevrobas zRvari aqvs, is erTaderTia.
{an }
a = lim an
da
vigulisxmoT, rom
ricxvebis midamoebi:
b = lim an ,
n
b>a
mimdevrobas aqvs
sadac b a .
ganvixiloT
(a ; a + ), (b ; b + ) .
ba
3
da aviRoT a da b
gadaikveTebian
(//////////////)
a
(//////////////)
b
nax.1
pirobiT
a = lim an ,
n
amitom
(a ; a + )
midamos
gareT
darCeba
am
mocemulia
a = lim an ,
n
maSin
ricxvis
nebismieri
a n M Teorema
5. mimdevrobis zRvris arsebobis niSani. daumtkiceblad CamovayalibebT mimdevrobis arsebobis aucilebel da sakmaris niSans, romelsac
xSirad zRvris ganmartebadac xmaroben.
116
{an }
mimdevrobis zRvari,
n > N ( ) .
roca
davamtkicoT, rom
1
= 0.
n n
lim
<
1
<
n
1
N ( ) = + 1 .
cxadia,
rom
n > N ( ) ,
Tu
maSin
1
<
n
n>
da <
. aviRoT
1
<
n
e.i.
1
= 0.
n n
lim
6.
mimdevrobis
usasrulo
(arasakuTrivi)
zRvari.
vTqvaT,
{an }
roca
n > N ( M ),
an
an < M
roca
n > N ( M ),
{an }
lim an = +
an
lim an = .
n
mcirdebian
da
naklebi
gaxdebian
ricxvebis
nebismierad
didi
+-ken an --ken.
117
lim a n = +
roca d > 0.
lim a n =
an
SevniSnoT,
SemTxvevaSi
rom
a n 0 da a n + an a n ,
Tu
maSin
orive
1
= 0.
n a
n
lim
cxadia,
roca d < 0.
rom
arsebobs
ganSladi
SemousazRvreli
mimdevrobebi,
an=(-1)nn2 araa
lim bn = b ,
n
maSin
{an }
Tu
da
{bn }
mimdevrobebi krebadia da
{a n + bn }, {a n bn },
krebadia
an
bn
(am
lim an = a ,
n
ukanasknelSi
b0)
3. lim
an
bn
a
b
tolobebs.
an a <
Tu
, roca
n > N ( ) da
bn b <
n > N ( ) .
, roca
N ( ) = max{N ( ), n > N ( )}
n > N ( ), sadac
maSin
erTdroulad
sruldeba
an a <
, da
bn b <
n > N ( )
roca
utolobebi. amitom
= , roca
n > N ( ) ,
e.i.
Teorema:
nebismier
SemosazRvrul
monotonur
a n < bn an
{an }
da
{bn }
krebadi mimdevrobebia
da yoveli n-saTvis
an bn , maSin
lim an lim bn .
n
a n cn bn ,
maSin {cn } mimdevroba krebadia da
lim cn = c .
n
{an }
1
a n = 1 + ,
n
e.i.
n
1
lim an = lim1 + = e .
n
n
n
(1)
e 2,718281828459045L
TxuTmeti niSnis sizustiT. e ricxvs ewodeba neperis ricxvi.
(1) toloba xSirad gamoiyeneba konkretuli tipis zRvrebis gamoTvlis
dros. kerZod, (1) tolobis safuZvelze mtkicdeba, rom mimdevrobas
mb
a
1 +
m m=1
zRvari gaaCnia da
119
lim 1 +
m
m
mb
= e ab
(2)
log be = ln b .
ewodeba da aRiniSneba
lim 1 +
m
SemovtanoT
mb
1
= lim 1 +
m
m
m
=N.
a
aRniSvna
cxadia,
m
ab
a
= lim 1 +
m
m
rom
roca
ab
m,
maSin
N .
maSasadame
lim 1 +
m
m
mb
= lim 1 +
m
m
ab
= e ab .
{an }n=1
gamosaxuleba:
a1 + a 2 + L + an + L
(3)
am
kiTxvaze
pasuxis
gasacemad
mimdevroba:
120
SevadginoT
Semdegi
ricxvebis
S1 = a1
S 2 = a1 + a 2
S 3 = a1 + a 2 + a3
LLLLLLL L
S n = a1 + a 2 + L + a n
LLLLLLL L
miRebul
{S n }n=1
{S n }
mimdevrobas gaaCnia S
lim S n = S
n
a1 + a2 + L + an + L = an = S .
n =1
Tu
{S n }
ewodeba ganSladi.
krebadobisaTvis.
1+
1 1
1
+ +L+ +L
n
2 3
1
=0.
n n
121
a
n =1
da
b
n =1
1.
Tu
mwkrivi
n =1
krebadia
da
yoveli
n-saTvis
a n bn ,
maSin
a
n =1
mwkrivi krebadia.
2. Tu
b
n =1
a n bn , maSin
a
n =1
mwkrivic ganSladia.
dalamberis niSani:
vTqvaT, mocemulia
n =1
mwkrivi
da
lim
n
a n+1
=q.
an
koSis niSani:
vTqvaT mocemulia
n =1
mwkrivi da lim n an = q
n
rom
dalamberisa
da
koSis
zemoT
Camoyalibebuli
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba obieqtTa mimdevroba? ricxvTa mimdevrobis mocemis ra
wesebi iciT?
122
2. rogor
mimdevrobas
ewodeba
zemodan
SemosaRvruli?
qvemodan
SemosaRvruli?
3. rogor
mimdevrobas
mimdevroba?
ewodeba
arazrdadi
zrdadi
mimdevroba?
mimdevroba?
araklebadi
klebadi
mimdevroba?
monotonuri?
4. ras niSnavs
( xn )n1
SemosazRvruli mimdevroba?
1.1
1
xn = ;
2
3 + ( 1)
;
n
x n = ( 1) (2n + 1) ;
n
1.2
1.5. x n =
1.9. a n = 2 + 5n ;
1.13. a n =
( 1)n+1 ;
n
1.6. x n =
1.10.
x n = cos n ;
n
2 ; 1.7. a = 1 ;
n
n +1
2 n
2n sin
an =
1.14. a n =
2. aCveneT, rom x n =
1.3
( 1)n ;
2
( 1)n+1 ;
3n
1.11. a n =
1.4 x n = n + ( 1) ;
n
1.8 a n = sin n ;
3
2n 1
; 1.12. a n = tg
;
3 + 5n
n+2
3
1.15. x n = n +1
2
2n + 1
mimdevrobis zRvari, roca n , aris 2.
n +1
1
n
3. aCveneT, rom x n = 1 +
ipoveT N , Tu = 0,01 ;
= 0,1 ;
n
mimdevrobis zRvari, roca n , aris 1.
n +1
4. aCveneT, rom x n =
ipoveT N , Tu = 0,01 ;
5. aCveneT, rom
xn =
1
n2
nisaTvis
rogori
n , aris 0.
Sesruldeba
1
p
n2
Tu
= 0,01 ;
funqciis
zRvris
utoloba,
= 0,001 ; = 0,0001 ;
1.
funqciis
zRvris
cneba.
ZiriTadi
Teoremebi
f ( x) = x 2 .
Tu
ricxvisaken,
maSin
f (x )
funqcia
gairbens
gairbens
rig
1,96
1,97
1,98
1,99
2,00
2,01
2,02
x 2 (miaxloebiT)
3,84
3,88
3,92
3,96
4,00
4,04
4,08
x 2 4 (miaxloebiT)
0,16
0,12
0,08
0,04
0,04
0,08
124
x2 4
mkacri
maTematikuri
msjelobiTac,
ganxiluli
yovelTvis SeiZleba
cxrilis
gareSe.
x2 4 p
marTlac,
(1)
(1)
p x2 4 p
(2)
saidanac miviRebT:
4 p x2 p 4 +
4 p x p 4+
(3)
funqciis
wertilis
maxloblobaSi).
SualedSi,
utoloba
xolo
anu
yofaqceva
x=2
romelic
( = 0,1)
am
amgvarad,
wertils
( = 0,01)
gvainteresebs
(1)
utoloba
moicavs.
3,9 p x p 4,1
sruldeba
x 2 4 p 0,01 utoloba
SemTxvevaSi
mxolod
sruldeba
magaliTad,
(3)
x 2 4 p 0,1
1,98 p x p 2,02 ,
SualedSi, anu
sruldeba
x=2
1,998 p x p 2,002 .
(3)
A aris
y = x 2 funqciis
(nax. 1).
y
C
y
A
B
A+
A
A-
B1 2 C1
125
x 0-
x0 x0+
nax. 1
am
wertilis
romlebic
nax. 2
orive
mxares
gavavloT
ori
horizontaluri
wrfe,
warmoadgens
4 ; 4+
gziT.
e.i. Tu x argumentisaTvis 2-is sakmaod axlo mniSvnelobebs SevarCevT,
maSin y = x 2 funqciis mniSvnelobani ragind mcired iqnebian gansxvavebuli
4 sagan. magaliTad, SeiZleba mivaRwioT imas, rom Sesruldes utolobani:
x 2 4 p 0,001 ,
x 2 4 p 0,0001
f (x )
ricxvs ewodeba
funqciis
x0
wertils Seicavs.
zRvari
x0
wertilSi, Tu
nebismieri dadebiTi
rom
f ( x) A p ,
0 p x x0 p ,
rodesac
(4)
lim f ( x ) = A
(5)
x x0
f ( x) A ,
an
x x0 .
roca
SevniSnoT,
rom
f (x )
funqciis
gantoleba
zRvris
cnebis
dekartes
Oxy
midamo, sadac
midamo,
rogorc,
sistemis
A
mimarT
wertilis
]x0 ; x0 + [
koordinatTa
ricxvi
-Tan erTad.
Sinaarsi.
Oy RerZze aviRoT
]A ; A + [
geometriuli
]A ; A + [
Seesabameba
(nax.
2),
y = f (x )
midamoSi. maSasadame,
]x0 ; x0 + [
garda
A wertilis
SesaZlebelia,
grafikis
erTi
wertilisa,
romelic
Seesabamebodes x0 wertils.
daumtkiceblad moviyvanoT ZiriTadi Teoremebi funqciaTa zRvrebis
Sesaxeb.
1. mudmivi sididis zRvari TviT am mudmivi sididis tolia:
lim C = C
x x0
lim [k f ( x ) ] = k lim f ( x )
x x0
x x0
x x0
4. funqciaTa
x x0
x x0
tolia:
x x0
5.
ori
funqciis
x x0
Sefardebis
x x0
zRvari
am
funqciebis
Sefardebis tolia:
lim f ( x )
f ( x ) x x0
=
,
x x0 ( x )
lim ( x )
lim ( x ) 0 .
x x
lim
x x0
ipoveT
lim
x 4
3x 2
x+2
magaliTi 2.
ipoveT
x4
x3 8
;
x2 x 2
lim
127
x4
x 4
zRvarTa
x 3 8 ( x 2)( x 2 + 2 x + 4)
=
= x2 + 2x + 4
x2
x2
amis Semdeg zRvari advilad gamoiTvleba.
x3 8
= lim ( x 2 + 2 x + 4) = 2 2 + 2 2 + 4 = 12
x2 x 2
x 2
lim
uwyvetoba
marjvnidan
da
marcxnidan.
funqciis
nazrdi.
lim f ( x ) = f ( x0 )
x x0
e.i.
yoveli
dadebiTi
f (x )
am
ricxvisaTvis
( f 0)
moiZebneba
iseTi
f ( x ) f ( x0 ) p , rodesac x x0 p .
funqcia
segmentis
gansazRvrulia
raime
x0
[a, b ]
wertilisa.
segmentze,
samarTliania
garda
Semdegi
gansazRvrebebi:
x0
wertils
ewodeba
f (x )
funqciis
wyvetis
wertili,
Tu
2. lim f ( x ) ar arsebobs;
x x0
3. x0 wertilSi
x x0
wertilSi.
funqcias, romelsac [a, b ] segmentze aqvs wyvetis raime x0 wertili, am
segmentze wyvetili funqcia ewodeba.
128
magaliTi 3.
vTqvaT,
f ( x) =
mocemulia
1
x
funqcia. es funqcia
ricxvs ewodeba
marjvena
x0
zRvari
arsebobs iseTi
1
funqciis wyvetis wertils.
x
]x0 ; b[
f (x )
intervalSi gansazRvruli
wertilSi,
Tu
yoveli
dadebiTi
funqciis
ricxvisaTvis
f 0 ricxvi, rom
f ( x) A p ,
0 p x x0 p ,
rodesac
lim f ( x ) = A .
x x0 +
f (x )
funqciis
simboloTi.
marjvena
f (x )
Tu
x0
zRvari
funqcia
wertilSi
gansazRvrulia
am
wertilSi
Tanatolia,
x0
aRniSnaven
x0
wertilSic
da
wertilSi da funqciis
f (x )
maSin
f ( x0 + )
funqcias
ewodeba
ricxvs ewodeba
marcxena
x0
zRvari
]a; x0 [
wertilSi,
f (x )
intervalSi gansazRvruli
Tu
yoveli
dadebiTi
funqciis
ricxvisaTvis
f 0 ricxvi, rom
f ( x) A p ,
0 p x0 x p ,
rodesac
lim f ( x ) = A .
x x0
f (x )
funqciis
simboloTi.
Tu
marcxena
f (x )
zRvari
funqcia
x0
wertilSi
gansazRvrulia
am
wertilSi
Tanatolia,
maSin
x0
aRniSnaven
x0
f ( x0 )
wertilSic
da
wertilSi da funqciis
f (x )
funqcias
ewodeba
zRvari
x0
wertilSi,
maSin
arsebobs
funqciis
marjvena
da
marcxena
e.i. Tu
f (x )
Teorema 6.
x0
f ( x0 + ) = f ( x0 ) = A .
vTqvaT,
am tolobebis Tanaxmad,
f 0 ricxvi,
f ( x) A p ,
rodesac
0 p x x0 p ,
f ( x) A p ,
rodesac
0 p x0 x p .
f ( x) A p ,
0 p x x0 p .
maSasadame, A
f (x )
amrigad,
rodesac
funqciis
zRvris
arsebobisaTvis
x0
wertilSi
da marcxena zRvari.
analogiurad,
aucilebelia
da
f ( x0 + ) = f ( x0 ) = f ( x0 ) .
f (x )
funqciis
sakmarisi,
rom
adgili
[a, b ]
wertilSi
hqondes
tolobebs
]a, b[
intervalSi,
x0
uwyvetobisaTvis
xolo
]a, b[
f (x ) funqcias
intervalSi da,
x x0 = h .
]a, b[
am sxvaobas
f ( x 0 + x ) f ( x0 )
romelsac y = f (x ) funqciis nazrdi ewodeba da aRiniSneba y
simboloTi
y = f ( x0 + x ) f ( x 0 )
Tu x0 -is nacvlad aviRebT
]a, b[
(6)
(7)
vnaxoT
geometriulad.
ras
warmoadgens
argumentisa
da
funqciis
y = f (x )
nazrdi
funqciis grafiki
(nax. 3).
ganvixiloT
argumentis
mniSvneloba iqneba
raime
mniSvneloba,
f (x ) . naxazze, Tu
funqciis
Sesabamisi
x + x = On
y
M
f(x)
f(x+x)
x
0
m
x+x
nax.
131
gavataroT M wertilze KM
x = On Om = mn = MK
iqneba:
y = f ( x + x ) f ( x ) = nN mM = nN nK = KN .
3.
zogierTi
trigonometriuli
utoloba
da
maTi
gamoyeneba
nebismieri x maxvili 0 p x p
kuTxisaTvis
sin x p x p tgx .
(8)
y
C
B
x
0
D
/2
0
nax. 4
damtkiceba:
nax.
vTqvaT, (nax. 4) ze
OA = OB = 1,
da AC
wriuli
seqtoris
farTobze
naklebia,
AOB = x radians.
BD
xolo
OAB
wriuli
seqtoris
S OAB =
1
1
BD OA = BD ;
2
2
Tu
S seqt. OAB =
gaviTvaliswinebT,
1
x 1
sin x p p tgx .
2
2 2
OA 2
x
x = ;
2
2
rom
BD=sinx,
S OAC =
1
1
OA AC = AC .
2
2
AC=tgx,
miviRebT
sin x p x p tgx .
0;
2
sin x p x
SevCerdeT
sin x = sin x
sin x p x
da
x= x ,
(9)
romlebic ;0
2
da
x = x .
(9)
utoloba
ase
gadavweroT
kerZod,
sin x 0
sin x 0
sin x 0 p x .
naklebia
Tu
nulisaken
utoloba.
lim sin x = 0
(10)
x 0
e.i.
amitom
sinus
miRebuli
Sedegi
arsebiTad
imas
niSnavs,
rom
y=sinx
0=sin0,
funqcia
(11)
0 p sin
x
p 1,
2
amitom
sin 2
x
x
p sin .
2
2
e.i.
1 cos x = 2 sin 2
x
x
x
p 2 sin p 2 = x
2
2
2
133
1 cos x = 2 sin 2
x
, magram
2
sin
x x
p .
2 2
maSin
x= x ,
es
utoloba,
cxadia,
1 cos( x ) = 1 cos x
marTebulia
(12)
maSinac,
rodesac
x p 0,
vinaidan
da
lim cos x = 1
(13)
x 0
e.i.
amitom
miRebuli
Sedegi
arsebiTad
imas
niSnavs,
rom
y=cosx
1=sin0,
funqcia
sin x
funqciis zRvari aris erTi, rodesac x 0 . e.i.
x
lim
x 0
damtkiceba:
SeiZleba
vTqvaT,
CavTvaloT,
sin x p x p tgx .
x0
am
da
0pxp
rom
amasTan
sin x
=1
x
(14)
amave
dros
da
utolobaSi
dadebiTi
amitom
Semavali
lema
yvela
rCeva.
1-is
maSin
Tanaxmad
gamosaxuleba
sin x
x
da
sin x
.
tgx
an
1f
sin x
f cos x .
x
1 p
sin x
p cos x .
x
sin x
p 1 cos x ,
x
134
0 p 1
sin x
p x.
x
radgan
xf0
da
sin x
f 0 , amitom
x
sin x
x
da x sidideebi ukanasknel
sin x
p x . rac cxadia, SeiZleba Caiweros Semdegi
x
saxiT:
sin x
1 p x
x
(15)
sin x
funqcia luwia da maSasadame
x
sin( x )
sin x
1 =
1 .
( x)
x
sin x
1 miT
x
sin x
=1
x
ganvixiloT magaliTebi
magaliTi 4.
vipovoT
sin 3 x
x 0
x
lim
agreTve y 0 . amitom
sin 3 x
3 sin 3 x
3 sin y
sin y
= lim
= lim
= 3 lim
= 3 1 = 3
x 0
x 0
y 0
y 0
x
y
y
3x
lim
135
magaliTi 5.
lim
vipovoT
1 cos x
x2
x 0
1 cos x
x
igiveobas, miviRebT: lim
= lim
1 cos x = 2 sin 2
x 0
x 0
2
x2
Tu gamoviyenebT
y=
2 sin 2
x2
x
2.
x = 2 y , maSin
1 cos x
2 sin 2 y 1
sin 2 y 1
sin y
sin y 1
1
=
=
= lim
lim
= 1 1 =
lim
lim
2
2
2
x 0
y 0 ( 2 y )
2 y 0 y
2 y 0 y y 0 y
2
2
x
lim
agreTve
uwodeben
zRvars.
e.i.
gvaqvs
SesaniSnavi
romlebsac
pirobiTad
sin x
1. lim
=1
x 0
x
zRvrebi:
SesaniSnav
da
1
lim 1 + = e .
x
x
2.
3.
1
lim 1 + = e
x
x
da
lim (1 + x ) x = e .
4.
magaliTebSi
ganvixiloT
zRvrebi,
magaliTi 6.
x 0
tgx
x
tgx
sin x
sin x 1
=
=
,
x
x cos x
x cos x
vinaidan
amitom miviRebT
tgx
sin x
1
sin x 1
= lim
lim
=1
= lim
x 0 x
x0
x
0
x
0
x
cos x
x cos x
lim
tgx
= 1.
x 0 x
lim
e.i.
magaliTi 7.
avRniSnoT
x 0
tgax
, sadac a 0 ;
x
ax = y , maSin gveqneba
lim
x 0
e.i.
lim
gamovTvaloT
tgy
tgax
tgy
tgy
= a lim
= lim y = lim a
= a 1 = a
y
0
y
0
y
0
x
y
y
a
lim
x 0
tgax
= a.
x
136
magaliTi 8.
gamovTvaloT
x 0
sin bx
sadac b 0 ;
x
sin bx
= b sadac b 0 .
x 0
x
lim
analogiurad miviRebT:
magaliTi 9.
lim
gamovTvaloT
tgax
sadac a 0, b 0
x 0 sin bx
lim
tgax
tgax
x 0
x =a
=
lim
x 0 sin bx
sin bx b
lim
x 0
x
lim
magaliTi 10.
gamovTvaloT
SemoviRoT aRniSvna
tgax
a
=
x 0 sin bx
b
lim
e.i.
k
lim 1 +
x
x
k 1
= , maSin
x y
x
1
k
lim 1 + = lim 1 +
x
x
x
y
ky
y
1
= lim1 + = e k
y
y 0
k
lim 1 + = e k
x
x
e.i.
magaliTi 11.
gamovTvaloT
ln(1 + x )
x 0
x
lim
ln(1 + x )
= lim ln(1 + x ) x = ln lim (1 + x ) x = ln e = 1
x 0
x 0
x 0
x
lim
ln(1 + x )
=1
x 0
x
lim
e.i.
e.w. mniSvnelovan
zRvrebs
1+ x 1 1
1. lim
= ;
x 0
x
k
k
a x 1
= 1;
4. lim
x 0 x ln a
arcsin x
= 1;
x 0
x
7. lim
a x 1
2. lim
= ln a ;
x 0
x
5.
(1 + x ) n 1
lim
= 1;
x 0
nx
arctgx
=1
x 0
x
8. lim
137
ex 1
3. lim
= 1;
x 0
x
6. lim
x 0
log a (1 + x )
x
= log a e ;
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras niSnavs, rom f (x ) funqciis zRvari x0 wertilSi aris A ricxvi?
2. moiyvaneT
gansazRvra
f (x ) funqciis
calmxrivi
zRvrebisa
x0
wertilSi.
3. ras
niSnavs,
rom
f (x ) funqcia
uwyvetia
x0
uwyvetia
[a, b ]
wertilSi?
uwyvetia
niSnavs,
rom
f (x ) funqcia
intervalSi?
]a, b[
segmentze?
5. ras niSnavs, rom f (x ) funqcia wyvetilia x0 wertilSi?
6. SeiZleba Tu ara, rom funqcia gansazRvruli iyos
x0
wertilSi,
1. aCveneT, rom
xn =
2n + 1
n +1
n , aris 2.
N , Tu
1
mimdevrobis zRvari, roca n , aris 1. ipoveT
n
= 0,1 ; = 0,01 ;
3. aCveneT, rom x n =
n
mimdevrobis zRvari, roca n , aris 1. ipoveT
n +1
N , Tu; = 0,01 ;
4. aCveneT, rom x n =
1
mimdevrobis zRvari, roca n , aris 0. rogori
n2
nisaTvis Sesruldeba
5.
1
p utoloba, Tu = 0,1 ; = 0,01 ;
n2
138
lim
5.1.
lim
5.4.
lim
5.7.
5.10.
3x 2 + 4x 5
;
6x2 + 2x + 1
5.2.
2x4 x + 3
;
x3 8x + 5
5.5
lim
lim
x3 + 4x2
;
x 2 + x 12
5.14.
lim
lim
x
3 ;
sin
x
lim
5.23. lim1 +
x 0
x x
= 1;
2
x3
2
x ;
x +1
lim
x
x 2 + x 12
;
x2 5x + 6
lim
5.9.
x 3
5.12
2x2 9x + 4
;
x 2 + x 20
lim
x 4
x3 3x + 2
;
x4 4x + 3
tgbx
;
sin( ax + x 2 )
x2 5x + 1
;
3x + 7
lim
5.3.
