EU Transition

Facility
programme
ES Prejas
programma

Deutsches Institut fr
Bautechnik
Vcijas Bvtehnikas
institts

Latvijas
Lauksaimniecbas
universittes
Bvkonstrukciju
katedra

Latvijas Republikas
Ekonomikas
ministrijas
Bvniecbas
departaments

Twinning Contract LV/2005/EC-01

Eirokoda ievieana nesoo konstrukciju projektanas

praks Latvij
Implementation of Eurocodes in Structural Design Practice in Latvia

K OKA KONSTRUKCIJU PROJEKTANA

SASKA AR

LVS EN 1995-1-1

Lilita Ozola, Dr Sc.ing.

LLU Bvkonstrukciju katedras docente

Rga - Jelgava

2006 - 2007

Saturs
Priekvrds
Simboli un defincijas
1. Robestvoku metodes raksturojums
1.1. Pamatprasbas
1.2. Pamatnoteikumi
2. Koka konstrukciju materili
2.1. Konstruktvo koksnes materilu veidi
2.2. Koksnes materilu pretestba statiskm slodzm
2.3. Stinguma moduu vrtbas
2.4. eometrisko lielumu aprina vrtbas
2.5. Lmes konstruktvo koka bvelementu izgatavoanai
2.6. Metla savienotjldzeki koka konstrukcijm
3. Koka nesoo konstrukciju aprina pamatnoteikumi
3.1. Koka konstrukciju elementi un savienojumi
3.2. Noteikumi un piemumi koka konstrukciju statiskaj aprin
3.3. Visprgi nordjumi nestspjas robestvoku prbaudm
3.4. Visprgi nordjumi servisa robestvoku prbaudm
4. Koka elementu rsgriezumu projektana nestspjas robestvokos
4.1. Centriski stiepti elementi
4.2. Ekscentriski stieptu (stiepti liektu) elementu stiprbas aprins
4.3. Centriski slogoti spiesti elementi
4.4. Liec slogotu elementu aprini nestspjas robestvokos
5. Servisa robestvoku prbaudes
5.1. Stinga rsgriezuma koka siju funkcionls atbilstbas prbaude
5.2. Stinga rsgriezuma koka siju Komforta nosacjumu prbaude
5.3. Lmtas starpstvu prseguma sijas aprina piemrs
5.4. Lmtas divslpu prseguma sijas aprins
6. Koka elementu savienojumu nestspjas aprini un konstruanas nosacjumi
6.1. Tapveida savienojumu nestspjas noteikana bd
6.2. Tapveida savienojumu konstruana
6.3. Prvietojumu noteikana tapveida savienojum
6.4. Skrvsavienojuma aprina un konstruanas piemrs
6.5. Koksnes stiprbas prbaudes savienojuma zon
6.6. Naglu nestspja aksil un kombint slogojum
6.7. Kokskrvju savienojumi aksil un kombint slogojum
6.8. Bd slogoti savienojumi ar skavm un bvskavm
6.9. Savienojumi ar pretbdiem
6.10. Savienojumi ar perfortm zobotm metla plksnm
6.11. Koka elementu savienojumi iecirtum (sjumi)
6.12. Lmtie koka elementu savienojumi
7. Saliktas sijas ar lokanm saitm
7.1. Salikto siju veidi un darbbas raksturojums
7.2. Salikto siju aprina metode
8. Saliktas koka kolonnas
9. Koka karkasu telpisks noturbas nodroinana
10. Literatra

3
4
7
7
9
10
10
16
20
21
22
23
24
24
24
28
29
31
31
32
34
41
54
54
56
57
60
64
64
69
72
73
75
77
79
80
82
89
94
95
102
102
104
107
112
116

Priekvrds
Pdjs desmitgads Eirop un citur pasaul ir pankts strauj progress mrorientt
bvkonstrukciju ptniecb, k ar koka inenierzintn. 1975. gad Eiropas Kopienas
Komisija (CEC- Commission of the European Communities) piema lmumu par aktivittm
bvniecbas nozars. Jauns programmas mris bija saskaot bvnoteikumus un standartus,
lai novrstu tehniskus rus tirdzniecbai un uzmjdarbbai. Programmas ietvaros
Komisija prma iniciatvu izveidot saskaotu bvkonstrukciju projektanas tehnisko
noteikumu struktru, kas pirmaj stadij kalpotu k Savienbas dalbvalsts spk esoo
nacionlo normu alternatva. Eirokodeksu pirms paaudzes izdevumi nca klaj 80-tajos
gados.
Bvprojektanas Eirokodeksi balsts uz robestvoku metodi, ts attstbas rezultt ir
pieemti un atzti par pietiekami atbilstoiem realittei konkrti bvelementu darbbas
matemtiskie modei un izstrdta parcilo drouma faktoru (koeficientu) sistma ilglaicgi
drou un ekonomisku konstrukciju projektanai. Robestvoku metodes galvens prasbas
un nosacjumi konstrukciju drobas, funkcionls atbilstbas (ekspluatjambas) un
ilgizturbas nodroinanai ir defintas Eirokodeks LVS EN 1990:2006. Metodes teortiskais
pamatojums un visprgie principi, btba un mri, k ar rekomendjamie matemtiskie
modei struktranalzei ir izklstti rokasgrmat (Gulvanessian, 2002). Drouma faktoru
skaitlisks vrtbas tiek rekomendtas k pamatvrtbas, kas nodroina pieemamu drouma
lmeni pie atbilstoas darbu izpildes kvalittes.
Eirokodeksi balsts uz esoajm zinanm, pieredzi, analtisko un eksperimentlo ptjumu
rezulttiem. Tdjdi, tie ietver visprjos bvkonstrukciju projektanas noteikumus
lietoanai praks konstrukciju un to elementu projektanai gan tradicionl, gan novatorisk
veid. Tau nav apskatti paa veida konstrukciju projektanas nosacjumi. Par oriinliem
risinjumiem projekttjiem ir jpieprasa kompetentu ekspertu papildus apsvrumi un
sldzieni.
5.Eirokodekss ir paredzts civilo vai inenierbvju koka un koksnes materilu konstrukciju
projektanai, kuru elementi mezglos savienoti ar lmes vai mehnisko savienotjldzeku
paldzbu. 5. Eirokodeksa nosacjumi ir saskaoti ar bvkonstrukciju drobas un lietojambas
principiem un prasbm, k ar ar struktranalzes un materilu un konstrukciju testanas
noteikumiem un procedrm, ko ietver LVS EN standarti (skatt I pielikumu). 5. Eirokodekss
attiecas uz prasbm koka konstrukciju mehniskai pretestbai, lietojambai, ilggadbai un
izturbai ugun, t saturs neietver citas prasbas, piemram, attiecb uz termisko pretestbu un
skaas izolciju.

Simboli un defincijas
Latu alfabta lielie burti
A
rsgriezuma laukums
E0,05
elastbas modua 5%-fraktles vrtba
Ed
elementa stinguma modua aprina vrtba
Emean
stinguma modua vidj vrtba
F
spks
Fax,Ed
spka aprina vrtba, kas darbojas savienotjldzeka ass virzien
Fax,Rd
savienotjldzeka aksils (uz izrauanu) nestspjas (pretestbas) aprina
vrtba
Fax,Rk
savienotjldzeka aksils (uz izrauanu) nestspjas (pretestbas)
raksturlielums
Fc
spiedes spks
Fd
spka aprina vrtba
Fd,ser
spka aprina vrtba servisa robestvoklim
FM,Ed
spka aprina vrtba, ko izraisa aprina moments
Ft
stiepes spks
Fv,0,Rk
savienotjldzeka nestspjas raksturlielums paralli iedru virzienam
Fv,Ed
bdes (cirpes) spka aprina vrtba vien nobdes plakn uz vienu
savienotjldzekli, horizontls iedarbes aprina vrtba sienas diafragm
Fv,Rd
nestspjas aprina vrtba vien nobdes plakn uz vienu savienotjldzekli,
formmaias pretestbas spka aprina vrtba
Fv,Rk
nestspjas raksturlielums vien nobdes plakn uz vienu savienotjldzekli
G0,05
bdes modua 5% fraktles vrtba
H
prseguma kopnes (vai reotas prseguma konstrukcijas) kopjais augstums
Itor
inerces moments vrpei
Iz
rsgriezuma inerces moments pret mazk stinguma asi
Kser
elastgs nobdes modulis
Ku
elastgs nobdes modulis nestspjas (galgajiem) robestvokiem
MA,Ed
momenta aprina vrtba, kas iedarbojas uz perforto metla plksni
Map,d
momenta aprina vrtba virsotnes zon
Md
momenta aprina vrtba
My,Rk
lieces momenta raksturlielums pc savienotjldzeka materila tecanas
robe as
N
ass spks (aksilspks, garenspks, normlspks)
R90,d
plaisu nestspjas aprina vrtba
R90,k
plaisu nestspjas raksturlielums
Rax,d
aksili slogota savienojuma nestspjas aprina vrtba
Rax,k
aksili slogota savienojuma nestspjas raksturlielums
Rax,,k
nestspjas raksturlielums le pret iedru garenvirzienu
Rd
nestspjas aprina vrtba
Ref,k
savienojuma nestspjas efektvais raksturlielums

Rk
Rsp,k
V
Vu, Vl
Wy

nestspjas raksturlielums
plaisu nestspjas raksturlielums
tilpums; rsspks
rsspks attiecgi augj un apakj da sijai ar caurumu
rsgriezuma pretestbas moments pret asi y

Latu alfabta mazie burti

a
attlums
a1
attlums starp savienotjldzeku asm vien rind paralli iedrm
a2
attlums starp savienotjldzeku rindm perpendikulri iedru
garenvirzienam
a3,c
attlums starp savienotjldzekli un neslogoto galu
a3,t
attlums starp savienotjldzekli un slogoto galu
a4,c
attlums no savienotjldzeka ass ldz elementa neslogotajai malai
a4,t
attlums no savienotjldzeka ass ldz elementa slogotajai malai
b
platums
d
diametrs
fax,k
izrauanas pretestbas raksturvrtba naglm
fc,0,d
aprina pretestba spied iedru garenvirzien
fm,k
pretestbas (stiprbas) raksturlielums liec
fm,y,d
aprina pretestba (stiprba) liec pret galveno y-asi
fm,z,d
aprina pretestba (stiprba) liec pret galveno z-asi
fm,,d
aprina pretestba (stiprba) liec le pret iedru garenvirzienu
ft,0,d
aprina pretestba (stiprba) stiep iedru garenvirzien
ft,0,k
pretestbas (stiprbas) raksturvrtba stiep iedru garenvirzien
ft,90,d
aprina pretestba (stiprba) stiep perpendikulri iedru garenvirzienam
fu,k
pretestbas (stiprbas) raksturvrtba stiep skrvm
fv,d
aprina pretestba (stiprba) cirp (skald)
h
rsgriezuma augstums; sienas augstums
hap
augstums virsotnes (kores) da
hw
sienias augstums
i
piezjuma slpums
kc,y (z)
odzes faktors
kdef
deformciju faktors
kdis
faktors, kas ievrt spriegumu sadaljumu virsotnes (kores) da
kh
augstuma faktors
km
faktors, kas ievrt lieces normlspriegumu sadaljuma izmaias elementa
rsgriezum
kmod
modifikcijas faktors, kas ievrt slodzes iedarbbas ilgumu un mitruma
saturu
kvol
tilpuma faktors

laidums
ef
efektvais garums

m
nef
r
rin
t
w0
w1
wcreep
wfin
winst
wnet
wnet,fin
user
uu

savienotjldzeku rindu skaits paralli iedru garenvirzienam, masa uz

laukuma vienbu
savienotjldzeku efektvais skaits
liekuma rdiuss
iekjais rdiuss
biezums
iepriekjais (iz)liekums
elastg izliece vai prvietojums
izliece vai prvietojums des rezultt
galg izliece vai prvietojums
elastg deformcija
neto izliece vai prvietojums
galgs izlieces (prvietojuma) neto lielums
nobde servisa robestvokl (Slip at the serviceability limit state)
nobde nestspjas robestvokl (Slip at the ultimate limit state)

Grieu alfabta mazie burti

M
y(z)
rel,y(z)
k
c,0,d
c,,d
f,c,d
f,c,max,d
f,t,d
f,t,max,d
m,crit
m,y,d
m,z,d
m,,d
t,0,d
t,90,d
w,c,d
w,t,d
d
tor,d
2

parcilais faktors
elementa slaidums pret y-asi (z-asi)
elementa relatvais slaidums pret y-asi (z-asi)
blvuma raksturvrtba
spiedes sprieguma aprina vrtba iedru virzien
spiedes sprieguma aprina vrtba le pret iedru garenvirzienu
vidj spiedes sprieguma aprina vrtba plaukt
spiedes sprieguma aprina vrtba plaukta malj iedr
vidj stiepes sprieguma aprina vrtba plaukt
stiepes sprieguma aprina vrtba plaukta malj iedr
kritiskais lieces spriegums
sprieguma aprina vrtba liec pret galveno y- asi
sprieguma aprina vrtba liec pret galveno z- asi
lieces sprieguma aprina vrtba le pret iedru virzienu
stiepes sprieguma aprina vrtba iedru virzien
stiepes sprieguma aprina vrtba perpendikulri iedru garenvirzienam
spiedes sprieguma aprina vrtba sieni
stiepes sprieguma aprina vrtba sieni
cirpes (skaldes) sprieguma aprina vrtba
cirpes sprieguma aprina vrtba, ko izraisa vrpe
faktors maings slodzes ietami pastvgs vrtbas aprinam
koksnes iedru garenvirziena apzmjums attlos

1. Robestvoku metodes pamatprincipi koka konstrukciju projektan

1.1. Pamatprasbas
Koka konstrukcijas projekt saska ar LVS EN 1990:2006 2.nodaas pamatprasbm.
Konstrukcija jizprojekt un juzbv t, lai ar pietiekamu varbtbu tiktu garantta ts spja
saglabt stiprbu, stingumu un funkcionlo atbilstbu paredztaj ekspluatcijas laik, emot
vr slodu un vides faktoru nelabvlgks kombincijas. Pie kam konstrukcijai pietiekami
ilgu laika periodu jsaglab nestspja ugunsgrka gadjum. Atbilstoi kas tipam un
pasttja prasbm konstrukcijai jbt ar pietiekamu pretestbu vibrciju un triecienu
iedarbbai, k ar kvalitatvi atbilstoai.
Sekojoi ir defintas trs konstrukcijai nepiecieams pamatpabas:
spja pretoties iedarbm jeb nestspja,
lietojamba,
ilggadba.
Ja konstrukcija sasniedz robestvokli, t sabrk vai zaud normlai ekspluatcijai
nepiecieams pabas. Atbilstoi iestans bstambai un iespjamm sekm ir defintas
divas robestvoku grupas:
1) nestspjas (galgie) robestvoki. Nestspjas jeb galg robestvoka prsniegana
raksturojas ar konstrukcijas vai ts atsevias daas bojjumiem, kas izraisa stiprbas vai
stabilittes zaudanu td mr, ka tiek apdraudta cilvku un/vai bves droba, k
rezultt konstrukcijas turpmka ekspluatcija nav iespjama;
2) lietojambas (ekspluatcijas) robestvoki. Lietojambas jeb ekspluatcijas
robestvoka prsniegana raksturojas ar konstrukcijas vai ts atsevio elementu
prmrgi lielm deformcijm vai vibrcijm.
Aprina mris ir nepieaut konstrukcijas vai ts atsevio elementu robestvoku
prsnieganu ne uzstdanas proces, ne paredztaj ekspluatcijas laik un apstkos. Lai
droi izvrttu visus iespjamos robestvoku iestanos ietekmjoos faktorus un paredztu
nepiecieams drouma rezerves, jem vr sekojoas projekt ievrtjams situcijas:
- ilgsto (pastvg) situcija, kas raksturojas ar nelabvlgko pastvgo un maingo
(sniega, vja, lietdergo) slodu kombinciju paredztaj ekspluatcijas laik;
- slaicg situcija, piemram, no iedarbm montas vai rekonstrukcijas laik;
- rkrtja (avrijas) situcija, piemram, ugunsgrka, sprdziena vai cita rkrtj
iedarbe.
Nestspjas robestvoku bstambu novr, apmierinot atbilstous nosacjumus:
statisk ldzsvara jeb noturbas nosacjums:
Ed ,dst Ed ,stb 1 ,

kur

(1.1)

Ed,dst- noturbas zaudanu veicinoo (destabilizjoo) spku faktors (piemram,

odz reductie jeb efektvie normlspriegumi spiesta elementa lum; bdes
spks; tora gzoo spku moments),
Ed,stb- noturoo (stabilizjoo) spku faktors (attiecgi materila pretestba,
noturoais spks, noturoo spku moments).

stiprbas nosacjums:

S
kur

fd 1 ,

(1.2)

