Advokatūras Likums

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Republikas Advokatras likums

PIRM DAA VISPRGIE NOTEIKUMI
1. is likums regul advoktu profesionlo un korporatvo darbbu. 2. Advokatra ir tiesiskas valsts justcijas neatemama sastvdaa. 3. Advokts ir neatkargs un profesionls jurists, kas sniedz juridisko paldzbu, aizstvot un prstvot ties un pirmstiesas izmeklan personu likumgs intereses, sniedzot juridiskas konsultcijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbbas.
(27.05.2004. likuma redakcij, kas stjas spk 18.06.2004.)
4. Latvij par advoktiem aj likum noteiktaj krtb var bt: 1) zvrinti advokti; 2) zvrintu advoktu palgi; 3) Eiropas Savienbas dalbvalstu pilsoi, kuri ieguvui advokta kvalifikciju kd no Eiropas Savienbas dalbvalstm (turpmk Eiropas Savienbas dalbvalstu advokti). rvalstu advokti, izemot Eiropas Savienbas dalbvalstu advoktus, Latvij var praktizt saska ar Latvijas Republikai saistoiem starptautiskajiem lgumiem par juridisko paldzbu.
5. Advokti ir tiesu sistmai piedergas personas lietu veanai jebkur Latvijas Republikas ties un pirmstiesas izmeklanas iestd pc puu, apsdzto un citu lietas dalbnieku (klientu) izvles un viu uzdevum, k ar likum noteiktajos gadjumos tiesu prieksdtju, pirmstiesas izmeklanas iestu vadtju un Latvijas zvrintu advoktu padomes uzdevum. Advokti likuma noteiktaj krtb sniedz ar citu juridisko paldzbu.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 19.02.2004. likumu, kas stjas spk 01.03.2004.)
6. Sav profesionlaj darbb advokti ir neatkargi un pakauti tikai likumam. Valsts un pavaldbu institcijm, tiesm, prokuroriem un pirmstiesas izmeklanas iestdm jgarant advoktu neatkarba. Aizliegts: 1) iejaukties advoktu profesionlaj darbb, ietekmt vai iespaidot vius; 2) pieprast no advoktiem zias un paskaidrojumus, k ar nopratint vius k lieciniekus par faktiem, kas viiem kuvui zinmi, sniedzot juridisko paldzbu; 3) kontrolt pasta, telegrfa korespondenci un dokumentus, kurus advokti samui vai sastdjui, sniedzot juridisko paldzbu, izdart to apskati un izemanu, k ar veikt kratanu, lai atrastu un izemtu du korespondenci un dokumentus; 4) kontrolt, ar izmantojot panta 3.punkt mintos procesulos ldzekus, advoktu juridisks paldzbas snieganai izmantojams informcijas sistmas un sakaru ldzekus, ar elektroniskos, noemt informciju no tiem un iejaukties to darbb. Par juridisks paldzbas snieganu nav atzstama advokta nelikumga darbba klienta interess, k ar darbba klienta nelikumga nodarjuma veicinanai; 5) pieprast no klientiem zias par advoktu sniegts paldzbas faktu un ts saturu;
6) pakaut advoktus jebkdm sankcijm vai draudiem sakar ar juridisks paldzbas snieganu klientiem saska ar likumu; 7) saukt advoktus pie jebkura veida atbildbas par rakstveida vai mutvrdos izteiktiem paziojumiem, kurus vii sniegui, godprtgi pildot savus profesionlos pienkumus. Par juridisks paldzbas snieganu nav atzstama advokta nelikumga darbba klienta interess, k ar darbba klienta nelikumga nodarjuma veicinanai.
7. Advoktus nedrkst identifict ar viu klientiem vai klientu lietm sakar ar advoktu profesionlo pienkumu pildanu. 8. Klientiem ir tiesbas brvi izvlties advoktu savu intereu aizstvbai un prstvbai un neierobeoti un netraucti satikties ar viu. Vism aizturtajm, aresttajm, apcietintajm un notiestajm personm jnodroina iespja, laiks un ldzeki, lai bez kavans, iejaukanas vai cenzras, ievrojot pilngu konfidencialitti, tas vartu satikties divat vai sazinties ar advoktu juridisks paldzbas saemanai. 9. Vism personm nodroinmas viendas tiesbas uz juridisko paldzbu. Fiziskajm personm juridisk paldzba jnodroina neatkargi no to pilsonbas, izcelsmes, socil, mantisk, dienesta un cita stvoka, rases, tautbas, valodas, dzimuma, izgltbas, reliiskajiem, politiskajiem un citiem uzskatiem, partijas piederbas, nodarboans veida un rakstura un dzvesvietas. 10. Valsts un pavaldbu institcijm, tiesm, prokuroriem, pirmstiesas izmeklanas iestdm un jebkurai personai jnodroina, lai attiecb uz advoktiem un viu klientiem tiktu izpildti likumdoanas aktos noteiktie juridisks paldzbas snieganas nosacjumi. 11. Advoktiem un viu klientiem ir saistoa t krtba un noteikumi, kuri saska ar likumu pastv viets, kur tiek sniegta juridisk paldzba. 12. Likum noteiktajos gadjumos valsts apmaks advoktu sniegto juridisko paldzbu un ar ts snieganu saisttos izdevumus. Atldzbu un atldzinmos izdevumus, kas zvrintu advoktu veckajam raduies, organizjot valsts nodroints aizstvbas un prstvbas veikanu kriminlproces, sedz no valsts budet paredztajiem ldzekiem. Zvrintu advoktu veck atldzbas noteikanas krtbu un apmrus, atldzinmo izdevumu veidus, atldzinmo izdevumu noteikanas krtbu un apmrus, k ar zvrintu advoktu veck atldzbas un atldzinmo izdevumu pieiranas krtbu un minto finanu ldzeku izlietojuma prskata saturu un iesnieganas krtbu nosaka Ministru kabinets.
(19.06.2008. likuma redakcij ar grozjumiem, kas izdarti ar 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.01.2011.)
13. Valsts institcijm ir pienkums uzklaust Latvijas Zvrintu advoktu koliju jautjumos par normatvo aktu un to projektu pilnveidoanu.
OTR DAA ZVRINTI ADVOKTI