5.6.
x 1
;
x 1
2x + 7 5
;
3 x
lim
x 0
lim
x 9
5.20.
2k
5.22. lim1 +
=1;
x 0
x
e3x 1
lim
;
x 0
6x
lim
x1
5.17.
x2
2x3
2
4
x
1
8
x
1
+
x1
3x4 4x3 + 1
;
x3 x2 x + 1
x 0
5.25
lim
5.11.
x1
5.19.
5.8.
x2 + x + 1 x
x3 2x2 4
;
x4 + 7x 1
lim
x2 1
;
x2 3x + 2
x 4
5.16.
2x2 x + 3
;
x3 8x + 5
x 2
5.13.
lim
lim
5.15.
x 2
5.18.
3x
5+ x 5 x
lim
x 0
5.21.
x 4 16
x 2
lim
x 0
1+ 2x 1
;
x
3x 1
;
x 0 5 x
5.24. lim
e x cos x
5.26. lim
x 0
x2
im
simravlidan,
gamoyofen
e.w.
romelsac
elementarul
y = C , sadac C mudmivia.
2.
maTematikur
funqciebs.
analizSi
ZiriTadi
3.
y = ax
(a f 0, a 1) .
y = cos x,
y = ctgx, y = sec x ,
y = tgx ,
y = cos ecx .
5. Seqceuli
trigonometriuli
y = arcsin x ,
funqciebi
y = arccos x,
gansazRvreba:
igi
warmoidgineba
elementaruli
superpoziciaTa
erTi
formuliT,
funqciebisagan
sasrul
maTze
ricxvjer
romelic
Sedgenilia
ariTmetikuli
gamoyenebiT.
ZiriTadi
operaciebisa
amrigad,
da
elementaruli
y = E ( x ) , sadac
araelementarulia funqcia
ricxvs,
Teorema:
nebismieri
y= x
x -s.
romelic ar aRemateba
E ( x)
funqcia elementarulia,
x 2 . mtkicdeba Semdegi
elementaruli
funqcia
uwyvetia
Tavis
gansazRvris areSi.
Cven davamtkicebT zogierTi elementaruli funqciebis uwyvetobas
Tavis gansazRvris areSi.
1.
ganvixiloT
funqciebi
gansazRvrulia
mniSvnelobebisaTvis,
y = sin x ,
funqciebi
anu
is
( ;+ )
y = cos x ,
yvela
rogorc
viciT,
namdvili
es
ricxviTi
x x0
y = sin x da
x0
x0
wertilze da vinaidan
y = sin x da
y = cos x
uwyveti
x x0
Tavis
( ;+ )
gansazRvris
SualedSi.
2.
axla
y = sin x da
aviRoT
y = tgx
funqcia.
( ;+ )
vinaidan
tgx =
sin x
cos x
SualedSi, amitom
da
y = tgx
funqcia, rogorc
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba elementaruli funqcia?
2. romelia ZiriTadi elementaruli funqciebi?
3. moiyvaneT damtkiceba zogierTi elementaruli funqciebis uwyvetobisa
Tavis gansazRvris areSi.
1
;
x+3
1.
y = x2 ;
2.
y=
3.
y = ctgx ;
4.
1
y = sin .
x
141
f ( x)
gansazRvrul
funqcias
ewodeba
usasrulod
mcire
x0
lim f ( x ) = 0 .
x x0
es
imas
mniSvneloba,
niSnavs,
rom
garkveuli
usasrulod
droidan
mcire
dawyebuli,
sididis
naklebia
absoluturi
yovel,
winaswar
ricxvi, garkveuli
x p .
x0 SeiZleba iyos
+ an . Tu x0 = + , am arasakuTrivi wertilis
]a,+[
midamoa yoveli
] , a[
Sualedi.
lim f ( x ) = A ,
x x0
piriqiT, Tu
maSin A
zRvris
maSin
gansazRvrebidan
gamomdinreobs,
rom
Tu
iqneba
f ( x)
funqciis zRvari
x0
tolobis saSualebiT).
f ( x ) f A , rodesac 0 p x x0 p .
am SemTxvevaSi davwerT
lim f ( x ) = .
x x0
142
x fN.
Teorema
1:
usasrulod
didi
sididis
Sebrunebuli
sidide,
usasrulod mcirea.
f ( x)
damtkiceba: vTqvaT,
davamtkicoT,
1
f ( x)
rom
nebismieri dadebiTi
usasrulod
mcirea
f ( x) f
wertilSi.
aviRoT
x x0
, rodesac 0 p x x0 p .
1
p , rodesac 0 p x x0 p . e.i.
f ( x)
vRebulobT
wertilSi.
ricxvi, radgan
amave
x0
lim
x x0
aqedan
1
= 0.
f ( x)
garkveuli
cvladi
droidan
xi p
mxriv gvaqvs
dawyebuli,
yveal
mocemuli
usasrulod
ricxvi,
mcire
xi
x1 + x 2 + L + x n x1 + x 2 + L + x n . e.i.
x1 + x 2 + L + x n . es ki
3.
mudmivi
sididisa
usasrulod mcirea.
143
da
usasrulod
mcires
namravli
x p
jerjerobiT
ganvixiloT
ori
x1 da
x1
x2
x2
usasrulod
gaxdeba romelime
x2 p
, sadac
axla ganvixiloT
= .
amrigad, x1 x 2 p .
Tanatolia,
e.
i.
Tu
usasrulod
mcirea,
maSin
xn
-ic
es
gamomdinareobs
Semdegi
magaliTebidan.
Tu
ax
fardoba sasrulia, vinaidan igi a -s tolia. dasasrul aviRoT
x
144
1
x
-is tolia da Tu x
1
usasrulod didi iqneba.
x
x sin
agteRve usasrulod mcirea, magram
1
x
x sin
1
x
namravli
1
x
-is
tolia ara aqvs zRvari. amrigad, rogorc gamoirkva ori usasrulod mcire
sidideTa Sefardeba ganuzRvrelobas warmoadgens.
Teorema 6. ori usasrulod didi sidideTa Sefardeba SeiZleba iyos
rogorc usasrulod didi, ise sasruli da usasrulod mcirec.
damtkiceba: es gamomdinareobs iqidan, rom ori usasrulod didi
sidideTa Sefardeba
y1
y2
y1
1
, magram es ukve
y2
7.
usasrulod
mciresa
da
usasrulod
didis
namravli
usasrulod
usasrulod
mcireTa
mcires
fardoba,
usasrulod
ori
didze
usasrulod
namravli
da
didis
ori
2.
usasrulod
mcireTa
Sedareba.
ekvivalenturi
usasrulod
145
da
Tu
usasrulod mcireTa
saWiroa
zustad
miswrafebisa
ganmarteba:
daxasiaTeba
meoresTan
erTi
SedarebiT.
usasrulod
amisaTvis
mciris
SemoviRoT
mcireebia.
magaliTad, Tu
2, 3,
arian
1
rigis usasrulod mcireebi -s mimarT.
4
= 1 . Tu
sin x
= 1.
x
davamtkicoT
Teorema,
romelsac
gamoyeneba
aqvs
ori
usasrulod
= ;
rom
toloba
aqedan
Tu
lim
usasrulod mcireebia da ~ , ~ .
arsebobs
= lim ;
lim
lim
maSin
Sefardeba
iarsebebs
ase
146
lim
da
warmovadginoT
axla
moviyvanoT
zogierTi
ekvivalenturi
usasrulod
mciris
magaliTebi:
1.
sin x
= 1;
x 0
x
tgx
= 1;
x 0 x
(1 + x ) 1 ~ x ,
lim
(1 + x ) 1
x 0
vinaidan
= 1;
a x 1
lim
= 1;
x 0 x ln a
4. a 1 ~ x ln a , rodesac x 0 , vinaidan
x
5. e x 1 ~ x , rodesac x 0 , vinaidan
ex 1
= 1 ;(4-s kerZo SemTxvevaa).
x 0
x
lim
lim
9.
= 1;
arcsin x
= 1;
x 0
x
ln(1 + )
lim
arctgx
= 1;
x 0
x
lim
x
1 + x 1 ~ , rodesac x 0 , vinaidan
k
lim
x 0
1+ x 1
= 1.
x
k
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
4. vTqvaT,
xolo
wertili?
147
f ( x)
funqciisaTvis A
usasrulod mcireebia?
7. moiyvaneT ekvivalenturi ori usasrulod mcires gansazRvra.
8. SesaZlebelia
Tu
ara
rom
ori
usasrulod
mcire
yovelTvis
SevadaroT?
9. rodis ewodeba -s k rigis usasrulod mcire usasrulod mcires
mimarT?
10. SeiZleba
Tu
ara
ori
usasrulod
mcires
fardobis
zRvris
1.
1.1. 2x;
1.3. 3 x ;
2. Tu
xasiaTi:
2.1
2.4
ax;
2.2.
ctg
2.5.
1
4 x 2 3a 2
a
2x
tgx lg a ;
2.3.
1
;
tgx lg a
x
2.6. arcsin .
a
3.2.
3.5. ctg
1
; 3.6.
x
x 2 ;
sin
3.3
1
;
xa
4. gansazRvreT x
3.7
1
;
x
3.4.
1 + 6x ;
3.8.
1+
e x ;
4+
1
.
x
rigi:
4.1.
tgx sin x ;
4.2.
1 cos x ;
4.3.
x 2 3x3 ;
148
4.4.
sin 3 x ;
4.5.
1
tg3 x
2
$ 6 moTxovnis,
miwodebisa da danaxarjis
sanam
ZiriTad
sakiTxze
gadavidodeT
mokled
gavmartoT,
ras
(berZ.
micros
mcire),
es
aris
ekonomikuri
procesebis,
subieqtebis,
movlenebis,
ZiriTadSi
sawarmos,
yidvis,
gaTvaliswinebiT.
moxmarebis
mikroekonomika
fasebis,
aseve
danaxarjebis,
Seiswavlis
subieqtebis
mogebis
sabazro
mikroekonomikis
Seswavlis
obieqtis
agreTve
urTierTobani
miwodeba
da
moTxovna.
Cveni
mizania
gavaanalizoT
sabazro
produqciis
Sesabamisi)
erTeulebiT.
avRniSnoT
erTeuli
Q = f ( P) .
149
(1)
sabazro
monacemebidan.
(1)
tipis
damokidebulebas
uwodeben
moTxovnis
Q = f D (P )
(2)
fD
damokidebulia P
sazogadod
produqciis PS
alternatiuli
fasze,
fassze,
momxmareblis Y
damatebiTi
Semosavalze
saqonlis Pc
fassze,
Q = f D ( P) = a1 P + b1 ,
sadac a1 da
b1
raime
konkretuli
(3)
mudmivebia,
romlebsac
ekonomikaSi
mimarTulebasTan
blagv
kuTxes
Seadgens.
tradiciulad,
martivad miviRebT
P = g D (Q ) = aQ + b,
sadac a =
1
,
a1
b=
(4)
1
SevniSnoT, rom radgan a1 < 0 amitom a < 0
b1
e.i.
(4)
cxadia,
rom
P 0 daQQQ 0
amasTan
P=0
niSnavs,
rom
gavarkvioT (4)
aresebobs (raRac mizezis gamo, magaliTad maRali fasis gamo) amrigad b>0
da produqciis fasi bazarze SemosazRvrulia am b ricxviT. aseve cxadia,
rom rodesac
P=0 maSin Q =
b
b
> 0 . amitom
a
a
maqsimalur moTxovnas.
amocana 1. avagoT moTxovnis wiri, Tu moTxovnis funqciaa P = 3Q + 75 .
1. ras udris fasi, Tu moTxovnaa 23?
2. ras udris moTxovna, rodesac fasia 18?
3. rogor icvleba fasi moTxovnis erTi erTeuliT Semcirebisas?
moTxovnis wiris (wrfis) asagebad movZebnoT misi
OQ da OP RerZebTan
gadakveTis wertilebi: rodesac P=0 maSin Q=25; xolo Q=0, maSin P=75;
wrfe gadis (25;0)
e.i.
P
75
d
0
25
nax. 1
nax. 2
Q=19;
3. rodesac moTxovnaa Q, maSin fasia
P= _ 3Q+75
amitom rodesac moTxovna iqneba Q-1, maSin fasi iqneba P1= _3(Q-1)+75=_3Q+78.
aqedan miviRebT P1_ P= (-3Q+78)-(-3Q+75)=3 anu P1=P+3. amrigad, Tu moTxovna
Semcirda erTi erTeuliT, maSin fasi izrdeba sami erTeuliT.
axla ganvixiloT miwodebis funqcia. igi amyarebs Sesabamisobas raime
produqciis erTeulis P fassa da amave produqciis Q raodenobas Soris,
151
P = g S (Q )
zrdadi
funqciaa.
Cven
(5)
ganvixilavT
konkretul
SemTxvevas,
roca
igi
wrfivia, e.i.
P = g S (Q ) = cQ + d ,
(6)
am
grafiks
miwodebis
wiri
(wrfe)
ewodeba. zemoT
moyvanili
msjelobidan (ix. nax.3) gamomdinareobs, rom mwarmoebeli dadgmavs produqciis Setanas bazarze mxolod maSin Tu fasi gadaaWarbebs d sidides. avagoT
axla erTsa da imave OPQ sibrtyeze moTxovnis
LD da miwodebis LS
wirebi
(nax.3.)
P
P1
LLS P=cQ+d
A
P0
P2
0
QS(2)
Q0
L
LD _ P=aQ+b
nax. 3
CavataroT nax.3 -is analizi. ganvixiloT P1 fasis Sesabamisi B da C
wertilebi
LD
da LS wrfeebze. radgan B L p
da C Ls amitom P1 fass
Seesabameba QD(1) moTxovna da QS(1) miwodeba, amasTan QD(1) < QS(1) e.i. moTxovna
CamorCeba miwodebas. es ki niSnavs rom bazari gajerebuli miwodebuli
produqciiT da amitom es produqcia mTlianad ar gaiyideba. amrigad, am
SemTxvevaSi bazarze gvaqvs Warbi produqcia.
152
QD( 2 )
QS( 2 )
moTxovna da
miwodeba, amasTan
LS da LD
P0 fass
sidide (moculoba).
cxadia gawonasworebuli bazari warmoadgens idealur variants. igi
ganisazRvreba Semdegi sistemiT:
P = aQ + b,
P = cQ + d .
miRebul sistemis (Q0;P0) gansazRvravs moTxovnis
LD da LS
wrfeebis
(7)
1
P = g S (Q ) = Q + 25,
2
(8)
produqciis
yovel
gayodul
erTeulze.
vipovoT
am
avagoT
LD da miwodebis
gadakveTis A
davadgenT
LS
wertilis
moTxovnis
50
30
25
153
LS
10
koordinatebiT
wonasworobis fassa
LD
25
da wonasworobis sidides.
nax. 4
p = 2Q + 50,
p = 1 Q + 25.
2
sistemis amoxsniT miviRebT P0=30; Q0=10. amrigad, wonasworobis fasia,
P0=30;
funqcia (7)
ucvleli darCeba,
1
P 5 = Q + 25
2
anu
1
P = Q + 30 .
2
(9)
am funqciis Sesabamisi grafiki (nax. 4)-zea agebuli wyvetili xaziT. wonasworobis axali P01 -sa fasisa da wonasworobis Q01 axali sididis misaRebad
unda amovxsnaT sistema:
P = 2Q + 50,
P = 1 Q + 30.
2
miviRebT
P01 =34,
Q01 =8.
eseni
wonasworobis
axali
wertilis
erT
lars
(radgan
firma
firmis
Semosavalama
produqciis
gansaxilveli
gansxvavebuli
maxasiaTeblebi
SemTxveva,
damoukidebulia,
produqciis
rodesac
e.i.
maTi
gvaqvs
ori
moTxovnis
produqti,
raodenobebi
romlebic
da
fasebi
Q1 = 10 2 P1 + P2
(10)
Q1 = 3 + 2 P1
(11)
Q2 = 5 + 2 P1 2 P2
(12)
Q 2 = 2 + 3 P 2
(13)
10 2 P1 + P2 = 3 + 2 P1
anu
4 P1 P2 = 13.
5 + 2 P1 2 P2 = 2 + 3P,,
2
anu
2 P1 5 P2 = 7.
4 P1 P2 = 13,
2 P 5 P = 7.
2
1
misi amonaxsnebia P1 = 4,
davaleba:
I. SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
funqcia
gamoisaxeba
moTxovnis funqciaa,
2. moTxovnis
gamoTvaleT
100
,
P+6
sadac
fasis
Q=
formuliT
funqcia
Semosavali
mocemulia
(amonagebi),
raodenobis gayidviT.
156
moTxovnaze?
formuliT
romelic
P=
miiReba
400
.
Q+5
Q=5
P = 4,5 ;
gavlenas axdens
4. mocemulia
miwodebaze?
moTxovnis
Q = 2P + 3 .
fasis zrda ra
garfikulad
wonasworobis fasi P0
funqcia
Q = 3 P + 15
warmoadgineT
da
orive
miwodebis
funqcia
funqcia
da
ipoveT
da raodenoba Q0 .
aRniSnavs
im
pirTa
Semosavali
aranakleb
-isa.
sadac
raodenobas,
romelTac
Semosavalia,
y=
a
,
xn
gaaCniaT
a da n
xolo
mudmivebia. vTqvaT:
5.1. a = 2 000 000 000 da n = 1,5 . ipoveT: a) im pirTa raodenoba, romelTa
Semosavali metia an toli 10 000 is.
5.2
6.
saqonlis
raodenobaa,
CT
mTliani
danaxarjebia
fulad
saqonlis
raodenoba
udris:
Q = 1;
Q = 2;
CT
Q
Q = 3.
argumentis
cvalebadobasTan
dakavSirebiT,
romelsac
didi
1. funqciis warmoebuli.
x 0 da
(x0 + x )
nazrdiT
wertili Zevs
Secvlisas
aRiniSneba
funqciac
simboloTi
x0
miiRebs
da
Sesabamis
nazrds,
gamoiTvleba
romelic
formuliT
(1)
x0 _ dan
(x0 + x )
x0
usasrulo zRvari
y
, anu rac igivea
x 0 x
lim
f ( x0 + x ) f ( x0 )
y
= lim
x 0 x
x 0
x
lim
x cvladiT.
(2)
nazrdis
Sefardebis
zRvars,
funqciis nazrdisa da
rodesac
argumentis
nazrdi
igi
usasruloa
warmoebuls
usasrulo
ewodeba.
amrigad,
mocemul
x is
funqcias
mocemul
SualedSi.
funqciis
warmoebulis
gamoTvlis
marjvena
da
marcxena
warmoebuli
x0
wertilSi
ase
ganisazRvreba:
zRvrebs
lim
f ( x0 + x ) f ( x0 )
x
x 0 +
lim
da
f ( x 0 + x ) f ( x 0 )
x
x 0
SesamCnevia,
f ( x)
rom
funqciis
warmoebadobisaTvis
x0
[a, b ]
2. warmoebadi funqciebi.
ganisazRvreba, rogorc
zRvari
f ( x ) = lim
x 0
f ( x + x ) f ( x )
x
(3)
f ( 0 )
gansazRvruli ar aris.
f ( 0) = lim
x 0
x
0 + x 0
f ( 0 + x ) f ( 0)
= lim
= lim
x 0
x 0 x
x
x
x = x
lim
da
x 0
( x f 0 )
x
x
= 1.
x = x
lim
da
x 0
( x p 0 )
159
x
x
= 1 .
(4)
Tu
(4)
tolobaSi
zRvari
iarsebebda,
maSin
igi
ar
iqneboda
f ( x) = x
funqciisaTvis
x=0
warmoebuli ar arsebobs.
f ( x) = x
funqciis
warmoebuli
arsebobs
(damtkiceba
mkiTxvelisaTvis
migvindia) da udris
1, Tu x f 0
f ( x ) =
1, Tu x f 0
f ( x)
funqcias
uwodeben
sasruli an usasrulo f ( x ) .
TiToeul
wertilSi
SualedSi.
magaliTad,
warmoebads
wertilSi,
Tu
arsebobs
maSin
zemoT
amboben,
rom
ganxiluli
igi
warmoebadia
funqcia
mTels
warmoebadia
y=x
am
yovel
funqcia yvelgan
warmoebadia.
aqve SevniSnavT, rom SesaZlebelia funqcia, romelic wyvetilia x=a
wertilSi, ar SeiZleba iyos warmoebadi am wertilSi.
e.i.
warmoebadi
magaliTad
y= x
magram
M wertilSi
wrewiris
mxebs
vuwodebdiT
wrfes,
romelsac
160
M2
M3
M1
B
M
P
N
nax. 1
nax. 2
MNP
mruds
M wertilSi (nax. 1). Tumca am mrudTan mas ara aqvs erTi, aramed ori
saerTo M
da
mrudisadmi.
M
M/
M ///
M
//
nax. 3
Tu M 1 wertils vamoZravebT mocemul mrudze ise, rom igi usazRvrod
miuaxlovdes M wertils, maSin mkveTi ibrunebs M wertilis garSemo da
mimdevrobiT daikavebs MM 1 , MM 2 , MM 3 da a. S. mdebareobebs. MN mkveTis
zRvruli mdebareoba mogvcems mrudis mxebs M wertilSi.
161
mrudis mxebi M
gansazRvreba:
zRvrul
mdebareobas,
roca
mrudze
wertilSi ewodeba
M1
moZravi
MM 1
wertili
mkveTis
usazRvrod
uaxlovdeba M wertils.
mrudze moZravi M 1
wertils
uaxlovdeba
sxvadasxva
mxridan.
magaliTad,
nax.
3-ze
wertili
M1(x+x,y+y)
L
P
M(x,y)
K
x
x+x
nax. 4
vTqvaT,
grafiki.
M1 _
nax. 4-ze
warmodgenili
( x + x , y + y ) .
MM 1 P -Si MP = x ,
M koordinatebiT
(x,y) da
x
im kuTxis tangensis tolia,
y
roca x 0 , M wertili
x
= tg .
y
zRvarze gadasvlisas MM 1
162
romeliRac
tg =
magram
x 0
x
,
y
x
= y .
x 0 y
amitom tg = lim
daxris
kuTxis
tangenss,
x wertilSi warmoadgens im
romelic
gavlebulia
funqciis
(danaxarjebi,
amonagebi,
mogeba,...),
romelic
cvldis
Y = f ( x)
anu
danaxarjebis
funqciis
warmoebuli
aris
zRvruli
zRvruli amonagebi da
amonagebis
(TR ) = f (Q )
funqciis
grafiki
aris
f (Q )
wiri,
zrdadi
SualedSi.
(TR)
f(Q2+h)
f(Q2)
B
A
f(Q1+h)
f(Q2)
0 Q1 Q1+h a
Q2
Q2+h b
nax. 5
amasTan, igi ufro swrafad izrdeba ( 0; a ) SualedSi (oA wiri), vidre
SualedSi (AB wiri), am funqcias gaaCnia Semdegi ekonomikuri Sinaarsi.
163
( a; b )
Tu
SevadarebT
erTmaneTs
gayiduli
Q2 + h
SemTxvevaSi
_mde ( a; b )
amonagebis
erTi
da
imave
Q1 + h _mde ( 0; a ) SualedSi da Q2
saqonlis
cvlileba
(namati)
saqonlis
erTeulze
gaangariSebiT aris
f (Q1 + h ) f (Q1 )
,
h
xolo meore SemTxvevaSi
ki
f (Q 2 + h ) f (Q 2 )
.
h
naxazidan isic Cans, rom
f (Q1 + h ) f (Q1 ) f f (Q 2 + h ) f (Q 2 ) ,
amitom
f (Q1 + h ) f (Q1 ) f (Q 2 + h ) f (Q 2 )
f
h
h
gayiduli produqciis h raodenobiT
( 0; a ) intervalis
Q1 wertilisaTvis,
f (Q + h ) f (Q )
h
(5)
Q+h Dmde.
aRniSnuli
Sefardeba
maxloblobaSi.
f(Q)
funqciis
idealurad
zusti
es
marJinaluri
zRvari
anu
maxasiaTebeli
siCqares~
ki
iqneba
-s
(5)
h0 .
arsebobs,
zRvruli
`cvlilebis
maSin
amonagebi
mas
rogorc
ewodeba
da
zemoT
ganvmarteT
aRiniSneba
(MK)
simboloTi.