Sd - iekj spka intensittes aprina vrtba elementa lum,

fd - materila aprina pretestba apskatmaj spriegumstvokl.

eometrisks nemainbas nosacjums: kon st rukcija ned r kst prvrstie s

par mehn ismu, kamr iekjie spki neprsni ed z to ap rin a
vrtbas.
Lietojambas (ekspluatcijas) robestvoku prbaudes ietver sekojous nosacjumus:

funkcionls atbilstbas nosacjums: nodroint konstrukcijas funkcionlo

atbilstbu normlas ekspluatcijas prasbm, sevii attiecb uz deformcijm.
Konstrukcijas vai ts elementa ass prvietojuma lielums jeb izliece (wfin), kas rodas
dadu faktoru (normlspks, rsspks, lieces moments, elementu nobde mezglos,
savienotjldzeku elastgs un plastisks deformcijas, koksnes mitruma izmaias,
slodzes ilglaicguma efekti) vienlaicgas darbbas rezultt ilgstoaj aprina situcij,
nedrkst prsniegt pieaujamo lielumu (max) attiecgajai konstrukcijai atbilstoi ts
veidam un nozmei:
wfin max ;

(1.3)

komforta nosacjums- cilvki nedrkst

konstrukcijas vai ts elementu vibrciju ietekmei;

tikt

pakauti

nepieaujami

lielu

lietojambas kvalittes nosacjums- konstrukcijm jbt pietiekoi ugunsdrom,

ar pietiekamu nodilumizturbu, un materiliem jbt aizsargtiem pret bojanos;

vizul efekta nosacjums- konstrukciju rjais izskats (sevii attiecb uz

deformcijm un plaism) nedrkst izraist cilvkos negatvas emocijas (bailes,
nedrobas sajtu).
Lai iegtu optimlu gala produktu ilglaicgi drou un ekonomisku nesoo konstrukciju
sistmu, projektan, izgatavoan un ekspluatcij jem vr uzkrt praktisk pieredze
nozar, teortisko un eksperimentlo ptjumu rezultti, k ar jbt atbilstom iemam un
pieejamiem tehniskajiem ldzekiem. emot vr koksnes materilu specifisks pabas
sekmga projekta rezultta sasnieganai un koka konstrukciju drouma paaugstinanas
nolk ieteicams:
iespjami ierobeot vides kaitgo apstku (mitruma u.c.) ietekmi;
izvlties vides un slogojuma apstkiem piemrotus materilus un savienotjldzekus;
izvlties kas iamantoanas veidam, laidumam un slogojuma apstkiem atbilstou
konstruktvo formu;
izvlties strukturlo formu t, lai konstrukcijas atsevias daas vai elementu bojjumu
gadjum vienlaicgi nenotiktu pilnga nestspjas zaudana;
izvlties materilus un tehniskos risinjumus, kam robestvokl paredzama plastiska
darbba (nevis trausl sabrukana bez iepriekjm novrojamm pazmm);
liellaiduma nesos konstrukcijas eometrisko nemainbu nodroint ar atseviu saiu
sistmu (nevis tikai ar norobeojoo pltu sistmu);
izstrdt detlu nesoo konstrukciju projektu;
nodroint darbu izpildes kvalittes un projekta realizcijas uzraudzbu projektanas,
bvniecbas un ekspluatcijas laik.

1.2. Pamatnoteikumi
Aprini jveic, lietojot atbilstoas aprina shmas, emot vr visus btiski svargos
struktras parametrus, materilu pabu un elementu eometrisks raksturvrtbas. Ja
nepiecieams, aprina shmas precizanai izpilda eksperimentlas prbaudes. Aprina
shmai jbt pietiekami preczai, lai prognoztu konstrukcijas darbbu atbilstoi bvdarbu
standartizpildjumam, kas btu jpank, k ar atbilstoi projektanai izmantoto datu
droumam.
Ir pietiekami visprjo konstrukcijas statisko darbbu novrtt pc iedarbju izraisto efektu
kvantitatvajm vrtbm, izmantojot lineri deformjama materila modeli (darbba elastbas
robes).
Konstrukcijm, kam iespjama iekjo spku prdalans savienojumu plastiskas darbbas
rezultt, iekjo spku aprinam elementos var izmantot metodes, kas ievrt elastiski
plastisko darbbu.
Konstrukcijas aprina shm, ko lieto iekjo spku noteikanai (statiskajam aprinam),
jem vr prvietojumu ietekme, ko izraisa mehnisko savienotjldzeku deformcijas.
Parasti savienojumu deformciju ietekmi ievrt, izmantojot eksperimentli noteiktos nobdes
lielumus uz vienu bdes spka vienbu.

2. Koka konstrukciju materili

2.1. Konstruktvo koksnes materilu veidi
2.1.1. Skujkoku apaie kokmaterili
Latvij koka bvkonstrukcijm galvenokrt izmanto skujkokus- priedi Pinus sylvestris L.
(PNCY- standartapzmjums saska ar LVS EN 13556:2003) un egli Picea Abies (PCAB), k
ar lapegli Larix decidua Mill (LADC). Dabga raukuma apakokus bvkonstrukciju
izgatavoanai izmanto samr reti, tau tas ir ieteicams, jo apakoku konstrukcijm ir mazki
koksnes zudumi, netiek trti ldzeki un elektroenerija zanai, pie tam elementiem ir
augstka stiprba saldzinot ar zmateriliem, jo rsgriezuma mals gareniedras paliek
veselas. Tau apakokiem piemt dabgais raukums un parasti ir darbietilpgka mezglu
izgatavoana.
Skujkoku apakoku kvalitatvs klasifikcijas kritriji ir definti standarta LVS ENV
1927:2001 trs sadas. Skujkoku apakoku standartizmri un pieaujams novirzes ir
defintas LVS EN 1315:2000 sadas. Apakoku nominlais garums - 2.8-5.5 m ar gradciju
0.3 m, bet minimlais caurmrs - 14-18 cm. Projektjot bvelementus pieem, ka apakoka
normatvais raukums (diametra izmaia) ir 0.8 cm uz katru garuma metru.
2.1.2. Skujkoku ztie materili
Bvkonstrukcijm paredzto skujkoku zmaterilu kvalittes novrtanai izmanto vizuls
vai mehnisks iroanas metodes. Visprgs prasbas pc stiprbas irotiem
zmateriliem ir noteiktas saska ar standartu LVS EN 14081-1:2006. Prasbas vizuli
irotiem skujkoku zmateriliem ir defintas standart LVS 184:2000. Papildprasbas
zmaterilu kvalittes grupas (tipa) noteikanai mehniskai iroanai - saska ar standartu
LVS EN 14081-2:2006.
Saska ar LVS EN 336:2003 zmaterilu nominlos izmrus uzdod (nosaka) pie mitruma
20%. rsgriezuma izmra normatvais palielinjuma (vai samazinjuma) lielums ir 0.25%
uz katru koksnes mitruma izmaias procentu. Higroskopiskuma rezultt zmaterilu
eometriskie izmri palielins palielinoties mitrumam ldz iedru piestinjuma punktam
(28-32 %). Mitrumam samazinoties, attiecgi samazins izmri, kas jem vr atlasot
zgmaterilus iebvjamm konstrukcijm. Maksimlais skujkoku koksnes rukums
tangencil virzien ir 610%, radil virzien- 35 %, iedru garenvirzien- 0.10.3 %
(Kokins,1984).
Lai izvairtos no rukuma vai brieanas nelabvlgm sekm attiecb uz bvelementu formas
izmaim, ieteicams iebvt zmaterilus ar tdu mitrumu, kas tuvs sagaidmajam ldzsvara
mitrumam paredztajos ekspluatcijas apstkos (Dehn, 2003):

9 % ( 3%)
12 % ( 3%)
15 % ( 3%)
18 % ( 6%)

apkurinms telps;
neapkurinms telps;
segts bvs rgais;
atklts bvs rgais.

Bvprojektos lietdergi paredzt lietot zmaterilus, kuru nominlie rsgriezuma izmri ir

rekomendti LVS EN 1313-1:2000. Zmaterilu nominlais garums 6.5 m. Pc
saskaoanas ar pasttju, var projektt jebkdu reli iespjamo izmru zmaterilus.
Jebkur bvkoka rsgriezum pieaujamais maksimlais novirzes lielums jeb pielaide,
saldzinot ar nominlo rsgriezuma izmru, ir noteikta saska ar LVS EN 336:2003.
Bvkoki pc izmru precizittes iedals divs klass. Precizittes klasi izvlas atbilstoi
konstrukcijas veidam, mezglu risinjumam un/vai pasttja pieprastajai kvalittei.

10

Piemram, 2. precizittes klase nepiecieama zmateriliem, kas paredzti konstrukcijm ar

perfortm zobotm plksnm mezglos.
Pielaides bvkoka rsgriezuma izmriem saska ar 1. precizittes klases prasbm:
3
1 mm, ja rsizmrs 100 mm;

4
2 mm, ja rsizmrs > 100 mm.

Pielaides bvkoka rsgriezuma izmriem saska ar 2. precizittes klases prasbm:

1
1.5
1 mm, ja rsizmrs 100 mm;
1.5 mm, ja rsizmrs > 100 mm.

Nav pieaujama negatv pielaide bvkoka garumam.

Kritriji zmaterilu partijas atbilstbas novrtanai ir definti standart LVS ENV
12169:2003.
2.1.3. Lmt koksne
Prasbas lmts koksnes elementu kvalittei ir noteiktas saska ar standartu LVS EN
14080:2005, bet nosacjumi izmriem- saska ar standartu LVS EN 390:2000. Nesoajm
konstrukcijm pielieto taisnstra rsgriezuma lmtos elementus ar platumu b= 50300 mm
un augstumu h= 1002500 mm (2.1. att.). Taisniem lmtiem elementiem lieto veltus dus
(msu reion- skujkoku) ar biezumu ne lielku par 44 mm, liekti lmtiem elementiem
maksimlais da biezums- 33 mm. Lmts koksnes elementu nominlos izmrus uzdod
(nosaka) pie mitruma 12%. Ja lmts koksnes faktiskais mitrums ir atirgs no 12%, tad
elementa korito izmru lcor pie faktisk mitruma W nosaka pc formulas:
lcor = ln (1 + k(W -12)),

kur

(2.1)

ln elementa nominlais izmrs, mm;

W - lmts koksnes faktiskais mitrums, %;
k - koksnes mitruma deformciju faktors; k = 0.0025 izmram perpendikulri iedru
garenvirzienam, k = 0.0001 izmram iedru garenvirzien.

Lmt elementa rsgriezuma platumam pieaujama pielaide 2 mm. Pieaujams pielaides

lmt elementa rsgriezuma augstumam h:
4
2 mm, ja h 400 mm;

1
0.5 % no h, ja h > 400 mm.

Lmt elementa garumam L pieaujamas sekojoas atkpes no nominl izmra:

2
0.1
20
2 mm, ja L 2 m; 0.1 % no L, ja (2 m < L 20 m);
20 mm, ja L > 20 m.

Lmt elementa rsgriezuma ortogonlo malu novirze no taisn lea nedrkst prsniegt
1:50 (1.145).
Lmt elementa atsevio du, k ar veselu lmto bloku savienoanai pa garumu lieto
lmtu zobotu sadursavienojumu (2.1.att). Nesoo konstrukciju elementos lieto zobotos
savienojumus ar garumu Lf = (10...60) mm.
Prasbas lmto zoboto sadursavienojumu izgatavoanai ir noteiktas saska ar standartiem
LVS EN 385:2002 un LVS EN 387:2002. Racionlas formas uvei sakarbu starp ts
eometriskajiem izmriem raksturo ar nosacjumu:
Lf 4 tf (1-2 bf /tf).

(2.2)

11

bf

tf

Lf
b
2.1. att. Lmts du bloks un zobotais sadursavienojums
Nesoajm konstrukcijm paredztajos lmtos elementos du sadursavienojumiem parasti
lieto uves ar garumu Lf = 20 mm (tf = 6.2 mm, bf = 1 mm), bet uves ar garumiem Lf = 50
mm (tf = 12 mm, bf = 2 mm) un Lf = 60 mm (tf = 15 mm, bf = 2.7 mm) lieto veselu lmto
bvelementu sadursavienojumiem, piemram, rmju dzegas mezglos. 3. servisa klases
apstkos lielos zobotos sadursavienojumus nedrkst lietot elementu savienoanai zem lea.
2.1.4. Lmtas masvkoka pltnes
Lmt masvkoka pltne ir samr jauns bvizstrdjums. To iegst, salmjot dadu izmru
ztus vai citdi smalcintus koksnes materilus (dus, latas, brusias, lameles, skaidas),
kam garums ir daudzkrt lielks par platumu un biezumu. Tehniskie noteikumi masvkoka
pltnm- saska ar LVS EN 12775:2002 un LVS EN 13353:2003. Masvkoka pltu
kvalitti un pielietoanas sfru raksturo ar atbilstou marku:
- markas SWP/1 pltnes paredztas 1. klases ekspluatcijas (skatt punktu 4.2.3) un
bioloisk (trupes) riska apstkiem (LVS EN 335-2:2006);
- markas SWP/2 pltnes paredztas attiecgi 2. klases apstkiem attiecb uz vides
mitrumu un bioloisko (trupes) risku;
- markas SWP/3 pltnes- 3. klases apstkiem.
Izir vienkras pltnes (marka papildinta ar apzmjumu L1) un daudzslu masvkoka
pltnes (simbols L mark). Ja pltnes markai pievienoti simboli NC (no cuts), tad ts
atsevis sastvdaas (latas) ir neprtrauktas pa garumu. Simboli SC (showing cuts) liecina,
ka atseviie elementi ir savienoti garum (ar prlaidu vai zobotm uvm).
Masvkoka pltu izmri var bt dadi- ldz 1 m un vairk platum un ldz 3 m un vairk
garum. Biezums- ldz 80 mm, atbilstoi konstruktvm prasbm- var bt ar lielks.
2.1.5. Krtaini lmt koksne
Pdjos gadu desmitos celtniecb arvien plak pielieto krtaini lmto koksnes
kompoztmaterilu jeb finierloku lamintu, ko iegst, 1.5-6 mm biezas lobts finierloksnes
salmjot ar mitrumizturgu lmi (parasti uz fenolformaldehda sveu bzes, pielietojot karsto
presanu) nepra skaita krts. Minimlais krtu skaits 5. Lielkai daai slu ir paralls
iedru virziens, atsevii sli vidj pltnes biezuma da ir likti rsm.
Atkarb no raotja var bt dadas materila modifikcijas. Piemram, Kand, salmjot
3.2 mm biezas (priedes, papeles koka) lobtas finierskaidas, ra o PSL (Parallel Strand
Lumber) tipa loku materilu ar izmriem pln 1.2 x 2.4 m, biezums- 280 ldz 482 mm.

12

Eirop plai pazstams ir skujkoku koksnes lamints Kerto, kas izgatavots no 3.2 mm biezm
finierloksnm. Materila blvums 500-530 kg/m. Pltnm Kerto-S iedru garenvirziens
atsevios slos sakrt ar pltnes garenvirzienu L (2.2. att.- a). Rao standartizmru pltnes
(maksimlie izmri 1800 x 23000 mm, biezumi: 21, 27, 33, 39, 45, 51, 57, 63, 69, 75 mm ).
Pltnm Kerto-Q iedru garenvirziens atsevios slos atbilst noteiktai savstarpj
sakrtojuma likumsakarbai, piemram, trs sli ar iedrm paralli pltnes garenvirzienam,
tad viens slnis ar iedrm rsm pltnes garenvirzienam. Rao standartizmru pltnes ar
biezumiem: 27, 33, 39, 45, 51, 57, 63, 69 mm.
Pltu materils Kerto-T paredzts prseguma sijm (2.2. att.- b). Rao Kerto-T sijas ar
biezuma t izmriem 39, 45, 63, 75 mm un platuma b izmriem 66, 92, 98, 120, 150 (jebkur t
un b kombincij). Maksimlais elementu garums- 12 m.
Attiecb uz finierloku lamintu Latvij ir spk tehniskie noteikumi un prasbas kvalittei
saska ar LVS EN 14279:2005. Konstruktviem mriem paredzt laminta izgatavoanai
lieto koksni ar atbilstoiem mehnisko pabu rdtjiem. Materila blvums 600-700 kg/m.
Koksnes mitrums 9...10%. Pltu materilu izmri: platums- 600...1200 mm, garums24...24.4 m, biezums- 20...90 mm.
LVL tipa pltu kvalitti un pielietoanas sfru raksturo ar atbilstou marku:
- LVL/1 pltnes, kas paredztas ekspluatcijai sausos apstkos;
- LVL/2 pltnes ekspluatcijai mitros apstkos;
- LVL/3 pltnes ekspluatcijai rgais.

y
b

2.2. att. KERTO izstrdjumi: a- pltne, b- Kerto- S, c-Kerto- Q

2.1.6. densizturgais saplksnis
densizturgais saplksnis ir plkveida materils, ko iegst lobto finieri (biezums 1.53
mm) salmjot biezum savstarpji perpendikulrs nepra skaita krts (2.3. att.) ar mitruma
izturgu sinttisko sveu lmi. Materila vidjais blvums- 400 kg/m3. Visprgs tehnisks
prasbas saplkiem nosaka standarts LVS EN 636:2003. Prasbas lmto uvju saistes
stiprbai saska ar LVS EN 314-1 un LVS EN 314-2:2000. Saplka loku izmri atbilst
raotjvalsts standartam. Konstruktviem mriem lietojamo plku biezums t = 6840 mm,
nominlie izmri 2500/3000 x 1250/1500 mm. Materila mitrums 10 2 %. Pielaides pltu
nominlajiem izmriem 3.5 mm, neslpto pltu biezumam (1.01.5) mm, slptm
pltnm- (0.60.8) mm (LVS EN 315:2000). Pieaujam atkpe malu ortogonalittei un
lmeniskumam 1.0 mm/m. Saska ar LVS EN 1084:2002 saplksni pc kaitgo
formaldehda gzu izdalans daudzuma iedala trs klass:

13

kur

A klase mHCHO 3.5 mg/m h,

B klase 3.5 mg/m h < mHCHO 8 mg/m h,
C klase mHCHO > 8 mg/m h,
mHCHO- formaldehda HCHO daudzums (mg), kas etrs neds izdals no 1 m lielas
parauga virsmas pie temperatras (20 2)C pie gaisa relatv mitruma (65 5)%.