14. Par zvrintiem advoktiem var uzemt personas, kuras: 1) ir Latvijas pilsoi; 2) ir ar nevainojamu reputciju; 3) sasnieguas divdesmit piecu gadu vecumu;
4) samuas valsts atztu otr lmea augstks izgltbas diplomu tiesbu zintns un ieguvuas jurista kvalifikciju; 5) prot valsts valodu augstkaj lmen; 6) ieguvuas darba pieredzi, strdjot kd no diem amatiem: a) vismaz trs gadus tiesnea amat, b) vismaz piecus gadus prokurora, zvrinta tiesu izpildtja vai zvrinta notra amat vai par zvrinta advokta palgu, c) vismaz septius gadus augstskolas tiesbu zintu specialittes akadmisk personla amat vai cit juridisks specialittes amat; 7) nokrtojuas advokta eksmenu. No advokta eksmena krtoanas ir atbrvoti tiesbu zintu doktori.
(19.02.2004. likuma redakcij ar grozjumiem, kas izdarti ar 27.05.2004. un 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.01.2011.)
15. Par zvrintiem advoktiem nevar uzemt personas: 1) kuras neatbilst likuma 14.panta prasbm; 2) pr kurm nodibinta aizgdnba; 3) kuras tiesa atzinusi par makstnespjgiem pardniekiem; 4) kuras kriminlproces par ta noziedzga nodarjuma izdaranu atztas par aizdoms turtajiem vai apsdztajiem; 5) pret kurm kriminlprocess par ta noziedzga nodarjuma izdaranu izbeigts uz nereabilitjoa pamata; 6) kuras sodtas par ta noziedzga nodarjuma izdaranu, neatkargi no sodmbas dzanas vai noemanas; 7) kuras agrk izdarjuas tu noziedzgu nodarjumu, bet no soda izcieanas atbrvotas; 8) kurm ar tiesas spriedumu kriminlproces atemtas tiesbas ieemt advokta amatu vai likuma 14.panta pirms daas 6.punkt nordtos amatus; 9) kuras, pamatojoties uz lmumu disciplinrliet, atceltas no tiesnea, zvrinta tiesu izpildtja, zvrinta tiesu izpildtja palga, zvrinta notra vai zvrinta notra palga amata, izslgtas no zvrintu advoktu vai zvrintu advoktu palgu skaita vai atlaistas no prokurora amata, kamr no disciplinrliet pieemt lmuma spk stans bra nav pagjui pieci gadi; 10) kuru nodarboanos Latvijas Zvrintu advoktu padome tisku apsvrumu d atzinusi par nesavienojamu ar zvrinta advokta stvokli sabiedrb; 11) kuras ir ties vai pastarpints prvaldes iestdes, atvasintas publiskas personas, citas valsts iestdes vai valsts (pavaldbas) kapitlsabiedrbas dienest, izemot mcbspkus izgltbas iestds
un personas, kas veic juriskonsulta pienkumus saska ar lgumu, vai nav izpildjuas likuma 42.panta prasbas.
16. No zvrintu advoktu skaita izsldz personas: 1) kuras tiesa atzinusi par makstnespjgiem pardniekiem; 2) pr kurm nodibinta aizgdnba; 3) pret kurm kriminlprocess par ta noziedzga nodarjuma izdaranu izbeigts uz nereabilitjoa pamata; 4) kuras sodtas par ta noziedzga nodarjuma izdaranu, neatkargi no sodmbas dzanas vai noemanas; 5) kuras izdarjuas tu noziedzgu nodarjumu, bet no soda izcieanas atbrvotas; 6) kurm ar tiesas spriedumu kriminlproces atemtas tiesbas ieemt advokta amatu; 7) kuras likuma 39.pant paredztaj iesniegum nepatiesi apliecinjuas, ka to uzemanai zvrintos advoktos nav ru; 8) kuras pc Latvijas Zvrintu advoktu padomes prieklikuma neizbeidz likuma 15.panta 10. vai 11.punkt minto nodarboanos; 9) kurm uzlikts disciplinrsods izslgana no zvrintu advoktu skaita.
16.1 Latvijas Zvrintu advoktu padome var apturt zvrinta advokta darbbu uz laiku, kamr vi ir ties vai pastarpints valsts prvaldes iestdes, atvasintas publiskas personas, citas valsts iestdes vai valsts (pavaldbas) kapitlsabiedrbas dienest, vai uz mcbu vai ilgstoas slimbas laiku, k ar pc advokta pamatota lguma citos gadjumos. Latvijas Zvrintu advoktu padome aptur tda zvrinta advokta darbbu, kuram par noziedzgu nodarjumu, kas izdarts aiz neuzmanbas, tiesa piespriedusi brvbas atemanu, uz laiku, kamr vi atrodas ieslodzjuma viet.
17. Pc procesa virztja rakstveida informcijas saemanas no zvrintu advoktu pienkumu pildanas uz pirmstiesas kriminlprocesa un tiesvedbas kriminlliet laiku var atstdint tos zvrintus advoktus, kuri ir aizdoms turtie vai apsdztie ta noziedzga nodarjuma izdaran, kas nav saistts ar zvrinta advokta profesionlo pienkumu veikanu. Pc procesa virztja rakstveida informcijas saemanas no zvrintu advoktu pienkumu pildanas uz pirmstiesas kriminlprocesa un tiesvedbas kriminlliet laiku atstdina tos zvrintus advoktus, kuri ir aizdoms turtie vai apsdztie ta noziedzga nodarjuma izdaran, kas saistts ar zvrinta advokta profesionlo pienkumu veikanu, vai kuriem Kriminlprocesa likum paredztaj krtb k drobas ldzeklis piemrots noteiktas nodarboans aizliegums.
TRE DAA ZVRINTU ADVOKTU KORPORATV DARBBA Pirm sadaa Zvrintu advoktu kolija
18. Latvijas Zvrintu advoktu kolija ir neatkarga Latvijas zvrintu advoktu profesionla korporcija, kas apvieno visus Latvij praktizjoos zvrintus advoktus. Tikai Latvijas Zvrintu advoktu kolijai ir aj likum noteikts tiesbas un pienkumi. 19. Latvijas Zvrintu advoktu kolij pc profesijas principa apvienotas fizisks personas, lai rptos par savas profesijas prestiu, veicintu zvrintu advoktu profesionlo izaugsmi, radoo spju izkopanu un pieredzes apganu, lai izpildtu aj likum un citos likumos noteiktos uzdevumus. 20. Latvijas Zvrintu advoktu kolija darbojas uz likuma un stattu pamata k paprvaldes publisko tiesbu autonoms subjekts.
21. Latvijas Zvrintu advoktu kolijas institcijas ir zvrintu advoktu kopsapulce, Latvijas Zvrintu advoktu padome, revzijas komisija un disciplinrlietu komisija.
22. Latvijas Zvrintu advoktu kolijas ldzekus veido summas, kas tiek makstas Latvijas Zvrintu advoktu padomes noteiktaj krtb un apmr par dalbu Latvijas Zvrintu advoktu kolij. Latvijas Zvrintu advoktu padome ir tiesga noteikt maksjumu par dalbu Latvijas Zvrintu advoktu kolij zvrintam advoktam vai via palgam, kura darbba Latvijas Zvrintu advoktu kolij apturta. du maksjumu nenosaka, ja zvrinta advokta vai via palga darbbas apturanas iemesls ir darbs likuma 16.1 pant mintajs institcijs.
23. Lai sniegtu advoktiem materilu atbalstu, Latvijas Zvrintu advoktu kolija var izveidot specilus fondus no advoktu iemaksm, k ar no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.
Otr sadaa Zvrintu advoktu kopsapulce