(MK ) = lim
h 0
f (Q + h) f (Q)
h
164
(6)
(TR)
T
B
f(Q+h)
(TR)=f(Q)
A
f(Q)
Q+h
nax. 6
vTqvaT, mTliani Semosavlis (TR)=f(Q) funqciis grafiki (nax. 6) _ze
gamosaxuli wiria. maSin, cxadia, rom ABC _dan
f (Q + h ) f (Q ) BC
=
= tg
h
AC
amrigad,
(7)
A(Q ; f (Q ) ) da
Sedgenili
kuTxis
tangenss
(anu
AB
wrfis
kuTxur
xolo
AB
mkveTi
wrfe
wrfisaken,
romelic
AT
amitom, tg tg .
SevniSnoT,
argumentis
funqciis
mniSvnelobisaTvis,
grafikis
(Q; f (Q ) )
ricxobrivad
wertilze
mTliani
gavlebuli
koeficientis tolia.
davaleba:
165
marJinaluri amonagebi,
mxebis
amonagebis
kuTxuri
warmoebuli?
marcxena
warmoebuli?
warmoebadi
[a, b ]
segmentze?
12. raSi mdgomareobs warmoebulis geometriuli Sinaarsi?
13. raSi mdgomareobs warmoebulis ekonomikuri Sinaarsi?
praqtikuli savarjiSoebi:
1. ipoveT
y=f(x)
y = f ( x )
funqciis
a) y = x 2 , x0 = 1, x = 0,1
g)
x0
wertilSi,
d) y = sin x , x0 = 0, x =
x wertilSi, Tu:
y = ax + b;
$ 2
Tu
b) y = 4 x , x0 = 2, x = 0,5
y = lg x , x0 = 1, x = 9
nazrdi
y = ax 2 + bx + c;
y = ax;
y = ln x;
y = cos x;
y = sin x
vTqvaT,
1.
ori
funqciis
namravlis
warmoebuli
tolia
pirveli
w( x ) = u ( x ) v ( x ) .
w(x)
w = w( x + x ) w( x ) = u ( x + x ) v ( x + x ) u ( x ) v ( x ) ,
radgan
u ( x + x ) u ( x ) = u ,
u ( x + x ) = u + u ,
aqedan
v ( x + x ) v ( x ) = v
v ( x + x ) = v + v ,
maSasadame
w = (u + u )(v + v ) uv = uv + uv + vu + uv uv = uv + vu + uv
w
v
u u
=u
+v
+
v .
x
x
x x
amis gamo
rodesac, x 0 , miviRebT: u u ,
v v,
u
u ,
x
v
v .
x
v =
v
x v 0 = 0 ,
x
amgvarad,
w
= u v + u v + u 0 = uv + u v .
x 0 x
lim
(u v ) = u v + v u
Teorema 2.
(8)
gareT.
167
damtkiceba. ganvixiloT
g ( x)
funqcia
warmoebadia da
g ( x ) = a f ( x )
(9)
marTlac,
g ( x + x ) g ( x ) af ( x + x ) af ( x )
f ( x + x ) f ( x )
.
=
= a
x
x
x
vinaidan f(x) nebismieri warmoebadi funqciaa, amitom
Sefardebis zRvari, rodesac
x 0
arsebobs da udris
f ( x + x ) f ( x )
x
f ( x ) . amitom
g ( x + x ) g ( x )
x 0
x
lim
da udris
a f ( x ) .
Teorema 3. Tu
u(x) da v(x)
w( x ) = w( x + x ) w( x ) = [u ( x + x ) + v ( x + x ) ] [u ( x ) + v ( x ) ] =
= [u ( x + x ) u ( x ) ] + [v ( x + x ) v ( x ) ]
amitom
w u ( x + x ) u ( x ) v ( x + x ) v ( x )
=
+
x
x
x
vinaidan u(x) da v(x)
u ( x + x ) u ( x )
= u ( x )
x 0
x
lim
da
v ( x + x ) v ( x )
= v ( x ) .
x 0
x
lim
w
= w ( x ) .
x 0 x
lim
amrigad,
w( x ) = u ( x ) + v ( x )
168
(10)
miviReT
ori
funqciis
jamis
warmoebulis
formula.
amgvaradve
[u ( x ) v ( x ) ] = u ( x ) v( x )
(11)
u ( x) v( x)
gamosaxulebas
ganvixilavT,
rogorc
jams
u ( x ) + ( v ( x ) )
da
rom
Teorema-3
marTebulia
SesakrebTa
nebismieri
ricxvisaTvis:
(u1 + u 2 + L + u n ) = u1 + u 2 + L + u n
vTqvaT, u da v aris x argumentis raime funqciebi da cnobilia am
funqciebis
vipovoT
u
v
da
u ( x + x ) u ( x ) u + u u uv + vu uv uv vu uv
=
=
= 2
v ( x + x ) v ( x ) v + v v
v ( v + v )
v + v v
amis gamo
u ( x + x ) u ( x )
1
v
v ( x + x ) v ( x )
u
= 2
v u .
x
x
v + v v x
ramdenadac u da v funqciebi warmoebadi arian, maSin arsebobs zRvrebi:
u
= u
x 0 x
lim
v
= v . garda amisa,
x 0 x
lim
da
x = v 2 + vv 0 = v 2
lim v 2 + v v = lim v 2 + v
x 0
x 0
x
u ( x + x ) u ( x )
v ( x + x ) v ( x ) u
lim
= , romelic
x 0
x
v
u v v u
- is tolia.
v2
amgvarad Cven davamtkiceT Semdegi
169
Teorema
wertilebSi,
4.
Tu
sadac
da
funqciebi
gansxvavdeba
warmoebadi
u
v
nulisagan,
arian,
maSin
Sefardeba
im
agreTve
warmoebadia da
u u v v u
=
v2
v
im
funqciebis
gasawarmoeblad,
romlebsac
vxvdebiT
praqtikaSi,
Sualeds. amitom
y = f ( x + x ) f ( x ) = 0 da
maSasadame,
y
= 0.
x
e.i.
aqedan lim
x 0
y
= 0.
x
f ( x ) = 0 . amrigad, mudmivi
vipovoT
f ( x + x ) = x + x .
f ( x) = x
amitom,
funqciis
warmoebuli.
f ( x) = x ,
gvaqvs:
y = f ( x + x ) f ( x ) = ( x + x ) x = x ,
maSasadame,
y x
y
=
= 1 . aqedan gamomdinareobs, rom y = lim
= lim 1 = 1 . e.i. im funqciis
x 0 x
x 0
x x
vipovoT
f ( x + x ) = ( x + x ) 2 .
f ( x) = x 2
funqciis
warmoebuli.
gvaqvs:
f ( x) = x 2 ,
amitom,
y = f ( x + x ) f ( x ) = ( x + x ) 2 x 2 = x 2 + 2 xx + ( x ) 2 x 2 = 2 xx + ( x ) 2 ,
maSasadame,
y
= 2 x + x . aqedan gamomdinareobs, rom
x
170
y = lim
x 0
funqciis
y
= lim ( 2 x + x ) = lim 2 x + lim ( x ) = 2 x + 0 = 2 x .
x 0
x 0
x x0
2x
warmoebuli
is
tolia
(pirveli
e.i.
ori
f ( x) = x 2
magaliTisagan
(x ) = (x
x = x 2 x + x 2 ( x ) = 2 x x + x 2 1 = 3 x 2 ;
(x ) = (x
x ) = (x 3 ) x + x 3 ( x ) = 3 x 2 x + x 3 1 = 4 x 3 ;
(x ) = (x
x ) = (x 4 ) x + x 4 ( x ) = 4 x 3 x + x 4 1 = 5 x 4 .
) ( )
imisaTvis,
rom
y = xn
vipovoT
funqciis
warmoebuli,
saWiroa
(x ) = n x
n
mxolod
n 1
naturaluri,
SemTxvevaSi:
(x ) = x
aramed
,
nebismieri
da
cnobili
formulis
maCveneblis
(x f 0) .
namdvili
vTqvaT,
y = sin x . vipovoT
y .
x
x
miviRebT y = 2 sin
cos x +
,
2
2
maSasadame
A B
A+ B
cos
2
2
y
=
x
_is
Tanaxmad,
x
2 cos x + x , saidanac
x
2
sin
x
x
sin
sin 2
x
2
2
amgvarad,
(sin x ) = cos x
sruliad
analogiurad,
A+ B
A B
sin
2
2
kosinusebis
gamoyenebiT, miviRebT
171
sxvaobis
formulis
cos x = sin x
vTqvaT,
sin x
cos x
da
y = tgx , maSin
e.i.
(tgx ) =
1
cos 2 x
(ctgx ) =
1
sin 2 x
funqcia.
am
funqciis
ganvixiloT y = a x
warmoebulis
sapovnelad
(a f 0, a 1)
vatarebT
Cveulebriv gardaqmnebs
y = ax ,
y + y = a x + x = a x a x ,
au 1
lim
= ln a ,
u 0
u
x 0
(a ) = a
x
ln a
(e neperis ricxvia)
(e ) = e
x
y + y = ln ( x + x ) ,
Cveulebriv gardaqmnebs
x
ln 1 +
y
x
=
.
x
x
x + x
x
y = ln ( x + x ) ln x = ln
= ln 1 +
,
x
x
miRebul
tolobaSi
SesaniSnavi zRvari
y
a x 1
= ax
x
x
miviRebT
y = a x a x a x = a x a x 1 ,
gadavideT
zRvarze
a (1 + z )
= 1 , gveqneba
z 0
z
lim
172
da
mxedvelobaSi
miviRoT
x
x
ln 1 +
ln 1 +
1
x
x
1
= lim
= .
y = lim
x 0
x 0 x
x
x
x
e.i.
(ln x ) = 1 .
x
( ) = n x
4. (e ) = e ;
1. C = 0 C = const;
( ) = a
3. a x
2. x n
lna;
5. (log a x ) =
1
;
xlna
1
;
cos 2 x
11. (arcsinx ) =
13. (arctgx ) =
,n R
1
6. (lnx ) = ;
x
8. (cosx ) = sinx
7. ( sinx ) = cosx;
9. (tgx ) =
n 1
10. (ctgx ) =
12. (arccosx ) =
1 x2
1
;
sin 2 x
1
;
1 + x2
14. (arcctgx ) =
1
1 x2
1
;
1 + x2
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1.
moiyvaneT
funqciis
jamis,
sxvaobis,
namravlisa
da
fardobis
praqtikuli savarjiSoebi:
173
1.
y=f(x)
ipoveT
y = f (x )
funqciis
a) y = x 2 , x 0 = 1, x = 0,1
g)
wertilSi,
d) y = sin x, x 0 = 0, x =
x wertilSi, Tu:
y = ax + b;
y = ax 2 + bx + c;
y = ax;
y = ln x;
y = cos x;
y = sin x
1. a) y = 7
cos x
b) y ( ) , Tu y ( x ) =
1 sin x
6
1
b) y = 16 ( x )
x
2. a) y = x 8
3. a) y = x 15
4. a) y = 6x 7
b)
5. a) y = ax q
6.
b)
a) y = 5 x 3
14. a) y =
4x4 3 x2
x
y( x) =
arctgx
1 + x2
1
2x 2
1 sin x
b) f ( x ) =
1 + cos x
f ( x) = x 2
b) f ( x ) = e x log 5 x
g) f ( x) = x 2
1
2x 2
g) f ( x ) = 4 x cos x
g)
y=
4x4 3 x2
4
+ 3x
x
x2
tgx
g) f ( x ) =
1 x2
2
1
g) f ( x ) = x 9
3 x2
2
9
2x
x
3
g) y =
ln 3 arctgx
3
x3
5x6
2
1
+ x4
b) y ( x ) = tgx ln x g) y =
2
1 x2
x
x3
1 x
cos x
3
2
16. a) y (3) , Tu y =
b) y ( x ) =
g) y=x -6x +9x-3
1 sin x
1+ x
1
17. a) y (8) , Tu y = 3 x
b) f ( x ) = x + 7 x 2 + 5 5 x 4
x
15. a) y = 6 x 2 +
$ 3
Tu
b) y = 4 x , x 0 = 2, x = 0,5
y = lg x , x0 = 1, x = 9
x0
nazrdi
1. diferencialis gansazRvra.
mniSvneloba.
amitom
roca x 0
da
y
y = ,
x
saidanac
y = x + y x
(1)
y = y x +
Tu
(2)
x nazrdis namravls.
`de igrek~,
diferenciali aRiniSneba
dy an df (x )
(ikiTxeba
dy = y x
175
(3)
dy
amgvarad,
da
nazrdze.
kerZod,
y = f ( x) = x ,
Tu
f ( x ) = 1 .
gvaqvs
ris
gamoc
dx = x , amitom
bunebrivia, rom
dy = y dx = f ( x ) dx
e.i.
funqciis
diferenciali
tolia
(4)
funqciis
warmoebulisa
da
maSin dy = e x dx = e x dx
( )
da dy = cos xdx .
Tu y = e x ,
da a.S.
dy
dx
(5)
simbolo
laibnicis simbolos,
dy
dx
-s uwodeben
Tu
sasruli
eqvivalenturia
y = f (x )
warmoebuli,
maSin
f (x )
funqciis
nazrdi
dy = f ( x ) x diferencialisa, rodesac x 0 .
SeniSvna: Tu
da dy sidideTa eqvivalenturoba
irRveva, rodesac f ( x ) = 0 .
Tu funqciis nazrdi SeiZleba warmovidginoT (1) formuliT, maSin x
wertilSi
y = f (x ) funqcias
Teorema 2:
diferencirebadi ewodeba.
176
erTmaneTisagan gansxvavdeba
maRali
rigisaa,
miaxloebiT
vidre
tolobas
x .
y ~ dy .
misi
ugulvebelyofiT
miRebul
tolobas
miviRebT
didi
Semdeg
gamoyeneba
aqvs
miaxloebiT gamoTvlebSi.
Tu u ,v da w
2.
funqciis
y = f (x )
funqcia
2. d (u + v + w ) = du + dv + dw
4. d (Cu ) = Cdu
u udv vdu
5. d =
dv 2
v
6. df (u ) = f (u ) du , u = ( x )
diferencialis
geometriuli
x
diferencirebadia
warmoadgens
geometriulad
y = f (x ) wiri
(nax. 1).
mocemuli
mniSvneloba.
wertilSi.
funqciis
gamovarkvioT
diferenciali.
N
Q
M
nax. 1
y = aM , x = ab = MP ,
y = bN bP = PN ,
dy = f ( x ) x = tg MP .
177
vTqvaT
f ( x ) = tg .
ras
avagoT
magram
y = f (x )
diferenciali
geometriulad
warmoadgens
mxebis
f ( x) = 3 x 3 5 x 2 + 15 funqciis diferenciali:
dy = (3 x 3 5 x 2 + 15) dx = (3 x 2 5)dx
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba funqciis diferenciali?
2. CamoayalibeT funqciis diferencialis geometriuli arsi.
praqtikuli savarjiSoebi:
tgx
1 x2
2
1
6. f ( x ) = x 9 2 3 x 2
9
2x
arctgx
1 + x2
1
5. f ( x) = x 2 2
2x
1 sin x
8. f ( x ) =
1 + cos x
2.
y( x) =
3. f ( x ) =
178
$4. Seqceuli
1.
Seqceuli
funqciis
funqciis
dy
dx
funqciis
warmoebulis
warmoebuli.
vTqvaT,
mocemulia
y = f (x )
vinaidan
am
ukanasknel
SemTxvevaSi
dx
; magram rogorc Cveulebrivi wiladi, Cven SegviZlia es
dy
(1)
funqciis
dx
dy
warmoebuli
dy
dx
warmoebuli, maSin
gamoiTvleba
(1)
formuliT.
mtkicdeba Semdegi
Teorema:
vTqvaT,
[a; b ]
x = ( y ) aris
y0
( y 0 ) =
1
f ( x 0 )
(1)
y = arcsin x ,
maSin
(1) is Tanaxmad
179
x = sin y .
dy
1
1
1
=
=
=
;
dx dx d sin y cos y
dy
dy
vinaidan,
funqciis
SualedSi, amitom
Sebrunebis
cnebis
Tanaxmad,
icvleba
,
2 2
cos y f 0
maSasadame,
d arcsin x
1
=
dx
1 x2
d (arcsin x ) =
da
dx
1 x2
axla vTqvaT,
y = arccos x ,
x = cos y .
maSin
(1) is Tanaxmad
dy
1
1
1
=
=
=
;
dx dx sin y
sin y
dy
sin y f 0
da maSasadame,
y icvleba
d (arccos x ) =
da
1 x2
maSin
x = tgy .
maSin, cxadia
dy
1
1
=
=
;
1
dx dx
dy cos 2 y
magram
180
(0, )
SualedSi,
cos y , Tanaxmad
1
cos 2 y + sin 2 y
=
= 1 + tg 2 y
cos 2 y
cos 2 y
da
dx
.
1+ x2
axla vTqvaT,
y = arcctgx ,
x = ctgy .
maSin
dy
sin 2 y
magram
1
sin 2 y + cos 2 y
=
= 1 + ctg 2 y
2
2
sin y
sin y
da
dx
.
1+ x2
f (u ) ,
F ( x ) = [ f ( g ( x ) )] = f (u ) u = g ( x ) g ( x ) = f ( g ( x ) ) g ( x )
(2)
mtkicdeba Semdegi
Teorema: vTqvaT,
y = f (u ) , sadac
u = g (x ) . Tu argumentis raime x
y = f (u )
funqciac
diferencirebadia,
maSin
arsebobs
dy dy du
=
dx du dx
( 2* )
cvladiT,
gamravlebuls
damxmare
cvladis
warmoebulze
damoukidebeli cvladiT.
SeniSvna
rodesac
1:
(2)
funqcia
formula
SeiZleba
warmodgenilia
ara
gavavrceloT
ori,
aramed
im
SemTxvevazec,
ramdenime
funqciis
u = (v ) ,
y = f (u ) ,
v = (x )
maSin
dy dy du dv
=
dx du dv dx
rTuli
funqciisaTvis
(*)
ZiriTad
elementarul
funqciaTa
( ) = n u u,
2. (a ) = a lna u;
n1
1 un
n R
( ) = e
4. (log a u ) =
3. e u
1
u;
ulna
1
u;
cos 2 u
1
10. (arcsinu ) =
u;
1 u2
8. (tgu ) =
magaliTi 1.
1
u;
sin 2 u
1
11. (arccosu ) =
u;
1 u2
9. (ctgu ) =
1
u;
1 + u2
vipovoT
u;
1
5. (lnu ) = u;
u
7. (cosu ) = sinu u
6. ( sinu ) = cosu u;
12. (arctgu ) =
13. (arcctgu ) =
f ( x) = x 3 + 1
1
u;
1 + u2
funqciis warmoebuli.
f (u ) = u
maSin (2)
da
u = g ( x) = x 3 + 1 ,
F ( x ) = f ( u ) u = g ( x ) g ( x ) =
magaliTi 2.
vipovoT
( u ) u= x3+1 (x
y = cos 3 (1 + x 4 )
182
1
3x 2
+1 =
3x 2 =
2 u u = x3 +1
2 x3 + 1
funqciis warmoebuli.
y = u3 ,
amoxsna:
v = 1+ x4
u = cos v ,
dv
= 4x3
dx
du
= sin v ,
dv
maSasadame,
dy
= 3u 2 ( sin v ) 4 x 3 = 12 cos 2 x (1 + x 4 ) sin(1 + x 4 ) x 3 .
dx
SeniSvna 2:
rTuli
funqciis
wess.
rTuli
funqciis
gasawarmoeblad
y = u2,
u = tgv ,
v = 5x
(5 x ) =
= (tg 5 x ) 2 = (tg 5 x ) 2 (tg 5 x ) =
2
dx
2
2 tg 5 x cos 5 x
2 tg 5 x cos 2 5 x
3.
maRali
rigis
warmoebuli.
cxadia,
y=f(x)
funqciis
f (x)
y simboloTi.
f ( x) an
y simboloTi.
y n simboloTi.
y ( 4 ) = f ( 4 ) ( x ),
y ( 5 ) = f ( 5 ) ( x ),K , y ( n ) = f ( n ) ( x ) .
y (n)
frCxilebi
warmoebuli y n xarisxisagan.
183
iwereba
Tu y = f (x ) da x = dx x argumentis nazrdia,
y ( n ) (dx )
dx n )
weren
namravls
maSin (aq
y = f (x )
ewodeba
(dx )n
funqciis
nacvlad
n rigis
f n ( x) = y ( n ) =
saidanac
magaliTad, vipovoT
(3)
dny
.
dx n
f ( x) = 3 x 3 + 2 x 2 3x + 1
4.
f ( x) = 18 x + 4,
f ( x) = 18 .
aviRoT y = f (u )
(4)
mocemuli
rTuli
funqciis
meore
rigis
diferenciali
cvladiT. gvaqvs:
d 2 y = d ( dy ) = d [ f (u ) du ] = [ f (u ) du ]du + f (u ) d ( du ) = f (u ) du 2 + f (u ) d 2 u , e.i.
d 2 y = f (u ) du 2 + f (u ) d 2 u
(5)
gadaitaneba
nebismieri
rigis
warmoebulebze,
magram
u = u ( x ) da v = v ( x ) funqciebs aqvs
n ( n 1) ( n 2 )
n ( n 1) L ( n k 1) ( n k ) ( k )
u
v + L +
u
v + L + uv ( n )
2!
k!
gamovTvaloT y = x sin ax
184
(6)
amoxsna:
laibnicis
u ( n ) = a n sin ax + ,
2
formulaSi
u = sin ax da v = x .
aviRoT
maSin
( n 1)
n
y ( n ) = a n 1 ax sin ax +
+ n sin ax +
2
2
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. rogor gamoiTvleba Seqceuli funqciis warmoebuli?
2. rogor gamoiTvleba rTuli funqciis warmoebuli?
3. amowereT rTuli funqciis warmoebulis formula.
4. ras
ewodeba
warmoebuli?
funqciis
me-2
rigis
warmoebuli?
me-3
rigis
gamoiTvleba
rTuli
funqciis
umaRlesi
rigis
diferenciali?
7. amowereT (zepirad) laibnicis formula.
praqtikuli savarjiSoebi:
I.
1. y = ln sin
2x + 3
+ sin 2 x
x +1
x
2
7. y = ln
1 + sin 2 x
tg
x
a
y = (a 2 x 2 ) 2
5. y = x ln x x
4. y = (1 + tgx ) 4
10. y = arctg
2.
6.
1
8. y = tg 3 x + tgx
3
y=
9. y = 1 + x 2 arctgx ln( x +
185
x 1 cos x
1
ln tg
2
2 2 sin 2 x
x2
2
12.
y = 3 ctg
x 2 + 1)
x
x2 +1 + x
13. y = ln
x +1 x
16. y = ln( x 2 +
18.
+ ln(1 + 2 x )
y = 5
x 4 + 1 ) + sin 3 5 x cos 5 3 x
1 x 2
+ e
20. y = x ln x + ln(1 x)
26.
arctgx
y=5
y =
1
y = ln cos x
3
31.
y = ln
x 1 +
3
arctg
4
arctg 2 x
x2 1
arcsin
x 1
x +1
2
ln cos arctg
29.
3x + 2
4x2
2
y=
1 2 x (3 sin 3 x + 2 cos 3 x )
x
+ arctg
e
13
1 x2
23. y = (1 + tg x ) e
22. y = arcsin 2 x + a x
24.
y=
19.