Prasbas saplka stiprbas pabm liec un bioloiskai izturbai noteiktas saska ar

standartiem- attiecgi LVS EN 1072:2002 un LVS ENV 1099:2002.

d2 d 2

d1

d3

d1

2.3. att. densizturgais saplksnis

2.1.7. Kokskaidu un kokiedru pltnes
Koksnes materilu pltnes lieto galvenokrt norobeojos vai vieglk slogotos konstrukciju
elementos, iepriekrpgi izanalizjot to nestspju, stingumu, ilgizturbu un citas attiecgajos
ekspluatcijas apstkos nepiecieams pabas. Koksnes pltnm jatbilst LVS EN
13986:2005 prasbm. Latvij raoto koksnes pltu toksiskuma lmenim jatbilst klasei E-1
saska ar LVS EN 120:1992.
Kokskaidu pltnes (LVS EN 312:2003) izgatavo, koka skaidas (sasmalcinta elda,
zskaidas) un maztoksiskas sinttiskas saistvielas maisjumu (ar vai bez hidrofobm
piedevm) presjot zem spiediena 0.32.0 MPa. Atkarb no presanas metodes izir
plakanprests un garenprests jeb ekstrzijas pltnes. Kokskaidu pltnes atiras pc slu
skaita- var bt viensla, trs, piecu un daudzslu pltnes.
Kokskaidu pltu virsma var bt slpta vai neslpta, vai presanas proces prklta ar
sinttiskiem (piemram, melamna) sveiem piescintu dekoratvu papru (lamints
kokskaidu pltnes). Tm ir paaugstinta temperatras un mitruma izturba. Pltu nominlie
izmri doti attiecgo raotjfirmu katalogos pie mitruma 29 % parastm pltnm un atbilstoi
mitrumam 11%- pltnm, kas paredztas ekspluatcijai sevii mitros apstkos. Latvij tirgo
dadas kokskaidu pltnes, kuru standartgarums- 2750 mm, standartplatums- 1830 mm,
biezumi- 12, 15, 16, 18, 22, 24 mm, var bt ar vairk. Kokskaidu pltu uzbrieana mitrumldz 30%.
Kokiedru pltnes (LVS EN 316:2000 un LVS EN 622-1:2003) izgatavo, apsildms
hidraulisks iekrts presjot skiedrainu koksnes un sinttiskas saistvielas maisjumu ar
dadm piedevm (hidrofobs piedevas mitruma un densuzscambas samazinanai,
antiseptikas- pret trupi, antipirni- pret deganu). Skiedraino koksnes masu iegst, koksnes
atlikumus karsjot tvaik. Pc tam iedras saber, prvrot koksnes vat.
Mksts kokiedru pltnes (blvums mazks par 400 kg/m) raksturojas ar zemu siltuma un
skaas vadtspju, to biezumi 8, 12, 16, 25 mm un vairk. Mksto kokiedru pltu lietoana
ir jierobeo ldz pretvja stinguma elementu nozmei, un tos projekt, balstoties uz
eksperimentlm prbaudm. Ts lieto k izolcijas materilu. Lielka blvuma mksts

14

kokiedru pltnes parasti lieto k iekjs apdares materilu un mbeu izgatavoanai.

Prasbas mkstajm kokiedru pltnm saska ar LVS EN 622-4:2001.
Pdjos gadu desmitos popularitti celtniecb iemantojuas uzlabotas tehnoloijas vidja
blvuma un ciets kokiedru pltnes, kuras izgatavo specil rem sapresjot sevii
smalkas koksnes iedras, masai pievienojot karbamdformaldehda vai citus sinttiskos
sveus, k ar formaldehdu absorbjoas piedevas. Vidja blvuma iedru pltnes (MDF) var
lietot k norobeojoo konstrukciju materilu atbilstoi vides apstkiem un nepiecieamajai
nestspjai, to blvums 500-650 kg/m, mitrums 6-10%, biezums 2-30 mm un vairk, parastie
biezumi 6, 8, 12 mm. Prasbas vidjas cietbas kokiedru pltnm saska ar LVS EN 6223:2004.
Blvs (HB tipa) jeb ciets iedru pltnes (blvums 800-900 kg/m) raksturojas ar apmram
divkrt augstku stiprbu nek MDF tipa pltnm. HB tipa pltu biezumi 2-6 mm un vairk.
Prasbas cietajm kokiedru pltnm saska ar LVS EN 622-2:2004, saus proces iegtm
pltnm (MDF) - LVS EN 622-5:2006.
Orientto iedru pltnes jeb orientt dzslojuma pltnes (OSB) ir samr jauns koksnes
izstrdjums. To iegst sinttisks saistvielas (uz fenolformaldehda sveu (PF) vai
difenilmetna disocianta (MDI) bzes) un hidrofobo piedevu maisjum paaugstint
temperatr sapresjot lobtas kokskaidas, kas sasmalcintas 75150 mm garum un 2050
mm platum. Pltnes rmals ir 0.20.3 mm biezas garenvirzien orienttas skaidas un lielks
saistvielu daudzums nek vidj da, kur skaidu biezums ir 0.71 mm, un ts orienttas
perpendikulri pltnes garenasij. dm pltnm ir sevii augsti stiprbas un stinguma
rdtji paralli skaidu garenvirzienam. Parastie pltu izmri 12201500 x 24402620 mm,
biezums 620 mm, maksimlais- 40 mm, blvums 550650 kg/m. Tehniskie noteikumi OSB
tipa pltnm- saska ar LVS EN 300:2006.
2.1.8. Koksnes pltnes ar cementa saistvielu
Rao dadas koksnes pltnes ar cementa saistvielu. Tm var izmantot, piemram, koksnes
vilnu (biezums 0.5 mm, garums ldz 5 mm), smalkas skaidas, kokiedru vai citu augu daias
(biezums 0.2-0.3 mm, garums 10-30 mm). Pltnes no koksnes vilnas un portlandcementa
izgatavo, sapresjot maisjumu (24 stundas, spiediens 68-70 kPa). Pirms sajaukanas ar
cementu koksnes vilnu apstrd ar kalcija hlorda (CaCl2) dumu, kas veicina koksnes saisti
ar portlandcementu. o pltu blvums 400-600 kg/m3.
Cementa skaidu pltnes izgatavo no portlandcementa, kokskaidu un dens maisjuma
attiecb 3:1:1, ko pres un iztur zem paaugstintas temperatras (70-80C). Maisjumam
iepriek pievieno piedevu saistes uzlaboanai. Iegst pltnes ar blvumu 900-1450 kg/m3.
Aptuveni pltu izmri: biezums 8-40 mm, platums 0.6-1.2 m, garums 1.2-2.5-3.3 m.
Tehniskie noteikumi pltnm saska ar LVS EN 633:2001 un LVS EN 634-1:2001. Pltnm
uz portlandcementa bzes pieir marku OPC, prasbas saska ar LVS EN 634-2:2001.
2.1.9. Prasbas koksnes pltu materilu pielietoanai ku konstrukcijs
Izvloties materilus ku sienu, prsegumu un jumta norobeojom konstrukcijm ar zinmu
nestspjas un lietojambas funkciju jem vr prasbas, kas apraksttas standartos LVS EN
12871:2002 un LVS ENV 12872:2002.

15

2.2. Koksnes materilu pretestba statiskm slodzm

2.2.1. Galvenie koka bvelementu slogojuma veidi
rjo slodu ietekm, kas iedarbojas uz bvkonstrukciju, atseviais elements, atbilstoi t
tipam, orientcijai sistm un galu nostiprinjuma veidam, ir pakauts vienkram
slogojumam jeb spriegumstvoklim (liece, stiepe, spiede, skalde, vrpe- 2.4. att.) vai saliktam
slogojumam- stiepti liekts, spiesti liekts.
Koksnes materiliem piemt anizotropija, t.i., materila pabas (mehnisk pretestba,
stinguma modui, k ar mitruma uzsktspja, siltumvadmba un citas) ir atkargas no lea
starp iedarbes (spka faktora, plsmas) un iedru virzienu. Koksnes mehnisk pretestba
rsm iedrm ir daudzkrt mazka par stiprbu iedru virzien. Savukrt koksnes
stiprba skald ir vairkkrt mazka par stiprbu stiep, spied, liec iedru garenvirzien.

Nt

t,0

Nt

e
t,9

Nc

c,0

Nc

c,90

2.4. att. Vienkrie spriegumstvoku veidi: a- liece iedru virzien un skalde (cirpe),
b- stiepe iedru garenvirzien, c- spiede iedru garenvirzien, d- spiede rsm iedrm,
e- stiepe rsm iedrm (liekti lmt element), f- vrpe.

16

2.2.2. Koksnes materilu pretestbas skaitlisko vrtbu noteikana

Koksnes stiprbas (pretestbas) un stinguma raksturvrtbas nosaka lielizmra standartparaugu
eksperimentlo prbauu datu statistisks apstrdes rezultt. Koksnes materila stingumu jeb
spju pretoties deformcijm raksturo elastbas modulis un bdes modulis. Testanas
metodes un procedras parast un lmt koka bvelementu eksperimentlm prbaudm
statisk slogojum mehnisks pretestbas noteikanai liec, stiep un spied ir aprakstti
standart LVS EN 408:2003. Lai iegtu koksnes mehnisks pretestbas datus, lielizmra
standartparaugus normlos vides apstkos (gaisa relatvais mitrums 65%, temperatra 20C,
koksnes standartmitrums 12%) pakauj slaicgam slogojumam (300 s) attiecgaj
spriegumstvokl ldz sabrukanai.
Raksturg vrtba ir materila pabas skaitlisk vrtba, kurai piemt paredzt varbtba
netikt prsniegtai (sasniegtai) hipottiski neierobeota skaita prbauds. Koksnes pabu
skaitlisks vrtbas raksturojas ar lielu izkliedi (piemram, spiedes pretestbas vrtbu
sadaljuma diagramma 2.5. att.). pabu raksturvrtbu noteikan izmanto logaritmiski
norml sadaljuma matemtisko modeli (LVS EN 384:2004, LVS EN 14358:2007).
Eirokodeks koksnes stiprbas un stinguma raksturvrtbas ir saisttas ar koksnes blvumu, k
galveno koksnes pabu raksturotju.
Skujkoku un papeles koksnes zmaterilus, kas paredzti lietoanai nesoajs
bvkonstrukcijs, iedala desmit stiprbas klass C14, C16, C18, C20, C22, C24, C27, C30,
C35, C40, kurm noteiktas atbilstos koksnes pretestbas un stinguma moduu
raksturvrtbas saska ar LVS EN 338:2003. Lmtai koksnei ir defintas etras stiprbas
klases: GL24h, GL28h, GL32h, GL36h, kam atbilstos raksturvrtbas dotas standart LVS
EN 1194:2000.
Jem vr bvelementa izmru ietekme uz pretestbas raksturvrtbu. Standartos dots lieces
un stiepes pretestbu raksturvrtbas atbilst parastas (nelmtas) koksnes liec strdjoa
elementa rsgriezuma augstumam un stiepta elementa platumam 150 mm, lmtas koksnes
elementa izmram 600 mm un smalkslu lmta materila (LVL) atbilstoajam izmram 300
mm. Taisnstra luma elementiem, kam materila blvums k 700 kg/m un faktiskais
rsgriezuma izmrs ir mazks k mintie lielumi, tabul dots pretestbas raksturvrtbas
liec (fm,k) un stiep iedru virzien (ft,0,k) reizina ar koeficientu kh, ko parastas koksnes
gadjum nosaka pc formulas (2.3), lmtai koksnei- (2.3a), LVL materilam, kam iedru
virziens visos slos ir viends, pc formulas (2.3b):
0.2

0.1

150
600
300

k h min h , (2.3)
k h min h , 2.3a
k h min h , 2.3b
1.3
1.1
1.2

kur h - rsgriezuma faktiskais augstums liektam vai platums stieptam elementam, mm.
Smalkslu lmta materila (LVL) bzes garums stiep ir 3000 mm. Ja stiepta LVL
bvelementa garums ir atirgs no 3000 mm, tad raksturvrtbu ft,0,k jreizina ar faktoru k,
ko aprina pc formulas:
3000 s / 2

k min ,
1.1

kur

(2.4)

- elementa garums, mm;

s faktors, ko pieem saska ar LVS EN 14279:2005.

17

0.3
0.25
0.2
0.15
0.1

40.5

39

37.5

36

34.5

33

f i, MPa

fk
datu histogramma

31.5

30

28.5

27

25.5

24

0.05

22.5

Statistisk varbtba P(f i)

0.35

Logoritmiski norml sadaljuma lkne

2.5. att. Koksnes pretestbas vrtbu izkliedes grafisk interpretcija

Aprinot un projektjot lmto koka elementu apskata k homogenu, ortotropu, elastgu
materilu ar vienu galveno asi iedru garenvirzien un ar nosacti viendm pabm
jebkur no virzieniem, kas perpendikulrs galvenai asij.
Prasbas zmaterilu kvalittei atbilstoi stiprbas klasei, izmantojot iroanai spka metodi,
ir noteiktas saska ar standartu LVS EN 519:2000. Prasbas zmaterilu iroanai ar
vizulo metodi- saska ar standartu LVS EN 518:2000 un atbilstoo nacionlo standartu.
Slodzi nesoiem elementiem izmanto densizturgo jeb mitrumizturgo (bv-)saplksni jeb
konstruktvo saplksni, kas atbilst tehniskajm prasbm saska ar LVS EN 636:2003 un
kam blvuma raksturvrtba ir ne mazka par 350 kg/m.
Kokskaidu, kokiedru, orientt dzslojuma pltu, k ar masvkoka pltu, kuras atbilst
Eiropas standartu prasbm, k ar bvsaplka stiprbas un stinguma pabu raksturvrtbas
nosaka saska ar LVS EN 12369-2:2002 atbilstoi klasei vai markai.
Cirp bvsaplksnis raksturojas ar sekojom stiprbas un stinguma raksturvrtbm:
- pretestba cirp pltnes plakn fv,k = 3 N/mm, bdes modulis Gv,mean = 300 N/mm;
- pretestba cirp rsm pltnes plaknei fr,k = 0.5 N/mm, bdes modulis Gr,mean = 20 N/mm.
Pastv piemums konstruktv saplka pltu pretoans spju slodzei raksturot ar
nosacto (relatvo) nestspju (definta standart LVS EN 14272:2003) atbilstoaj
spriegumstvokl: liec- fmW/b (N), stiep- ftA/b (N/mm), spied- fcA/b (N/mm), kur Apltnes rsgriezuma laukums (A= btnom), W- pltnes rsgriezuma pretestbas moments
(W= bt2nom/6), b - pltnes platums, tnom - pltnes nominlais biezums.
Konstruktv saplka pltnes pretoans spju deformcijai raksturo ar nosacto jeb relatvo
stingumu: liec- EmJ/b (kNmm), stiep- EtA/b (kN/mm), spied- EcA/b (kN/mm), kur Jpltnes rsgriezuma inerces moments (J = bt3nom/12).
Saska ar LVS EN 634-2:2001 cementa-skaidu pltnm ir definta pretestbas raksturvrtba
liec fm,k = 9 N/mm2; elastbas modulis liec Em = 4000 N/mm2 (1. ekspluatcijas apstku
klasei) un Em = 4500 N/mm2 (2. klasei).