24. Zvrintu advoktu kopsapulci sasauc Latvijas Zvrintu advoktu padome. 24.1 Zvrintu advoktu kopsapulc var piedalties un balsstiesbas taj ir ar Eiropas Savienbas dalbvalstu advoktiem, kuri reistrjuies Latvijas Zvrintu advoktu padom saska ar likuma 121.pantu.
25. Tikai zvrintu advoktu kopsapulce: 1) nosaka Latvijas Zvrintu advoktu padomes, revzijas komisijas un disciplinrlietu komisijas loceku skaitu; 2) ievl uz trim gadiem Latvijas Zvrintu advoktu padomes prieksdtju, prieksdtja vietnieku, padomes locekus, revzijas komisiju un disciplinrlietu komisiju; 3) apstiprina Latvijas Zvrintu advoktu padomes darbbas prskatu; 4) apstiprina budetu un iepriekj gada budeta izpildes prskatu; 5) pieem Latvijas Zvrintu advoktu kolijas stattus, advoktu tikas kodeksu un citus ar advokatras iekjo darbbu saisttus aktus.
26. Ir gada kopsapulces un rkrtas kopsapulces. rkrtas kopsapulces sasauc pc vajadzbas, to sasaukanu var pieprast ar ne mazk k desmit daa no visiem zvrintiem advoktiem. 27. Kopsapulce nav tiesga lemt, ja ieradusies mazk nek tre daa no visiem zvrintiem advoktiem.
28. Ja kvoruma nesankanas d kopsapulc nav notikuas Latvijas Zvrintu advoktu padomes vlanas, padomes prieksdtjs ne vlk k mnea laik sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz o kopsapulci ierodas mazk k viena tredaa no visiem zvrintiem advoktiem, par to sastda protokolu, jaunas vlanas nerko, bet padome saglab savas pilnvaras ldz nkamajai gada kopsapulcei. 29. Kopsapulc prezid personas, kuras tam nolkam ievl sankuie zvrinti advokti no sava vidus, un protokolu apstiprina zvrinti advokti, kuriem to uzdod kopsapulce. 30. Latvijas Zvrintu advoktu padomes vlanas kopsapulc izdarmas pc tam, kad kopsapulce apspriedusi darbbas prskatu un iepriekj gada budeta izpildes prskatu un noteikusi ievljamo Latvijas Zvrintu advoktu padomes loceku skaitu. 31. Latvijas Zvrintu advoktu padomi, ts prieksdtju, prieksdtja vietnieku, revzijas komisiju un disciplinrlietu komisiju ievl aizklt balsoan ar vienkru balsu vairkumu. Prjos jautjumus kopsapulce izlemj atklt balsoan ar vienkru balsu vairkumu.
32. Jaunievlt Latvijas Zvrintu advoktu padome stjas pie savu pienkumu pildanas pc divm nedm no ievlanas dienas.
Tre sadaa Latvijas Zvrintu advoktu padome, revzijas komisija un disciplinrlietu komisija
(Sadaas nosaukums 27.05.2004. likuma redakcij, kas stjas spk 18.06.2004.)
33. Latvijas Zvrintu advoktu padome ir Latvijas Zvrintu advoktu kolijas prvaldes, uzraudzbas un izpildu institcija. 34. Latvijas Zvrintu advoktu padome: 1) pieem lmumu par uzemanu un ieskaitanu zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu skait un lemj par izslganu, atstdinanu vai atskaitanu no zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu skaita, k ar par atseviu zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu darbbas apturanu; 2) ved zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu, k ar tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu vecko sarakstus un nodroina o sarakstu publisku pieejambu; 3) przina Latvijas Zvrintu advoktu kolijas organizcijas lietas; 4) uzrauga zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu darbbu, izskata par viiem iesniegts sdzbas un ziojumus, k ar ierosina disciplinrlietas; 5) przina zvrintu advoktu palgu sagatavoanu; 6) emot vr tiesu, prokuratras un pirmstiesas izmeklanas iestu izvietojumu, k ar iedzvotju skaitu attiecgaj tiesas darbbas teritorij, nosaka taj minimlo zvrintu advoktu skaitu, kds ir nepiecieams, lai nodrointu pietiekamu juridisko paldzbu, bet neierobeo maksimlo aj tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu skaitu; 7) apstiprina tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu vecko, k ar atbrvo viu no zvrintu advoktu veck pienkumiem pc via lguma vai ja vi nepilda aj likum noteiktos pienkumus; 8) izdod zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu apliecbas;
9) uzdod advoktiem tiess, pirmstiesas izmeklanas un cits iestds par atldzbu vest tdu personu lietas, kas dibintu iemeslu d nevar atrast advoktu savas lietas veanai, k ar pc tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu vecko lguma uzdod advoktiem veikt valsts nodrointo aizstvbu un prstvbu kriminlproces vai likum noteiktajos gadjumos sniegt valsts nodrointo juridisko paldzbu; 10) organiz konsultcijas juridisks paldzbas snieganai trcgm vai maznodrointm personm; 11) gd par to zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu lietu nokrtoanu, kuri mirui, bez vsts pazudui, saslimui vai citu iemeslu d pai nevar krtot savas un klientu lietas; 12) nosaka advokta atldzbas apmru un citus ar juridisks paldzbas snieganu saisttos izdevumus atbilstoi likuma 57.pantam, ja advoktam ar klientu aj zi pastv strds un ja starp viiem nav noslgta rakstveida vienoans; 13) nosaka zvrintiem advoktiem un zvrintu advoktu palgiem Latvijas Zvrintu advoktu kolijas uzturanai izdarmo maksjumu krtbu un apmrus; 14) nosaka krtbu, kd zvrintu advoktu veckie organiz tiesas darbbas teritorij praktizjoo advoktu darbu, k ar nosaka valsts nodroints aizstvbas un prstvbas veikanai kriminlproces nepiecieamo advoktu deru grafiku sastdanas krtbu; 15) nodroina advoktu darba organizanu aizstvbas un prstvbas veikanai kriminlproces pc procesa virztja pieprasjuma, k ar likum noteiktajos gadjumos valsts nodroints juridisks paldzbas snieganai; 16) administr tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu veckajiem no valsts budeta ldzekiem pieirto finansjumu likuma 12.panta treaj da mintajos Ministru kabineta noteikumos paredztaj krtb; 17) nosaka tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu veck izraudzanas krtbu.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 30.10.2003., 19.02.2004., 27.05.2004., 19.06.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.01.2011.)
35. Latvijas Zvrintu advoktu padomes sdes ir pilntiesgas, ja tajs piedals ne mazk k puse no visiem padomes locekiem, to skait ar padomes prieksdtjs vai via vietnieks. 36. Latvijas Zvrintu advoktu padome pieem lmumus atklt balsoan ar vienkru balsu vairkumu. Balsm sadaloties viendi, iziro ir prieksdtja balss. Lmums stjas spk nkamaj dien pc t pieemanas, ja lmum nav noteikts citdi.
37. Latvijas Zvrintu advoktu padomes lmumus var prsdzt Administratv procesa likum noteiktaj krtb. Latvijas Zvrintu advoktu padomes lmuma par zvrinta advokta izslganu, atstdinanu vai atskaitanu no advoktu skaita vai par zvrinta advokta darbbas apturanu prsdzana neaptur lmuma darbbu ldz dienai, kad stjas spk galgais nolmums liet.
38. Latvijas Zvrintu advoktu padomes finansilo darbbu kontrol revzijas komisija. Revzijas komisijas loceki no sava vidus ievl komisijas prieksdtju.
38.1 Zvrintu advoktu disciplinrlietas izskata disciplinrlietu komisija. Disciplinrlietu komisijas loceki no sava vidus ievl komisijas prieksdtju.
Ceturt sadaa Uzemana un ieskaitana zvrintos advoktos