21.
xa
1
ln
2a x + a
y=
15.
17. y = 1 + x 2
x 2 1
arctg
1
x
arctg
a
a
14. y =
ex e
2
27. y = 3
+ ln x
30. y = e
sin x 2
x
32. y =
ln
x 1
ln
x2
x +2
5
sin 3 2 x 2
x
+4
2
x
5tg
x
x 4 +1
x5 + 2
arctg ln
x 3 2 cos x
x + 14 4
II. ipoveT:
33. f (1) , Tu f ( x) = 7 x ln x
35. y (3) , Tu y =
1 x
1+ x
37. y (8) , Tu y =
x
4
36. y ( ) , Tu y = ln sin x
5x6
2
+ x4
y = 6x +
x
x3
1 x
y (3) , Tu y =
1+ x
x3
1
39 y ( x ) = tgx ln x
40. y =
2
1 x2
cos x
3
2
42. y ( x ) =
43. y=x -6x +9x-3
1 sin x
1
y (8) , Tu y = 3 x
45. f ( x ) = x + 7 x 2 + 5 5 x 4
x
arctgx
3
2
f (1) , Tu f ( x) = 7 x ln x
47. y =
48. y=2x -15x +36x
1+ x2
2
186
wertilis
iseTi
midamo,
rom
x x0
yoveli
-saTvis
am
midamodan
sruldeba utoloba
f ( x0 ) f f ( x ) .
f (x )
1.
fermas
Teorema
funqcia warmoebadia
[a; b ]
(eqstremumis
aucilebeli
piroba):Tu
f (x )
damtkiceba:
marTlac,
(1)
simartivisaTvis
SemoviRoT,
[a; b ]
rom
f ( )
SualedSi. vinaidan
f ( + h ) f ( ) 0 .
e.i.
rogoric
ar
unda
iyos
mcire
sidide,
f ( + h ) f ( )
sxvaoba
aradadebiTia. maSasadame,
f ( + h ) f ( )
0,
h
187
roca
hf0
(2)
da
f ( + h ) f ( )
0,
h
hp0
roca
(3)
f ( + h ) f ( )
0
h
f ( ) = lim
da
h 0
f ( + h ) f ( )
0
h
2.
rolis
Teorema: Tu
f (x )
funqcia
uwyvetia
daxurul
[a; b ]
damtkiceba: Tu
f (x )
(4)
[a; b ]
[a; b ]
umciresi
mniSvneloba
uTuod
mniSvnelobisagan. maSasadame,
wertilze miaRwevs an M
unda
udidesi an
f ( a ) = f (b )
gansxvavdebodes
f (x )
udides an
geometriulad
warmoebadia
[a; b ]
rolis
Teorema
ase
gamoiTqmeba:
Tu
funqcia
[a; b ]
3. koSis Teorema:
[a; b ]
Tu f (x ) da
warmoebuli Sualedis Sig arsad ar xdeba nuli, maSin adgili aqvs Semdeg
tolobas:
188
f (b ) f ( a ) f ( )
=
(b ) ( a ) ( )
(5)
saidanac
P=
f (b ) f ( a )
(b ) ( a )
(6)
F (a) = 0
da
F (b ) = 0 ,
[a; b ]
mniSvneloba, sadac
Sualedis
F ( ) = 0 ; Tu
F ( x ) f ( x ) P ( x ),
da, maSasadame, unda arsebobdes iseTi , rom
f ( ) P ( ) = 0,
saidanac, P =
f ( )
. Tu am tolobaSi CavsvamT (6)-s, gveqneba
( )
f (b ) f ( a ) f ( )
=
(b ) ( a ) ( )
a p p b.
sadac
[a; b ]
Sualedis SigniT,
= a + (b a ) , sadac
erTze naklebi
e.i. 0 p p 1 .
189
4. lagranJis Teorema:
f (x ) funqcia uwyvetia
Tu
[a; b ]
SualedSi
(7)
a p p b.
sadac
damtkiceba:
marTlac,
koSis
TeoremaSi
miviRoT
( x) x ,
maSin
aqedan,
a p pb
a p p b . e.i.
Sedegi 1:
f ( x ) 0 , maSin
f (x )
aqedan
Sedegi 2:
maSin
f (x )
Tu
[a; b ]
(x )
da
erTmaneTisagan
mxolod
mudmiviT
lagranJis
Teoremas
martivi
geometriuli
interpretacia
aqvs.
y = f (x ) .
aviRoT masze ori
da
190
f (b ) f ( a )
= tgNMP
ba
e.i.
(8)
[a; b ]
iyos. magram es
mxebis
sakuTxo
koeficientia.
maSasadame,
lagranJis
Teoremas
is
geometriuli Sinaarsi aqvs, rom [a; b ] SualedSi moiZebneba erTi mainc iseTi
Q wertili
y
Q
P
f(a)
f(b)
nax. 1
dasasrul, SevniSnoT, rom vinaidan me-(7) formulaSi Sedis f (b ) f ( a )
f (x )
sxvaoba, romelic
5.
advilia
funqciis
zrdadoba
nebismieri
da
warmoebadi
klebadoba.
funqciis
warmoebulis
zrdadobisa
da
saSualebiT
klebadobis
f (x )
funqciis
f (x )
warmoebuli dadebiTia
[a; b ]
f ( x ) f 0
maSin
maRla
es
miemarTeba.
ki
niSnavs,
rom
funqcia
y = f (x )
monotonurad
izrdeba.
nax. 2
nax. 3
max
max
y=x2-4x+3
min
0
-1
x1
nax. 4
f ( x ) p 0
x3
x4
nax. 5
SemTxveva, roca
piroba
x2
min
[a, b ]
SualedSi
f ( x ) p 0 , analogiurad ganixileba.
y = f (x )
niSnavs, rom
roca
mxebTa
mier
Ox
RerZis
dadebiT
mimarTulebasTan
192
y = f (x ) monotonurad klebulobs.
f ( x) = x 2 4 x + 3
magaliTad, ganvsazRvroT
funqciis zrdadobisa da
klebadobis Sualedebi.
rodesac x p 2 , f ( x ) p 0 .
6.
warmoebulis
gamoyeneba
funqciis
lokaluri
eqstremumis
wertili aris
wertili,
f (x )
maSin
warmoebuli
am
wertilSi
xdeba
nulis
toli:
wertilSi
funqcias
eqstremumi
ar
hqondes.
mivceT
am
naTqvams
geometriuli interpretacia.
y
nax. 6
nax. 7
abscisaa
koeficienti
a,
nulis
Ox
RerZis
tolia,
paraleluri
magram,
193
rogorc
iqneb.
am
mxebis
cnobilia,
es
kuTxuri
kuTxuri
f ( a ) = 0
wertilebs, romlebzec
f ( x ) = ax 2 + bx + c
b
wertilSi. amaSi vrwmundebodiT mocemuli kvadratuli
2a
2
b
b 2 4 ac
ax + bx + c = a x +
.
2a
4a
b
2
advili Sesamowmebeli, rom f
= 0 . marTlac, vinaidan f ( x ) = ax + bx + c ,
2a
b
amitom f ( x ) = 2 ax + b da amitom f
= 0.
2a
vTqvaT, f ( x ) p 0 ,
roca x p a ,
wertilis maxloblobaSi
f (x )
xpa
da
marcxniv
mdebare
klebadi.
am
f ( x ) p 0
roca
wertilebSi
SemTxvevaSi
x=a
f (x )
x f a , maSin piriqiT,
zrdadi
iqneba,
wertili
xolo
iqneba
funqcia a -s
-s
lokaluri
marjvniv
maqsimumis
wertilze gadasvlisas igi niSans icvlis `_~ - dan `+~ -ze, maSin a wertili
am funqciis lokaluri minimumis wertili iqneba. Tu
f (x )
warmoebuli
f (x )
funqciis lokaluri
f ( x ) = ax 2 + bx + c
magaliTad,
x=
amgvarad,
b
. vTqvaT,
2a
xolo Tu x f
a f 0,
Tu
funqciis
f ( x ) = 2 ax + b
warmoebuli
a f 0 , maSin, Tu
xp
b
, gveqneba:
2a
b
, miviRebT 2 ax f b , 2 ax + b f 0 .
2a
x=
maSin
b
2a
wertilze
gadasvlisas
b
2a
vandobT
damoukideblad
ganixilon
SemTxveva,
rodesac
ap0
da
b
wertili am SemTxvevaSi
2a
nax.
ar
unda
vifiqroT,
rom
Tu
f ( a ) = 0 ,
x=a
wertili,
rogorc
zemoT
f ( x) = x 3
rogorc
x p 0 -is,
damtkiceba, rom Tu
ise
x f 0-
f ( a ) = 0 , xolo
195
isaTvis
x=a
f ( x ) f 0 .
SeiZleba
wertilze gadasvlisas
imis
f (x )
warmoebuli
niSans
ar
icvlis,
x=a
maSin
wertili
f (x )
funqciis
ewodeba,
warmoebuli
xolo
funqciis
nulad
iqceva,
mniSvnelobebs
arc
wertilebs, sadac f (x )
stacionaruli
am
lokaluri
wertilze
wertilebi
am
funqciis
stacionaruli mniSvnelobebi.
e.i.
I piroba. Tu
maqsimumi.
niSani
Seicvala
plusze,
maSin
am
wertilze
f (x ) -ma
funqcias
aqvs
x0
gamomdinare,
eqstremumze
gamokvlevis
algoriTmi
ase
Camoyalibdeba:
1. vipovoT y = f (x ) funqciis gansazRvris are D ( f ) .
2. vipovoT f (x ) da amovxsnaT gantoleba f ( x ) = 0 da davadginoT sad ar
arsebobs f (x ) . amiT miviRebT kritikul wertilebs.
3. gamovikvlioT kritikuli wertilebi I da II pirobis saSualebiT. Tu
x0 maqsimumis wertilia, maSin y max = f ( x0 ) , Tu x0 minimumis wertilia,
maSin y min = f ( x0 ) .
7.
funqciis
grafikis
amozneqiloba
da
Cazneqiloba.
gadaRunvis
Tu
(grafikis
y = f (x )
amozneqilobisa
funqcias
aqvs
196
da
raime
Cazneqilobis
SualedSi
sakmarisi
meore
rigis
warmoebuli da
f ( x0 ) 0
( f ( x0 ) 0 )
funqcias
warmoebuli
amave
aqvs
pirveli
wertilSi
rigis
nulia,
warmoebuli,
f ( x0 ) = 0
e.i.
da
meore
x0
rigis
wertilze
Cazneqili
amozneqili
nax. 9
nax. 10
nax. 11
vTqvaT,
nax. 12
aris
y = f (x )
197
daZleva
umartivesi
grafikis
Sesadarebeli
SedarebiT
grafikia
romelime
wrfe.
cnobil
grafikis
im
grafikTan.
Stos
formis
f (x )
gansazRvreba:
funqcis
grafikis
miiswrafis
nulisaken,
ewodeba
grafikis M
asimptoti
roca
wertili
wrfes,
wertilidan am
usasrulobisaken
(nax. 13),
f ( x)
x
(*)
da b = lim[ f ( x ) kx ]
x
sadac
horizontaluri
asimptoti
vertikaluri
asimptoti
nax. 14
y
M
nax. 13
daxrili
asimptoti
sur. 15
198
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. CamoayalibeT diferencialuri aRricxvis ZiriTadi Teoremebi.
2. ras ewodeba lokaluri maqsimumis, minimumis wertilebi?
3. ras ewodeba fardobiTi maqsimumis, minimumis wertilebi?
4. ras ewodeba eqstremumis wertlebi? kritikuli wertilebi?
5. CamoayalibeT eqstremumis sakmarisi piroba.
6. CamoayalibeT grafikis amozneqilobisa da Cazneqilobis sakmarisi
pirobebi.
7. ras ewodeba funqcis grafikis asimptoti?
8. ras ewodeba gadaRunvis wertili? CamoayalibeT gadaRunvis wertilis
arsebobis sakmarisi piroba.
praqtikuli magaliTebi:
1. gamoikvlieT funqcia eqstremumze:
a) y =
1 3
x x 2 3x
3
g) y = x + 1 +
1
x 1
b)
y = ex 1
d)
y = ln x +
1
x
da gadaRunvis wertilebi:
a) f ( x ) = x 4 12 x 3 + 48 x 2 50
b) f ( x ) = e x
g) f ( x ) = 3 x 5 5 x 4 + 3 x 2
d) f ( x ) = x 4 + x 2 + e x
x2
x2 + 8
b) y =
asimptotebi
2x 1
( x 1)2
199
$ 6.
aqvs,
rodesac
xa.
aseTi
zRvris
moZebnas
ganuzRvrelobaTa
gaxsna ewodeba.
1.
0
ganuzRvrelobebi. davamtkicoT Semdegi
0
Teorema (lopitalis):
1.
f (a) = g (a) = 0 ,
2.
f (a ) da g (a ) arsebobs, amasTan g ( a ) 0 ,
maSin arsebobs
lim
x a
f ( x)
da adgili aqvs tolobas
g ( x)
lim
xa
lim f ( x ) = 0
damtkiceba: radganac,
vigulisxmoT, rom
f ( x ) f ( x )
=
g ( x ) g ( x )
xa
da
(1)
f ( a ) = 0, g ( a ) = 0 . am pirobebSi
f (x ) da
g (x )
funqciebi
sadac
a p c p x.
cxadia, Tu
amitom
lim
ca
f ( c )
f ( x )
= lim
-is
x
a
g ( c )
g ( x )
magaliTi 1:
(2)
da
f ( x )
,
g ( x )
ln (1 + x )
;
x 0
sin x
vipovoT lim
200
amoxsna:
Tanaxmad
aq gvaqvs
1
ln (1 + x )
1
lim
= lim 1 + x = = 1 .
x 0
x 0 cos x
sin x
1
magaliTi 2:
2.
0
saxis ganuzRvreloba. lopitalis Teoremis
0
lim
x2
x 2 7 x + 10
2x 7
3
= lim
= ;
2
x2
2x
4
x 4
saxis ganuzRvreloba.
saxis
ganuzRvrelobis gaxsna:
magaliTi 3:
ex
ex
ex
ex
lim
lim
lim
=
=
=
= + ;
x + x 3
x + 3 x 2
x + 6 x
x + 6
lim
magaliTi 4:
ln sin x
cos x sin 2 x
cos x 2 cos 2 x
ln sin x
= lim
lim
:
=
= lim
= lim
x 0 ln sin 2 x
x 0 ln sin 2 x
x 0 sin x
sin 2 x x 0 2 cos 2 x sin x
sin 2 x
2x
= lim
= 1.
x 0 2 sin x
x 0 2 x
= lim
3.
maSin
f ( x) g ( x)
x=a
namravli
lim f ( x ) = 0
xa
wertilSi
mogvcems
da
lim g ( x ) = ,
xa
saxis
xa
es ukanaskneli ki warmoadgens
f ( x)
.
1
g ( x)
lopitalis wesiT.
magaliTi 5:
vipovoT
lim e a e x tg .
xa
2a
amoxsna:
201
ex
ea e x
x
lim e a e x tg = lim
= lim
=
xa
x xa 2 x 1
2a xa
ctg
sin
2a
2a
2a
4.
2a
lim e x sin 2
xa
x
2a
2a
e a sin 2
saxis ganuzRvreloba.
Tu
2a
ea .
lim f ( x ) =
da
xa
lim g ( x ) = ,
xa
gaxsna xdeba
0
saxis ganuzRvrelobamde dayvaniT. marTlac
0
1
1
g ( x) f ( x)
lim[ f ( x ) g ( x ) ] = lim
;
xa
xa
1
f ( x) g ( x)
magaliTi 6:
vipovoT
lim ctgx
x 0
x
1
2
x tgx
1
tgx +
cos 2 x
1
amoxsna:
= lim
x 0
2 cos x sin x 0
sin 2 x
= lim
= = 0.
x 0 1 + cos 2 x
x + cos x sin x
2
5.
1 ,0 0 , 0
saxis ganuzRvrelobebi.
am tipis ganuzRvrelobebis
[ f ( x ) ]g ( x ) = e g ( x ) ln f ( x ) , ( f ( x ) f 0 ) .
x
magaliTi 7:
gamovTvaloT
2a
;
lim cos
x
x
amoxsna:
SemoviRoT aRniSvna
2a
,
y = cos
x
saidanac
202
maSin
ln y = x ln cos 2 ax 1 .
ln cos 2 ax 1
a
x
lim
=
=
1
x
2 x ctg 2 ax 1
x
sin 2 2 ax 1
1
sin 2 2 ax 1
= lim
= a lim
x
2 x
x 1
2 ax 1
= a.
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba ganuzRvrelobis gaxsnis lopitalis wesi?
2. rogor SeiZleba gavxsnaT
saxis ganuzRvreloba?
ganuzRvreloba?
3. rogor SeiZleba gavxsnaT 1 ,0 0 , 0 saxis ganuzRvrelobebi?
praqtikuli magaliTebi:
gamoTvaleT zRvari lopitalis wesiT:
1.
da
saxis ganuzRvrelobis gaxsna
0
x2
a) lim 3
x2 x 8
ex 1
x 0 cos x 1
g) lim
b)
ex 1
lim
x 0 sin x
d)
lim
ln x
x 0 ln sin x
a) lim x ln x
x 0
d) lim(sin x )
tgx
x 0
g) lim x x
x 0
e) lim tgx
x 0
x
203
saxis
marJinaluri amonagebi
(MR)
gansazRvrulia tolobiT
( MR ) = lim
Q 0
sadac,
(TR)=f(Q)
f (Q + Q ) f (Q )
Q
f(Q)
d (TR )
= (TR )
dQ
(1)
cvladiT.
xSirad
marJinalur
amonagebs
gansazRvraven,
(TR)
T
B
A
C
0
Q+1
nax. 1
rogorc ukve viciT
( MR ) = f (Q ) = tgTAC = TC
xolo
204
(TR)=f(Q)
( MR ) = f (Q + 1) f (Q ) = BC = tgBAC
(MR )
(MR ) da
TB
amitom
sizustis
marJinaluri amonagebis
magaliTi 1:
(1)
TvalsazrisiT,
umjobesia
visargebloT
ganmartebiT.
moTxovnis funqciaa
P = 60 Q
marJinaluri funqcia;
2. gamovTvaloT marJinaluri amonagebis funqciis mniSvneloba, roca Q=50
3. gamovTvaloT mTliani amonagebis funqcia argumentis Q=50 da Q=51
mniSvnelobebisaTvis.
( MR ) = f (51) f (50)
SevadaroT
da
(MR )
(2)
(TR ) = QP = ( 60 Q ) Q = 60 Q Q 2 ,
miviRebT
misi
Sesabamisi
marJinaluri
funqcia iqneba
( MR ) =
d (TR )
= f (Q ) = 60 2Q
dQ
( MR ) = f (50) = 40
3. rodesac
f(50)=500
miviRebT
da
f(51)=459.
amrigad,
miviReT,
marJinaluri
rom
funqciis
moTxovnis
zusti
cvladis
sidide
(-40)
Q=50
da
mniSvnelobebisaTvis
marJinaluri
funqciis
(TR )
Q
205
(3)
(2)
formulis
gamoyenebiT,
sadac
P = g D (Q )
aris
moTxovnis
funqcia,
miviRebT
( AR ) =
P Q
= P = g D (Q )
Q
(4)
danaxarjis
fiqsirebuli
(TC)
(FC)
(mudmivi)
funqcia,
romelic
danaxarjisa
da
warmodgindeba
mTliani
cvalebadi
(TC ) = K (Q ) = F (C ) + V (C ) Q
(VC) aris
sadac,
warmoebuli produqciis
warmoebuli
produqciis
raodenoba
gaizarda
raodenobiT,
maSin
K (Q + Q ) . e. i. warmoebuli produqciis Q
Sefardebis
zRvars, rodesac
K (Q )
.
Q
Q 0 , ewodeba warmoebis
Q 0
amrigad,
marJinaluri
d (TC )
K (Q )
= K ( Q ) =
dQ
Q
K (Q ) ,
danaxarji
romelic
(5)
gamoTvlilia
K K (Q ) Q = dK (Q )
(6)
funqciis
diferencials.
aqac
SegviZlia
SemoviRoT
206
(7)
(MC )
danaxarjs.
funqcia
13
Q
amoxsna:
(TC)
pirvel
rigSi
(TC )
,
Q
amitom
( AC ) =
funqcia
gaTvaliswinebiT
martivad
unda
vipovoT
mTliani
(TC ) = ( AC ) Q .
danaxarjis
magaliTis
pirobis
(TC ) = K (Q ) = 2Q 2 + 6Q + 3 .
davaskvniT
b.
radgan
warmoebuli
d (TC )
= K ( Q ) = 4Q + 6
dQ
produqciis
raodenoba
Q=15
klebulobs
Q + Q = 12 erTeulamde, amitom Q = 12 5 = 3 .
cvlilebis
Sesabamisi
warmoebis
mTliani
formula.
erTeulidan
argumentis am
danaxarjis
cvlilebis
miviRebT
aRniSnuli
meTodiT
miviRebT,
rom
danaxarji
daiklebs
198
207
(Q ) = (TR ) (TC ) ,
sadac (TR) aris mTliani amonagebi, xolo (TC)
mTliani danaxarji. aq Q
aris
raodenoba.
relizebuli
(gayiduli)
produqciis
produqciis
(Q ) = (Q + Q ) (Q ) ,
amitom,
mogebis
saSualo
nazrdi
sarealizacio
erTeulze
(Q )
.
Q
produqtis
Q 0 , ewodeba zRvruli an
lim
(8)
produqciisaTvis,
sarealizacio
gamosaxavs
produqciis
mogebis
erTeulze
myisier
cvlilebas
gaangariSebiT.
(8)
_dan
(Q ) (Q ) Q = d (Q )
e.i.
mogebis
nazrdi
MmiaxloebiT
udris
(9)
marJinaluri
mogebisa
funqciis
Tu
Q = 1 , maSin
= (Q + 1) (Q ) (Q ) 1
(10)
gazrdas
garkveuli
miaxloebiT,
SegviZlia
CavTvaloT
lari,
cvalebadi
danaxarji
produqciis
erTeulze
donea
80
erTeuli.
gamovTvaloT
mogebis
zusti
cvlileba
da
a.
radgan
cnobilia
mudmivi
danaxarji
da
erTeuli
iqneba
SemTxvevaSi
Tu
metis
aRebul
gayidva
momentSi
mogebas
iyideba
gazrdis
80
erTeuli,
daaxloebiT
masin
37
erti
erTeuliT
Q = 1 .
3.
zRvruli
(marJinaluri)
midrekileba
dazogvisa
da
cvlilebaTa
tendencia
erovnuli
Semosavlis
cvlilebasTan
cxadia,
rom
erovnuli
moxmarebis
funqciisa
erovnuli
Semosavlis
da
Semosavlis
danazogis
erT
(11)
funqciis
erTeulze
SefardebebiT:
209
cvlilebas
cvlilebebi,
gadaangariSebiT
mosdevs
romlebic
gamoiTvleba
C (Y )
Y
es
S (Y )
Y
da
Sefardebebi gviCveneben C da S
(Y , Y + Y )
zRvrebs,
rodesac
zRvruli
midrekileba
ewodebaT,
(miswrafeba)
Sesabamisad,
marJinaluri
anu
MPC
da
momxmareblebisadmi
MPS.
C (Y )
= C (Y )
Y 0 Y
MPC = lim
(12)
S (Y )
MPS = lim
= S (Y )
Y 0
Y
Tu gavawarmoebT (11) tolobis orive mxares Y cvaldiT da gamoviyenebT
(12)
tolobebs, miviRebT
MPC + MPS = C (Y ) + S (Y ) = 1
magaliTi 4:
(13)
vipovoT
midrekilebas momxmareblisadmi.
marJinaluri
midrekileba
dazogvisadmi
maSin
MPS
miRebuli
Semosavlis
aRniSnul
doneze
midrekileba
momxmareblisadmi
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. gansazRvreT
marJinaluri
amonagebi.
moiyvaneT
marJinaluri
marJinaluri
funqciis
miaxloebiTi
mniSvnelobis
gamosaTvleli formula.