18

2.2.3. Vides mitruma un slogoanas ilguma ietekme uz materila pretestbu

Ekspluatcijas laik koksnes materilu pabas izmains slodzes iedarbbas ilguma un
mitruma ietekm. Atkarb no gaisa relatv mitruma un temperatras koka konstrukciju
ekspluatcijas apstkus iedala trs klass:
1. klase, kas raksturojas ar temperatru 20C un gaisa relatvo mitrumu ldz 65%, pieaujot
palielinjumu virs 65% tikai daas nedas gad. Koksnes ldzsvara (maksimlais) mitrums
dos apstkos neprsniedz 12%;
2. klase, kas raksturojas ar temperatru 20C un gaisa relatvo mitrumu ldz 85%, pieaujot
palielinjumu virs 85% tikai daas nedas gad. Maksimlais koksnes mitrums dos
apstkos neprsniedz 20%;
3. klase, kas raksturojas ar lielku mitrumu k 1. un 2. klasei. Parasti 3. klasei atbilst
konstrukcijas, kas kalpo rgais. Segtm konstrukcijm 3. klases apstki piemrojami tikai
sevios gadjumos,- ja telp ir pastvgs mitruma avots.
Koksnes materilu pretestba ir atkarga no slodzes darbbas laika. Atkarb no koksnes
materila veida, pabm un vides apstkiem ilgsto pretestba ir 20-60% no slaicgs.
Slodzes pc to iedarbbas ilguma iedala pastvgajs un maingajs slodzs. Pastvg iedarbe
jeb pastvg slodze darbojas visu paredzto ekspluatcijas laiku jebkur dotaj projekt
ievrtjam aprina situcij, ts vrtbas izmaias laik ir niecgas, td netiek emtas vr.
Pastvgo slodzi sastda visu bves konstruktvo elementu pasvara slodze , stacionro iekrtu
un grunts svars un citas iedarbes, kas ilgst vairk k 10 gadus.
Maing iedarbe jeb maing slodze raksturojas ar ievrojamu mainbu laik attiecb pret ts
vidjo vrtbu. Atkarb no summr iedarbbas ilguma maings slodzes iedala sekojos
grups:
ilgstos slodzes, kuru kopjais iedarbbas ilgums ir 6 mnei ldz 10 gadi, piemram,
materilu svars uz prsegumiem noliktavs, lietdergo slodu ilgsto daa;
vidja ilguma slodzes, kuru iedarbbas ilgums ir 1 neda ldz 6 mneiem (lietdergs
slodzes, sniega slodzes),
slaicgs slodzes, kas iedarbojas mazk par 1 nedu (vja slodzes)
acumirklgs slodzes (ekstrms vja slodzes, sevis iedarbes).
Vides apstku un slodzes darbbas ilguma ietekmi uz koksnes materilu pretestbu raksturo ar
modifikcijas faktoru kmod, kura vrtbas nosaka saska ar LVS EN 1995-1-1 (Table 3.1).
2.2.4. Pretestbas aprina vrtbas noteikana
Konstrukciju un to elementu aprinu mris ir garantt pietiekou stiprbu, stabilitti un
stingumu konkrtajos slogojuma un mitruma apstkos. Nestspjas robestvoku prbauds
(elementu stiprbas un noturbas aprinos) izmanto materila pretestbas un stinguma moduu
aprina vrtbas, ko nosaka, ievrtjot vides apstku, slodzes darbbas ilguma un materila
pabas vrtbu izkliedes ietekmi, pc formulas:
f*,*,d = kmod f*,*,k/M,
(2.5)
kur

f*,*,d
koksnes
materila
pretestbas
aprina
vrtba
apskatmaj
spriegumstvokl;
f*,*,k
pretestbas raksturvrtba;
Indeks pie pretestbas apzmjuma f indeks pirmajs pozicij * raksta
spriegumstvoka simbolu (c spiede, t stiepe, m liece, v skalde); bet otrs
zvaigzntes viet raksta simbolu vai vrtbu leim starp spka virzienu un iedru
garenvirzienu (0 pretestba iedru virzien, pretestba le pret iedru
virzienu, 90 pretestba perpendikulri iedru garenvirzienam), pie tam lea
apzmjums var izpalikt, ja apskatmaj spriegumstvokl defin pretestbu tikai iedru
19

virzien; piemram, fc,0,d ir koksnes materila aprina pretestba spied iedru

virzien; piemram,
fm,k ir koksnes materila pretestbas raksturvrtba liec
normlspriegumiem darbojoties iedru virzien;
kmod modifikcijas faktors. Ja slodu kombincija sastv no iedarbm, kas pieder
atirgm slodzes darbbas ilguma klasm, tad faktora kmod vrtba jizvlas atbilstoi
mazk ilguma iedarbei, piemram, pastvgs un slaicgs slodzes kombincijai
faktora kmod vrtbu pieem atbilstoi slaicgajai slodzei;
M - parcilais (drouma) faktors materila pabai, kura vrtbas koka elementu
aprinos slodu pamatkombincij pieem pc sekojoiem nosacjumiem:
- M = 1.25 lmts koksnes pabm;
- M = 1.2 mitrumizturg saplka, smalkslu lmtajiem (LVL) materilu un
orientt dzslojuma plku (OSB) pabm;
- M = 1.25 perforto zoboto metla plku savienojuma nestspjai;
- M = 1.3 prjo koksnes materilu pabm un savienojumu veidiem.
Koksne ir anizotrops materils - t pabas ir atkargas no lea starp iedarbes virzienu un
iedru garenvirzienu. Koksnes aprina pretestbu spied un virsmas spied le pret
iedru virzienu nosaka pc Hankinsona formulas:
f c ,0 ,d
f c , ,d
,
(2.6)
fc ,0,d fc ,90,d sin 2 cos 2
kur

fc,0,d un fc,90,d - koksnes aprina pretestba spied attiecgi iedru garenvirzien un

perpendikulri tam.

2.3. Stinguma moduu vrtbas

Stinguma modulis raksturo materila spju pretoties deformcijai. Elastbas modulis (E)
raksturo materila spju pretoties deformcijai, ko izraisa normlspriegumu darbba, bet bdes
modulis (G) raksturo materila spju pretoties bdes deformcijai, ko izraisa
tangencilspriegumu darbba. Elastbas un bdes moduu raksturvrtbas nosaka saska ar
LVS EN 408:2003. Elastbas moduli nosaka, izmantojot pielikt spka (vai spka momenta)
un atbilstoo prvietojumu mrjumus parauga slaicg statisk slogojum proporcionalittes
(Huka likuma) robes jeb materila elastg darba apgabal (kamr spriegumi paliek tiei
proporcionli deformcijm).
Koka elementu savienojuma stingumu raksturo ar savienojamo elementu savstarpjs nobdes
lielumiem iedarbojoties bdes spkam. Koka elementu savienotjldzeka stinguma galvenais
raksturlielums ir t saucamais nobdes modulis Kser, kas izsaka bdes spka lielumu (N), kas
izraisa 1 mm lielu savienojamo elementu savstarpjo prvietojumu.
Koksnes materila stinguma pabm defin elastbas un bdes moduu vidjs vrtbas
(Emean, Gmean), k ar garantts minimls jeb 5%-fraktles vrtbas (E..05, G05). Koksnes
materila elastbas modua (Ed) un bdes modua (Gd) aprina vrtbas nosaka modua vidjo
vrtbu (Emean, Gmean) dalot ar materila drouma faktoru (M ):
Ed = Emean/M,

Gd = Gmean/M.

(2.7a)

(2.7b)

Koksnes materilu pretestbas un stinguma moduu noteikanai elementu apriniem slod u

kombincijai sevi aprina situcij pieem M = 1.

20

Ja sistmas nesoie elementi izpildti no materiliem ar atirgm stinguma pabm laik

(des), tad jem vr, ka mezglu prvietojumu lielumi (un ldz ar to iekjo spku vrtbas)
ir btiski atkargi no konstrukcijas elementu lumu stinguma (EJ) vrtbu savstarpjm
attiecbm jeb no sistmas stinguma topogrfijas, ieskaitot elementu savstarpjo nobdi
mezglos, deformjoties savienotjldzekiem. ai sakar nestspjas robestvoku prbaudm
lietojams stinguma moduu vrtbas aprina, emot vr deformciju faktoru:

E mean,fin
kur

E mean
Gmean
, (2.8) G mean, fin
1 2 kdef
1 2 k def , (2.8a)

K ser , fin

K ser
1 2 k def , (2.8b)

kdef - deformciju faktors, kas ievrt slodzes darbbas ilguma un mitruma ietekmi uz
stinguma pabm;

2 - faktors maings iedarbes ietami pastvgs slodzes lieluma noteikanai;

pastvgajm slodzm pieem 2 = 1.0.
Faktora kdef vrtbas ir defintas saska ar LVS EN 1995-1-1 (Table 3.2), bet pastvgo un
maingo slodu kombinciju faktora 2 rekomendts vrtbas nosaka saska ar LVS EN
1990:2006. Koka elementiem, kurus iebv ar mitruma saturu, kas tuvs iedru piestinjuma
punktam un kam paredzama ana slogot stvokl, LVS EN 1995 3.2. tabul dots faktora
kdef vrtbas jpalielina par 1 (jpieskaita 1).
Kombintas sistmas gadjum, kad nesoie elementi izpildti no materiliem ar atirgm
stinguma pabm laik, lietojambas robestvoku prbaudm (deformciju noteikanai)
izmanto stinguma moduu galgs vrtbas, ko aprina, ievrtjot deformciju faktoru:
E mean , fin

E mean
1 k def ,

(2.9)

G mean, fin

Gmean
1 k def ,

(2.9a)

K ser , fin

K ser
1 k def

(2.9b)

Ja savienojum ir divi koksnes elementi ar viendm darbbas pabm laik, tad jlieto
divkrota faktora kdef vrtba.
Ja savienojum ir divi koksnes materilu elementi ar atirgm darbbas pabm laik, tad
galgs deformcijas aprinam jlieto sekojoa deformciju faktora kdef vrtba:

k def 2 k def ,1k def , 2 ,

(2.10)

kur kdef,1 un kdef,2 ir deformciju faktori atbilstoajiem koka elementiem.

2.4. eometrisko lielumu aprina vrtbas

Bvlementu rsgriezumu eometrisko lielumu vrtbas var pieemt viendas ar
atbilstoajiem nominlajiem lielumiem saska ar produkcijas standartiem hEN (Harmonised
Product Standards), vai darba rasjumiem.
(2) eometrisko lielumu aprina vrtbas, kas nordtas aj standart, ievrt:
elementu eometrisks nepilnbas;
konstrukcijas nepilnbas, kas rodas izgatavoanas un montas laik;
elementa vjinjumu (piemram, pateicoties zariem).

21

2.5. Lmes konstruktvo koka bvelementu izgatavoanai

Konstrukciju izgatavoanai lietotm lmm jveido tdas uves, kuru stiprba un ilgizturba ir
pietiekama, lai nodrointu saiu viengabalainbu noteiktajos servisa klases apstkos vis
paredztaj konstrukcijas ekspluatcijas laik.
Konstruktvajiem koksnes materiliem un savienojumiem pielieto mitruma (dens-) izturgs
sinttisko sveu lmes. Sinttisko sveu lmei cietjot, notiek polikondenscijas process, k
rezultt veidojas kvalitatvi jauns termoreaktvais plastmasu materils ar atbilstom fizikli
mehniskm pabbm. Valsts standarts LVS EN 301:2001 rekomend sinttisko sveu
lmes slogoto konstrukciju elementu lmanai:
1) polikondenscijas lme, kas sastv no sinttiskiem sveiem, cietintja un piedevm;
2) fenolsveu lmes, ko iegst fenola komponenu- fenola, krezola, ksilenola, rezorcinola
kondenscijas reakcijas rezultt vai k fenola un aldehda (formaldehda, furfurola)
komponenu maisjumu;
3) karbamdsveu lmes jeb aminoplasti, ko iegst amnu grupas komponenu (urnvielas,
tiokarbamda, melamna) kondenscijas reakcijas rezultt vai maisjum ar
formaldehdu.
Pc piemrotbas lietoanai noteiktos ekspluatcijas apstkos izir I un II tipa sinttisks
lmes. I tipa lmes ir piemrotas lietoanai konstrukcijs, kas ekspluatcijas laik pakautas
tieai atmosfras apstku iedarbbai vai vid, kur temperatra prsniedz 50C. II tipa lmes ir
piemrotas lietoanai apkurinmu ku konstrukcijs, kas tiek atbilstoi vdintas (pozitva
temperatra ldz 50C un relatvais gaisa mitrums ne augstks par 85% pie 20C), k ar
rgais, ja konstrukcijas ir pasargtas no tieas nokriu iedarbbas. Prasbas I un II tipa
lmm ir defintas standart LVS EN 301:2001 atbilstoi prbaudes rezulttiem saska ar
LVS EN 302 standarta sadam 1-7.
Pareizj attstbas etap pielietoanai nesoajs koka konstrukcijs var ieteikt zemk
mints sinttisks lmes, par kurm ir atbilstoa informcija ekspluatcijas nosacjumiem
ilgsto slogojum un maingos temperatras-mitruma apstkos:
- rezorcna-formaldehda (RF) un fenolrezorcna-formaldehda (PRF) lmes, kas
pieder I tipa lmm, jo raksturojas ar sevii augstu stiprbu un ilgizturbu.
Rezorcnsvei ir oti augstvrtgi, bet samr drgi, tpc tos lieto kombincij ar
ltkiem fenolsveiem. RF un PRF lmtie savienojumi ir ilgizturgi dens un
atmosfras iedarbb, pie tam nenotiek uvju atsloans ar ugun;
-

karst procesa fenolformaldehda lmes (PF), cietanas process notiek 110-140C

temperatr un rezultt veidojas lmt uve, kuras kvalitte neatpaliek no RF un
PRF. PF lmi lieto smalkslainu koksnes materilu (piemram, saplka)
raoan. Aukst procesa fenolformaldehda lmes ciet skbes vid. uvm ir I tipa
prasbm atbilstoa stiprba un ilgizturba gan atmosfras apstkos, gan den, tau
uves materila sastv eso skbe samazina koksnes iedru stiprbu, td
konstruktviem mriem aukst procesa lmi nerekomend;
urnvielas-formaldehda (UF) lmes pieder pie II tipa. Ts var lietot apkurinmu
telpu konstrukcijs, kur nodroints normls vides temperatras un mitruma rems;
melamna-urnvielas-formaldehda (MUF) lmju uvm raksturga augsta mitruma
izturba, ko veicina melamna piedeva. Aukst cietanas procesa MUF lmes pieder
pie II tipa, ts ir saldzinoi ltas un uvm gaia krsa;
epoksda lmi iegst sajaucot epoksdsveus un cietintju. uves raksturojas ar
augstu stiprbu un ilgizturbu, bet ir sevii trauslas. Epoksda lmi lieto koksnes
salmanai ar citiem materiliem, piemram ielmtm stiegrm;

22

divkomponenu poliuretna lmes raksturojas ar samr augstm stiprbas un

ilgizturbas pabm, bet uves nav pietiekoi izturgas atmosfras apstkos. Ts
lieto metla un saplka loku salmanai, k ar savienojumos ar ielmtm
stiegrm.

Lmes veidu izvlas, iepriek rpgi izvrtjot pieejamo informciju par ts pabm, k ar
montas un vides apstku ietekmi ilgstoos konstrukcijas ekspluatcijas gados. Jpiezm,
ka vl nepiecieams uzkrt pieredzi un rpgi analizt datus par dadu eksplutcijas apstku
ietekmi uz lmto epoksda un poliuretna savienojumu ilgizturbu.

2.6. Metla savienotjldzeki koka konstrukcijm

Metla savienotjldzeku izgatavoanai izmanto traudu, kam stiprbas robea ir ne zemka
par 600 N/mm2. Metla savienotjldzekiem un citiem savienojumu elementiem jbt
korozijizturgiem vai aizsargtiem pret koroziju.
Piemri minimlai pretkorozijas aizsardzbai vai tehniskie noteikumi atbilstoiem materiliem
dadm servisa klasm ir apkopoti 2.1. tabul.
2.1. tabula
Piemri savienotjldzeka materila minimls pretkorozijas aizsardzbas noteikumiem
(atbilstoi ISO 2081)
Servisa klaseb

Savienotjldzeklis

Nav

Fe/Zn 12ca

Fe/Zn 25ca

Nav

Nav

Fe/Zn 25ca

Fe/Zn 12ca

Fe/Zn 12ca

Korozijizturgs
trauds
Korozijizturgs
trauds

Naglas un kokskrves, kam d 4 mm

Skrves, tapas, naglas un kokskrves,
kam d > 4 mm
Skavas

Perforts metla plksnes un trauda

Fe/Zn 12ca Fe/Zn 12ca
plksnes ar biezumu ldz 3 mm
Trauda plksnes ar biezumu no 3 mm
Nav
Fe/Zn 12ca
Fe/Zn 25ca
ldz 5 mm
Trauda plksnes ar biezumu, lielku
Nav
Nav
Fe/Zn 25ca
par 5 mm
a
Ja pielieto karsto cinkojumu, tad Fe/Zn 12c jaizvieto ar Z275 un Fe/Zn 25c ar Z350
saska ar EN 10147.
b
Apstkos, kas sevii veicina koroziju, japsver jautjums par karsto cinkojumu biez
sln vai korozijizturga trauda pielietoanu.