39. Persona, kura vlas iestties zvrintu advoktu skait, iesniedz Latvijas Zvrintu advoktu padomei iesniegumu un attiecgus dokumentus. Iesniegum pretendents apliecina, ka via uzemanai nav likuma 15.pant minto ru.
40. To personu sarakstu, kas iesnieguas dokumentus par uzemanu zvrintu advoktu skait, Latvijas Zvrintu advoktu padome izliek savs telps un izsta katras tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu veckajam un Tiesu administrcijai ldz ar uzaicinjumu mnea laik sniegt atsauksmi par m personm.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 19.02.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stjas spk 23.07.2008.)
41. Latvijas Zvrintu advoktu padome izskata zvrinta advokta pretendenta iesniegumu un dokumentus, ievc un apsver visas vajadzgs zias un novrt pretendenta atbilstbu likuma prasbm. Ja pretendents atbilst likuma prasbm, Latvijas Zvrintu advoktu padome pielai viu pie advokta eksmena krtoanas.
41.1 Latvijas Zvrintu advoktu padome organiz advokta eksmenu ne retk k reizi seos mneos. Eksmenu pieem komisija, kuras sastv ir: 1) trs juridisks zintnes promocijas padomju deleti tiesbu zintu doktori; 2) trs Augstks tiesas prieksdtja norkoti senatori; 3) trs Latvijas Zvrintu advoktu padomes norkoti zvrinti advokti; 4) tieslietu ministra pilnvarots prstvis. Eksmena komisijas sastvu apstiprina tieslietu ministrs. Eksmena komisijas loceki no sava vidus ievl komisijas prieksdtju.
41.2 Advokta eksmena maksu nosaka Ministru kabinets. Iemaksto eksmena naudu izmaks k atldzbu eksmena komisijas locekiem un izlieto eksmena organizanas izdevumu seganai. Zvrinta advokta eksmena krtbu un jomas, kurs tiek prbaudtas zvrinta advokta amata pretendenta zinanas un prasmes, k ar to vrtanas krtbu nosaka Ministru kabinets.
41.3 Ja pretendents nokrtojis advokta eksmenu un Latvijas Zvrintu advoktu padome nav samusi papildu zias, ka pretendenta uzemanai ir raduies likuma 15.pant mintie ri, Latvijas Zvrintu advoktu padome uzem viu zvrintu advoktu skait. Ja pretendents nav nokrtojis advokta eksmenu, viam ir tiesbas krtot o eksmenu atkrtoti ne agrk k pc 12 mneiem. Ja pretendents atkrtoti nav nokrtojis advokta eksmenu, katru nkamo reizi krtot o eksmenu atauts, kad pagjui ne mazk k trs gadi pc iepriekj, nenokrtot eksmena.
42. Ja iesniegumu par uzemanu zvrintu advoktu skait iesniegusi persona, kurai ir tda nodarboans, kas nav savienojama ar advokta pienkumiem ( likuma 15.panta 10. un 11.punkts), padome var lemt par das personas uzemanu, tau lmums stjas spk un persona pielaiama zvrt un iekaujama zvrintu advoktu sarakst tikai pc tam, kad t izbeigusi minto nodarboanos.
43. (Izslgts ar 19.02.2004. likumu, kas stjas spk 01.03.2004.) 44. (Izslgts ar 30.10.2003. likumu, kas stjas spk 28.11.2003.) 45. Uzemot zvrintu advoktu skait, Latvijas Zvrintu advoktu padome nosaka, pie kuras apgabaltiesas ie zvrinti advokti darbosies un kuras tiesas darbbas teritorij iem zvrintiem advoktiem bs praktizanas vieta.
46. Par uzemanu zvrintu advoktu skait Latvijas Zvrintu advoktu padome pazio Augstks tiesas prieksdtjam, kas pieem du jaunuzemt zvrinta advokta zvrestu: "Es zvru bt uzticgs Latvijai, godprtgi un pc prliecbas pildt valsts likumus, izturties ar cieu pret tiesm un valsts varu, sava advokta darb nerakstt un nerunt neko tdu, kas vartu kaitt valstij, sabiedrbai, imenei un tikumbai, godgi pildt zvrinta advokta pienkumus, sargt savu pilnvardevju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbbu jatbild likuma priek." 47. Zvrintu advoktu skait uzemtais pc zvresta doanas iekaujams zvrintu advoktu sarakst, par via ieskaitanu zvrintos advoktos Latvijas Zvrintu advoktu padome izsludina visprjai zinanai oficil laikrakst, pazio tieslietu ministram un izsniedz jaunuzemtajam zvrintam advoktam specilu apliecbu.
CETURT DAA ZVRINTU ADVOKTU PIENKUMI, TIESBAS UN ATBILDBA Piekt sadaa Zvrintu advoktu tiesbas un pienkumi
48. Sniedzot juridisko paldzbu, zvrints advokts ir tiesgs: 1) aizstvt un prstvt juridisko paldzbu lguo personu un ts tiesbas un likumisks intereses viss tiess, prokuratrs un pirmstiesas izmeklanas iestds, k ar viss valsts un pavaldbu institcijs, k ar cits iestds, organizcijs un uzmjsabiedrbs (uzmumos); 2) vkt pierdjumus, ar pieprasot visus juridisks paldzbas snieganai nepiecieamos dokumentus no valsts un pavaldbu institcijm, k ar citm iestdm, organizcijm un uzmjsabiedrbm (uzmumiem), kurm likum noteiktaj krtb un gadjumos ir jizsniedz ie dokumenti vai to noraksti un jnodroina advoktam iespja iepazties ar tiem, k ar likum noteiktaj krtb sakar ar juridisks paldzbas snieganu saemt lietpratju atzinumu jautjumos, kuri prasa attiecgas zinanas; 3) iepazties ar valsts un pavaldbu institciju, tiesu, prokuratru un pirmstiesas izmeklanas iestu normatvajiem un individulajiem aktiem, ar citu informciju, kas saistta ar juridisks paldzbas snieganu, k ar saemt o dokumentu norakstus. panta pirms daas 2.punkt mintie dokumenti vai to noraksti valsts un pavaldbu institcijm, k ar citm iestdm pc zvrinta advokta pieprasjuma jizsniedz viena mnea laik, ja likum nav noteikts citdi.
48.1 Zvrinta advokta pilnvarojumu un t apjomu, k ar tiesbas izpildt likuma 48.pant noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvrintu advoktu padome.
49. Zvrintam advoktam ir jizmanto visi likum paredztie ldzeki un metodes, aizstvot un prstvot juridisko paldzbu lgus personas tiesbas un likumgs intereses. 50. Zvrinti advokti tiesas sds ns pau trpu talru. 51. Zvrinti advokti sniedz juridisko paldzbu jebkurai personai civilliets, administratvajs liets vai likum noteiktajos gadjumos cits liets pc vienoans ar klientiem vai aj likum noteiktajos gadjumos Latvijas Zvrintu advoktu padomes vai zvrintu advoktu veck uzdevum.
(19.06.2008. likuma redakcij, kas stjas spk 23.07.2008. Panta jaun redakcija stjas spk 01.01.2009. Sk. Prejas noteikumus.)
52. Kriminlliets zvrinti advokti uzemas aizstvt personas, kurm ir tiesbas uz aizstvbu, un notiestos, prstv cietuos un sniedz juridisko paldzbu jebkurai personai kriminlproces. panta pirmaj da mints darbbas zvrints advokts veic: 1) pc vienoans ar personu vai ts prstvi; 2) aj likum noteiktajos gadjumos Latvijas Zvrintu advoktu padomes vai zvrintu advoktu veck uzdevum; 3) procesa virztja uzdevum Kriminlprocesa likum noteikts atsevis procesuls darbbas.
52.1 Zvrintiem advoktiem ir pienkums atbilstoi Latvijas Zvrintu advoktu padomes noteiktaj krtb sastdtajam advoktu deru grafikam veikt procesa virztja nordtaj laik valsts nodrointo aizstvbu un prstvbu Kriminlprocesa likum noteiktajs atseviajs procesulajs darbbs. Ja zvrints advokts procesa virztja nordtaj laik nevar pats piedalties atseviaj procesulaj darbb, viam jnodroina, lai via viet cits zvrints advokts ierastos juridisks paldzbas snieganai, un par to jinform procesa virztjs.
53. Klients var uzdot zvrintam advoktam savas lietas veanu piln apmr ldz ts pabeiganai vai pilnvarot viu tikai zinma uzdevuma veikanai. Nav liegts vien un taj pa liet pieemt vairkus zvrintus advoktus. 54. Latvijas Zvrintu advoktu padome uzdod zvrintam advoktam vest lietas tikai pc saskaoanas ar attiecgs tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu vecko.
54.1 Zvrintu advoktu veckais: 1) organiz tiesas darbbas teritorij praktizjoo advoktu darbu, k ar sastda advoktu deru grafikus valsts nodroints aizstvbas un prstvbas veikanai kriminlproces pc procesa virztja pieprasjuma vai Latvijas Zvrintu advoktu padomes uzdevum ar cits liets; 2) nekavjoties, bet ne vlk k triju darba dienu laik pc procesa virztja pieprasjuma saemanas pazio viam par advokta piedalanos kriminlproces; 3) uzdod attiecgaj tiesas darbbas teritorij praktizjoajiem advoktiem valsts nodroints aizstvbas un prstvbas veikanu;
4) sniedz atbalstu citiem tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu veckajiem valsts nodroints aizstvbas un prstvbas nodroinan. Zvrintu advoktu veckajam ir tiesbas saemt no valsts budet im mrim paredztajiem ldzekiem atldzbu par advoktu darba organizanu valsts nodroints aizstvbas un prstvbas veikanai, k ar atldzinjumu to izdevumu seganai, kuri raduies, veicot mints funkcijas.
55. Zvrinti advokti nedrkst atteikties no noslgts vienoans vai dot uzdevuma pildanas, nenordot pamatotus iemeslus.
56. (Izslgts ar 27.05.2004. likumu, kas stjas spk 18.06.2004.) 57. Zvrinti advokti par uzemanos vest lietu un attiecgs atldzbas apmru rakstveid vienojas ar klientu. Klients jebkur laik var pieemt viena zvrinta advokta viet citu zvrintu advoktu vai pats uzemties lietas veanu, atldzinot advoktam par via veikto darbu saska ar rakstveida vienoanos. Strda gadjum, ja zvrinta advokta un klienta vienoans nav noslgta rakstveid, advoktam atldzbu divkr apmr, k ar citus ar juridisks paldzbas snieganu saisttos atldzinmos izdevumus nosaka normatvajos aktos par valsts nodroints juridisks paldzbas samaksu noteiktajos apmros. Atldzbu advoktam un citus atldzinmos izdevumus sedz klients. Papildus atldzbai un citiem ar juridisks paldzbas snieganu saisttajiem izdevumiem atldzinmi izdevumi, kas saistti ar rakstveida pierdjumu ieganu, o izdevumu faktiskaj apmr. panta treaj da mintaj gadjum noteikto zvrinta advokta atldzbu un citus ar juridisks paldzbas snieganu saisttos atldzinmos izdevumus nesedz no valsts budeta ldzekiem.
58. (Izslgts ar 19.06.2008. likumu, kas stjas spk 23.07.2008.) 59. Zvrintiem advoktiem Latvijas Zvrintu advoktu padomes noteikt krtb un ts kontrol jved klientu lietu uzskaite.
60. Zvrintiem advoktiem ir zmogs ar viu vrdu un uzvrdu. 61. (Izslgts ar 19.06.2008. likumu, kas stjas spk 23.07.2008.) 62. (Izslgts ar 19.06.2008. likumu, kas stjas spk 23.07.2008.) 63. Zvrintam advoktam ir aizliegts pirkt vai citd ce iegt pilnvardevju tiesbas viu prvs ne vien uz sava vrda, bet ar tdjdi, it k vi iegtu s tiesbas citm personm. Visi di darjumi atzstami par spk neesoiem. 64. Zvrints advokts nedrkst uzstties ties k pilnvarnieks pret saviem augupjiem un lejupjiem radiniekiem, savu laulto, stajiem briem un msm, k ar tva vai mtes briem un msm. 65. Zvrints advokts nedrkst bt vien un taj pa laik abu puu padomnieks un pilnvarnieks, vi nedrkst ar priet vien un taj pa liet no vienas puses pie otras. 66. Zvrints advokts nedrkst uzemties lietas veanu vai aizstvja pienkumus, ja aj liet k tiesnesis vai amatpersona, kas tiei izmekl lietu, darbojas via laultais, via paa vai via lault radinieks taisn lnij bez pakpju ierobeojuma, bet snu lnijs radniecbas pirmajs trijs pakps vai svainbas divs pakps. 67. Zvrints advokts nedrkst izpaust sava pilnvardevja noslpumus ne tikai lietas veanas laik, bet ar pc atbrvoanas no lietas veanas vai pc lietas pabeiganas. Viam jnodroina o prasbu ievroana ar sava personla darb. 68. Par savas prakses vietas adreses maiu zvrints advokts pazio Latvijas Zvrintu advoktu padomei.
69. Zvrintu advoktu atskaita no zvrintu advoktu skaita pc via iesnieguma vai sakar ar via nvi, vai pc Latvijas Zvrintu advoktu padomes iniciatvas, ja vi veselbas stvoka d nespj veikt zvrinta advokta pienkumus, k ar ja vairk par seiem mneiem neattaisnotu iemeslu d nav izdarjis maksjumus Latvijas Zvrintu advoktu kolijas uzturanai. Atskaitanas krtbu nosaka Latvijas Zvrintu advoktu kolijas statti.
Sest sadaa Zvrintu advoktu atbildba