6. ganmarteT zRvruli anu
marJinaluri mogeba.
praqtikuli savarjiSoebi:
1. mocemulia mTliani amonagebis funqcia =100Q-Q2
aRebul
cvlilebebs
momentSi
ganicdis
produqciaze
(TR) mTliani
moTxovnaa
amonagebi,
Tu
Q=60.
ra
moTxovna
gaizrdeba 2 erTeuliT?
2.
warmoebis
warmoebuli
yoveldRiuri
produqciis
K (Q ) = 100Q + 0,1Q 2 ,
danaxarji,
moculobaze,
romelic
damokidebulia
ganisazRvreba
formuliT
ramdeniT
gaizrdeba
warmoebis
xarjebi,
rodesac
produqcia izrdeba:
g) 200 erTeulidan 200,5 erTeulamde?
d) 800 erTeulidan 800,5 erTeulamde?
SeadareT g) da d) punqtebis pasuxebi warmoebis xarjebis zust
nazrdebs.
211
funqciis
gamovTvaloT
damokidebuli
damoukidebeli
gamovTvaloT
elastikuroba.
cvladis
warmoebulis
cvladis
nazrds.
damokidebuli
cvladis
daxmarebiT
nazrdi,
bevr
romelic
amocanaSi
namatis
SeiZleba
Seesabameba
moxerxebulia
procenti
(SefardebiTi
mocemulia
nazrdia
x
.
x
y
.
y
SefardebiTi
nazrdis
Sefardeba
Sefardeba
funqciis (damokidebeli
damoukidebeli
cvladis
y x
:
.
y
x
gviCvenebs,
ramdenjer
didia
funqciis
SefardebiTi
:
y
x
x y
(1)
Tu arsebobs
y x
y x x
x dx
y x
= lim
= lim
:
= f ( x ) =
x 0 y
x x0 x y y x0 x y
y dy
lim
(2)
zRvars,
damoukidebeli
y = f (x )
e.i.
cvladis
rodesac damoukidebeli
funqciis elastikuroba
funqciis
SefardebiTi
nazrdis
cvladis nazrdi
x cvladis mimarT.
212
SefardebiTi
nazrdisa
Sefardebis
x 0 ,
(2)
ewodeba
da
zRvars,
y = f (x )
y = f (x )
funqciis
elastikuroba
Ex ( y)
aRiniSneba
simboloTi.
maSasadame,
Ex ( y) =
x dx
y dy
(3)
y=3x-6
x dx
x
3x
x
=
3 =
=
y dy 3( x 2)
3x 6 x 2
5
%-iT.
4
y = 1+ 2x x2
x dx
x
2x 2x2
=
(
2
2
)
=
x
y dy 1 + 2 x x 2
1+ 2x x2
mocemul saqonelsa
rom
sxva
saqonlis
fasi,
myidvelTa
Semosavali
da
moTxovnilebaTa
gansazRvruli
moTxovnilebis
mixedviT.
magram,
mTel
rig
aramed
moTxovnilebis
cvlileba,
gamowveuli
fasebis
elastikuroba
fasis
mimarT.
q damokidebulia P fasisagan
213
vigulisxmoT,
rom
q = f (P )
P
vTqvaT,
nazrdi.
fasis
(1)
q moTxovnilebis Sesabamisi
fardobiTi
cvlileba
aris
fardobiTi cvlilebaa
q
.
q
Sefardeba
q P
:
q P
fardobiT
roca
cvlilebas,
saqonlis
P
,
P
fasi
xolo
moTxovnilebis
gamosaxavs moTxovnilebis
izrdeba
erTi
procentiT.
0
P
P q dP
P q q
(2)
da, maSasadame,
Ec =
moTxovnilebis
P dq
.
q dP
elastikuroba
(3)
fasis
mimarT,
daaxloebiT
1%
-iT.
umravles
SemTxvevaSi
moTxovnilebis
funqcia
aris
imisaTvis,
rom
avicdinoT
uaryofiTi
ricxvebi,
moTxovnilebis
Tu
P dq
q dP
(4)
3:
Tu
moTxovnilebis
funqcia
P dq
P
P
=
( 1) =
q dP
10 P
10 P
214
aris
q=10-P,
maSin
Tu P=2, maSin
Ec =
es
niSnavs,
rom
moTxovnilebis
fasi
2-ia,
2 1
=
8 4
maSin
fasis
1%
-iT
gazrda
gamoiwvevs
1
% -iT Semcirebas.
4
magaliTi 4:
q=
C
P
(C mudmivia),
P dq
P C
2
2
= P P =1
C P2
q dP
P
fasis
zrdadi
funqcia.
yvela
sxva
danarCen
erTnair
pirobebSi
miwodeba mocemuli fasis dros ufro metia, vidre miwodeba naklebi fasis
dros.
magram
aris
SemTxvevebi,
roca
miwodeba
izrdeba
fasebis
P
,
P
S
.
S
zRvars
S P dS P
S P
S P P
= lim
=
= S
E P ( S ) = E P = lim
:
= lim
P 0 S
P P0 P S S P 0 P q dP q
ewodeba
(5)
215
4.
sruli
awarmoebs
da
saSualo
romeliRac
danaxarjebis
saqonlis
elastikuroba. Tu sawarmo
erTeuls
da
gansazRvrulia
srul
da,
maSasadame,
srul
dK x dK K
=
dx K
dx x
danaxarjTa
elastikuroba
(6)
aris
zRvruli
danaxarjebis fardoba.
K
_ saSualo danaxarjis elastikuroba Seadgens:
x
dK
dK
x
K
K
2
x
x d
x
x dK
dx
dx
E x ( ) = E =
=
=
1 = EK 1
2
2
k
dx K
K dx
x
x
x
x
nulis.
gamomdinareobs, rom
x
dK
K =0
dx
an
dK K
=
x
dx
(7)
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. raSi mdgomareobs warmoebulis ekonomikuri azri?
2. ras ewodeba warmoebis zRvruli danaxarji?
3. ganmarteT ras ewodeba zRvruli mogeba.
4. CamoayalibeT funqciis elastikurobis cneba.
5. CamoayalibeT moTxovnilebis elastikuroba fasis mimarT.
6. ra SemTxvevaSia moTxovnileba neitraluri?
7. rodisaa moTxovnileba araelastikuri?
216
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
srul
danaxarjTa
mruds
aqvs
saxe
K=6log(1+3x).
gansazRvreT
daamtkiceT, rom Tu
E x [ f ( x )]
y=x3-1
gamoTvaleT
funqciis
elastikuroba.
y = e5x
gamoTvaleT
funqciis
y = 5 log x
gamoTvaleT
y = ax + b
gamoTvaleT
ipoveT
funqciis
b) x=0 g) x=2
funqciis
b) x=5
elastikuroba.
a) x=1
ipoveT
funqciis
a) x=10
b) x=e g) x=e4
elastikuroba,
sadac
da
da
mudmivebia.
7.
y = ax m
gamoTvaleT
funqciis
elastikuroba,
sadac
mudmivebia.
8.
e.i.
fasi,
romlis
q=
S=
20 + 4 P 2
, xolo
1 + 10 P
25 P 4 P 2
. gansazRvreT wonasworobis
1 + 10 P
drosac
moTxovnileba
da
miwodeba
217
magaliTi 1:
vipovoT warmoebuli:
A = 0,03 x 2 + 300
3 x 2 30000 f 0 , saidanac
x 2 10000 f 0
x f 100 .
q = f ( p)
sadac, p saqonlis fasia, xolo q- Sesabamisi moTxovnileba. mosaxleobis
saerTo danaxarji am saqonelze (amonagebi saqonlis gayidviT) Seadgens
u = pq ,
u = q + pq = q (1 +
p
q
q
amitom vRebulobT
u = q (1 E c )
(1)
fasis
momatebiT,
saqonlis
mcirdeba.
218
gayidviT
miRebuli
Semosavali
2. Tu
E c =1,
moTxovnilebis
dros
saqonlis
gayidviT
miRebuli
Semosavali
pq=C, saidanac
c
, sadac c mudmivia. maSasadame, neitraluri moTxovnilebis
p
q=
3. Tu 0 p E c p 1 ,
codniT,
SegviZlia
gamovarkvioT
fasis
cvlilebiT
3:
damaxasiaTebelia
monopolisturi
kapitalizmisaTvis,
dawesebuleba,
amzadebs
romeliRac
romelic
produqts.
mizans,
datovos
ucvlelad,
xolo
fasebi
Seufardos
moTxovnilebas;
3. fasebi datovos ucvlelad, xolo warmoebis moculoba Seufardos
moTxovnilebas;
vigulisxmoT, rom
saqonlis
erTeuls.
monopolisturi sawarmo
maSin
fasi,
romlis
amzadebs mocemuli
drosac
moTxovnileba
mTliani
maSin mogeba
danaxarjebi
z=u(x)-K(x)
erTeuli
produqciis
avRniSnoT
dsamzadeblad.
x is funqcia. e.i.
aris, agreTve,
z=xp(x)-K(x)
z = 0,
pirveli
z p 0
u ( x ) K ( x ) = 0
e.i.
u ( x ) = K ( x ) .
aqedan
gamomdinare,
warmoebas
SeuZlia
maqsimaluri
mogebis
miReba
im
meore
u ( x ) K ( x ) p 0
e.i.
u ( x ) p K ( x ) .
es niSnavs, rom warmoeba miiRebs maqsimalur mogebas, Tu zRvruli mogebis
zrdis tempi naklebia zRvruli danaxarjebis zrdis tempze.
magaliTi 4:
mocemulia:
dk
= 2 x . mTliani Semosavali aris
dx
d 2k
= 2,
dx 2
du
= 10 6 x . movZebnoT meore rigis
dx
d 2u
= 6 . adgili aqvs utolobas
dx 2
u = xp = x (10 3 x ) = 10 x 3 x 2 .
p = 10 3
5 25
,
=
4 4
5
, saidanac monopolisturi
4
5
, xolo sruli danaxarjebia:
4
K = x =
5 5 25
.
=
4 4 16
25 5 125
=
,
4 4 16
d 2u d 2 k
p 2 .
dx 2
dx
125 25 100 25
=
=
.
16 16 16
4
220
davaleba:
praqtikuli savarjiSoebi:
1. mTliani
(x
danaxarjebis
produqciis
funqcias
moculobaa)
aqvs
saxe:
gamoTvaleT,
K=x3-6x2+15x
warmoebis
rogori
a)
y = x3 x 2 5x + 1
y = xe x
b)
g) y = x 2 e x
4. konservis qilas unda hqondes cilindris forma da 1dm3 moculoba.
gamoTvaleT,
rogori
unda
iyos
misi
fuZis
radiusi,
rom
misi
radiusian
sferoSi
Caxazulia
cilindri.
gamoTvaleT
iseT
amocanebs,
mravali
damoukidebeli
mravalsaqonliani
bazris
romelTa
gadawyveta
cvladis
funqciaTa
maxasiaTeblebi
SesaZlebelia
Teoriis
damokidebulia
mxolod
daxmarebiT.
TiToeuli
221
cneba.
simartivisaTvis
SeviswavloT
SemTxveva,
rodesac
1.
ganvixiloT
vTqvaT, (x,y)
cvladi.
ori
urTierTdamoukidebeli
D areSi. Tu
da
(x,y) wyvilis
cvladebis funqcia,
xolo
damokidebel
cvlads,
anu
funqcias.
ori
cvladis
funqcias
simbolurad avRniSnavT:
z = f ( x, y ) ,
gansazRvreba 2.
da a.S.
magaliTi 1: gansazRvreT
3x-y
z=F(x,y),
z=3x-y
_is nebismieri
magaliTi 2:
analizuri gamosaxuleba
mniSvnelobebisaTvis,
mocemuli
roca
funqciis
1 x2 y2
gansazRvrulia x da y
1 x2 y2 0
ganasazRvris
are
anu
iqneba
x2 + y2 1.
_is im
maSasadame,
erTeulradiusiani
wre,
x2 + y2 = 1
wrec
wertilis
midamo
ewodeba
da
cneba.
Oxy
cvladebis
sibrtyis
im
M 0 ( x0 , y 0 )
mniSvnelobaTa
simravles,
romlebic
akmayofileben pirobas:
x x0 p ,
sadac,
y y0 p
funqcias M 0 ( x 0 , y 0 )
222
f ( x, y ) A p
(1)
lim f ( x, y) = A
xx0
yy0
f(x,y)
amboben, rom
is raime midamoSi
da
mniSvnelobebisaTvis, romlebic
akmayofileben pirobas:
x x0 p ,
y y0 p ,
an, Tu avRniSnavT:
nazrdebia), maSin
x x 0 = x
da
y y 0 = y
(2)
( x
da
argumentebis
roca x p , y p
(3)
me_(3)
piroba SegviZlia
f(x,y)
amboben, rom
(4)
mniSvnelobisaTvis,
araviTari
(an
azri.
mxolod
z=
3.
radgan,
Tumca,
y-is)
x2 y2
x2 + y2
funqcia
x = y = 0,
roca
Tu
funqcias,
z-s
maSin
ganvixilavT,
maSin
mniSvnelobisaTvis.
223
igi
wyvetilia
funqcias
rogorc
uwyvetia
( x = 0, y = 0)
ara
mxolod
x=0
(an
aqvs
x-is
y = 0)
1. igi gansazRvrulia
wertilisa.
M 0 wertilis raime midamos yovel wertilSi,
2. igi gansazRvrulia
lim f ( x, y )
lim f ( x , y ) f ( x 0 , y 0 )
lim f ( x , y ) , magram
x x0
y y0
x x0
y y0
magaliTi 4. funqcia
Oxy sibrtyidan.
marTlac,
x x0
y y0
z = ( x + x ) + ( y + y ) ( x 2 + y 2 ) = 2 x x + 2 y y + x 2 + y 2 ,
2
lim z = 2 x 0 + 2 y 0 + 0 2 + 0 2 = 0
maSasadame,
x 0
y 0
magaliTi
5.
funqcia
z =
2 xy
x + y2
gansazRvrulia
mTel
Oxy
y = kx
z =
2 kx 2
2k
=
= const .
2
2 2
1+ k2
x +k x
k _ sakuTxo
vmoZraobT
Oxy
sibrtyeSi.
es
ki
imas
niSnavs,
rom
igi
wyvetilia O(0,0) wertilSi. cxadia igi uwtvetia Oxy sibrtyis sxva nebismier
wertilSi.
224
funqcia
gansazRvruli raime
(5)
x z _ iT avRniSnoT. e. i.
z-ic
miiRebs saTanado
x z = f ( x + x, y ) f ( x, y) ;
x_iT.
Tu
arsebobs zRvari
xz
f ( x + x, y ) f ( x, y )
= lim
x 0 x
x 0
x
lim
z
f
,
x
x
aRniSnaven Sesabamisad
x_iT da mas
f x ( x , y ) -iT.
an
e.i.
z
f
f ( x + x, y) f ( x, y)
=
= f x ( x , y ) = lim
x 0
x
x
x
y_iT;
(6)
gveqneba
f (x, y + y) f (x, y)
z
f
=
= f y ( x , y ) = lim
y 0
y
y
y
magaliTi 6:
kerZo
(7)
warmoebulebis
x2 + y2 ;
vipovoT
ganmartebis
z
x
da
Tanaxmad
z
.
y
gawarmoebis
wesebi
maSasadame, gveqneba
z
x2 + y2 x
=
=
x
2 x2 + y2
x
x
+ y
z
x2 + y2 y
=
=
y
2 x2 + y2
y
x
+ y2
f x ( x , y ) x
namravls,
an,
rac
igivea
z
x
x
gamosaxulebas,
sadac
dxz =
z
x
x
225
(8)
z x , maSin
kerZod, Tu
CavweroT
dxz =
z
dx
x
(9)
dyz =
z
dy
y
(10)
funqciis
nazrdis
mTavar
nawils.
roca
es
diferenciali
z
z
dx +
dy = f xdx + f xdy
y
x
dz =
z = arctg
magaliTi 7.
z
= arctg
x
x
y
=
x
z
= arctg
y
x
y
=
y
x
y
1
x
1 +
y
ipoveT
( )
1
x
1 +
y
x
,
y
( )
x
y
(11)
dz
1
y2
y
= 2
= 2
*
,
2
x + y
y
x + y2
y2
x
= 2
* 2
2
x + y
y
x
= 2
x + y2
maSasadame
dz =
2.
meore
rigis
uwyveti funqcia
= f x ( x, y )
x
ydx xdy
x
y
dy =
dx 2
2
2
x2 + y2
+ y
x + y
kerZo
z = f ( x, y ) .
da
= f y ( x, y )
y
warmoadgenen x da y
iyos
misi
pirveli
rigis
kerZo
funqciebs.
ase,
rom
SegviZlia
z 2 z
= f x2 ,
=
2
x x x
z
2z
=
y z
yx
f xy
da
f yx
= f yx ,
z
2z
=
xy
y
z 2 z
= f y2
2
y y
= f xy
sazogadod,
n 1 z
n 1
x
nz
=
n ,
x
n 1 z
n 1
x
nz
=
n 1
yx
da a.S.
rigis
Tu
da
2z
xy
2z
yx
(aq
2z
xy
warmoadgens
y _iT da Semdeg
funqciis
x _iT,
2z
yx
meore
rigis
ki piriqiT).
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba ori cvladis funqcia?
2. ras ewodeba ori cvladis funqciis zRvari?
3. ras ewodeba ori cvladis funqciis uwyvetoba?
4. ras ewodeba funqciis kerZo nazrdi?
5. moiyvaneT ori cvladis funqciis kerZo
227
warmoebulis ganmarteba?
ewodeba
ori
cvladis
sruli diferenciali?
funqciis
meore
rigis
kerZo
warmoebulebi?
8. rogor aRiniSneba ori cvladis funqciis
warmoebulebi?
9. moiyvaneT Svarcis Teorema.
praqtikuli savarjiSoebi:
1. gamoTvaleT zRvrebi:
a)
lim (3 x 2 2 x 2 y )
b) lim
x 1
y 1
x 1
y 0
x2 y2
x2 + y2
g) lim
x 0
y 0
xy + x 2 + y + x
xy + x + y 2 + x
xy
a) f ( x , y ) = x 2 + y 2
0
( x , y ) ( 0, 0 )
( x , y ) = ( 0, 0 )
b)
x2 + y2
f ( x, y ) = 2
y x2
a)
f ( x, y ) =
d)
f ( x , y ) = xy x 2 y 3 + y
ipoveT:
f xx ,
a) f ( x , y ) = x 2 y 4
b)
f xy ,
f yy ,
f ( x, y ) = x 2 y 2
e) f ( x , y ) = e x + y
g) f ( x , y ) = 1 + xy
v)
f yx
b) f ( x , y ) = e 2 x +3 y
228
g)
f ( x, y ) = e x y
f ( x , y ) = ln xy x 2 y 3
$. 11
rom
z = f ( x, y )
M0 wertilSi
funqcia
aRwevs
maqsimums
z = f ( x , y ) funqcia
f(x0,y0)
f(x0,y0)
((x0,y0), f(x0,y0))
((x0,y0), f(x0,y0))
y0
x0
y0
M0(x0,y0),
M0(x0,y0),
nax. 1
Teorema1:
nax. 2
imisaTvis, rom
M 0 ( x0 , y 0 )
wertilze
z = f ( x, y )
funqcias
f x ( x0 , y 0 ) = 0
da
f y ( x0 , y 0 ) = 0
(1)
kritikuli
wertilebi
ewodeba.
wertilebsac uwodeben.
229
maT,
agreTve,
stacionarul
aRniSnuli
Teorema
gviCvenebs,
rom
eqstremumis
wertilebi
unda
A = f x 2 ( x0 , y 0 ) ,
C = f y 2 ( x0 , y 0 )
B = f xy ( x0 , y0 ) ,
Teorema 2:
AC B 2 f 0
1.
f ( x , y ) aqvs maqsimumi, Tu
2.
f ( x , y ) aqvs minimumi, Tu
3.
da A p 0 ;
AC B 2 f 0
da A f 0 ;
gamovikvlioT x 3 + y 3 3 xy = 0
magaliTi 1:
funqcia maqsimumsa da
minimumze.
a)
= 3x 2 3 y = 0
z
2
= 3 y 3x = 0
y
miRebuli sistemis amoxsna gvaZlevs Semdeg or kritikul wertils
(x1 = 1; y1 = 1)
(x 2 = 0; y 2
da
= 0)
g) gamovikvlioT
(1,1)
2z
= 3
xy
2z
= 6y ;
y 2
wertilis xasiaTi
A = (6 x ) x =1 = 6 ;
y =1
B = ( 3) x =1 = 3 ;
y =1
AC B 2 = 36 9 = 27 f 0 ;
maSasadame
(1,1)
gamovikvlioT meore
x =1
y =1
y =1
A = 6 f 0;
z min = x 3 + y 3 3 xy
C = (6 y ) x=1 = 6 ;
minimumi da
= 13 + 13 3 1 1 = 1
AC B 2 = 9 p 0
praqtikaSi
mravali
xSirad
cvladis
argumentebi
gvxvdeba
amocanebi,
funqciis
akmayofileben
romlebSic
eqstremumi
raime
iseT
damatebiT
saWiroa
moiZebnos
situaciaSi,
rodesac
pirobebs.
aseT
amocanebs
2.
lagranJis
mamaravlTa
meTodi.
SeviswavloT
ori
cvladis
z = f ( x, y )
mosaZebnia
funqciis
eqstremumi,
rodesac
g ( x, y ) = 0
am ukanasknel tolobas zogjer uwodeben bmis gantolebas. SemoviRoT
axali
damxmare
funqcia
F ( x, y , ) ,
romelic
gansazRvrulia
Semdegi
F ( x , y , ) = f ( x , y ) + g ( x , y ) .
tolobiT:
F ( x, y , )
-s lagranJis
mamaravls.
imisaTvis, rom vipovoT im M wertilis x da y koordinatebi, romlebic
akmayofileben
cvladebiT. amisaTvis
amovxsnaT sistema:
Fx ( x , y , ) = f x ( x , y ) + g x ( x , y ) = 0
Fy ( x , y , ) = f y ( x , y ) + g y ( x , y ) = 0
F ( x , y , ) = g ( x , y ) = 0
(2)
wertils,
x0
romlis
y0
da
koordinatebi
bmis
cxadia,
M 0 ( x0 , y 0 , 0 )
g ( x , y ) = 0 gantolebis mimarT.
rom
Tu
wertili
( x0 , y 0 , 0 )
warmoadgens
aris
(2)
sistemis
lagranJis
amonaxsni,
F ( x, y , )
maSin
funqciis
stacionalur wertils.
axla moviyvanoT pirobiTi eqstremumis arsebobis sakmarisi pirobebi:
vTqvaT, ( x0 , y 0 , 0 ) aris (2) sistemis amonaxsni.