23

3. Koka nesoo konstrukciju aprina pamatnoteikumi

3.1. Koka konstrukciju elementi un savienojumi
Sastdot konstrukcijas aprina modeli (shmu) atbilstoi apskatmajam robestvoklim
jem vr:
materilu pabas (piemram, atirgas elementu lumu stinguma vrtbas);
materilu atirg darbba laik (de);
atirg klimatisko apstku (temperatras un mitruma izmaiu) ietekme uz koksnes
un metla materiliem;
atirgs aprina situcijas (bvanas stadijas, izmaias uzliktajs saits
savienojumos).
T k materilu pabas ir noteiktas, balstoties uz piemumu par lineru sakarbu starp
spriegumiem un deformcijm, tad to izmanto ar atsevio elementu stiprbas prbauds.
Jem vr, ka spiestiem un spiesti liektiem koka elementiem nestspjas robes tomr ir
raksturga nelinera sakarba starp spriegumiem un deformcijm (elastgi-plastisk darbba),
kas jem vr to darbbas analz.
Elementu stiprbas prbauds jem vr rsgriezuma vjinjumi. rsgriezuma
vjinjumus var ignort sekojoos gadjumos:
ja vjinjumus izraisa naglas un kokskrves ar diametru 6 mm un mazk, kas iestrdtas
bez iepriekjas caurumu urbanas;
caurumi atrodas elementa spiestaj da, un tie ir aizpildti ar materilu, kam piemt
augstkas stinguma pabas nek koksnei.
Nosakot elementa luma laukuma efektvo lielumu savienojuma zon ar vairkiem
savienotjldzekiem, visus vjinjumus, kas atrodas posma robes, kura garums iedru
virzien (uz abm pusm no luma) viends ar pusi no miniml savienotjldzeku
attluma, iedomti savieto apskatmaj lum.
Savienojumu nestspja jprbauda, emot vr spkus un momentus, kas noteikti
konstrukcijas statisk aprina rezultt. Prvietojumiem zem slodzes deformtaj
savienojum jatbilst konstrukcijas statisk aprina shm pieemtajiem. Savienojuma
aprin jem vr visu mezglam pievienoto elementu darbba.

3.2. Noteikumi un piemumi koka konstrukciju statiskaj aprin

Konstrukcijas aprinam jlieto ts statiskais modelis (aprina shma), kur ievrt elementu
un balstu relo darbbu zem slodzes. Aprin jizmanto kombints sistmas (rmja tipa)
modelis atbilstoi ar stieu1 un siju tipa2 elementiem.
Aksilspku noteikanai reotu konstrukciju (kopu, reotu rmju) elementos var lietot
statiski noteicamas sistmas aprina shmu ar locklm mezglos. Lieces momentus joslas
elementos var aprint, apskatot tos k galos brvi balsttas sijas. Mezglu prvietojumu un
daj iespljuma ietekmi savienojum ievrt, par 10% samazinot lieces momenta vrtbas
virs vidjiem balstiem (mezgliem). Lieces momentu vrtbu noteikanai virs vidjiem
balstiem (mezgliem) izmanto lieces momenta vrtbas atbilstoajos laidumos. 3.1 un 3.2
attlos pardti piemri aprina shmas izvlei un ietekmei uz statikas rezulttiem.
1

Stienis ir elements, kas galos arnrveid pievienots prjai sistmai un, tdjdi, ir pieplts tikai ar ass spku.
Sijas tipa elementam vien vai abos galos ir realizts stings savienojums (iespljums) un atbilstoi rjs
slodzes iedarbbai tas ir pieplts ar visiem trim iekjiem spkiem aksilspku, rsspku un lieces
momentu.
2

24

Kopnm, kam slodze pielikta galvenokrt mezglos, lieces un spiedes spriegumu un pretestbu
attiecbu summa stiprbas nosacjumos (4.23) un (4.23a) jierobeo ldz 0.9.
Spiesto joslas elementu un rea stieu efektvo garumu odzes prbaudm kopnes darba
plakn pieem viendu ar attlumu starp diviem blakus esoiem mezglu punktiem, bet
elementu brvo garumu rsm kopnes (rmja) plaknei pieem viendu ar attlumu starp
kopturu vai saiu piestiprinjuma punktiem.
Ja kopnei, kam slodze pielikta mezglu punktos, veic vienkrotu statisko aprinu, tad stiepes
un spiedes spriegumu un pretestbu attiecbas, k ar izmantoto mezgla nestspjas dau
jierobeo ldz 70%.
Jprbauda un jnodroina kopnes (rmja) elementu noturba pret snisko izkauanos
(rsm kopnes darba plaknei).
Mezgliem jbt aprintiem un konstrutiem t, lai tie sptu prnest ar tos spkus, kas rodas
kopnes montas un uzstdanas laik.
Visi mezgli japrina un jkonstru t, lai tie sptu prnest spku Fr,d jebkur virzien
kopnes darba plakn. Spku Fr,d pieem k slaicgas iedarbbas slodzi 2.servisa klases
apstkos ar empriski aprinmu vrtbu:
Fr,d = 1.0 + 0.1 L,
kur

(3.1)

Fr,d - spka vrtba, kN;

L - kopnes kopjais garums, m.

a
k

b
k'

4.01 kN

joslas elements
2.17 kNm
53.18 kN
k'
1.6 kNm

4.56 kN

32.37 kN

10
kN

kN

9
.4

joslas element iesplt

metla plksne

20

21
.1

52.77 kN

3.66 kN

32.51 kN

5 k 4.17 kN
N

0.57 kNm

1.3 kNm

.8
2

1.3 kNm

3.1. att. Du kopnes konstruktvs un aprina shmas: a - risinjums ar centrjumu

mezglos, b - risinjums ar kompaktiem momentmezgliem, c - mezglu slogojuma piemri

25

2400

q= 10 kN/m

24000
8.76

M, kNm

-301
(-317)
-173
(-178)

N, kN

L/200

+284
(+299.5)

b
8.73

M, kNm
6.14

L/200

9.82

8.31

M, kNm
4.38
5.48

3.2. att. Liellaiduma kopnes aprina shmas un faktoru diagrammas: a- kombinta sistma
ar taisnu apakjoslu, b- kombinta sistma ar apakjoslas konstruktvo paclumu, c- sistma
ar stingiem mezgliem, d- kombinta sistma, ievrtjot elementu savstarpjo nobdi mezglos.

26

Plakano rmju un loku otrs krtas analze jem vr izraisto prvietojumu ietekme uz
iekjiem spkiem un momentiem, veicot otrs krtas lineri elastiska modea analzi,
balstoties uz sekojoiem piemumiem:
apskata skotnjai konstrukcijas deformcijai atbilstoo deformto shmu, ko iegst,
sistmai vai ts atseviai daai pieirot pagrieziena lei kop ar skotnjo sinusoidlo
deformcijas lkni posmos starp mezgliem atbilstoi maksimlai ekscentrittei e. Minimlo
e vrtbu pieem viendu ar e = 0.0025 .
minimlo vrtbu radinos pieem pc nosacjumiem:

= 0.005, ja h 5 m

(3.2)

0.005 5 h , ja h > 5 m,

(3.3)

kur

h-

konstrukcijas augstums vai elementa garums, m.

Piemrus konstrukciju eometriskajm

(deformtajm shmm) skatt 3.3. attl.

shmm

skotnjo

prvietojumu

rezultt

1
0.00251

c
0.0025

1
0.0025h

0.00251

0.00252

3.3. att. Konstrukciju elementu skotnjs eometrisks novirzes: a- nedeformts

rmja un arkas shmas, b- deformts shmas simetriskas slodzes iedarbbas rezultt,
c- deformts shmas nesimetriskas slodzes iedarbbas rezultt
Aprinot iekjos spkus un momentus nesos konstrukcijas elementos, jem vr
elementu un savienojumu deformciju ietekme, ekscentrittes ietekme balstjuma viets un
balsta konstrukcijas stinguma ietekme.
Nesos konstrukcijas aprina shm relos elementus aizstj ar to garenasm. Galvenajiem
elementiem, piemram, kopu joslm, jem vr, ka aprina shmas elementam jsakrt ar
joslas elementa simetrijas asi. Ja konstrukcijas iekjie (rea) elementi aprina shm

27

nesakrt ar relo elementu simetrijas asm, tad o elementu stiprbas aprin jem vr
ekscentrittes ietekme.
Ekscentrisku savienojumu vai balstu modelanai var lietot fiktvus siju tipa elementus un
elastgus balstelementus. Fiktvo siju tipa elementu orientcijai un elastgo balstelementu
novietojumam iespjami tuvu jatbilst relai mezgla konfigurcijai (3.4. att.).
Pirms krtas lineri elastisk analz, spiesto elementu nestabilittes (odzes) ietekmi var
neemt vr, ja tiem izpilds noturbas nosacjumi.
Nesos konstrukcijas aprin jlieto atbilstos elementu stinguma vrtbas, k nordts
atbistoajos pantos. Pieem, ka fiktvajiem siju tipa elementiem piemt stingums, kas atbilst
savienojuma stingumam.
Pieem, ka savienojumi ir stingi pret griezi, ja to deformciju ietekme uz iekjo spku un
momentu sadaljumu elementos nav btiska. Pretj gadjum parasti pieem, ka savienojums
atbilst locklas tipam.
Stiprbas prbauds nobdi mezglu savienojumos var neemt vr, ja ts ietekme uz iekjo
spku un momentu sadaljumu elementos nav btiska.
Sadursavienojumus reots konstrukcijas aprina shm var pieemt k stingus, ja relais
leiskais prvietojums slodzes ietekm btiski neietekm iekjo spku lielumus elementos.
prasba bs apmierinta pie sekojoiem nosacjumiem:
Sadursavienojuma nestspja vismaz 1.5 reizes prsniedz pielikto spku un momenta
kombincijas iedarbi.
Sadursavienojuma nestspja ir lielka vai vienda ar iedarbi, ko izraisa pielikto spku un
momenta kombincija un lieces spriegumi element nav lielki par 0.3 no elementa
materila stiprbas liec, pie kam konstrukcija saglab stabilitti, ja visi savienojumi
darbojas k locklas.

3.4. att. Balstmezgla konstruktv un aprina shma

kopnei ar perfortm metla plksnm mezglos:
balsts ir izvietots attluma a1 robes, un attlums a2
neprsniedz a1/3 un sastda vismaz 100 mm; kopnes
augstums ir lielks par 0.15 no laiduma un lielks par
desmitkrtgu maksimlo joslas rsgriezuma
augstumu.

a1

3.3. Visprgi nordjumi nestspjas robestvoku prbaudm

Lai panktu viennozmgu konstrukciju drouma lmeni, aprinos jizmanto iedarbju vai to
kombinciju izraistie iekjie spki, materilu stiprbas un stinguma pabas un eometriskie
lielumi, kuru skaitlisks vrtbas atbilst paredztajam statistisks varbtbas lmenim, t.i.,
vidj vrtba, raksturvrtba vai aprina vrtba atbilstoi robestvoka veidam un aprina
nosacjumam.
Konstrukciju aprin lietojams stinguma pabu vrtbas:
vidjs vrtbas pirms krtas lineri elastisk analz, ja elementiem ir viendas pabas
attiecb uz darbbu laik (des pabas);

28

 galgs vidjs vrtbas, kas pielgotas ts slodzes darbbas ilguma ietekmei, kura izraisa
lielko spriegumu un, ja iekjo spku sadaljums elementos ir atkargs no stinguma
pabu sadaljuma (piemram, kompozto elementu pirms krtas analze statiski
nenoteicams sistms);
aprina vrtbas, neemot vr slodzes darbbas ilguma ietekmi, elementu otrs krtas
lineri elastisk analz.
Savienojuma bdes moduli Ku, ko izmanto nestspjas robestvoku aprinos pieem
viendu ar
2
K ser ,
(3.4)
3
kur Kser - elastgs bdes modulis, kura vrtbu nosaka saska ar atbilstoo standartu (LVS
EN 13271:2002).
Ku

Nobdes lielumu savienojum uu, ko izraisa aprina bdes spks Fd, nosaka sekojoi:

Fd
,
K ser
uu - nobde aprina slodu ietekm nestspjas robestvokos;
user - nobde pie servisa robestvoku iedarbm.

uu = 1.5 user ar u ser

kur

(3.5)

3.4. Visprgi nordjumi servisa robestvoku prbaudm

Konstrukcijas deformcijai, ko izraisa iedarbes (tdas k aksilspks, rsspks, lieces
moments un bdes prvietojumi mezglos) un mitruma ietekme, jpaliek pieaujams robes
atbilstoi iespjamiem griestu un grdu segumu, rssienu un citiem bojjumiem, k ar
atbilstoi funkcionlajm un vizul efekta prasbm.
Elastgo prvietojuma lielumu uinst, kas notiek slodzes iedarbb japrina, izmantojot
atbilstos stinguma pabas modua un nobdes modua vidjs vrtbas.
Nobdes moduli Kser servisa robestvokiem pieem viendu ar:
Kser = ks,
(3.6)
kur ksvrtba ir noteikta eksperimentli saska ar LVS EN 26891:2001 apskatto metodi, vai
aprinu ce.
Elementa vai mezgla prvietojuma (deformcijas) galgo lielumu iedarbes rezultt japrina
pc formulm:
no pastvgajm iedarbm
wfin = winst + wcreep - wo = winst (1+ kdef) - wo,
(3.7)
no ietami maingajm iedarbm
wfin = winst + wcreep - wo = winst (1+ 2 kdef) - wo,
(3.8)
kur winst - elastgais prvietojums ( 3.5. att.);
wcreep - prvietojums (deformcija), ko izraisa de materil;
wo elementa skotnjais izliekums pretji slodzes darbbas virzienam;
2 - faktors ietami pastvgs slodzes proporcijas noteikanai maingajm slodzm;
kdef - faktors, kas ievrt prvietojumu pieaugumu laik (galvenokrt materilu des
ietekm).
Ja konstrukcija ietver elementus vai sastvdaas, kam ir atirga des darbba, tad galgo
prvietojumu jprina, summjot minto elementu vai sastvdau prvietojumus.
29

Prvietojumu, ko izraisa iedarbju kombincija, japrina k atsevio iedarbju izraisto

prvietojumu kombincija. Divu maingo slodu vienlaicgas iedarbbas varbtbu ievrt,
emot vr faktoru 0 (skatt LVS EN 1990:2006).

wo

winst
wcreep

wnet,fin

wfin

Izlieces pieaujamo lielumu ( max ) nosaka (pieem) atbilstoi konstrukcijas nozmei, t.i.,
atkarb no t, kdas negatvas sekas izraisa konstrukcijas punktu prvietojumi. Ja nav citustingrku prasbu, tad attiecb uz siju izlieu robelielumiem rekomendjami 3.1. tabul dotie
nosacjumi.

3.5. att. Sijas izlieces komponentes

3.1. tabula
Pieaujamo izlieu ( m ax ) lielumi sijm
Sijas tips

max lielumi atbilstoiem prvietojumiem

winst

wnet,fin

wfin

Sijas uz diviem balstiem

L/500 L/300

L/350 L/250

L/300 L/150

Konsoles un konsolsiju brvie gali

L/250 L/150

L/175 L/125

L/150 L/75

L ir attlums starp sijas balstjuma punktiem vai konsoles garums

30

4. Koka elementu rsgriezumu projektana nestspjas robestvokos

4.1. Centriski stiepti elementi
Ja katr lum stiepes kopspks pielikts t smagumcentr, elements ir centriski stiepts, un
var pieemt, ka stiepes normlspriegumi bs vienmrgi sadalti pa aprina luma
laukumu. Stiep centriski slogotus elementus aprina, balstoties uz stiprbas nosacjumu:
jebkur projekt ievrtjam aprina situcij nelabvlgkaj slodu kombincij
stiepes normlspriegumi vjkaj lum nedrkst prsniegt koksnes materila
aprina pretestbas vrtbu stiep.
4.1.1. iedru virzien centriski stieptu koka elementu stiprbas aprins
K centriski stiepti iedru virzien strd reotu koka konstrukciju stieptie rea stiei, kas
galos centriski pievienoti prjai sistmai un kuriem rsm asij vrsts (pasvara) slodzes
iedarbba ir tik maza, ka to var neemt vr. Centriski stieptos koka elementus (4.1. att.- a)
aprina, pamatojoties uz stiprbas nosacjumu:

t ,0 ,d f t ,0,d ,
kur

(4.1)

ft,0,d koksnes materila aprina pretestba stiep iedru garenvirzien;

t,0,d - stiepes normlspriegumi iedru garenvirzien, ko aprina pc formulas:

(4.2)
t ,0 ,d N t ,d Ant ,
kur Nt,d - stiepes spka aprina vrtba;
Ant - rsgriezuma neto laukuma aprina vrtba, ko iegst, elementa
neizdevgkaj posm esoos vjinjumus savietojot vien lum un summro
vjinjumu laukumu atskaitot no bruto laukuma (Ant = Abr - Av).