70. Zvrinti advokti aj likum noteiktaj krtb par savu darbbu ir disciplinri un materili atbildgi. 70.1 Zvrinti advokti aj likum noteiktaj krtb par zvrintu advoktu veck pienkumu pildanu ir disciplinri atbildgi.
(19.06.2008. likuma redakcij, kas stjas spk 23.07.2008. Pants stjas spk 01.01.2009. Sk. Prejas noteikumus.)
71. Par likumu un citu normatvo aktu, Latvijas Zvrintu advoktu kolijas stattu, k ar par zvrintu advoktu darbbu reguljoo instrukciju un zvrintu advoktu profesionls tikas normu prkpanu Latvijas Zvrintu advoktu padome var ierosint disciplinrlietu pc tiesas vai prokurora prieklikuma, k ar pc personu sdzbm vai pc paas iniciatvas, nostot lietas materilus izskatanai disciplinrlietu komisijai. Latvijas Zvrintu advoktu padome ir tiesga izskaidrot zvrintiem advoktiem viu rcbas nepareizbu, neierosinot disciplinrlietu.
71.1 Disciplinrlietu komisijas sdes tiek protokoltas. Protokolu paraksta komisijas prieksdtjs un protokoltjs.
71.2 Pc disciplinrlietas izskatanas disciplinrlietu komisija pieem vienu no diem lmumiem: 1) par disciplinrsoda uzlikanu zvrintam advoktam; 2) par disciplinrlietas izbeiganu. Disciplinrlietu komisija ir tiesga pieemt lmumu, ja komisijas sd piedals vairk nek puse no ts locekiem. Disciplinrlietu komisija pieem lmumus ar vienkru balsu vairkumu. Ja balsis sadals viendi, noteico ir komisijas prieksdtja balss. Ja kdam no disciplinrlietu komisijas locekiem ir atirgas domas, ts ieraksta protokol. Lmumu paraksta visi sd kltesoie disciplinrlietu komisijas loceki. Lmum norda, vai zvrinta advokta veikts darbbas ir disciplinrprkpums un kds sods viam uzlikts.
72. Ierosinot disciplinrlietu vai disciplinrlietas izskatanas laik, Latvijas Zvrintu advoktu padomei ir tiesbas atstdint zvrintu advoktu no via pienkumu pildanas.
73. Disciplinrlietu komisijai ir tiesbas uzlikt dus sodus: 1) izteikt piezmi;
2) izteikt rjienu; 3) noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizt noteikt viet uz laiku ldz trim gadiem; 4) aizliegt izpildt advokta pienkumus uz laiku, ne ilgku par gadu; 5) izslgt no zvrintu advoktu skaita. Pamatojoties uz panta pirms daas 5.punkt minto lmumu, personu no zvrintu advoktu skaita izsldz Latvijas Zvrintu advoktu padome.
74. Uzlikt disciplinrsodu izslgt no zvrintu advoktu skaita var: 1) par tu likuma prkpumu; 2) par Zvrintu advoktu tikas kodeksa normu rupju prkpumu; 3) ja disciplinrsods tiek uzlikts atkrtoti; 4) ja zvrints advokts nepilda ar disciplinrsodu uzlikto pienkumu.
75. (Izslgts ar 27.05.2004. likumu, kas stjas spk 18.06.2004.) 76. Disciplinrsodu zvrintam advoktam var uzlikt ne vlk k trs mneus pc disciplinrprkpuma atklanas dienas, bet ne vlk k divus gadus pc prkpuma izdaranas dienas.
77. Disciplinrlietu komisija nevar uzlikt zvrintam advoktam nevienu no likuma 73.pant mintajiem sodiem, ja t iepriek nav pieprasjusi no zvrinta advokta rakstveida paskaidrojumu.
78. Izskatot disciplinrlietu, disciplinrlietu komisija uzaicina zvrintu advoktu mutvrdu paskaidrojumu snieganai.
79. Ja zvrints advokts disciplinrlietu komisijas noteiktaj termi nedod paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinrlietu komisijas sdi bez attaisnojoiem iemesliem, disciplinrlietu komisija pieem lmumu, pamatojoties uz liet noskaidrotajiem apstkiem un ts rcb esoajm zim.
80. Disciplinrlietu komisijai, izskatot disciplinrlietas, ir tiesbas uzklaust ar citu personu paskaidrojumus un prast lietpratju atzinumus, pieprast zias un dokumentus no valsts un pavaldbu institcijm, k ar no citm iestdm, organizcijm un uzmjsabiedrbm (uzmumiem) un to amatpersonm.
81. Disciplinrlietu komisijas lmumus disciplinri sodtais var prsdzt ties Administratv procesa likum noteiktaj krtb.
82. Par zvrinta advokta sodanu disciplinrlietu komisija pc lmuma spk stans pazio sdzbas iesniedzjam, Latvijas Zvrintu advoktu padomei un tieslietu ministram. Zvrinta advokta izslganu Latvijas Zvrintu advoktu padome izsludina ar oficilaj laikrakst.
PIEKT DAA ZVRINTU ADVOKTU PALGI Septt sadaa Visprgie noteikumi
83. Par zvrinta advokta palgu var bt divdesmit viena gada vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis, kas: 1) atbilst likuma 14.panta 2., 4. un 5.punkt paredztajiem noteikumiem; 2) nordjis, kur no zvrintiem advoktiem piekritis bt par via patronu uzmies vadt, apmct, nodarbint un uzraudzt palgu; 3) sekmgi nokrtojis zvrinta advokta palga uzemanas eksmenu.
84. Par zvrinta advokta palga patronu var bt zvrints advokts, kas ne mazk k septius gadus praktizjis k zvrints advokts un spj vadt, nodarbint un uzraudzt palgu. Par to katr atsevi gadjum sprie Latvijas Zvrintu advoktu padome.
85. Zvrintam advoktam nevar bt vairk par vienu palgu.