231
f(x,y)
da g(x,y)
g y ( x0 , y 0 )
= g x ( x0 , y 0 )
Fxx ( x 0 , y 0 , 0 )
Fxy ( x0 , y 0 , 0 )
g y ( x0 , y 0 )
Fxy ( x 0 , y 0 , 0 )
Fyy ( x 0 , y 0 , 0 )
mtkicdeba, rom Tu
(3)
M 0 ( x 0 , y 0 ) wertilSi
M 0 ( x0 , y 0 )
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba ori cvladis funqciis
maqsimumis wertili?
minimumis wertili?
pirobiTi
eqstremumis
moZebnis
lagranJia
meTodi.
praqtikuli savarjiSoebi:
1. ipoveT mocemul funqciaTa kritikuli wertilebi:
a) z = ( x 1) + 2 y 2
2
g)
b)
z = x 2 xy + y 2 2 x y
z = x 4 + y 4 + 4 xy 2 y 2 + 2 x 2
d)
z = xy 1 x 2 y 2
b) f ( x , y ) = 2 x 2 + xy + 2 y 2
232
mamravlTa
g) f ( x , y ) = x 3 + y 3 + 3 x 4 y + 7
d) f ( x , y ) = xy ( x y ) + y 2 4 y
3.
meTodis
lagranJis
mamaravlTa
gamoyenebiT
ipoveT
eqstremumebi:
f ( x, y ) = 3 x 2 + y 2
a)
x+ y =4
f ( x , y ) = x 2 + xy 4 y 2
b)
x + y = 4
f ( x, y ) = 2 x 2 + xy + y 2 + x
g)
2x + y 3 = 0
f ( x, y ) = 2 x 2 + xy y 2 + 3 x + y
d)
2 x + 3 y + 11 = 0
233
pirobiTi
$1.
1.
ZiriTad
amocanas
Seadgens
aRebuli
funqciis
warmoebulis
an
is
F (x )
funqcia,
f (x )
romlis
warmoebulia
f (x ) ,
an
sxvagvarad,
f ( x ) dx . iseT F (x ) funqcias,
f (x )
funqcia an diferencialad
funqcia.
integraluri
aRricxvis
f (x ) -is pirvelyofili an
ZiriTad
sagans
Seadgens
arsebobs,
rogor
vipovoT
igi.
jer
f (x )
vuCvenoT
funqciis
TvalsaCino
maSin mas yovelTvis eqneba pirvelyofili. marTlac aviRoT mrudi (nax. 1),
romlis gantolebaa:
y = f (x )
(1)
P M/
M Q
M0
S
N0
0
nax. 1
234
N/
M0
x
N 0 M 0 MN
mrudwirovani
trapeciis
farTobi,
cxadia,
S (x )
funqcia aris
mx S ( x + x ) S ( x ) Mx ,
sadac m da M aris
[x, x + x ]
f (x )
amgvarad,
damtkiceba
S (x )
farTobi
emyareba
f (x )
yofila
TvalsaCino
(2)
funqciis
geometriul
(es
pirvelyofili
mosazrebebs
mrudisa
da
trapeciasTan
dakavSirebulia
is
garkveuli
adivituri
arsebobs,
roca
f (x )
f (x ) funqciis pirvelyofili
uwyvetia.
amgvarad,
geometriuli
(a, x )
monakveTiTa da
( x ) = F ( x ) = f ( x ) ,
magram
lagranJis
Teoremis
Sedegis
Tanaxmad,
TuU
or
funqcias
aqvs
( x) = F ( x) + C
sadac, C mudmivia.
F ( x) + C
amrigad,
am SualedSi.
Teorema 3: Tu
mudmivi, rom am
funqcia
erTmaneTisagan
mxolod
mudmivi
SesakrebiT
gansxvavdeba.
gansazRvreba: f(x) funqciis yvela pirvelad funqciaTa erTobliobas
ewodeba
ganusazRvreli
integrali
f(x)
funqciidan
da
aRiniSneba
simboloTi
f ( x ) dx .
f ( x ) dx = F ( x ) + C
integrebadia
am
intervalSi.
mocemuli
funqciidan
ganusazRvreli
integralis
mosaZebnad;
magram,
amasTanave,
yvelgan
sasruli
saxiT
xdeba.
236
e.i.
iseT
funqciebTan,
romelTa
pirvelyofili
gamoisaxeba
sasruli
saxiT
elementaruli
funqciebis
saSualebiT.
unda
aRiniSnos,
rom
xSirad
garegnulad
martivi
integrali
ar
dx
lnx
sinx
dx ,
x
cosx
dx ,
x
dx ,
sinx
dx ,
cosx
dx
da sxv.
ra Tqma unda es imas ar niSnavs, rom es integralebi ar arseboben;
piriqiT,
SeiZleba
garkveulad
iTqvas,
rom
es
integralebi
arseboben
TviTon
warmoadgenen
elementaruli
funqciebiT
axal
ar
funqciebs.
gamoisaxeba,
rodesac
mokled
amboben,
integarli
rom
igi
e
x
x
n
dx ,
sinx
dx ,
xn
cosx
dx
xn
2. ganusazRvreli integralis
1.
2.
3.
me-3
f (x) dx =
(n
= 1 , 2 , K , ) da sxv.
ZiriTadi Tvisebebi:
f(x) + C ;
anu
d
f (x) dx = f(x) + C ;
dx
df(x) dx =
anu
f(x) + C
d df(x) dx = f(x) + C
4.
Af(x) dx = A f(x)dx + C
5.
[ f(x) dx ] = f(x) + C
Tviseba
marTebulia
( A = const, A 0 )
SesakrebTa
raodenobisaTvis.
237
nebismieri
sasruli
3.
ZiriTad
warmoebulTa
integralTa
cxrilis
cxrili.
gamoyenebiT
elementaruli
martivad
funqciebis
miviRebT
ZiriTadi
1.
1 dx
3.
x
a dx =
= x+C
ax
+C
lna
5.
sinx dx = -cosx + C
7.
cos
dx
11.
es
dx
sin
arctgx + C
dx
=
1 + x 2 - arcctgx + C
dx
= ln x + C
x
12.
miiReba
uSualo
vuCvenoT,
rom
magaliTd,
x a
2
x a
aRricxvis
rom
ln x + x 2 a 2
ZiriTadi
davrwmundeT
= ln x + x 2 a 2 + C ,
= ln x + x 2 a 2 + C
dx
2
= -ctgx + C
dx
diferencialuri
SebrunebiT.
sakmarisia
x a2
cosx dx = sinx + C
dx = e x + C
10.
marTebulobaSi
6.
arcsinx + C
=
1 - x 2 - arccosx + C
tolobis
8.
formulebi
formulebis
4.
= tgx + C
dx
9.
2.
x +1
x dx = + 1 + C, 1
funqciis
Semdegi
amisaTvis
warmoebuli
aris
(ln[x +
1+
x2 a2
]) = x +
x2 a2
x a
2
1
x a2
2
pirdapir
gamovTvloT
diferencialur
aRricxvaSi
wess
uSualo
uwodeben
saSualebas
gavZlevs
im
wesebis
gamovimuSaveT.
integrebis
wess.
sxvadasxva
SevasruloT:
238
gamoyenebiT,
integralis
romlebic
gamoTvlis
aseT
zemoT
moyvanili
formulebi
SemTxvevaSi
uSualo
integreba
magaliTi 1:
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
(6 x
+ 3x
+ 1 ) dx
x4
x3
x4
6x + 3 x + 1 dx = 6 x dx + 3 x dx + dx = 6
+ 3 + x + C = 3 + x3 + x + C
2
4
3
magaliTi 2:
gamovTvaloT integrali
+ 4 cos x dx
x
amoxsna:
1
7
dx
3
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
magaliTi 4:
gamovTvaloT integrali
x (1 + x ) dx
3 3
amoxsna:
x (1 + x ) dx = x (1 + 3 x
3 3
= x 2 dx + 3 x 5 dx + 3 x 8 dx + x 11 dx =
magaliTi 5:
+ 3 x 6 + x 9 dx = x 2 + 3 x 5 + 3 x 8 + x11 dx =
x 3 1 6 1 9 1 12
+ x + x + x
3 2
3
12
gamovTvaloT integrali
sin
dx
1 x2
3
amoxsna:
sin
magaliTi 6:
dx
dx
dx = 2 2 3
= 2ctgx 3 arcsin x = C
sin x
1 x2
1 x2
3
gamovTvaloT integrali
sin
1
x cos 2
dx
x
amoxsna:
1
sin 2 x + cos 2 x
1
1
dx
=
sin 2 x cos 2 x sin 2 x cos 2 x dx = cos 2 x dx + sin 2 x dx = tgx ctgx + C
239
magaliTi 7:
gamovTvaloT integrali
x2
1 + x 2
dx
amoxsna:
x2
1 + x 2
1
1
1+ x2 1
dx =
dx = 1
dx =x arctgx + C
dx = dx
2
2
1+ x
1+ x2
1+ x
ara,
unda
mivmarToT
gawarmoebas;
Tu
integralis
warmoebuli
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba pirveladi funqcia?
2. moiyvaneT Teorema pirveladi funqciis arsebobis Sesaxeb.
3. moiyvaneT Teorema pirveladi funqciis erTaderTobis Sesaxeb.
4.
moiyvaneT
praqtikuli savarjiSoebi:
gamoTvaleT integralebi;
1.
4.
xe
x
x
x dx
dx
2.
5.
x dx
ax
a (1 +
) dx
x4
x
240
3.
e x dx
ex
6. e (1 2 ) dx
x
x
7.
2
tg xdx
8.
10. (
1+ x2
12.
14.
(sin
3
1 x2
2
ctg x dx
) dx
x
x
+ cos ) 2 dx
2
2
2 cos
1
3 3x
dx
1 sin 3 x
sin 2 x dx
11.
2 sin
13.
x
dx
2
9.
15.
x
dx
2
(1 x )2 dx
x
f ( x ) dx
x=g(t)
a p g ( t ) p b , roca
funqcia
ptp
uwyvetad
da
warmoebadia
f(x) uwyvetia
(a , b )
( , )
x=g(t).
intervalSi,
intervalSi , maSin
f ( x ) dx = f [g (t ) ]g (t ) dt
es aris integralqveSa cvladis gardaqmnis formula. mas xSirad Casmis
xerxs uwodeben.
vTqvaT,
F ( x ) = f ( x ) ,
maSin
F [g (t ) ]
iqneba
pirveladi:
(F [g (t ) ]) = Fx[ g (t )] g (t ) = f [g (t ) ]g (t )
aqedan gamomdinareobs, rom
241
f [g (t ) ]g (t )
funqciis
f [g (t ) ]g (t ) dt = F [g (t ) ] = F ( x ) + C = f ( x ) dx
magaliTi 1:
ln 2 x
x dx
gamovTvaloT
dx
= dt
x
da
ln 2 x
13
1 3
2
x dx = t dt = 3t + C = 3 ln x + C
magaliTi 2:
gamovTvaloT
1
dx ,
+ b2 x2
a
t , maSin
b
a 0, b 0 .
dx =
a
dt da gamosaTvleli
b
1
1
a 2 + b 2 x 2 dx = a 2
b
dt
1 a
1
1
bx
=
bx 2 a 2 1 + t 2 = ab arctgt + C = ab arctg a + C
1+
a
dx
zogjer, nacvlad x = g (t )
t = (x) Casma.
( x)
( x) dx ,
maSin, Tu t = (x) , saidanac
dt = ( x)dx
( x)
( x) dx =
magaliTi 3:
amoxsna:
gamovTvaloT
da
dt
= ln t + C = ln ( x) + C
t
tgxdx
gvaqvs
tgxdx =
ctgxdx = ln sin x + C
242
magaliTi 4:
gamovTvaloT
amoxsna:
a b x
2
dx =
a b2 x2
2
dx ,
bx
=t
dx
a
=
=
2
a
dx = dt
bx
1
b
a
1
a
a
dx
bx
1
1
dt
1
1
= b
=
= arcsin t + C = arcsin + C
b
a
a 1 t2 b 1 t2 b
magaliTi 5:
gamovTvaloT
1
dx ,
b2 x2
amoxsna:
a
=
1
1 1
1
1
1
1
1
+
dx =
dx +
dx =
dx =
2 2
2 a a + bx a bx
2 a a + bx
2 a a bx
b x
1 d ( a + bx )
1 d ( a bx )
1
1
1
a + bx
ln a + bx
ln a bx =
ln
2 ab
2 ab
2 ab
2 ab
2 ab a bx
a + bx
a bx
magaliTi 6:
amoxsna:
gamovTvaloT
a 2 x 2 dx ,
x = a sin t ,
aqedan,
x
a
a 2 x 2 = a cos t
maSasadame,
a 2 x 2 dx = a 2 cos 2 tdt = a 2
=
Tu
a 2t 2 a 2
a 2 t 2 a 2 sin 2t
+
=
+
+C
tdt
cos
2
2
4
2
4
davubrundebiT isev
magaliTi 7:
a2
a2
1 + cos 2t
dt =
dt
+
cos 2tdt =
2
2
2
x cvlads, miviRebT
a 2 x 2 dx =
x
1 2
2
2
a arcsin + x a x + C
2
2
gamovTvaloT integrali
I =
dx
x2 + k
243
y = x 2 + k , gvaqvs:
xdx
dy =
x +k
2
xdx
y
dx dy
=
y
x
aqedan
dx dx + dy d ( x + y )
=
=
y
y+x
x+ y
maSasadame
I =
dx
d ( x + y)
=
= ln x + y + C
y
x+ y
amrigad,
Tu
dx
I =
= ln x + x 2 + k + C .
x2 + k
xolo Tu
x +a
2
= ln x + x 2 + a 2 + C
k=-a2, maSin
2. nawilobiTi
dx
x a
2
= ln x + x 2 a 2 + C
integreba.
vTqvaT, u=u(x)
saidanac
udv = uv vdu
ukanasknel
tolobas
ewodeba
vdu
nawilobiTi
udv
integrebis
formula.
es
pirveli.
244
qvemoT
mocemulia
diferencialebi,
romelTa
integreba
saWiroa
3. P(x)lnxdx,
magaliTi 8:
amoxsna:
7. e x sinmxdx,
u = e x , dv = sinmxdx an
u = sinmx, dv = e x dx
8. e x cosmxdx,
u = e x , dv = cosmxdx an
u = cosmx, dv = e x dx
gamovTvaloT
dv = x dx ,
x ln xdx = ln x
magaliTi 9:
amoxsna:
ln xdx ,
sadac 1
SemovitanoT aRniSvnebi:
u=lnx da
gveqneba:
(u = P(x), dv = e x dx)
du =
dx
x
da
x cos xdx ,
x = u , dx = du
gamovTvaloT
gveqneba
dv = xdx,
v = x dx =
1
1
x +1
x +1
x
dx
=
nx
x + C
+1 +1
+ 1 ( + 1)2
gamovTvaloT
gveqneba
maSin
xarctgxdx ,
u = arctgx ,
v = xdx =
dx
= du
1+ x2
1 2
x
2
245
x +1
+1
xarctgxdx =
1 2
1 x 2 dx 1 2
1 x 2 + 1 1dx
=
=
x arctgx
x
arctgx
2
2 1+ x2 2
2 1+ x2
x2
x 1
1 2
1
1
dx
= x arctgx dx +
arctgx + arctgx + C
=
2
2
2
2 1+ x
2
2 2
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. axseniT, raSi mdgomareobs Casmis xerxi?
2. moiyvaneT nawilobiTi integrebis formula.
praqtikuli savarjiSoebi:
1. Casmis xerxiT ipoveT Semdegi integralebi:
1.
3.
cos 2 x
sin x cos x dx
5.
7.
cos
9.
12.
14.
1 + x
dx
x tgx 1
dx
arctgx
dx
1 + x2
sin x cos x
sin x + cos x dx
ln 2 x
x dx
2.
4.
sin x
1 + 3 cos x dx
1 x
(arcsin
6.
8.
1
x) 2 1 x 2
sin 2 x
1 + sin 2 x
13.
1
dx
x ln x
15.
ex
e x + 1dx
dx
246
dx
dx
10.
dx
11.
sin x
cos xdx
x ln xdx
18.
ln xdx
x sin xdx
17.
19.
xa
dx
integreba
SeiZleba
elementarul
funqciebSi.
Tu
es
iTqmis
funqciaTa
integralis
Sesaxeb
da,
amgvarad,
transcedentuli
1. yoveli integrali
g ( x) = t
g ( x)dx = dt
= R(t )dt
zemoT
mogvcems:
sin x = t
moyvanili msjeloba,
sin x = t
dt
cos xdx
=
=
= arctgt + C = arctd (sin x) + C
2
x cos xdx = dt
1+ t 2
1 + sin
b)
ganvixiloT
integrali
cos x = t
R(tgx) cos
g)
gveqneba
= R(t )dt
t=tgx CasmiT miiyvaneba
integralis gamoTvla
aq
dx
R(tgx) cos
= R(t )dt
ase magaliTad,
dx
tg x cos 2 x =
3
tgx = t
1
1
dx
= t 3 dt = t 4 + c = tg 4 x + c
= dt
4
4
cos 2 x
integrali tg
aris
sinx
x
=t
2
da
cosx
argumentebis
racionaluri
gamosaTvleli
integralis
funqcia.
aRniSnuli Casma
racionalizacias.
am
Casmis
x
x
x
x
x
2 sin cos
2 sin cos
2tg
2
2 =
2
2
2 = 2t
sin x =
=
x
x
x
x
1+ t 2
2 x
cos 2 + sin 2
cos 2 1 + tg 2 1 + tg
2
2
2
2
2
x
sin 2
2
cos x =
x
cos 2 + sin 2
2
cos 2
x cos 2 x 1 tg 2
2
2 =
x
x
cos 2 1 + tg 2
2
2
x
1 tg 2
2
=
x
2
1 + tg
2
x
2
2 = 1 t
x 1+ t2
2
x
= arctgt ,
2
x = 2arctgt
da amitom
amrigad, gvaqvs:
248
dx =
2dt
1+ t2
es
2 1 t2
(
)
R
x
x
dx
R
sin
,
cos
=
1 + t 2 , 1 + t 2
2
dt
2
1+ t
dx
4 sin x + 3 cos x + 5
gamovTvaloT integrali
dt
(t + 2 )
1
+C =
t+2
2 dt
dt
=
1+ t2
2
2 dt 1 t 2 = 2 2t + 8t + 8
4
+3
+5
1+ t2
1+ t2
1
+C
x
tg + 2
2
3. gamovTvaloT integralebi:
da
sadac
gveqneba:
sin( + ) x + sin( ) x
1
1
dx = sin( + ) xdx + sin( ) xdx =
2
2
2
cos( + ) x cos( ) x
=
+C
2( + )
2( )
1.
2.
3.
sin( ) x sin( + ) x
+C
2( )
2( + )
sin( ) x sin( + ) x
+
+C
2( )
2( + )
sin
x cos n xdx ,
sinx=t, maSin
sin
cosxdx=dt. da miviRebT
x cos n xdx = sin m x cos 2 k +1 xdx = sin m x cos 2 k x cos xdx =
= sin m x 1 sin 2 x
cos xdx = t m 1 t 2
249
dt
cosx=t, maSin
sin
= cos n x 1 cos 2 x
magaliTi 2:
radgan m=5,
sin
x sin xdx = t n 1 t 2
cosx=t, maSin
dt
x cos 4 xdx
sin
gamovTvaloT integrali
amitom
(1 cos x )
1
2
1
= 1 t 2 t 4 dt = t 4 dt + 2 t 6 dt t 8 dt = t 5 + t 7 t 9 + C =
5
7
9
1
2
1
= cos 5 + cos 7 cos 9 + C
5
7
9
g)
Tu
da
dadebiTi
luwi
ricxvebia,
maSin
cos 2 x =
1 + cos 2 x
2
vsargeblobT
trigonometriuli igiveobebiT
sin x cos x =
1
sin 2 x ,
2
sin 2 x =
1 cos 2 x
2
tg
xdx ,
(m f 0)
ctg
an
dx =
dx =
sec 2 xdx = dt
t m dt
1+ t2
cos ec 2 xdx = dt
ctgx=t, maSin
dt
dt
=
2
cos ec x
1+ t 2
n
ctg xdx =
magaliTi 3:
(n f 0)
dt
dt
dt
=
=
sec 2 x 1 + tg 2 x 1 + t 2
m
tg xdx =
amitom
xdx
amitom
t n dt
1+ t2
gamovTvaloT integrali
aq m+n=0, amitom
250
sin
x cos 3 xdx
3
3
sin x cos xdx =
sin 3 xdx
t 3 dt
t
3
=
tg
xdx
=
= t
dt =
3
2
2
cos x
1+ t
1+ t
1 2 1
1
1
t ln(t 2 + 1) + C = tg 2 x ln(tg 2 x + 1) + C
2
2
2
2
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. raSi mdgomareobs universaluri Casma?
2. CamoTvaleT
sin
saxis
integralebis
gamoTvlisas.
praqtikuli savarjiSoebi:
gamoTvaleT Semdegi integralebi:
1.
4.
7.
sin
11.
1
1 + sin x dx
xdx
sin 2 x
15.
cos
19.
1 + cos x dx,
22.
1
5 3 cos x dx
dx
1 cos x
2.
5.
cos
8.
12.
16.
sin
xdx
xdx
9.
1
sin x dx
sin
20.
23.
tg
6.
xdx
17.
1 sin x
dx
cos x
21.
sin
14.
xdx
x cos 2 xdx
cos
10.
1
cos x dx
13.
x cos 3 xdx
sin
3.
xdx
1
1 cos x dx,
cos 3 x
sin 5 x dx,
18.
cos
5 + 4 sin x dx
24.
xdx
1. ganvixiloT integrali
I =
a 0, b, c
sadac
dx
,
ax + bx + c
2
igiveobidan:
ax 2 + bx + c =
1
(2ax + b )2 b 2 4ac
4a
)]
maSin,
I =
2ax + b = t
dx
dx
dt
dt = 2 2
.
a
4
=
=
2
2
2
dx
=
ax + bx + c
t b 2 4ac
(2ax + b ) b 4ac
2a
b 2 4ac = 0 ,
a)
maSin gveqneba
b 2 4ac f 0 ,
b)
I = 2
diskriminantze.
dt
,
t k2
2
amitom
ax 2 + bx + c
ganvixiloT SemTxvevebi:
I = 2
SegviZlia
2
2
dt
= +C =
+C;
2
2ax + b
t
t
avRniSnoT
k 2 = b 2 4ac
gveqneba
1
1
1 1
1
=
=
2
(t k )(t + k ) 2k t k t + k
t k
2
maSasadame,
I = 2
g)
1 dt
1 dt
1
1
1 tk
dt
=
= ln t k ln t + k + C = ln
+C
2
k tk k t+k k
k
k t+k
t k
2
b 2 4ac p 0 ,
I = 2
maSin
b 2 4ac = k 2
dt
z
2
= arctg + C =
2
k
k
z +k
2
sabolood
252
da
2
4ac b
arctg
2ax + b
4ac b 2
+C
2
+ C,
2ax + b
dx
2ax + b b 2 4ac
2
=
+ C,
ln
ax 2 + bx + c
2
2ax + b + b 2 4ac
4ac b
2
2ax + b
+ C,
arctg
2
4ac b 2
4ac b
amrigad, rodesac ax 2 + bx + c samwevris
Tu b 2 4ac = 0
Tu b 2 4ac f 0
Tu b 2 4ac p 0
ganvixiloT magaliTebi
magaliTi 1:
2x
1
1
1
dx
dx
2
(
)
(
)
x
d
x
3
3
=
=
+
+
=
+C
2( x + 3)
+ 12 x + 18 2 ( x + 3)2 2
magaliTi 2:
x+4
1
1
dx
dx
d (x + 4)
arctg
=
+C
=
=
x 2 + 8 x + 32 ( x + 4 )2 + 16 2 ( x + 4 )2 + 16 4
4
magaliTi 3:
1
1
dx
dx
dx
d (x + 2)
x+2 3
= 2
=
=
ln
=
+C
2
2
+ 4x +1
x + 4x + 4 3
(x + 2) 3 2 (x + 2) 3 2 3 x + 2 + 3
2. gamovTvaloT integrali
I =
dx
ax 2 + bx + c
a0
sadac
ax 2 + bx + c =
(2ax + b )2 + (4ac b 2 )
4a
maSasadame,
I =
2 a
(2ax + b )2 + (4ac b 2 )
2ax + b = t
a
dt =
dx =
a
2a
253
dt
t 2 + 4ac b 2
a
a
dt
t 2 + 4ac b 2
davubrundeT
I=
1
a
dt
t + 4ac b
2
ln(t + t 2 + 4ac b 2 + C .
x cvlads, miviRebT:
Zvel
2ax + b
+ ax 2 + bx + c + C =
ln 2 a
a
2 a
1 2ax + b
=
+ ax 2 + bx + c + C1
ln
a 2 a
ln (2ax + b ) + 4a(ax 2 + bx + c) + C =
sadac,
C1 = C +
( )
ln 2 a .
ax
(b
+ bx + c =
4ac (2ax + b )
,
4a
2
maSasadame,
I = 2 a
=
1
a
(b
dx
2
4ac (2ax + b )
arcsin
(b
t
2
4ac
+C =
2ax + b = t
dt
a
dt =
=
dx =
2
2
a
4
ac
b
t
2a
1
(2ax + b )
arcsin
+C
a
b 2 4ac
amrigad,
1 2ax + b
ln
+ ax 2 + bx + c + C1 ,
dx
a 2 a
=
2
(
)
1
2
+
ax
b
ax + bx + c
+ C,
arcsin
a
b 2 4ac
rodesac a f 0
rodesac a p 0
magaliTi 4:
dx
x + 6 x + 13
2
(x
d ( x + 3)
( x + 3)
+4
dx
2
+ 6x + 9 + 4
= ln x + 3 +
254
dx
( x + 3 )2 + 4
( x + 3 )2 + 4
+C
magaliTi 5:
dx
3 2x x
5 2 x 3x 2
1
3
4 (1 + x ) 2
= arcsin
dx
4 (1 + x ) 2
1+ x
+C
2
gamovTvaloT:
dx
4 1+ 2x + x
d (1 + x )
=
magaliTi 6:
dx
dx
5 2
x x2
3 3
dx
16 1
+ x
9 3
d + x
3
1
+x
1
1
3x + 1
3
=
+C =
+C
arcsin
arcsin
2
4
4
3
3
16 1
+ x
3
9 3
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. rogori
gamosaxuleba
ax 2 + bx + c
miiReba
samwevris
srul
kvadratamde SevsebiT?