A
a

B
b

1
N t,d

N t,d

1
1-1
t,0,d

S1
b

N t,d

20

Nt

20

Ant

120
52 52

120
80

4.1. att. iedru garenvirzien centriski stiepti koka elementi: a- pilna rsgriezuma
elements, b- centriski stiepts elements ar rsgriezuma vjinjumiem aprina posm

31

4.1.2. Koka elementa stiprbas aprins stiep rsm iedru garenvirzienam

Atsevios gadjumos, piemram, piekrto griestu piestiprinjuma viets pie koka prseguma
konstrukcijas horizontls apakjoslas, koksne strd stiep rsm iedrm (4.2. att.).
Jem vr, ka koksnes stiprba stiep rsm iedrm ir daudzkrt mazka par stiprbu
iedru virzien, un t ir atkarga no saspriegts koksnes tilpuma lieluma. Koksnes stiprbu
stiep rsm iedrm prbauda saska ar nosacjumiem:

kur

- parastai koksnei:

t ,90 ,d f t ,90 ,d ;

(4.3)

- lmtai koksnei:

t ,90 ,d f t ,90 ,d Vo V 0.2 ,

(4.4)

t,90,d - rsm iedrm stiepes spriegumu aprina vrtba,

ft,90,d - koksnes aprina pretestba stiep rsm iedrm,
Vo- bzes tilpums stiep, lmtai koksnei Vo= 0.01 m,
V- rsm iedrm saspriegts koksnes faktiskais tilpums.

Koka elementa slogojums stiep rsm iedrm ir specifisks gadjums, kas realizjas,
piemram, prseguma kopnes apakjoslas starpmezgl ar piekrto griestu slodzi. Td
gadjum koksnes nestspja stiep rsm iedrm ir atkarga ar no pielietoto
savienotjldzeku veida, ko analiz atsevii. Atbilstos aprina piemrs prseguma kopnei
ar perfortm zobotm plksnm mezglos, ja pie apakjoslas piekrti griesti, apskatts
literatr (Ozola, 1999).
Stiepe rsm iedrm ir aktula ar liekti lmtu elementu lumos, kur rjo slodu
radtais lieces moments tiecas atplst lmts uves starp diem (skat. 2.4. att.- e).

t,90

4.2. att. Koka joslas elements, kas slogots stiep rsm iedrm

4.2. Ekscentriski stieptu (stiepti liektu) elementu stiprbas aprins

Elementi, kuru lumos rjs slodzes darbbas rezultt, rodas iekjie spki- pozitvs ass
spks, lieces momenti un rsspki (4.3. att.), strd salikt spriegumstvokl- stiep un liec
jeb ekscentrisk stiep. Stiepti liektos elementus nestspjas robestvokos aprina,
pamatojoties uz stiprbas nosacjumu ekscentrisk stiep pc formulm:

32

 t ,0 ,d m , y ,d

k m m ,z ,d 1 ,
f t ,0 ,d
f m , y ,d
f m ,z ,d
kur

(4.5)

m , y ,d m ,z ,d
t ,0 ,d
km

1,
f t ,0 ,d
f m , y ,d
f m ,z ,d

(4.5a)

ft,0,d - koksnes aprina pretestba stiep iedru garenvirzien;

fm,y,d, fm,z,d - koksnes aprina pretestbas vrtbas liec luma mals, kuras attiecgi
parallas asm y-y un z-z (parasti elementa rsgriezums ir viendabgs un td
gadjum- fm,y,d = fm,z,d = fm,d);
km - summro spriegumu faktors luma malm, ko parastas un lmtas koksnes
(ieskaitot smalkslu lmtos LVL materilus) taisnstra formas lumiem pieem km=
0.7, prjo tipu lumiem km= 1 (Holzbau-Taschenbuch, 1996);

t,0,d - stiepes normlspriegumi aprina lum no ass spka Nt,d (t,0,d = Nt,d/Ant),
m,y,d, m,z,d - lieces normlspriegumi aprina luma mals attiecgi no lieces
momentu aprina vrtbm (My,d, Mz,d) pret luma galvenajm asm (y-y un z-z), ko
aprina pc formulm:
M y ,d
M
m , y ,d
z max ,
(4.6)
m ,z ,d z ,d ymax ,
(4.6a)
Jy
Jz
kur

Jy, Jz - luma inerces moments attiecgi pret asi y-y vai z-z,
zmax - lielkais attlums no neitrls ass ldz luma malai ass z-z virzien,
ymax - lielkais attlums no neitrls ass ldz luma malai ass y-y virzien
(simetriska taisnstra luma gadjum ymax = b/2 un zmax = h/2).

Parasti stiepti liekto plakano konstrukciju elementi slogoti tikai ar viena virziena rsslodzi
(qz) un stiprbas nosacjumus (4.5) un (4.5a) var aprakstt ar neviendbu:
(4.7)
t , 0, d f t , 0 , d m , d f m , d 1
kur m,d - lieces normlspriegumi, ko aprina, lieces momenta aprina vrtbu dalot ar
minimlo luma pretestbas momentu pret to pau asi (y-y): m,d = MdWmin.

4.3. att. Ekscentriski stiepta elementa slogojuma shma

4.3. att. Telpiski slogots ekscentriski stiepts elements

33

4.3. Centriski slogoti spiesti elementi

4.3.1. Spied vienmrgi slogotu masvu koka elementu stiprbas aprins
Nestspjas robestvoka iestans (sabrukana) spied raksturga siem, masviem koka
elementiem, kas slogoti iedru garenvirzien (4.4. att.- a). rsm iedrm slogotiem
spiestiem elementiem nestspjas robestvoka iestans raksturojas ar prmrgi lielm
deformcijm, piemram, prvietojums prsniedz 2 mm (4.4. att.- b).
Koksnes nestspju spied un virsmas (lokl) spied nodroina stiprbas nosacjuma izpilde:
jebkur projekt ievrtjam aprina situcij un slodu kombincij spiedes
normlspriegumi nedrkst prsniegt koksnes materila aprina pretestbu spied.
Atkarb no spiedes spka virziena attiecb pret iedru garenvirzienu stiprbas nosacjumu
analtiski izsaka ar neviendbm:
- slogojumam iedru garenvirzien (4.4. att.- a):

c ,0 , d f c ,0 , d ;

(4.8)

- slogojumam rsm iedrm virsmas (lokl) spied (4.4. att.- b, d, e, f, g un 7.5. att.):
(4.9)
c ,90 ,d kc ,90 f c ,90 ,d ;
- elementiem, kas slogoti le pret iedru virzienu (4.4. att.- c):
c , ,d f c , ,d ,
kur

(4.10)

c,90,d, c,0,d, c,,d - spiedes normlspriegumi attiecgi rsm iedrm, iedru

garenvirzien vai le pret iedru garenvirzienu, ko aprina spiedes spka vrtbu
Nc,d dalot ar attiecgo luma laukuma aprina lielumu Ad, kas perpendikulrs spka
darbbas virzienam;
fc,0,d, fc,90,d - koksnes aprina pretestba spied attiecgi iedru garenvirzien un
rsm iedrm;
fc,,d - koksnes aprina pretestba spied le pret iedru virzienu;
kc,90 - koeficients, kas ievrt koksnes pretestbas rsm iedrm pieaugumu
elementa daja slogojuma gadjum. Sijai uz atseviiem balstiem koeficienta kc,90
vrtbu nosaka pc formulm (4.11) un (4.12), neliela rsgriezuma gulu tipa un
vainaga elementiem- formula (4.13), masviem koka elementiem- formula (4.14):
- uz malj balsta, ja a h/3 (4.4. att.- d):

kc ,90 2.38
1
,
250 12

- uz vidjiem balstiem (4.4. att.- d):

h

kc ,90 2.38
1 ,
250 6

- elementiem, kam luma augstums h 2.5b (4.4.att.- e, f, g):

ef

kc ,90 2.38

250

(4.11)

(4.12)

0.5

- elementiem, kam luma augstums h > 2.5b (4.5. att.):

kc,90 = ef/,

34

(4.13)

(4.14)

b
Nc,d

Nc,d

c,0,d

c,90,d

c,,d
a

b
a

f
a

1:3
ef

c,90,d

h 2.5b

c,90,d

h 2.5b

1:3
a/2

1/4

ef

1/4

g
ah

1 2h

c,90,d
1:3
1:3

ef

h 2.5b

s
4.4. att. Aprina shmas un lokls spiedes posma efektv garuma noteikana neliela
izmra koka elementiem (h/b 2.5): a- slogojums iedru virzien, b- slogojums rsm
iedrm pa visu virsmu, c- slogojums le pret iedru virzienu, d- vienmrgi slogots
elements uz atseviiem balstiem, e- elements uz neprtraukta balsta ar slodzes posmu no
gala, f- elements uz neprtraukta balsta ar slodzes posmiem attlum a no gala,
g- no abm pusm atsevios posmos jeb diskrti slogots elements

35

kur

- slogot posma faktiskais garums, mm;

ef - slogot posma efektvais garums, mm, ko masviem elementiem nosaka
atbilstoi aprina shmas nosacjumiem (4.5. att.), bet neliela rsgriezuma
elementiem aprina pc formulm:
- slogotam posmam elementa gal (4.4. att.- e):
ef = + h/3,
(4.15)
- slogotiem posmiem attlum a no gala (4.4. att.- f):
ef = + 2h/3,
- elementiem ar diskrtu slogojumu atsevios posmos (4.4. att.- g):

(4.16)

ef = ( + s + 2h/3)/2,

(4.17)

kur h - elementa rsgriezuma augstums, mm, ko pieem viendu ar bruto

izmru, bet ne mazku par 40 mm.
Jebkur gadjum jem vr ierobeojums koeficienta kc,90 vrtbm: 1 kc,90 4. Jem
vr, ka stiprbas aprin izmantojot maksimlo vrtbu kc,90= 4, elementa deformcija ()
lokl spied var pieaugt ldz 10% no elementa augstuma (h).

1:3

1:3

hef

1:3
ef

ef

1:3

1:3

ef

ef

1:3

hef

1:3

hef

ef

ef

4.5. att. Aprina shmas un lokls spiedes posma efektv garuma noteikana masviem
elementiem (h/b >2.5 un slogot posma garums atbilst nosacjumiem h 100 mm):
a- sijas uz neprtrauktiem balstiem, b- no abm pusm atsevios posmos slogoti elementi

36

4.3.2. Centriski spiestu koka elementu noturbas (stabilittes) aprins

Elementi, kuru garums ir vairkkrt lielks par rsgriezuma mazko izmru, spiedes spka
iedarbb strd odz jeb garenliec. Nestspjas robestvoklis raksturojas ar elementa
noturbas zaudanu (izodzanos), kas notiek, kad normlspriegumi prsniedz kritisko
vrtbu, kas savukrt atkarga no materila stiprbas, elementa lumu stingumiem (EJ),
garuma un galu nostiprinjuma veida.
Spiesta elementa stabilittes nodroinan sevii svargi ir elementa eometrisks
atbilstbas rdtji. 5. Eirokodeks apskattie stabilittes aprina nosacjumi ir piemrojami
spiestiem parasta (nelmta) koka elementiem, kam skotnjais liekums nav lielks par 1/300
no garuma, un lmts koksnes elementiem, kam mintais parametrs neprsniedz 1/500 no
garuma, un rsgriezuma izmru precizitte atbilst 2. klasei (LVS EN 336).
Centriski spiesta koka elementa noturbu prbauda saska ar nosacjumu - jebkur projekt
ievrtjam aprina situcij un slodu kombincij efektvie spiedes normlspriegumi
(ef,c) jebkur lum nedrkst prsniegt koksnes materila aprina pretestbu spied
iedru garenvirzien:
N
(4.18)
ef ,c c ,0 ,d f c ,0 ,d ,
kc Ad
kur

Nc,0,d - spiedes spka aprina vrtba lum;

Ad - rsgriezuma aprina laukums, parasti viends ar bruto laukumu, bet, ja
elementam ir simetriski vjinjumi, kas iziet uz autnm, tad Ad = Ant;
kc - elementa slaiduma faktors (vai odzes koeficients), ko nosaka k minimlo no
faktoru kc,y un kc,z vrtbm (formulas (4.21) un (4.21a)) attiecb pret rsgriezuma
galvenajm simetrijas asm y-y un z-z (4.6. att.).

Vispirms atbilstoi pieemtajai stiea rsgriezuma formai un izmriem aprina elementa

absolt slaiduma jeb lokanuma (y, z) vrtbas:
y ef, y i y ,

kur

z ef,z iz ,

(4.19)

(4.19a)

ef,y, ef,z- elementa efektvais (aprina) garums attiecgi pret asm y-y un z-z, ko nosaka
k elementa faktisk garuma (y, z) un koeficienta reizinjumu: ef,y = y, ef,z = z.
Koeficients ievrt elementa galu nostiprinjuma veida ietekmi uz snisko
prvietojumu attstbu, k ar elementa nozmi konstrukcij. Ja gali nostiprinti locklas
veid, tad elementa sniskais prvietojums ass spka ietekm attsts vis t garum un
efektvais garums viends ar faktisko ( = 1). Ja elementa viens gals brvi balstts, bet
otrs ir iesplts, tad = 0.71. Ja elementa abi gali ir iesplti, tad snisko prvietojumu
attstba ass spka ietekm notiek tikai t vidj da un koeficients = 0.5. Sevii
nestabilas odz ir konsoles, ko aprin ievrt ar koeficientu = 2-2.2. Nosakot koka
konstrukciju elementu efektvo garumu, jem vr ar citi faktori, piemram,
rsgriezuma stinguma izmaias pa garumu, savienojumu stingums;
iy, iz- rsgriezuma inerces rdiusi attiecgi pret asm y-y un z-z.

37

N
d

N
d
y

A-A

N
d

N
d

4.6. att. Centrisk spied slogots elements un t aprina shma odz

Spiesta koka elementa darbba odz ir atkarga gan no t eometriskajm pabm, ko

raksturo absolt slaiduma vrtbas, gan no materila mehniskajm pabm, ko raksturo ar
relatv slaiduma (rel,y,rel,z) vrtbm:

rel,y
kur

f c,0, k

E0,05

rel,z

(4.20)

f c,0, k
E0,05

(4.20a)

E0.05 - koksnes elastbas modua 5%-fraktles vrtba;

fc,0,k - koksnes pretestbas raksturvrtba spied iedru virzien.

Spiest koka elementa slaiduma faktorus kc,y un kc,z aprina pc algoritma, kas izstrdts,
balstoties uz teortiskiem un eksperimentliem ptjumiem (Timber Engineering. Step 1,
1995; Holzbau-Taschenbuch, 1996):
1
1
k c, z
k c, y
, (4.21)
,
(4.21a)
2
2
2
2
k y k y rel,y
k z k z rel,z
kur

k y 0.5 (1 c (rel, y 0.3) 2rel, y ) ,

(4.22)

k z 0.5 (1 c (rel, z 0.3) 2rel, z ) ,

(4.22a)

kur c - parametrs, kas ievrt elementa skotnj liekuma ietekmi uz nestspju odz;
parastai (dabgai, nelmtai) koksnei pieem c = 0.2 (skotnjis liekums 1/300 no
garuma), lmtai koksnei (ieskaitot LVL) c = 0.1 (skotnjis liekums 1/500 no garuma).