86. Par zvrintu advoktu palgiem nevar uzemt personas, kuras mintas likuma 15.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punkt, bet no zvrintu advoktu palgu skaita izsldzamas personas, kuras mintas likuma 16.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punkt. Zvrintu advoktu palgu darbba apturama vai vii atstdinmi no pienkumu pildanas saska ar likuma 16.1 un 17.panta noteikumiem.
Astot sadaa Uzemana par zvrintu advokta palgu

87. Latvijas Zvrintu advoktu padome zvrintu advoktu palgus uzem ne retk k divas reizes gad, iepriek nosakot uzemanas laiku.
88. (Izslgts ar 19.02.2004. likumu, kas stjas spk 01.03.2004.) 89. Zvrinta advokta palga pretendents iesniedz Latvijas Zvrintu advoktu padomei likuma 39.pant mintos dokumentus. Ja pretendents atbilst likuma prasbm, Latvijas Zvrintu advoktu padome pieem lmumu par via uzemanu zvrintu advoktu palgu skait.
90. Latvijas Zvrintu advoktu padomes prieksdtjs vai via vietnieks padomes sd pasludina padomes lmumu par uzemanu zvrintu advoktu palgos, dod jaunuzemtajam visprgus nordjumus par zvrinta advokta palga darbbu un pienkumiem, bet personas, kas uzemtas zvrintu advoktu palgu skait, dod soljumu godgi un apzingi pildt savus pienkumus. 91. Par personm, kas uzemtas zvrintu advoktu palgu skait, k ar par to, kur un pie kda patrona ts darbosies, Latvijas Zvrintu advoktu padome izsludina oficil laikrakst un pazio tieslietu ministram, k ar attiecgs tiesas darbbas teritorij praktizjoo zvrintu advoktu veckajam.
Devt sadaa Zvrintu advoktu palgu pienkumi un tiesbas

92. Zvrintu advoktu palgiem jdarbojas zvrintu advoktu vadb un uzraudzb.
93. Pirmajos seos mneos pc uzemanas zvrintu advoktu palgi nevar vest lietas tiess un pirmstiesas izmeklanas iestds. aj laik zvrintu advoktu palgi sagatavojas advokta pienkumu veikanai, darbojoties patrona vadb un izpildot atsevius uzdevumus patrona uzraudzb.
94. Pc viena gada zvrinta advokta palgs krto pirmo zvrinta advokta palga eksmenu Zvrintu advoktu palgu profesionls sagatavoanas, darbbas uzraudzbas un eksmenu komisijas noteiktaj krtb. Pc eksmena nokrtoanas zvrinta advokta palgs var vest lietas tiess, prokuratrs un pirmstiesas izmeklanas iestds uz patrona prpilnvarojuma pamata un via vadb. Ja zvrinta advokta palgs nenokrto eksmenu divu gadu laik, Latvijas Zvrintu advoktu padome lemj par via izslganu no zvrintu advoktu palgu skaita.
95. Pc diviem gadiem zvrinta advokta palgs krto otro zvrinta advokta palga eksmenu Zvrintu advoktu palgu profesionls sagatavoanas, darbbas uzraudzbas un eksmenu komisijas noteiktaj krtb. Ja nokrtots otrais eksmens un attiecgs pirmstiesas izmeklanas iestdes, prokuratras, tiesas, k ar attiecgs tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu veckais nav devis negatvas atsauksmes par zvrinta advokta palga sniegto juridisko paldzbu, Latvijas Zvrintu advoktu padome var ataut zvrinta advokta palgam vest lietas pirmstiesas izmeklanas iestds, prokuratrs un tiess bez prpilnvarojuma, izemot kriminllietas apgabaltiess un Augstkaj ties; ts zvrinta advokta palgs var vest uz patrona prpilnvarojuma pamata un via vadb.
96. Kad zvrinta advokta palgs patrona vadb nostrdjis piecus gadus, vi var krtot advokta eksmenu.
97. (Izslgts ar 27.05.2004. likumu, kas stjas spk 18.06.2004.) 98. Lietu veanai bez patrona prpilnvarojuma likuma 95.pant noteiktaj krtb Latvijas Zvrintu advoktu padome zvrinta advokta palgam izsniedz attiecgu apliecbu.
99. Katram zvrinta advokta palgam visas via vests lietas jreistr Latvijas Zvrintu advoktu padomes apstiprintaj krtb un o lietu saraksts jiesniedz padomei ldz ar paskaidrojumiem par savu darbbu, kurus apliecinjis patrons. 100. Zvrintu advoktu palgiem obligti jpiedals Latvijas Zvrintu advoktu padomes organiztajos kvalifikcijas paaugstinanas paskumos, k ar jpilda visi citi pienkumi, kurus padome viiem uzliek. Zvrintu advoktu palgiem pc likuma 94. un 95.pant noteikto zvrinta advokta palga eksmenu nokrtoanas jveic valsts nodroint aizstvba un prstvba kriminlproces viss tiesu darbbas teritorijs Latvijas Zvrintu advoktu padomes uzdevum vai aj likum noteiktajos gadjumos attiecgs tiesu darbbas teritorijas zvrintu advoktu veck uzdevum, vai pc procesa virztja uzaicinjuma likuma 52.1 pant noteiktaj gadjum.
101. Par zvrinta advokta palgu jdarbojas piecus gadus. Zvrinta advokta palgs, kas nkamo divu gadu laik nav uzemts zvrintu advoktu skait, izsldzams no zvrintu advoktu palgu skaita. Latvijas Zvrintu advoktu padome pamatotu iemeslu d var pagarint termiu uz gadu.
102. Attiecb uz zvrintu advokta palgu tiesbm un pienkumiem piemrojami likuma 48. 69.panta noteikumi.
Desmit sadaa Zvrintu advoktu palgu sagatavoana, uzraudzba un atbildba