2. rogori saxis integralze daiyvaneba
ax
ax
4. rogori
saxis
integralze
dx
, roca b 2 4 ac = 0
+ bx + c
dx
, roca b 2 4 ac 0
+ bx + c
daiyvaneba
dx
ax + bx + c
2
b 2 4 ac 0
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
dx
x + 8x + 1
2
2.
dx
+ 3 x 10
3.
255
dx
7 x + 10
4.
dx
( x 1)
+4
roca
5.
9.
dx
+ 2x + 3
6.
dx
12.
dx
5x x 1
2
10.
8 + 6x 9x2
4x
13.
dx
+ 4x + 5
7.
dx
dx
14.
x + x +1
1 ( 2 x + 3)
11.
x2 + 2x + 2
2
dx
8.
dx
2 6x + 9x2
dx
2 3x 4 x 2
dx
x + 8x + 4
2
gansazRvreba:
Pn ( x )
ori
Qm ( x )
da
mravalwevris
fardobas
Pn ( x ) a 0 + a1 x + a 2 x 2 + ... + a n x n
.
R( x ) =
=
Qm ( x ) b0 + b1 x + b2 x 2 + ... + bm x m
(1)
3.
b0 = 1 .
R(x )dx .
Tu n m, maSin mricxvelis mniSvnelze gayofiT miviRebT
R(x ) = q(x ) +
sadac
q(x )
mravalwevria,
(x )
Q( x )
(x )
Q(x )
(x ) -is xarisxi
(x )
q(x )dx
sadac
I.
uSualod gamoiTvleba.
Q(x )
maravalwevrs
Q ( x ) -is fesvebi
aqvs
namdvili
da
martivi
fesvebi..
vTqvaT,
cnobilia, rom
Q ( x ) = ( x a )( x b ) + L + ( x l ) ,
maSin es wiladi ase warmoidgineba:
P( x )
A
B
C
L
=
+
+
+ L+
Q( x) x a x b x c
x l
II. mravalwevris fesvebi namdvilia, magram jeradi.
vTqvaT, Q ( x ) -is fesvebi
jeradobis maCveneblebia
dadebiTi ricxvebia).
a,b,c,,l
, , ,K,
ricxvebi (cxadia
, , ,K,
mTeli
A0
A 1
A1
P( x )
P( x )
L
=
=
+
+
+
+
Q( x) ( x a) ( x b) K( x l ) ( x a) ( x a) 1
xa
+
B0
( x a)
B1
( x a) 1
+ L+
B 1
xa
+ L+
L0
( x a)
L1
( x a) 1
+ L+
L 1
xa
elementarul
funqciaTa
integrali
racionaluri
funqciidan
ukanasknel
tolobaSi
monawile
integrebaze.
aiReba
ucnobi
amitom
amboben,
elementarul
rom
funqciebSi.
koeficientebi
SeiZleba
gamovTvaloT integrali
x 2 + 2x + 6
(x 1)(x 2)(x 4)dx .
x 2 + 2x + 6
A
B
c
,
=
+
+
(x 1)(x 2)(x 4) x 1 x 2 x 4
saidanac mniSvnelisagan ganTavisuflebis Semdeg miviRebT:
x 2 + 2 x + 6 = A( x 2 )( x 4 ) + B( x 1)( x 4 ) + c( x 1)( x 2 ) .
x 2 + 2 x + 6 = ( A + B + c )x 2 + ( 6 A 5 B 3c )x + (8 A + 4 B + 2c ) .
257
am
igiveobis
xarisxebis
marcxena
da
koeficientebi
marjvena
gautoloT
nawilebis
erTmaneTs;
miviRebT
cvladis
Tanatoli
gantolebaTa
Semdeg sistemas:
A+ B +C =1
6 A 5 B 3C = 2
8 A + 4 B + 2C = 6
A = 3,
B = 7,
C = 5.
x 2 + 2x + 6
3
7
5
.
=
+
(x 1)(x 2)(x 4) x 1 x 2 x 4
e.i.
x2 + 2x + 6
dx
dx
dx
( x 1)( x 2 )( x 4 )dx = 3 x 1 7 x 2 + 5 x 4 =
= 3 ln x 1 7 ln x 2 + 5 ln x 4 + C =
= ln
magaliTi 2.
(x 1)2 (x 4)5
(x 2)7
+C.
gamovTvaloT integrali
x2 +1
(x 1) (x + 3)dx
3
amoxsna:
x2 +1
(x 1) (x + 3) (x 1)
3
(x 1)
C
D
,
+
x 1 x + 3
x 2 + 1 = A(x + 3) + B( x 1)( x + 3) + C ( x 1) ( x + 3) + D( x 1)
2
D=
1
, xolo Tu
2
5
;
32
258
A=
C=
5
,
32
3
B= .
8
x2 +1
(x 1) (x + 3)
3
2( x 1)
8( x 1)
5
5
32( x 1) 32( x + 3)
maSasadame,
x2 +1
1
dx
3
dx
5
dx
5
dx
(x 1)3 (x + 3) d x = 2 (x 1)3 + 8 (x 1)2 + 32 (x 1) 32 (x + 3) =
=
1 d ( x 1) 3 d ( x 1) 5 d ( x 1) 5 d ( x + 3)
+
+
=
2 ( x 1)3 8 ( x 1)2 32 ( x 1) 32 ( x + 3)
=
1
3
5
+
ln x 1 ln x + 3 + C
2
4( x 3) 8( x 1) 32
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
P( x)
funqcia, roca Q(x) mravalwevrs aqvs martivi
Q( x)
2. rogor iSleba
fesvebi?
3. rogor iSleba
P( x)
funqcia, roca Q(x) mravalwevrs aqvs namdvili
Q( x)
jeradi fesvebi?
4. ra saxis integralebze daiyvaneba
P( x)
Q ( x )dx
integralis gamoTvla?
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
2x 1
( x 1)( x 2)dx
2.
3.
dx
2
( x 2)
( x 1)
x5 + x4 8
x 3 4 x dx
4.
5.
2 x 2 3x 3
7.
dx
( x 1)( x 2 2 x + 5)
x 8
dx
4x2 + 4x
dx
8. 3
x +1
9.
6.
3x + 2
x ( x + 1)
dx
x 5 dx
x3 1
mxolod
iseTi
brtyeli
elementaruli geometriidan
figurebis
gamoTvla,
romlebic
maTematikuri
analizis
erT-erTi
umniSvnelovanesi
cneba
farTobisa
da
sxeulis
moculobis
gamoTvlis
amocanebTan.
ara
marto
kasris
gamosaTvleli
formula,
aramed
agreTve
laibnici.
xolo
pirvelis
meorisaSi
naSromebSi
ki
ganxilulia
sanam
gansazRvruli.
ganusazRvreli
integrali,
gansazRvruli
integralis
Oxy sibrtyeze
ganvixiloT
SemosazRvrulia Ox RerZiT,
raime D
sadac
figura,
da y=f(x)
[a,b] segmentze.
romelic
wiriT,
aseT figuras
(D)
nax. 1
bunebrivad ismis kiTxva: ras vuwodoT D
a = x 0 p x1 p L p x n = b
miviRebT segmentebs
x k = x k x k 1
_Ti
x1 , x 2 , L , x n
ricxvebs
Soris
(1)
udidesi,
sadac
(k=1,2,,n).
y
B
A
xk-1 k xk
nax. 2
segmentTa miRebul sistemas vuwodoT [a,b] segmentis danawileba.
cxadia, rom yovel ricxvs Seesabameba uamravi danawileba. ganvixiloT
261
[xk 1 , xk ],
x=k
(nax. 2).
farTobia
S= f(k )xk.
y=f(x)
wrfe gadakveTos
f(k ).
romlis ordinatia
wertilSi,
[xk 1 , xk ],
segmentisaTvis da miRebul
= f ( k ) x k
(2)
k =1
figuris farTobis
miaxloebiT mniSvnelobas.
2.
gansazRvruli
integralis
cneba.
gansazRvruli
integralis
Tvisebebi:SemovitanoT Semdegi
I ricxvs ewodeba integraluri
gansazRvreba:
yoveli
f0
ricxvisaTvis
monakveTis yoveli
[x k 1 , xk ]
arsebobs
iseTi
f0
jamis zRvari, Tu
ricxvi,
rom
[a,b]
monakveTze, roca
p ,marTebulia utoloba:
I p
am SemTxvevaSi weren:
n
I = lim f ( k )xk ,
0
k =1
[a,b]
f(x) funqciasa da
f ( x)dx
a
b-mde f(x)dx).
262
k =1
(3)
a da
b_ s ki zeda.
cvladi.
f ( x)
Tu arsebobs,
f ( x)dx
damoukidebelia integrebis x
0,
f ( x) =
1,
roca x iracionaluria
roca x racionaluria
0,
1,
= lim f ( k )xk =
0
k =1
roca k racionaluria
am Sualedze.
1.
= f(x)dx .
f(x)dx
2.
f(x)dx
= 0.
3.
c f(x)dx
4.
= c f(x)dx
a
[ f(x)
+ g(x) ]dx =
f(x)dx
g(x)dx
a
5. Tu
f(x) g(x),
maSin
263
f(x)dx
g(x)dx
a
7.
f(x)dx f(x)dx
a
[a, b ] - ze
k wertili,
8. Tu a p c p b, maSin
9. Tu f(x)
maSin am monakveTSi
arsebobs iseTi
rom
b
f ( x ) dx = ( b a ) f ( )
a
me-
Tvisebas
saSualo
mniSvnelobis
Teorema
ewodeba.
yvela
zemoT
amrigad,
[a,b]
monakveTze
uwyveti
funqciis
1
aqedan m
f(x)dx M
b a a
Tvisebis
ZaliT
arsebobs
iseTi
wertili, rom
b
1
f(x)dx = f ( ),
b a a
saidanac
f(x)dx = (b a) f ( )
a
3. Teorema integralis zeda sazRvriT gawarmoebis Sesaxeb. niutonlaibnicis formula. Tu f(x) funqcia uwyvetia [a,b] segmentze, maSin igi
integrebadia yovel [a,x] qvesegmentze,
sadac
a p x pb.
SemoviRoT
aRniSvna
x
( x ) = f (t ) dt
a
sadac
Teorema 2:
tolobas:
264
( x ) = f ( x )
( x + x ) =
x + x
f (t )dt = f (t )dt +
f (t )dt
amitom gveqneba:
x + x
( x + x) ( x) =
f (t ) dt = x f ( ),
sadac
( x, x + x)
saidanac
( x + x) ( x)
= f ( ) = f ( x)
x 0
x 0
lim
(x)
maSasadame
aris
f(x)is
e.i.
( x) = f ( x)
erT-erTi
pirveladi.
amitom
f (t )dt = F ( x) + C
a
F(a)=C ,amrigad
x
f (t )dt = F ( x) F (a)
a
amrigad,
Cven
davamtkiceT
maTematikuri
analizis
erT-erTi
pirveladi,
adgili
aqvs
niuton-leibnicis
formulas.
am
f ( x)dx = F ( x)
am
formulis
Tanaxmad
= F (b) F (a )
(4)
gansazRvruli
integralis
ricxviTi
265
magaliTi 1:
x dx
2
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
2
x dx =
x3
3
amitom
3
x3
x
dx
=
1
3
2
33 13 27 1 26
=
=
3 3
3 3 3
2
magaliTi
2:
amoxsna:
gveqneba:
ln x
dx
x
1
gamovTvaloT integrali
ln x
1 2
1 2
1 2
1 2
1
1 2
1 x dx = 1 ln xd (ln x) = 2 ln x 1 = 2 ln 2 2 ln 1 = 2 ln 2 2 0 = 2 ln 2
4.
cvladis
gardaqmna
gansazRvrul
integralSi
(Casmis
xerxi).
b
f ( x)dx .
a
axali
cvladiT,
romelic
_Tan
garkveul
damokidebulebaSia.
uwyvetad warmoebadia
t [ , ]
da
[ , ]
segmentze, amasTanve
a (t ) b , roca
( ) = a, ( ) = b , maSin
b
f ( x)dx = f [ (t )] (t )dt
a
magaliTi 3:
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
266
a 2 x 2 dx, a f 0
x = a sin t , ( x = 0) (t = 0)
a 2 x 2 dx =
dx = a cos tdt , ( x = 0) (t =
1 + cos 2t
a 2 sin 2t 2 a 2
dt =
=a
t + 2 = 4
2
2
0
2
magaliTi 4:
I = x 1 + x 2 dx
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
1
2
x 1 + x dx =
0
1+ x2 = t 2
( x = 0) (t = 1)
xdx = tdt ( x = 1) (t = 2 )
t3
=
3
( 2 ) 1 = 2
=
3
= t tdt = t 2 dt =
1
2 1
3
udv
= uv
a
vdu
a
marTlac, Tu movaxdenT
nawilis integrebas a _dan
tolobis orive
b_mde , miviRebT
uv = vdu + udv
saidanac
b
udv = uv
nawilobiTi
rTuli
saxis
integrebis
integralis
vdu .
a
formula
gamoTvla
integralis gamoTvlamde.
267
zogjer
daviyvanoT
saSualebas
ufro
gvaZlevs
martivi
saxis
magaliTi 5:
x sin xdx
gamovTvaloT integrali
amoxsna:
x = u sin xdx = dv
x sin xdx = dx = du
v = cos x
= (-x cos x )
=1
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. rogor ganisazRvreba mrudwiruli trapeciis farTobi?
2. ras ewodeba gansazRvruli integrali?
3. moiyvaneT gansazRvruli integralis Tvisebebi?
4. moiyvaneT niuton-laibnicis formula.
5. raSi mdgomareobs Casmis xerxi?
6. moiyvaneT
nawilobiTi
integrebis
formula
integralSi.
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
dx
0 cos x
dx
5.
2
1 ( x + 1)
dx
6. 2
0 x +4
4.
x 2 dx
7.
2
0 1+ x
9
x (1 + x ) dx
11.
8.
268
( x 1) dx
x 1
( x + 2)
0
0,5
10.
2
( x 2 x + 2) dx
3.
dx
9. 2
0 x 1
xdx
2.
dx
1 x2
dx
gansazRrul
12.
dx
3
x +1
13.
1 x 2 dx
ex
0 1 + e 2 x dx
14.
15.
xdx
2 + 4x2
16.
x ln xdx
17.
x sin xdx
e4
20.
7
sin xdx
21.
4
sin xdx
18.
19.
dx
x ln x
cos
xdx
10
22.
2 0 ,1 x
dx
y = x3 ,
1
,
x2
24.
y=
25.
y = e3 ,
26.
y = x2 + 2 ,
y = 0,
x = 1,
x=3
y = 0,
x = 27 ,
x=3
y = 0,
x = ln 7 ,
y = 1 x2 ,
x = ln 12
x = 0,
x =1
269
P=fD(Q)
P=fD(Q)
( Q0, P0)
( Q0, P0)
P0
P0
Q0
nax. 1
P = f D (Q )
nax. 2
(nax. 1).
P0 = f D (Q0 ) .
davyoT
wertilebiT
[0, Q0]
(nax. 2)
Sualedi
tol
nawilad
QiQ
(i=1,2,,n)
0 = Q1 p Q2 p K p Qn 1 p Qn = Q0 . avRniSnoT TiToeuli
f D (Q1 )
mTliani
da iyideba Q = Q1 =
gadasaxadis
Tanxa
Q0
Q0
n
raodenobis
raodenobis
270
produqcia. maSin
produqciis
SesaZenad
f D (Q1 ) Q
P0 Q
Tanxa.
moTxovnis dros,
f D (Q1 ) Q P0 Q = ( f D (Q1 ) P0 )Q
es danazogi Seesabameba [0, Q1] Sualeds.
exla, vTqvaT, produqciaze moTxovna aris Q2.
f D (Q2 )
da iyideba Q =
Q0
n
= Q2 Q1
raodenobis
produqcia. analogiuri
f D (Q2 ) Q P0 Q = ( f D (Q2 ) P0 )Q
es danazogi Seesabameba [Q1, Q2,] Sualeds.
sruliad analogiurad moviRebT, rom danazogi [Q2, Q3,] SualedSi aris
( f D (Q3 ) P0 )Q .
danazogi
[Q3,Q4,]
SualedSi
( f D (Q4 ) P0 )Q .
aris
am
( f D (Qn1 ) P0 )Q
da
( f D (Qn ) P0 )Q .
bolos,
[Qn-1,
danazogi
Qn,]
SualedSi
aris
[0,Q0,] SualedSi
n
( f
i =1
(Qni ) P0 )Q ,
(1)
P0
P=fD(Q)
P=fD(Q)
(Q0,P0)
Q0
Q0
nax. 3
nax. 4
271
Tu
ganvixilavT
(1)
gamosaxulebis
zRvars,
rodesac
da
CS = D (Q0 , P0 ) =
Q0
( f
(Q ) P0 )dQ
(2)
romelsac
vaWrobisas.
ekonomistebi
uwodeben
momxmareblis
Q0.
danazogs
geometriulad
es
integrali
Seesabameba
im
figuris
farTobs,
CS = D (Q0 , P0 )
P0 .
fasia
doneze
wrfiT
Q0
raodenobis
raodenobis
Q0 P0 Tanxa. swored am
2.
mwarmoeblis
amonagebis
nameti
garkveul
doneze
vaWrobisas.
P0
da mwarmoebeli yidis Q0
wina punqtSi gvqonda. davyoT [0, Q0] Sualedi n tol nawilad QiQ (i=1,2,,n)
wertilebiT
0 = Q1 p Q2 p K p Qn 1 p Qn = Q0
272
Q0
n
[Qi,Qi+1,]
ganvixiloT
segmenti.
f S (Qi +1 ) Q .
iqneboda
fasad
gayidviT
mwarmoeblis
Semosavlis
f S (Qi +1 )
Q = Qi +1 Qi =
Q0
n
igive
mwarmoeblis
mwarmoebels
Semosavali
nameti
am
P0 Q .
aris
SemTxvevaSi
cxadia,
gamoiTvleba
rom
Semdegi
sxvaobiT
P0 Q f S (Qi +1 ) Q = ( P0 f S (Qi +1 ) )Q ,
romelic geometriulad Seesabameba (nax. 5) ze [Qi,Qi+1,] segmentis zemoT
daStrixul marTkuTxedis farTobs.
P0
(Q0,P0)
fS(Qi+1)
0 Q1Q2
Qi Qi+1 Qn-1 Qn
nax. 5
Tu
amovwerT
yvela
segmentis
= ( P0 f S (Qi ) )Q.
i =1
Tu
ganvixilavT
am
gamosaxulebis
zRvars,
rodesac
da
PS = S (Q0 , P0 ) =
Q0
(P
f S (Q ) )dQ
(3)
romelsac
ekonomistebi
im
momxmareblis
doneze vaWrobisas.
Seesabameba
uwodeben
figuris
farTobs,
romelic
amonagebis
namets
Q0.
geometriulad es integrali
SemosazRvrulia
P RerZiT,
P0
(Q0,P0)
P=fD(Q)
Q0
nax. 6
ekonomiurad
`jamur~
S (Q0 , P0 )
gamosaxavs
raodenobis produqcia.
gaeyida Q0
nawil.
sidide
mwarmoeblis
amonagebis
SeeZlo
aseTi
araerTjeradi
gayidvisas
rasakvirvlia
gaiyideboda
Q0
Q0 P0
amonagebis nameti.
274
PS = S (Q0 , P0 )
momxmareblis
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba momxmareblis danazogi?
2. moiyvaneT momxmareblis danzogis geometriuli warmodgena?
3. ras ewodeba mwarmoeblis amonagebis nameti da rogor gamoiTvleba
igi?
4. moiyvaneT
mwarmoeblis
amonagebis
nametis
geometriuli
warmodgena?
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
vTqvaT,
moTxovnis
funqciaa
P = f D (Q ) = 5
Q
10
vipovoT
(CS)
vTqvaT,
moTxovnis
funqciaa
P = f D (Q ) = 5
Q
10
vipovoT
(CS)
saxiT.
4.
miwodebis
vipovoT (PS)
funqcia
mocemulia
P = f S (Q ) = 5 + 0,1 Q
formuliT.
marketingi
aCvenebs,
rom
10
lariT
fasis
Semcireba
iwvevs
gayiduli
275
1.
arasakuTrivi
integralis
cneba.
aqamde
Cven
yvelgan
funqcia
[a,b]
segmentze
sazRvrebi
iyo
uwyvet
funqcias
sasruli
warmoadgenda
sidideebi.
magram
da
integrebis
xSirad
aWiro
xdeba
da
iseTi
SemTxvevebSi
integrals
arasakuTrivs
uwodeben.
ganvixiloT
es
SemTxvevebi:
am
f(x)
(a ,+ )
zRvars
vTqvaT,
SualedSi da da arsebobs
ewodeba
arasakuTrivi
zRvari
lim f ( x ) dx ,
a - dan + - mde
integrali
f ( x ) dx -dan da aRiniSneba
f ( x ) dx
simboliTi. e.i.
f ( x ) dx = lim f ( x ) dx
b
(1)
am
SemTxvevaSi
amboben,
rom
f ( x ) dx
integrali
arsebobs,
anu
krebadia, xolo
winaaRmdeg
SemTxvevaSi,
rodesac
aRniSnuli
zRvari
(a ,+ )
ar
SualedSi.
arsebobs
anda
f ( x ) dx
ganSladia.
funqcia gansazRvrulia
( , b )
SualedSi
Tu arsebobs zRvari
lim
f ( x ) dx ,
( , b )
276
f ( x ) dx = lim
f ( x ) dx
(2)
Tu f(x)
( ,+ )
funqcia gansazRvrulia
arasakuTrivi
integralebi
SualedSi da arsebobs
f ( x ) dx
f ( x ) dx ,
da
f ( x ) dx
e. i.
f ( x) dx = f ( x ) dx + f ( x ) dx
(3)
cxadia, rom
+
f ( x ) dx = lim
e.i.
sasruli
integralebs
zRvrebis
uwodeben
f ( x ) dx
(4)
a
b + a
arsebobis
arasakuTriv
SemTxvevaSi
integralebs.