38

4.3.3. Ekscentriski spiestu (spiesti liektu) elementu stiprbas un noturbas aprini

Elementi, kuru lumos rjs slodzes iedarbbas rezultt, rodas iekjie spki- negatvs ass
spks, lieces moments un rsspks, strd salikt spriegumstvokl- spied un liec jeb
ekscentrisk spied. K ekscentriski spiesti jeb spiesti liekti strd kopu augjoslas un
reotu rmju spiests joslas, kas slogotas ar rsslodzi vai kam atgi pievienoti
ekscentriski, k ar pilna rsgriezuma rmju un loku (arku) elementi.
Spiesti liektie elementi (4.7. att.), kam relatv slaiduma vrtbas pret luma galvenajm
asm neprsniedz 0.3 (rel,y 0.3 un rel,z 0.3), apskatmi k siju tipa elementi ar samr
lielu stingumu (masvi elementi). diem elementiem nestspjas robestvoku aprin ir
pietiekami veikt stiprbas nosacjumu prbaudes pc formulm:
c ,0 ,d

f
c ,0 ,d

m , y ,d

km m ,z ,d 1 ,

f m , y ,d
f m , z ,d

(4.23)

kur

c ,0,d

k m m , y ,d m , z ,d 1 ,
f

f m , y ,d
f m , z ,d
c ,0 ,d
fc,0,d - koksnes aprina pretestba spied iedru garenvirzien,

(4.23a)

c,0,d - spiedes norml spriegumi aprina lum no ass spka (c,0,d = Nd/Ad),
m,y,d, m,z,d maksimlie lieces normlspriegumi luma mals. Prjos
apzmjumus skatt punkt 4.3.2.
Ekscentriski spiestos elementus (4.8. att.), kam relatv slaiduma vrtbas pret luma
galvenajm asm y-y un z-z prsniedz robevrtbu 0.3 (rel,y > 0.3, rel,z > 0.3) un kam visas
luma malas paliek spiestas, nestspjas robestvokl aprina pc noturbas nosacjumiem
kombint slogojum:
m , y ,d
c ,0 ,d

m , z ,d k m
1,
(4.24)
kc , z f c ,0 ,d
f m ,z ,d
f m , y ,d

m , y ,d
c ,0,d

k m m , z ,d
1,
kc , y f c ,0 ,d
f m ,z ,d
f m , y ,d
kur

(4.24a)

kc,z, kc,y - odzes faktora vrtbas, kas aprintas pc formulm (4.21, 4.21a),
iepriekaprinot nepiecieams slaidumu raksturvrtbas pret luma galvenajm
asm y-y un z-z.

Siju tipa spiesti liektiem (rmju, arku, kopu joslu u.c.) elementiem, kam lieces momenta
iedarbb vien luma mal darbojas spiedes spriegumi, bet pretj mala strd stiep
((m,d - c,0,d) > 0), noturbas prbaudi izpilda saska ar nosacjumu:
2

kur

m, d
c , 0, d

1,
k crit f m, d
k c, z f c,0, d

kcrit - liekt elementa spiests malas odzes faktors, ko nosaka saska ar 4.4.6.

39

(4.25)

4.7. att. Spiesti liekts (ekscentriski spiests) masvs koka elements

z
b

z
y

Nc x
z

4.8. att. Ekscentriski spiesta stiea noturbas aprina shma

40

Nc
x y

4.4. Liec slogotu elementu aprini nestspjas robestvokos

4.4.1. Greiz liec slogotu elementu normlspriegumu stiprbas aprins
Greiz liec strd elementi (piemram, kopturi), kam pielikts rsslodzes virziens nesakrt
ne ar vienu no luma galveno asu virzieniem. Greizi liekta elementa (4.9. att.)
normlspriegumu stiprbu prbauda pc nosacjumiem:
m , y ,d m ,z ,d
m , y ,d

1
(4.26)
km m ,z ,d 1 ,
(4.26a)
km
f m , y ,d
f m , y ,d
f m , z ,d
f m , z ,d

m,y,d, m,z,d- lieces normlspriegumi luma mals. Prjos apzmjumus: km, fm,y,d,
fm,z,d skatt paragrf 4.2.

kur

4.9. att. Greiz liec slogots elements

4.4.2. Normlspriegumu stiprbas aprins norml liec

Elementi, kam rj slodze pielikta perpendikulri garenasij un ts virziens sakrt ar vienu no
luma galveno asu virzieniem, strd norml liec (piemram, prseguma sija 4.10. attl).
Liekt elementa stiepts un spiests malas stiprbu prbauda neizdevgkajos jeb bstamajos
lumos, kur normlspriegumi sasniedz maksimlo vrtbu, saska ar stiprbas nosacjumu:
jebkur projekt ievrtjam aprina situcij un slodu kombincij liekt elementa
bstamajos lumos lieces normlspriegumi nedrkst prsniegt koksnes aprina
pretestbu liec:

m , d M d Wd f m , d ,
kur

m,d - maksimlie lieces normlspriegumi aprina luma mal,

Wd - luma pretestbas momenta aprina (miniml) vrtba,
Md - lieces moments Md aprina vrtba,
fm,d - koksnes aprina pretestba liec.

41

(4.27)

gd+qd- kop pastvg un lietderg sadalt slodze

gd

50

Pd- koncentrtais spks - lietderg slodze

z

z
b

q g d L g d L

Pd
Vd max d
;
2
2

q g L2 g L2 P L
d
d
M d max d
; d

8
4
8

4.10. att. Norml liec slogota sija

4.4.3. Sijas stiprbas prbaudes skald, stiep rsm iedrm un vrp

Sijas lum, kur darbojas maksimlais rsspks, neitrls ass zon rodas maksimlie
tangencilspriegumi, kuriem prsniedzot koksnes pretestbu, var notikt sabrukana skald. Tas
ir raksturgi maza laiduma smagi slogotm masvm sijm.
Ja sijas gals ir piezts, tad jem vr, ka izmains skaldes spriegumu sadaljuma raksturs
vjint lum, pie tam koksne tiek slogota ar stiep rsm iedrm (4.11., 4.12. att.).
Lai izvairtos no nedroiem risinjumiem, ieteicama iecirtuma dziuma un sijas augstuma
attiecba a/h 0.25 un attlums no balstreakcijas V pielikanas punkta ldz iecirtuma autnei
x hef/3 un x/h 0.4. Tau jem vr, ka spriedums par iecirtumiem siju galos nav
viennozmgs dadu autoru interpretcij.

V=Q

max

V=Q

t,

hef

max

h/2

h
V=Q

c
hef

h/2

4.11. att. lumu slogojums maksiml rsspka posm: a - tangencilspriegumu

sadaljums pilna augstuma sijai pie balsta, b - tangencilspriegumu sadaljums taisna

piezjuma gadjum, c - stiepes spriegumu rsm iedrm sadaljuma epra

42

Sijas stiprbu skald prbauda saska ar nosacjumu: jebkur projekt ievrtjam

aprina situcij un slodu kombincij jebkur sijas lum tangencilspriegumu
aprina vrtba nedrkst prsniegt koksnes aprina pretestbu skald:

d Vd S br , y b J y k v f v , d ,

kur

(4.28)

d - tangencilspriegumu aprina vrtba;

Vd - rsspka aprina vrtba lum;
Sbr,y - luma bruto laukuma statiskais moments pret asi y-y;
Jy - rsgriezuma inerces moments pret asi y-y taj pa lum;
brsgriezuma platums
fv,d - koksnes aprina pretestba skald;
kv - koeficients, kas ievrt iecirtuma formas un parametru ietekmi uz stiprbu skald;
kv = 1, ja piezjuma nav vai tas izveidots sijas neslogotaj mal. Sijas aprina
lumam skald ar piezjumu slogot mal koeficienta kv vrtbu nosaka sekojoi:

h - sijas rsgriezuma pilns augstums, mm;

x - attlums no spka V pielikanas punkta ldz
tuvkajai piezjuma malai (x hef/3), mm;

hef

(4.29)

h-hef

1.1 i1.5

k
n 1

k v min
,
h

h 1 0.8 x 1 2

kur
kn - parametrs, ko pieem sekojoi:
kn = 6.5 lmtai koksnei,
kn = 5 parastai koksnei,
kn = 4.5 finierskaidu lamintam (LVL);

c10(h-hef)

4.12. att. Sijas gals ar slpu

piezjumu slogotaj mal

hef - sijas rsgriezuma efektvais augstums (4.12. att.), mm;

- sijas gala luma relatvais augstums, = hef/h;
i - piezjuma slpuma rdtjs; i = c/(h-hef), kur c - slp posma garums; c 2.5h.
Sijas vjint luma stiprbas prbaudei kombint slogojum skald un stiep rsm
iedrm var izmantot Vcijas bvnorms DIN 1052 rekomendtos nosacjumus:
t ,90 ,d
d
- sijai no skujkoku brusm:

1 ;
(4.30)
0.25 f t ,90,d
f v ,d
- lmtam elementam no skujkoku diem:
kur

t ,90 ,d
d

1 ,
f v ,d
Vo V 0.2 f t ,90,d

(4.31)

ft,90,d - koksnes aprina pretestba stiep rsm iedrm;

t,90,d - maksimlie stiepes spriegumi vjint lum rsm iedrm, ko var

aprint k stiepes spka Z daljumu ar t darbbai perpendikulru stiep slogot
laukuma lielumu. T k nav viennozmgu ptjumu rezulttu par laukuma
parametriem, tad var izmantot Vcijas koka konstrukciju projektanas praks
43

aprobtos nosacjumus. Ja iecirtums veidots stiepto iedru pus (sijas apakmal), tad
pieaujams rsspka vrtbas (Vmax) noteikanai, pie kuras ir nodrointa koksnes
stiprba stiep rsm iedrm iecirtuma zon, var izmantot formulu:
Vmax= 2bhef kA fv,d/3,
(4.32)
kur kA - faktors, kas atkargs no iecirtuma dziuma; kA = 1-2.8a/h.
Skk par spriegumstvoku analzi iecirtuma zon un par vjinta sijas gala pastiprinanu
skatt literatr (Gggel, 1999-2000; Mnck, 2000).
Spka moments, kas darbojas ap sijas garenasi, izraisa vrpes tangencilspriegumus. Vrpe ir
retk analizts spriegumstvoklis koka bvkonstrukciju elementiem, tau jem vr, ka
atsevios gadjumos is slogojuma veids var izrdties pietiekami svargs. Piemram,
palgsijas pievienojuma viet (4.13. att.) atbilstoie galvens sijas lumi ir slogoti ar vrpes
momentu, ko izraisa palgsijas prnestais rsspks.
Saska ar LVS EN 1995-1-1 koka elementa stiprbu vrp prbauda saska ar nosacjumu:
M
(4.33)
tor , d tor , d k shape f v ,d ,
Wtor
kur

tor,d -

vrpes tangencilspriegumu aprina vrtba;

Mtor,d -

vrpes momenta aprina vrtba;

Wtor -

rsgriezuma laukuma pretestbas moments vrpei;

fv,d -

koksnes aprina pretestba skald;

kshape faktors, kas atkargs no rsgriezuma formas; taisnstra formas

rsgriezumam kshape = 1 + 0.15h/b, bet ne lielks par 2; apaas formas
rsgriezumam kshape =1.2.
Ja elements slogots ar tangencilspriegumiem divs savstarpji perpendikulrs plakns- gan
no vrpes momenta, gan no rsspka, tad saska ar DIN 1052 koksnes stiprbu skald
prbauda pc nosacjuma:
2

tor ,d
d 1 ,
f

f v ,d
v ,d
kur tor,d vrpes tangencilspriegumu aprina vrtba;
d tangencilspriegumi maksiml rsspka lum.

44

(4.34)

h2

lef

V`

z
b

4.13. att. Galvens sijas slogojums vrp palgsijas pievienojuma viet

4.4.4. Vienslpnes un divslpu siju stiprbas aprini norml liec

Divslpu sijas var bt veidotas ar taisnu vai liektu apakmalu un maingu rsgriezuma
augstumu (4.14. att.- b, c), k ar nemainga luma liektas sijas (4.14. att.- d), kas veidotas
no salmtiem diem vai finiersloku laminta (LVL). Izgatavo un pielieto ar vienslpnes
sijas (4.14. att.- a) ar taisnu apakmalu. Normlspriegumu stiprbas prbaudi izpilda t
saucamajam bstamajam lumam, kur spriegumu funkcija sasniedz maksimlo vrtbu.
Ieteicams siju veidot t, lai stieptaj mal normlspriegumu darbbas virziens sakristu ar
iedru garenvirzienu. Pie tam jem vr, ka sijas slpaj mal lieces normlspriegumi
darbojas le spret iedru garenvirzienu.
Divslpu sijai ar maingu rsgriezuma augstumu bstamais lums, kur darbojas
maksimlie normlspriegumi, atrodas attlum xo no balsta, ko vienmrgi sadaltas slodzes
gadjumam aprina pc formulm:
L
xo
- vienslpnes sijai
;
(4.35)
1 hmax ho
L ho
xo
- divslpu sijai
.
(4.36)
2 hmax
Mainga luma augstuma sijm, kam iedras ir parallas vienai no malm un malas
slpums 10, normlspriegumu stiprbas prbaudi bstam luma maljm iedrm
izpilda saska ar nosacjumu:
m,,d = Mxo,d/Wxo,d km, fm,d,
(4.37)
kur fm,d koksnes aprina pretestba liec;
m,,d - maksimlie lieces normlspriegumi (bstam luma slpaj mal);
km, faktors lieces stiprbai, ko saska ar LVS EN 1995-1-1 aprina sekojoi:
- slps malas slogojumam stiep:
1
k m ,
;
(4.38)
2
2
f m ,d

f m ,d

tg
1
tg 2
0.75 f v ,d

f t ,90,d

45

slps malas slogojumam spied:

k m ,

1
2

f m ,d

f m ,d

tg
1
tg 2
1.5 f v ,d

f c ,90,d

(4.39)

Izliektm sijm (4.14. att.- c) raksturgs nevienmrgs normlspriegumu sadaljums, un

neitrl ass ir nobdta uz stiepts malas pusi. Liektai sijai ir zemka stiprba nek analogai
taisnai sijai, jo sli ir iepriek saspriegti, tos izliecot izgatavoanas proces. Sijas kores da
lieces momenta darbbas rezultt rodas stiepes spriegumi rsm sijas ass (un koksnes
iedru) virzienam (skatt spku vektorus Ft, Fc, U un spriegumu diagrammas 4.14. att.- d).
Lmtas divslpu sijas normlspriegumu stiprbu norml liec kores posm prbauda
saska ar nosacjumu:

m,d krfm,d,
kur

(4.40)

fm,d - koksnes aprina pretestba liec;

kr - koeficients, kas ievrt stiprbas samazinanos slu (du vai finiersloku)
liekanas rezultt sijas izgatavoanas laik. Taisnm divslpu sijm kr = 1, liektm
divslpu sijm koeficientu kr pieem pc nosacjumiem:
kr= 1,
ja rin/t 240;
kr= 0.76 + 0.001 rin/t, ja rin/t < 240,
kur
tsla biezums;
rin sla iekjais liekuma rdiuss;
m,d - lieces normlspriegumi, kurus kores lumam aprina pc formulas:
2
,
m ,d k 6 M ap ,d bhap

kur

(4.41)

Map,d - lieces momenta aprina vrtba kores lum;

kl koeficients, ko aprina pc formulas:

kur

k k1 k 2 hap r k3 hap r 2 k 4 hap r 3 ,

(4.42)

k1 = 1 + 1.4tg + 5.4tg2 ;
k2 = 0.35 - 8tg ;
k3 = 0.6 + 8.3tg - 7.8tg2 ;
k4 = 6tg2 ,
kur - augjoslas slpuma leis pie virsotnes;
r - liekuma rdiusa aprina vrtba; r = rin + hap/2.

(4.43)
(4.44)
(4.45)
(4.45)

Koksnes stiprbu stiep rsm iedrm divslpu sijas kores da prbauda saska ar
nosacjumu:

t,90,d kdiskvolft,90,d,
(4.46)
kur
ft,90,d - koksnes aprina pretestba stiep rsm iedrm;
kdis - koeficients, kas ievrt spriegumu sadaljuma ietekmi: kdis= 1.4 taisnm divslpu
un liektm nemainga rsgriezuma sijm (4.14. att.- b, c), kdis= 1.7 mainga
rsgriezuma divslpu sijm ar taisnu augmalu un izliektu apakmalu (4.14. att.- d);

46

b
1-1

m,,d

ho

xo

ho

hap/r= 0

qd

xo

m,0,d

hap/2

hap/2
L

qd

hap

m,max

m,max

c
h=hap

=0
r

rin

r=rin+hap/2

max t,90
m,
Fc

Fc
Md

Ft

Ft
U

m,
c

h=hap

hap

Md

t
rin

r
r=rin+hap/2

4.14. att. Lmtas pilna rsgriezuma sijas: a- vienslpnes sija,b- divslpu sija ar taisnu apakmalu,
c- nemainga rsgriezuma liekti lmta sija, d- liekti lmta sija ar maingu luma augstumu

47

kvol koeficients, kas ievrt stiep saspriegto koksnes tilpumu. Ja lmt elementa visi
sli ir paralli t asij, tad koeficientu kvol =aprina pc formulas:
kvol = (Vo/V)0.2,
(4.47)
kur Vo- stiep strdjos koksnes tilpuma bzes vrtba, Vo= 0.01 m;
V- sijas kores daas tilpums, m, (skatt iesvtrotos laukumus 4.14. att.- b, c,
d), maksimlais lielums V= 2Vb/3, kur Vb - sijas kopjais tilpums;
t,90,d - maksiml stiepes spriegumu vrtba perpendikulri iedrm, ko izraisa
pozitvais lieces moments:

t ,90 ,d k p
kur

6 M ap ,d
2
b hap

0.6 p d
,
b

(4.48)

pd - sadalts slodzes aprina vrtba, kas iedarbojas uz siju kores zon;

b - sijas rsgriezuma platums;
kp - koeficients, kas ievrt elementa liekuma ietekmi un ko nosaka pc
formulas:

k p k5 k6 hap r k7 hap r 2 ,
kur k5 = 0.2tg ,
k6 = 0.25 - 1.5tg + 2.6tg2,
k7 = 2.1tg - 4tg2 .