103. Zvrintu advoktu palgu profesionlai sagatavoanai, viu darbbas uzraudzbai un vadanai Latvijas Zvrintu advoktu padome izveido Zvrintu advoktu palgu profesionls sagatavoanas, darbbas uzraudzbas un eksmenu komisiju. Zvrintu advoktu palgu profesionls sagatavoanas, darbbas uzraudzbas un eksmenu komisija izstrd un apstiprina zvrinta advokta palga uzemanas eksmena jautjumus un krtbu, k ar pieem o eksmenu.
104. Zvrinta advokta palga darbbas tieo uzraudzbu veic patrons, kura nordjumi palgam ir saistoi. 105. Attiecb uz zvrintu advoktu palgu atbildbu piemrojami likuma 70.82.panta noteikumi.
SEST DAA ZVRINTU ADVOKTU FINANSIL DARBBA

106. Zvrinti advokti piekopj brvo profesiju. 107. Zvrintu advoktu profesionl darbba (prakse) ir intelektuls darbs, un ts mris nav peas gana. 108. Zvrintu advoktu prakse tiek organizta tikai aj likum noteiktaj veid. 109. Zvrinti advokti praksi uzsk tikai pc viu iekauanas zvrintu advoktu sarakst.
110. Ja zvrints advokts pievis klienta tiesbu aizskrumu un t sekas ir kds zaudjums, klientam ir tiesbas prast apmierinjumu no zvrinta advokta, ciktl viu par o aizskrumu var vainot. 111. Zvrints advokts likuma 110.pant noteiktajos gadjumos ir atbildgs par klientam nodartajiem zaudjumiem, kas raduies via vadb savus pienkumus veicoa tda zvrinta advokta palga sniegts juridisks paldzbas rezultt, kur nav nokrtojis otro zvrinta advokta palga eksmenu, k ar uz patrona prpilnvarojuma pamata vesto lietu rezultt.
112. Ar brdi, kad zvrinta advokta palgs ir samis Latvijas Zvrintu advoktu padomes atauju ( likuma 98.pants) un scis vest lietas bez patrona prpilnvarojuma, vi pats ir atbildgs savam klientam 110.pant noteiktajos gadjumos. 113. Piedvt advokta paldzbu lietu veanai tiess, k ar reklamt du paldzbu ir tiesgi viengi Latvijas zvrinti advokti un zvrintu advoktu palgi. Latvijas zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu reklmas noteikumus nosaka Latvijas Zvrintu advoktu kolijas statti.
114. Zvrintu advoktu un zvrintu advoktu palgu profesionls darbbas rezultt iespjam zaudjuma risku var apdroint. Zvrintam advoktam jinform klients par neapdroinanas faktu. 115. Sav profesionlaj darbb zvrinti advokti ir finansili patstvgi. 116. Zvrinti advokti praktiz individuli vai ar sadarbb viengi ar citiem zvrintiem advoktiem.
Zvrinti advokti var izveidot zvrintu advoktu birojus, kurus reistr Latvijas Zvrintu advoktu padom.
117. Zvrinti advokti praktiz tiei un personiski. 118. Zvrinti advokti uz darba lguma pamata var pieemt darb tehnisko, saimniecisko vai konsultatvo personlu, par kura darbbu vii atbild un kuram ir aizliegts nodarboties ar juridisks paldzbas snieganu. 119. Zvrinti advokti krto savu iemumu un izdevumu uzskaiti. Iemumus no zvrinta advokta prakses veido klientu maksjumi par sniegto juridisko paldzbu. Zvrintu advoktu izdevumi ir izdevumi, kas saistti ar juridisks paldzbas snieganu vai noteikti aj likum.
120. (Izslgts ar 30.10.2003. likumu, kas stjas spk 28.11.2003.)
SEPTT DAA EIROPAS SAVIENBAS DALBVALSTU ADVOKTU DARBBA LATVIJ