Tu
(1),
es
(2)
da
(4)
zRvrebi
ar
magaliTi 1:
dx
gamovTvaloT
amoxsna:
+
b
dx
dx
1 b
1
=
lim
=
lim
+ 1 = 1
1 x 2 b+ 1 x 2 = blim
+
x 1 b+ b
Tu (1)
r
t
100
f (t )dt
(5)
romelic
ganakveTiT
unda
(uwyveti
gaizardos
daricxvis
sargeblis
wesiT),
277
wliuri
rom
drois
rTuli
r% -iani
yoveli
ta
Tk =
f (t )dt .
k 1
Cven
viciT,
rom
sargeblis
wliuri
r% -iani
rTuli
ganakveTiT
r
t
100
lars.
SemTxvevaSi
wlis
Semdeg
r
A1e 100 = 1 .
ewodeba
anu
laris
mimdinare
miviRoT
lari.
A1 = e
aqedan
diskontirebuli
r
t
100
maSin
.
zemoT
am Tanxas
Rirebuleba.
igive
B=e
r
t
100
magaliTad,
diskontirebuli
9
t
100
1000e
Rirebuleba
= e 0 , 45 0,64 (lari) ,
9
t
100
r%=9,
Tu
maSin
wlis
laris
dabandebis
mimdinare
SemTxvevaSi
anu
iqneba:
axla
davuSvaT,
rom
Sesabamisi
sargebeli
dabandebul
Tanxas
ericxeba ara erTbaSad _ saboloo Tanxis saxiT, aramed drois raRac t=a
momentidan (wlidan)
f(t)
intensivoba
ewodeba
mimdinare
Semosavlis
F(t) Tanxa
drois
nakadi
formuliT:
drois
[a,b]
f ( t ) = F ( t ) .
SualedSi.
t[a,b] momentisaTvis
drois
am
f(t)
cxadia,
gamoiTvleba
Semdegi formuliT:
b
F (t ) = f (t ) dt
(6)
imisaTvis,
rom
gamovTvaloT
[a,b]
SualedSi
n nawilad
t _ iT.
Semosavlis
nakadis
[a,b] Suledi
davyoT
t = t j t j 1 =
t = t j 1
cxadia,
daaxloebiT
( j = 1,K, n ) ,
t = tj
momentidan
f (t j )t ,
iqneba
Semdeg sidides
ba
n
r
t
100
romlis
f (t j )t .
(7)
momentamde
mimdinare
Semosavali
Rirebuleba
utoldeba
f (t j )t
nakadis
Tanxa.
mimdinare
Rirebuleba
drois
[a,b]
r
t
100
j =1
f (t j )t .
(8)
n , uaxlovdeba integrals,
r
e 100 f (t )dt
(9)
romelsac
ewodeba
Semosavlis
f(t)
nakadis
sawyisi
(diskontirebuli)
SemTxvevaSi
t=a
momentidan
(wlidan)
drois
raRac
t=b
Tanxas,
gaizardos
romelic
sargeblis
mimdinare
wliuri
t=0
rTuli
momentidan
r%
-iani
dawyebuli
ganakveTiT
unda
(uwyveti
t[a,b]
pirobebis
Sesabamisad:
a=5,
b=15
da
r=10.
miviRebT
sawyisi
e 0,1t 15
1
1
0 ,1t
e
dt
8000
8000
=
= 8000
30672,04
5
3
e
0,1 5
e
15
rom
man
yovelwliurad 8 000
wlis
Semdeg
SeZlos
10
wlis
ganmavlobaSi
laris gadaxda.
aRniSnuli
usasrulo
vadiani
Semosavlis
sawyisi
Rirebuleba unda gamovTvaloT (2) iT, sadac f(t)=5 000, a=0 da r=6.
k = e
0 , 06 t
1 0 , 06 t b
5000 dt = 5000 lim e 0 , 06 t dt = 5000 lim
e
0 =
b +
b +
0,06
0
100
100 100 0 , 06 b
= 5000 lim
e
= 5000
83333,33
b +
6
6
6
amrigad,
magaliTSi
mocemuli
Semosavlebis
nakadis
sawyisi
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba Semosavlebis nakadis mimdinare Rirebuleba?
2. ras ewodeba Semosavlebis nakadis mimdinare Rirebuleba drois
SualedSi?
3. rogor
gamoiTvleba
SualedSi
Rirebuleba?
280
Semosavlis
nakadis
mimdinare
(a, + ), ( , b )
da
( ,+ )
SualedSi?
5. rogor
gamoiTvleba
Semosavlis
nakadis
mimdinare
Rirebuleba
SemousazRvreli vadiT?
praqtikuli savarjiSoebi:
1.
sargeblis
wliuri
rTuli
ganakveTia
12
satrasto
fondma
unda
imoqmedos
10
wlis
ganmavlobaSi
da
F (t ) = 1 +
1
t
2
Rirebuleba,
(milioni
romelic
lari).
ipoveT
Seesabameba
281
kontraqtis
sargeblis
wliuri
sawyisi
rTuli
vTqvaT,
1
)
2
1.
( x + 3)
2
dx
(2 x 3 )
2.
dx
2
4.
e dx
x
5.
282
x ln
2x
(1 + x ) dx
3.
dx
2 2
$ 1. diferencialuri gantolebani
diferencialuri
gantoleba
aris
Cveulebrivi,
Tu
masSi
F ( x , y , y , y , K y ( n ) ) = 0
sadac y
aris x
is
gantolebas
erTi
ramdenimea,
xolo
funqcia,
ucnobi
warmoadgens
funqciiT.
damoukidebel
(1)
Cveulebriv
roca
ucnob
cvladTa
diferencialur
funqciaTa
ricxvi
erTi,
ricxvi
masTan
dy dz
dm y d nz
=0
x
y
z
K
,
,
,
,
,
,
,
1
dx dx
dx m dx n
m
n
x , y , z , dy , dz , K , d y , d z = 0
1
dx dx
dx m dx n
(2)
kerZo
warmoebulebs,
maSin
aseT
gantolebas
gantolebis
rigi
283
ewodeba
gantolebaSi
Semavali
y 3 y + 2 y = x
magaliTad,
gantoleba
2
d 2z
2 d z
a
= 0 meore rigis
xolo gantoleba
dx 2
dx 2
diferencialuri gantolebaa,
mocemul
gantolebas
akmayofilebs,
xolo
TviT
funqcias,
amonaxsni.
diferencialuri
gantolebis
amonaxsns
ewodeba
integrali.
F ( x , y , y ) = 0
y = f ( x, y )
an
(3)
F ( x, y , C ) = 0 ,
(4)
mudmivis
F ( x , y , y ) = 0,
gamoricxva
F F
+
y = 0
x
y
Semdegi
gvaZlevs
gantolebebis
(3)
sistemidan
gantolebas
an
mis
eqvivalenturs.
analogiurad ganimarteba n uri rigis diferencialuri gantolebis
zogadi amonaxsni.
(5)
gantolebidan
da
misi
uri
rigis
warmoebulebidan
C1 , C 2 , K C n
y = ( x , C1 , C 2 , K C n )
am
zogadi
amonaxsnidan
miiReba
uamravi
(6)
kerZo
amonaxsnebi,
Tu
(6)
zogadi
amonaxsni
warmoadgens
wirTa
ojaxs,
284
koSis
amocana.
(3)
diferencialuri
gantolebisaTvis
ZiriTadi
Tu
( x0 , y 0 ) wertilis
F ( x, y ,
Tu es gantoleba
dy
dx
dy
)=0
dx
(7)
M ( x , y ) dx + N ( x , y ) dy = 0 .
roca
(8)
diferencialuri
gantoleba
iseTia,
(8)
rom
wevrTa
saTanado
M ( x ) dx + N ( x ) dy = 0
(9)
M ( x) dx + N ( x ) dy = C
sadac, C integrebis mudmivia.
magaliTi 1:
amoxsna:
amovxsnaT gantoleba
( x + 1) dx + ( y 2) dy = 0
( x + 1) dx + ( y 2) dy = C
aqedan,
285
( x + 1) 2 ( y 2) 2
+
=C
2
2
( x + 1) 2 + ( y 2) 2 = 2C
anu
y = 2 2C ( x + 1) 2 .
saidanac,
amonaxsni.
Tu
(8)
gantoleba
iseTia,
M ( x, y )
rom
da
N ( x, y )
funqciebis
X 1 ( x )Y1 ( y ) dx = X 2 ( x )Y2 ( y ) dy = 0
daiyvaneba
gantolebamde
gancalebuli
(10)
cvladebiT.
amisaTvis
(10)
( x + 1) ydx ( y 1) xdy = 0
amovxsnaT gantoleba
xy ze miviRebT:
y 1
x +1
dx
dy = 0 .
x
y
movaxdinoT integreba
x +1
y 1
dx
dy = C
x
y
saidanac
x + ln x y + ln y = ln C ,
ln
xy
= y x = ln e y x
C
xy = Ce y x
y=
Ce y x
.
x
maSasadame,
da
(11)
N ( x, y )
erTi da imave
Semdegi
CasmiT:
y=xt.
am
CasmiT
erTgvarovani
amovxsnaT gantoleba
286
y 2 dx + ( x 2 xy ) dy = 0
gantoleba
amoxsna:
mocemuli
aRniSvna y=xt.
gantoleba
erTgvarovania,
amitom
SemoviRoT
gantolebaSi, gveqneba:
t 2 x 2 dx + ( x 2 tx 2 )(tdx + xdt ) = 0
x 2 tdx + x 3 (1 t ) dt = 0
anu
dx (1 t ) dt
+
=0
x
t
Tu movaxdenT integrebas, miviRebT:
anu
dx
(1 t ) dt
+
=C
t
x
davubrundeT
cvlads,
aRniSvnidan
t=
gvaqvs:
y
.
x
maSasadame,
zogad
y = Ce x .
dy
+ P( x) y = Q( x)
dx
sadac, P(x)
da
Q(x)
warmoadgens
x is
(12)
mocemul
uwyvet
funqciebs.
am
y = e P ( x ) dx c + Q ( x )e P ( x ) dx dx
(13)
amovxsnaT gantoleba
dy y
= 2x2
dx x
1
mocemul gantolebaSi P ( x ) = ,
x
Q ( x ) = 2 x 2 . visargebloT
y=e
dx
ln x
2
x
c
2
x
e
dx = e
+
dx
x
c + 2 x 2 e ln x dx
dx
= x ( c + x 2 )
y = x c + 2 x 2
x
5.
meore
rigis
y = x 2 + cx .
erTgvarovani
diferencialuri gantoleba.
mudmivkoeficientebiani
gantolebas
y + py + q = 0
p
sadac
da
wrfivi
mudmivebia,
ewodeba
(14)
meore
rigis
erTgvarovani
kvadratul
gantolebas
k 2 + pk + q = 0
ewodeba
(14)
gantolebis
maxasiaTebeli
(15)
gantoleba.
(15)
gantolebis
kerZo
amonaxsnebi
damoukidebelia, radgan
iqneba
k 2 fesvebi namdvilia da k1 k 2 .
da
y1 = e k1 x ,
romlebic
wrfivad
y1
= e ( k 1 k 2 ) x const , amitom (14) gantolebis zogadi
y2
y = c1e k1 x + c2 e k 2 x ,
amonaxnaxsni iqneba
y2 = e k2 x
sadac
c1 da c2
nebismieri
mudmivebia.
y 5 y + 6 y = 0
magaliTi 5:
amoxsna:
e.i.
da
da
k2 = 3 .
y 2 = u ( x )e k1 x
k 2 fesvebi k1 = k 2 namdvilia da
k1 = 2
y = c1e 2 x + c2 e 3 x
2. maxasiaTebeli gantolebis k1
jeradi.
k 2 5k + 6 = 0 ,
maxasiaTebeli gantolebaa
sadac, u (x )
y 2 = u e k1 x + k1ue k1 x = e k1 x (u + k1u )
y 2 = e k1 x (u + 2 k1u + k12 u )
am gamosaxulebis (4) _Si SetaniT miviRebT:
288
jerjerobiT ucnobi
k1 = k 2 =
gantoleba
p
,
2
u = 0 .
da B=0,
da B nebismieri
gveqneba
u=x. amgvarad,
y2
y 2 = xe k1x .
y1
= x = const
y = e k1 x (c1 + c 2 x )
(16)
y + 4 y + 4 = 0
magaliTi 6:
amoxsna:
(k + 2 )2 = 0 .
maxasiaTebeli gantolebaa k 2 + 4 k + 4 = 0 ,
amitom
y = e 2 x (c1 + c 2 x )
F ( x , y , y , y , K , y ( n ) ) = 0
(17)
y , y , y , K , y ( n )
ucnobi
funqciis
warmoebulebi.
Tu
(17)
gantoleba
y ( n ) = f ( x , y , y , y , K , y ( n 1) )
am
gantolebisaTvis,
ise,
rogorc
pirveli
(18)
rigis
gantolebisaTvis,
marTebulia
Teorema 1:
cvladebis
Tu (18)
uwyveti
funqciaa
x0
(n+1)
raime
ganzomilebian
( x0 , y 0 , y 0 , y 0 , K , y 0
( n 1)
x, y , y , y , K , y ( n 1)
SemosazRvrul
wertils, maSin
amonaxsni, rom
( x0 ) = y 0 , ( x0 ) = y 0 ,K, ( n1) ( x0 ) = y 0( n 1)
289
y = (x )
rodesac
y , y , y , K , y ( n 1)
erTaderTia.
x0
sadac
y 0 , y 0 , y 0 , K , y 0
da
y = y 0 , y = y 0 , y = y 0 , K , y ( n 1) = y 0
x = x 0 , maSin
pirobebs, roca
pirobebi ewodebaT. x0
( n 1)
winaswar
mocemuli
ricxvebia
( n 1)
sawyisi
y 0 , y 0 , y 0 , K , y 0
(18)
( n 1)
ki amonaxsnisa da misi
gansazRvreba:
y = ( x, c1 , c 2 , K , c n )
(19)
c1 , c 2 , K , c n
nebismieri
ginda
mniSvelobisaTvis.
amis
garda,
rogoric
mudmivebis
iyos
sawyisi
pirobebi
y = y 0 , y = y 0 , y = y 0 , K , y ( n 1) = y 0
x = x0 ,
( n 1)
(20)
gansazRvreba:
uri
rigis
diferencialuri
gantolebis
im
sasazRvro amocana.
sasazRvro
amocana,
warmoebulis
Tu
saZiebeli
mniSvnelona
mocemulia
funqciisa
ara
da
erTi
SesaZlebelia,
x = x0
misi
wertilisaTvis,
ufro
zogad
SemTxvevaSi
ki
saZiebeli
funqciisa
da
misi
SevniSnoT,
rom
sasazRvro
amocanas
yovelTvia
ara
aqvs
290
davaleba:
SeamowmeT Teoriuli masalis codna Semdegi kiTxvebis saSualebiT
1. ras ewodeba diferencialuri gantoleba?
2. ras niSnavs diferencialuri gantolebis amoxsna?
3. ras ewodeba diferencialuri gantolebis rigi?
4. rogori
saxe
aqvs
pirveli
rigis
Cveulebriv
diferencialur
gantolebas?
5. rogor
gamoiTvleba
pirveli
rigis
wrfivi
diferencialuri
gantoleba?
6. ras ewodeba maRali rigis diferencialuri gantoleba?
7. ras ewodeba maRali rigis diferencialuri gantolebis sasazRvro
amocana?
praqtikuli savarjiSoebi:
dy
= ex
dx
1. a) ( x 2 yx 2 ) y + y 2 + xy 2 = 0
b)
(1 + e x ) y
2. a) (1 + x 2 ) dy y (1 + y 2 ) dx = 0
b)
y sin x y ln y = 0
3. a) ( 2 y x ) dx ( 2 x y ) dy = 0
b)
x cos
4. a)
dy y
= 2x2
dx x
b)
y
y
dy = y cos x dx
x
x
( x 1) y + y x 3 + x 2 = 0 g) y 5 y + 6 y = 0
291
1.
warmoebis
Teoriis
Teoriis
erT-erTi
ekonomikuri
done
ZiriTadi
maSin
kanoni.
ZiriTadi
kanoniT:
miiRweva,
isargebleT
warmoebis
rodesac
warmoebis
yvelaze
saSualo
da
maRali
zRvruli
saSualo
C M (Q )
danaxarjebi
aris
mTliani
dagnaxarjebis
CT (Q )
Q
, xolo
raodenobiT,
e.i.
C m (Q ) = CT (Q ) .
warmoebis
Teoriis
ZiriTadi
C M (Q ) = C m (Q ) , anu
CT ( Q )
Q
= CT (Q ) .
C ( Q ) dC ( Q )
=
Q
dQ
dC dQ
,
=
C
Q
anu
ukanaskneli vaintegroT
aqedan
CT (Q ) = kQ .
lnC=lnkQ
e.i.
dC
dQ
=
.
C
Q
C=kQ.
anu
danaxarjebi
damzadebuli
saqonlis
raodenobis
pirdapirproporciulia.
P(t)
Q = 120 2 P + 5
xolo miwodebis funqciaa
292
dP
,
dt
S = 30 + 3 P + 50
dP
.
dt
Q=S
e.i.
120 2 P + 5
dP
dP
= 30 + 3 P + 50
dt
dt
45
dP
= 5 P + 150
dt
1
dP
= ( P 30 )
9
dt
anu
1
dP
= dt .
9
P 30
P 30 = 9 ,
saidanac
ln
dP
1
P 30
= t
C
9
1
t
P 30
=e 9
C
anu
P = Ce
sabolood
1
t
9
+ 30.
P=36.
CavsvaT, miviRebT:
36 = Ce + 30
0
pasuxi:
1.
P = Ce
1
t
9
C=6
e.i.
+ 30;
2. P=34,3
roca t=3;
3. P=33,1
roca t=6;
293
P = 6e
1
t
9
+ 30.
gamoyenebuli literatura:
1. r. danelia, j. rogava wrfivi algebrisa da analizuri geometriis mokle
kursi, Tbilisi 1997.
2. r. danelia. matricebi. Tbilisi. `inteleqti~. 1997.
3. r. danelia, n. CxaiZe, i. gogsaZe maTematika ekonomistebisaTvis (saleqcio
kursi, naw. I) Tb. 2002.
4. n. durgliSvili umaRlesi maTematikis amocanaTa krebuli. ganaTleba
1977.
5. m. elizbaraSvili umaRlesi maTematika (amocanebi da savarjiSoebi)
2002.
TavarTqilaZe,
a.
doliZe,
n.
xvedeliZe,
d.
Sengelia
maTematika
algebrisa
da
analizuri
geometriis
elementebi.
Tbilisi.
`ganaTleba~. 1988.
9. a. krinski maTematika ekonomistebisaTvis. Tbilisi 1974.
10. n. musxeliSvili analizuri geometriis mokle kursi. Tbilisi. `gamomc.
teqnika da Sroma~. 1951.
11. z. nacvliSvili, g. tabiZe, r. danelia, j. giorgobiani, m. kublaSvili.
diskretuli maTematikis safuZvlebi. Tbilisi. `ganaTleba~. 1990.
12. d.
natroSvili,
m.
usaneTaSvili,
l.
giorgaSvili,
g.
jaSiaSvili
15. .. . . . 1979.
16. . . . .
.. . . . 1978.
17. . . . . . 1977.
18. . . . . 1976.
19. . ., .. . . .
1988.
294
20. . ., .. .
. . 1980.
21. .. . . . 1974.
22. . . . 2000 .
23. . . . . . 1971.
24. .. . . . 1971.
25. .. . . . 1972.
26. . . . . . 1997
27. .. . . . 1971.
28. . . . , 1998 .
29. . . . . 1978.
30. .. . , 2000 .
31. .. . . . 1978.
32. .. . . . 1963.
33. .. . . .. . . 1978.
34. .. . I I. . . 1963.
35. Brian D. Bunday Basic Linear Programming. Edward Arnold. 1989.
36. David Gale. The Theory of Linear Economic Models. Me Granv Hill Book Company. Inc.
1990.
37. Economic Applications of the Theory of Grafs. By Giuseppe Avando Badino University of
Urbinom. Italy. 1962.
38. Hallam D. Economic Modelling of Agricultural Commodity Markets. Rout ledge, London.
1990.
39. Jundge G. G., Grtiffiths W.E., Jill R.C., Lutkepohl H. and Lee T.C. The Theory and Practice of
Econometrics. 2nd end John Wiley & Sons. New York. 2002.
40. Maddala G.S. Introduction to Econometrics. 2nd end. Macmillan Publishing Co. New York.
1992.
41. Reinfeld N.V., Vogel W.R. Mathematical Programming. Prentice-Hall. Inc. Englewood Cliffs.
New York. 2001.
42. Robert O. Ferguson and Lauren F. Sargent. Linear Programming: Fundamentals
and
Applications. McGraw- Hill Book Company. Inc. New York, Toronto, London. 1958.
43. Saul G. Gass Linear Programming. Methods and Applications. McGraw- Hill Book Company.
Inc. New York, Toronto, London. 1958.
!
!
!
295
tbsDfwj!
!
!
-----------------------------------------------------------------------------------simravleTa Teoria. maTematikuri induqciis meTodi.
kombinatorika. finansuri maTematikis elementebi
winasityvaoba
Tavi I.
$2 maTematikuri induqciis meTodi da kombinatorikis elementebi -------------$3. procentebis gamoTvla ----------------------------------------------------------------------------------$ 4 dikontireba. jamuri (dagrovili) sargebeli. grZelvadiani kreditebis
dafarva. dafarvis koeficienti. anuiteti --------------------------------------------------$ 5 investiciebis Sefaseba da Sedareba ----------------------------------------------------------
10
16
25
34
1. matricTa Teoriis elementebi --------------------------------------------------------------------2. magaliTebi informaciis matriculi saxiT warmodgenaze ----------------------3 determinantebi. Sebrunebuli matrica. matricis rangi -------------------------4 wrfiv gantolebaTa sistema ----------------------------------------------------------------------5 matricTa algebris gamoyeneba ekonomikaSi -----------------------------------------------
42
49
53
62
70
79
87
94
gamoyeneba
$1 funqcia ----------------------------------------------------------------------------------------------------------$2 ricxviTa mimdevroba. mimdevrobis zRvari. ricxvaTa mwkrivi -------------------$3 funqciis zRvari da uwyvetoba ---------------------------------------------------------------------$4. elementarul funqciaTa klasi -------------------------------------------------------------------$5. usasrulod mcire da usasrulod didi sidideebi. usasrulod
mcireTa Sedareba. ekvivalenturi usasrulod mcireeebi --------------------------$ 6 moTxovnis, miwodebisa da danaxarjis funqciebi. wonasworobis fasi ---
102
111
124
139
140
148
296
157
166
147
178
186
199
Tavi
VI.
da
maTi
203
211
217
220
228
zogierTi
$1.
ganusazRvreli
integralis
ganmarteba.
ZiriTadi
Tvisebebi.
ZiriTadi integralebis cxrili. uSualo integreba ---------------------------------$ 2. ganusazRvreli integralis gamoTvlis xerxebi ---------------------------------------$ 3. zogierTi transcedentuli funqciebis integreba ------------------------------------$ 4. kvadratuli samwevris Semcveli zogierTi diferencialis integreba --$ 5. racionaluri funqciebis integreba -----------------------------------------------------------$6.
gansazRvruli
integralis
cneba.
niuton-laibnicis
formula.
gansazRvruli integralis gamoTvlis xerxebi ------------------------------------------$ 8. gansazRvruli integralis gamoyeneba ekonomikaSi ----------------------------------$ 9. arasakuTrivi integralis cneba. arasakuTrivi integralebis gamoyeneba
ekonomikur amocanebSi -----------------------------------------------------------------------------------
233
240
246
251
255
259
269
275
282
291
293
297