(Daa 30.10.2003. likuma redakcij, kas stjas spk 28.11.2003. Sk. Prejas noteikumus.)
Vienpadsmit sadaa Eiropas Savienbas dalbvalstu advoktu reistrcijas krtba un profesionl darbba ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu
121. Ja Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts iesniedz Latvijas Zvrintu advoktu padomei apliecbu (sertifiktu), kas apliecina via reistrciju savas mtnes valsts (Eiropas Savienbas dalbvalsts, kur advokts ieguvis tiesbas izmantot advokta profesionlo nosaukumu, pirms tika uzskta darbba Latvij) kompetentaj institcij, Latvijas Zvrintu advoktu padome reistr Eiropas Savienbas dalbvalsts advoktu atsevi reistr. apliecba (sertifikts) reistrcijai Latvij ir derga trs mneus no ts izsnieganas dienas.
122. Latvijas Zvrintu advoktu padome inform advokta mtnes valsts kompetento institciju par advokta reistrciju un reistrt advokta vrdu un uzvrdu public laikrakst "Latvijas Vstnesis". 123. Reistrjoties saska ar likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts saem apliecbu ar nordi par tiesbm veikt profesionlo darbbu ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mtnes valsts oficilaj valod t, lai novrstu nosaukuma sajaukanu ar Latvijas zvrintu advoktu profesionlo nosaukumu. Apliecb norda profesionlo organizciju, kuras loceklis sav mtnes valst ir Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts, vai tiesu iestdi, kur vi ir tiesgs praktizt saska ar savas mtnes valsts likumiem. 124. Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts, kas praktiz ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos ir tiesgs piedalties tikai kop ar Latvijas Zvrintu advoktu kolijas advoktu. 125. Eiropas Savienbas dalbvalstu advokti, kuri Latvij praktiz ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu, var veidot apvienotu praksi ar tdiem paiem nosacjumiem k Latvijas zvrinti advokti. 126. Eiropas Savienbas dalbvalstu advokti var veidot savu mtnes valstu advoktu apvienbu fililes Latvij, k ar izmantot mtnes valstu advoktu apvienbu nosaukumus, ja mtnes valsts advoktu apvienb apvienojuies pilntiesgi Eiropas Savienbas dalbvalstu advokti. 127. Latvijas Zvrintu advoktu padomei ir tiesbas ierosint disciplinrlietu pret Eiropas Savienbas dalbvalsts advoktu par likumu un citu normatvo aktu, k ar Latvijas zvrintu advoktu profesionls tikas normu prkpanu. Pirms disciplinrlietas ierosinanas Latvijas Zvrintu advoktu padome inform advokta mtnes
valsts kompetento institciju par visiem attiecgajiem faktiem un disciplinrlietas izskatanas laik sadarbojas ar advokta mtnes valsts kompetento institciju. Lmumu par disciplinrsoda piemroanu pieem advokta mtnes valsts kompetent institcija saska ar savas valsts materilajm un procesulajm tiesbu normm. 128. Ja Eiropas Savienbas dalbvalsts advokta mtnes valsts kompetent institcija aizliedz advoktam praktizt savas valsts teritorij, Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts Latvij nevar praktizt ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu. 129. Latvijas Zvrintu advoktu padomes lmumu atteikt vai anult Eiropas Savienbas dalbvalsts advokta reistrciju var prsdzt ties.
Divpadsmit sadaa Eiropas Savienbas dalbvalsts advokta profesionls kvalifikcijas atzana par atbilstou pastvgai darbbai
130. Ja Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts apliecina valsts valodas prasmi un zinanas Latvijas tiesbs un Latvijas Zvrintu advoktu padome atzst Eiropas Savienbas dalbvalsts advokta profesionlo kvalifikciju par atbilstou pastvgai darbbai, viam ir tdas paas tiesbas uz profesionlo darbbu un pienkumi k Latvijas zvrintam advoktam. 131. Ja Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts Latvij vismaz trs gadus neprtraukti ir veicis profesionlo darbbu ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu un ja vi Latvijas Zvrintu advoktu padomei apliecina nepiecieams zinanas un iegto praksi Latvijas tiesbu jom, viam izsniedz profesionls kvalifikcijas atzanas apliecbu. 132. Lai apliecintu nepiecieams zinanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvrintu advoktu padomei iesniedz iesniegumu un attiecgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurm vi ir nodarbojies. Latvijas Zvrintu advoktu padome prbauda, cik efektva un regulra bijusi attiecg advokta darbba, papildus pieprasot advokta paskaidrojumus mutvrdos vai rakstveid. 133. Ja Eiropas Savienbas dalbvalsts advokts vismaz trs gadus Latvij nav darbojies ar savas mtnes valsts profesijas nosaukumu, vi Latvijas Zvrintu advoktu padomei iesniedz iesniegumu un mtnes valst atztus profesionls kvalifikcijas un tiesbu pierdjumus. Latvijas Zvrintu advoktu padome atbilstoi likumam "Par reglamenttajm profesijm un profesionls kvalifikcijas atzanu" organiz profesionls kvalifikcijas atbilstbas eksmenu. Pc eksmena sekmgas nokrtoanas advoktam izsniedz profesionls kvalifikcijas atzanas apliecbu. 134. Latvijas Zvrintu advoktu padome ar motivtu lmumu var advoktam atteikt profesionls kvalifikcijas atzanu, ja advokta profesionl kvalifikcija neatbilst Latvijas zvrinta advokta profesionls kvalifikcijas nosacjumiem vai advokta profesionlaj darbb ir bijui disciplinrie un cita veida prkpumi. Latvijas Zvrintu advoktu padomes lmumu atteikt profesionls kvalifikcijas atzanu var prsdzt ties.
Prejas noteikumi
1. Grozjums likuma 4.pant par Eiropas Savienbas dalbvalstu advoktu praktizanu Latvij un likuma septt daa stjas spk 2004.gada 1.maij.
2. Latvijas Zvrintu advoktu padome pirmo reizi disciplinrlietu komisiju ievl uz atlikuo padomes prieksdtja, prieksdtja vietnieka, padomes loceku un revzijas komisijas pilnvaru laiku.
3. Latvijas Zvrintu advoktu padome ne vlk k ldz 2009.gada 1.janvrim, ievrojot ldz 2009.gada 1.janvrim pastvoo zvrintu advoktu vecko atlases krtbu, uz vienu gadu apstiprina tiesas darbbas teritorijas zvrintu advoktu veckos, kuri darbbu uzsk ar 2009.gada 1.janvri.
4. Latvijas Zvrintu advoktu padome ne vlk k ldz 2009.gada 1.janvrim, ievrojot ldz 2009.gada 1.janvrim pastvoo advoktu deru grafiku sastdanas krtbu, nodroina, lai
advoktu deru grafiki, kuri piemrojami ar 2009.gada 1.janvri, tiktu sastdti vismaz vienam mnesim vism tiesu darbbas teritorijm.
5. Latvijas Zvrintu advoktu padome ldz 2009.gada 1.novembrim organiz tiesu darbbas teritoriju zvrintu advoktu vecko atlasi un apstiprina tiesas darbbas teritoriju zvrintu advoktu veckos, kuri darbbu uzsk ar 2010.gada 1.janvri.
6. Ldz likuma 41.2 panta otraj da minto Ministru kabineta noteikumu spk stans dienai, bet ne ilgk k ldz 2009.gada 1.janvrim piemrojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februra noteikumi Nr.160 Noteikumi par advokta eksmena krtbu un minimlo zinanu apjomu, ciktl tie nav pretrun ar o likumu.
7. likuma 12., 34., 51., 52., 54. un 100.panta grozjumi, kas paredz Latvijas Zvrintu advoktu padomes, zvrintu advoktu vecko un zvrintu advoktu dalbu valsts nodroints juridisks paldzbas sniegan, stjas spk 2009.gada 1.janvr.
8. likuma 52.1, 54.1 un 70.1 pants stjas spk 2009.gada 1.janvr.

9. Grozjumi likuma 14., 94., 95., 96. un 101.pant, kas maina nosacjumus zvrintu advoktu palgu uzemanai zvrintu advoktu skait, neattiecas uz personu, kura kuvusi par zvrinta advokta palgu ldz o grozjumu spk stans dienai.
10. Grozjums likuma 84.pant, kas maina prasbas zvrintu advoktu palgu patroniem, neattiecas uz zvrintu advoktu, kur kuvis par zvrinta advokta palga patronu ldz grozjuma spk stans dienai.
11. Grozjums likuma 85.pant, kas liedz zvrintam advoktam bt par patronu vairk nek vienam zvrinta advokta palgam, neattiecas uz zvrintu advoktu, kur kuvis par patronu diviem zvrintu advoktu palgiem ldz grozjuma spk stans dienai.
Informatva atsauce uz Eiropas Savienbas direktvm

Likum iekautas tiesbu normas, kas izriet no direktvm 77/249/EEC un 98/5/EC. Latvijas Republikas Augstks Padomes prieksdtjs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstks Padomes sekretrs I. DAUDIS Rg 1993.gada 27.aprl
http://www.likumi.lv/doc.php?id=59283

Advokatūras Likums

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Advokatūras Likums

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Latvijas Republikas Advokatras likums

OTR DAA ZVRINTI ADVOKTI

Otr sadaa Zvrintu advoktu kopsapulce

Ceturt sadaa Uzemana un ieskaitana zvrintos advoktos

Sest sadaa Zvrintu advoktu atbildba

73. Disciplinrlietu komisijai ir tiesbas uzlikt dus sodus: 1) izteikt piezmi;

PIEKT DAA ZVRINTU ADVOKTU PALGI Septt sadaa Visprgie noteikumi

85. Zvrintam advoktam nevar bt vairk par vienu palgu.

Astot sadaa Uzemana par zvrintu advokta palgu

Devt sadaa Zvrintu advoktu palgu pienkumi un tiesbas

Desmit sadaa Zvrintu advoktu palgu sagatavoana, uzraudzba un atbildba

SEST DAA ZVRINTU ADVOKTU FINANSIL DARBBA

120. (Izslgts ar 30.10.2003. likumu, kas stjas spk 28.11.2003.)

SEPTT DAA EIROPAS SAVIENBAS DALBVALSTU ADVOKTU DARBBA LATVIJ

8. likuma 52.1, 54.1 un 70.1 pants stjas spk 2009.gada 1.janvr.

Informatva atsauce uz Eiropas Savienbas direktvm

You might also like