(4.49)
(4.50)
(4.51)
(4.52)

4.4.5. Lmtu plnsieniu siju stiprbas aprini norml liec

Lmts plnsieniu sijas veido ar krbveida vai dubult-T veida rsgriezumu, kas ir
izdevggie lumu tipi norml liec, raugoties no materila ekonomijas viedoka. Minto
siju joslu elementiem, kas uzem maksimlos lieces normlspriegumus, parasti izmanto
skujkoku zmaterilus, bet minimlo normlspriegumu un maksimlo tangencilspriegumu
zon strdjom sijas sienim izvlas mitrumizturgo saplksni vai citu koksnes pltu
materilu ar pietiekoi augstiem stiprbas un stinguma rdtjiem, piemram, orientt
dzslojuma pltnes OSB. du siju rsgriezumu veido divi dadi koksnes materili ar
atirgm stinguma moduu raksturvrtbm, k rezultt rodas nevienmrgs
normlspriegumu sadaljums pa rsgriezuma augstumu (4.15. att.), kas jem vr stiprbas
aprinos.
Sijas spiests joslas stiprbu prbauda saska ar nosacjumu:
f,c,max,d fm,d,
kur

(4.53)

fm,d - spiests joslas materila aprina pretestba liec,

f,c,max,d - spiedes normlspriegumu maksiml vrtba sijas spiests joslas malj
iedr, ko aprina pc formulas:

f ,c ,max,d
kur

Md
N
zo d ,
J ef
Aef

(4.54)

zo- attlums no sijas neitrls ass ldz spiests joslas maljai iedrai, simetriska
rsgriezuma gadjum zo= h/2, kur h- sijas luma augstums,
Md, Nd - attiecgi lieces momenta un ass spka aprina vrtbas,
Aef - sijas luma efektvais (reductais) laukums, ko aprina pc formulas:

48

f,c,max
f,c

hf,c

hf,t

hw

bw
b

f,t

bw

f,t,max

4.15. att. Lmtas plnsieniu sijas rsgriezuma dubult-T un krbveida formas un

normlspriegumu epra
E
1 k def , f
A ,
Aef A f w,mean
(4.55)
E f ,mean 1 k def ,w w

kur Aw, Af - attiecgi sijas sienias un joslu lumu laukumi,

Ew,mean, Ef,mean - attiecgi sijas sienias un joslu materilu elastbas
moduu vidjs vrtbas,
kdef,f, kdef,w- attiecgi sienias un joslu materilu des faktori;
Jef- luma efektvais (reductais) inerces moments, ko aprina pc formulas:
E
1 k def , f
J ,
J ef J f w,mean
(4.56)
E f ,mean 1 k def ,w w

kur Jw, Jf - attiecgi sijas sienias un joslu lumu inerces momenti pret
sijas neitrlo asi.
Sijas spiests joslas noturbu prbauda saska ar nosacjumu:
f,c,d kcfc,0,d,
(4.57)
kur fc,0,d - spiests joslas materila aprina pretestba spied,
kc - odzes faktors spiestajai joslai, ko nosaka saska punktu 7.3.2 izmantojot
slaiduma vrtbu z, ko aprina pc formulas:
(4.58)
z 12 c b ,
kur c - sijas spiests joslas efektvais garums (attlums starp nostiprinjuma
punktiem pret snisko izkauanos). Ja spiests joslas noturba ir nodrointa
ar speciliem konstruktviem paskumiem (piem., stingi piestiprints
segums), tad var pieemt kc = 1;
f,c,d - normlspriegumu vidj vrtba sijas spiestaj josl, ko aprina pc formulas:
M
N
f ,c,d d zc d ,
(4.59)
J ef
Aef

49

kur

zc - attlums no sijas neitrls ass ldz spiests joslas luma smagumcentram.

Sijas stiepts joslas stiprbu prbauda saska ar nosacjumiem:

f,t,max,d fm,d;
(4.60)
f,t,d ft,0,d,
(4.61)
kur f,t,max,d- normlspriegumu maksiml vrtba sijas stiepts joslas malj iedr, ko
aprina pc formulas:

f ,t ,max,d

Md
N
zo,t d ,
J ef
Aef

(4.62)

kur

zo,t - attlums no sijas neitrls ass ldz stiepts joslas maljai iedrai;
f,t,d normlspriegumu vidj vrtba sijas stieptaj plaukt, ko aprina
pc formulas (8.35), ievietojot zo,t = zt, kur zt - attlums no neitrls ass ldz
stiepts joslas luma smagumcentram
fm,d, ft,0,d - koksnes aprina pretestbas vrtbas attiecgi liec un stiep iedru
virzien.
Sijas sienias normlspriegumu stiprbu spiestaj mal prbauda pc nosacjuma:
w,c,max,d fc,w,d,
(4.63)
kur fc,w,d - sienias materila aprina pretestbas vrtba spied sijas ass virzien,
w,c,max,d - maksiml normlspriegumu vrtba sijas sienias spiestaj mal, ko aprina
pc formulas:
M
1 k def , f
N E

w,c,max,d d zw,c d w, mean

(4.64)

J
A
E
1
k
f ,mean
ef
def , w
ef
kur zw,c - attlums no sijas neitrls ass ldz sienias spiestajai malai.
Sijas sienias normlspriegumu stiprbu stieptaj mal prbauda pc nosacjuma:
w,t,max,d ft,w,d,
(4.65)
kur ft,w,d - sienias materila aprina pretestbas vrtba stiep sijas ass virzien,
w,t,max,d - maksiml normlspriegumu vrtba sijas sienias stieptaj mal, ko aprina
pc formulas:
M
1 k def , f
N E
,
w,t ,max,d d zw,t d w,mean

A
E
1
k
f ,mean
ef
def , w
ef
kur zw,t - attlums no sijas neitrls ass ldz sienias stieptajai malai.

(4.66)

Neliela biezuma sienim piemt tendence izkauties snis jeb kkumot. Ja nav specilu
ptjumu par noturbu, tad sienias brvais augstums nedrkst prsniegt biezumu vairk k 70
reizes (hw 70bw). Lai nodrointu pietiekamu sienias stiprbu un noturbu rsspka (Vd)
iedarbb, atbilstoi sienias lokanumam jizpilds sekojoiem nosacjumiem:
ja hw 35bw, tad
Vd n bw hw 1 0.5 h f ,t h f ,c hw f v, 0,d ;
(4.67)

Vd n 35 bw2 1 0.5 h f ,t h f ,c hw f v,0,d ,

ja

35bw < hw 70bw, tad

kur

hw - sienias brvais augstums;

hf,c - sijas spiest plaukta augstums;
hf,t - sijas stiept plaukta augstums;
bw - sienias biezums; n - sieniu skaits;
fv,0,d - miniml no salmto materilu skaldes pretestbas aprina vrtbm.

(4.67a)

Maksiml rsspka darbbas zon uvs starp sieniu un joslu (4.15. att., lums 1-1)
darbojas maksimlie skaldes (cirpes) spriegumi. uves stiprbai cirp jebkur gadjum jbt

50

lielkai par salmto materilu stiprbu skald. Td jprbauda vjk materila stiprba
skald:
- ja

hf 4bw,

tad ir spk nosacjums mean ,d f v ,90,d ;

(4.68)

mean ,d f v ,90,d 4bw h f 0.8 ,

(4.68a)
kur fv,90,d - sienias materila aprina pretestba skald rsm iedru garenvirzienam,
hf - attiecgs sijas joslas augstums (hf = hf,c vai hf = hf,t).
mean,d skaldes spriegumu aprina vrtba, ko pieaujams aprint pc formulas:
(4.69)
mean,d Vd S f J ef g ,
kur Vd - rsspka aprina vrtba,
Sf - joslas luma statiskais moments pret sijas neitrlo asi,
lg - lmto uvju kopjais garums rsspka darbbas virzien (lg = 2hf).
- ja

hf > 4bw, tad nosacjums

4.4.6. Lmtu ribotu koka paneu aprini nestspjas robestvokos

Lmtie panei ar koka ribm un koksnes pltu materila (densizturgais saplksnis, OSB
pltnes) apuvumu apskatmi k salikta stinga rsgriezuma elementi ar plniem plauktiem
(4.16. att.). Aprina slodu iedarbb pieem lineru lieces normlspriegumu sadaljumu pa
rsgriezuma augstumu, bet, pateicoties bdes deformcijm lmts uvs, novrojams
nevienmrgs normlspriegumu sadaljums pa stiept un spiest plaukta platumu. Panea
aprin izmanto koncepciju par plaukta efektvo (aprina) platumu, kura robes pieem
vienmrgu normlspriegumu sadaljumu. Tdjdi, panea riboto krbveida profilu aprin
aizstj ar dubult-T profilu, kam pielieto siju normls lieces teoriju. Jem vr, ka spiestais
plaukts strd ar odz. uves starp ribm un plauktiem ir sevii saspriegtas
tangencilspriegumu ietekm. Plaukta platuma aprina lielumu (bef) nosaka saska ar
sekojoiem nosacjumiem:
bef = bc,ef + bw

vai

bef = bt,ef + bw,

(4.70)

Lielumi bc,ef un bt,ef nedrkst bt lielki par pieaujamo lielumu pc plaukta stiprbas skald,
bet lielums bc,ef nedrkst prsniegt ar robelielumu, lai nodrointu nepiecieamo spiest
plaukta stingumu odz. Mintie robelielumi doti 8.1. tabul (L - attlums starp panea
atbalstlaukumu centriem jeb laidums).
Stiept un spiest plaukta normlspriegumu stiprbu prbauda pc nosacjumiem:
f,c,d ff,c,d,
(4.71)
f,t,d ff,t,d,
(4.72)
kur ff,c,d, ff,t,d- plauktu materila aprina pretestbas vrtbas attiecgi spied un stiep
(skatt paragrfu 4.2);

f,c,d, f,t,d - normlspriegumu aprina vrtba attiecgi spiestaj un stieptaj plaukt, ko

nosaka sekojoa aprina rezultt:
1) rsgriezuma reductais laukums: Aef = hf,cbef,c + hf,tbef,t + hwbwEw/Ef;
(4.73)
2) laukuma dau statisko momentu summa pret asi 1-1:

S ef ,1 h f ,cbef ,c h h f ,c 2 Ew E f hwbw h h f ,c hw 2 bef ,t h 2f ,t 2 ;

3) luma neitrls ass attlums no ass 1-1:
z Sef ,1 Aef
4) efektv luma laukuma inerces moments pret neitrlo asi:

51

(4.74)
(4.75)

5) J ef , y
kur

bef ,c h 3f ,c
12

h f ,cbef ,c zc2

zc h z h f ,c 2 ;

bef ,t h 3f ,t
Ew bw hw3
hwbw z w2
h f ,t bef ,t zt2 , (4.76)

E f 12
12

z t z h f ,t 2 ;

5) normlspriegumi:

f ,t ,d

Md
z ,
J ef , y

f ,c,d

Md
(h z ) .
J ef , y

(4.77)
(4.77a)

Lmto uvju zon (4.16. att., lums 1-1) prbauda koksnes stiprbu skald (cirp) pc
nosacjuma:
mean,d fv,90,d,
(4.78)
kur mean,d - skaldes spriegumu aprina vrtba, ko nosaka pc formulas (4.69), ievietojot
aprina platumu bw uvju garuma lg viet.
fv,90,d - vjk materila aprina pretestba skald (cirp).

bef

zt
hf,t

bt,ef/2 bw

bf

bw

y
bw

zw

bef,c

zc

b,ef/2

hw

hf,c

Ja netiek veikta specila spiest plaukta darbbas analze odz, tad noturbas nodroinanai
jem vr nosacjums attlumam starp garenribu malm: bf 2bef.

bef,t

4.16. att. Lmta ribota koka panea rsgriezuma aprina shma

4.4.6. Lmtu pilna rsgriezuma siju noturbas aprins norml liec

Lmto siju elementiem raksturgi, ka rsgriezuma augstums ir vairkkrt lielks par
platumu- ttad stingums vertikl plakn ir daudz lielks nek horizontl plakn. dam
elementam robestvoklis var iestties spiestajai malai izkaujoties no darba plaknes (8.9.
att.), kas ir sevii bstams sabrukanas process un notiek s laika sprd. Lieces momenta
vrtbu, kuru prsniedzot ir iespjama noturbas zaudana, sauc par kritisko momentu.
Kritiskajam lieces momentam atbilstoo lieces normlspriegumu vrtbu sauc par kritisko
apskatmajai sijai. Kritisk lieces momenta teoriju elementiem, kas izgatavoti no elastga,
izotropa materila, izstrdja zintnieki Gere un Timoenko (1961), bet Holijs un Madsens
(1964) pierdja, ka teorija ir pielietojama ar koka sijm.
Saska ar LVS EN 1995-1-1 kritisk lieces normlsprieguma vrtbu (m,crit) koka sijai, kas
nostiprinta pret savrpanos posm ef, aprina pc formulas:
m , crit

M y , crit
Wy

E 0 . g , 05 I z G 0 . g , 05 I tor
l ef W y

52

(4.79)

kur

E0.g,05 lmts koksnes elastbas modua 5 % fraktles vrtba,

G0.g,05 materila bdes modua 5 % fraktles vrtba,
Jz rsgriezuma laukuma inerces moments pret asi z-z,
Jtor rsgriezuma laukuma vrpes moments,
Wy rsgriezuma laukuma pretestbas moments pret asi y-y;
ef sijas brvais (efektvais) garums, kas atkargs no sijas balstjuma veida, spiests
malas nostiprinjuma veida un no slodzes pielikanas veida (skatt LVS EN 1995-1-1,
Table 6.1).

Masva taisnstra rsgriezuma elementiem m,crit vrtbu var aprint pc formulas:

m , crit

0 .78 b 2
E 0. g , 05 .
h l ef

(4.80)

Sijas rsgriezuma noturbu lieces momenta plakn prbauda pc nosacjuma:

m,d kcrit fm,g,d,
(4.81)
kur m,d lieces normlspriegumu aprina vrtba,
kcrit koeficients, kas ievrt liekta elementa stiprbas samazinjumu snisks izlieces
d jeb odzes faktors liec,
fm,g,d lmts koksnes aprina pretestba liec.
Ja izgatavoanas un montas proces tiek nodroints, ka sijas sniskais liekums neprsniedz
1/500 no garuma, tad ir spk sekojoas odzes faktora kcrit vrtbas:
kcrit = 1,
ja rel,m 0.75;
(4.82)
kcrit = 1.56 - 0.75rel,m, ja 0.75 rel,m 1.4;
(4.82a)
k crit 1 2rel ,m ,

kur

ja rel,m >1.4,

rel,m - elementa relatvais slaidums liec, ko aprina pc formulas:

rel,m f m,g,k m,crit
kur

(4.82b)
(4.83)

fm,g,k koksnes pretestbas raksturvrtba liec,

m,crit lieces normlspriegumu kritisk vrtba saska ar klasisko noturbas
teoriju, ko taisnstra rsgriezuma sijai aprina pc formulas (4.80).

Ja vis sijas garum spiests malas izkauans iespja ir novrsta ar konstruktviem

pamieniem, piemram, droi piestiprinti klja elementi, tad var pieemt kcrit = 1.

lef

b
z

4.17. att. Liekta elementa noturbas aprina shma

53

5. Servisa robestvoku prbaudes

Konstrukcija, kas aprinta, balstoties tikai uz nestspjas robestvoku nosacjumiem, tomr
var izrdties funkcionli neatbilstoa. Mint neatbilstba parasti izpauas k nepieaujami
lieli konstrukcijas punktu prvietojumi. Ja prseguma sijas izliece prsniedz pieaujamo
lielumu, tad tiek bojti apdares sli,- ttad neso konstrukcija vairs normli nepilda savu
pamatfunkciju, ir iestjies lietojambas jeb ekspluatcijas robestvoklis.

5.1. Stinga rsgriezuma koka siju funkcionls atbilstbas prbaude

Lai prseguma neso konstrukcija normli pildtu savas funkcijas, jebkura konstrukcijas
punkta galgais prvietojums jeb izliece nedrkst prsniegt aprina situcijai un konstrukcijas
nozmei atbilstoo pieaujamo lielumu ( max ), ko projektanas stadij prbauda ar
lietojambas pamatnosacjumu (1.3): w f i n max . Koka sijai izlieces galgo lielumu wfin
nosaka k atsevio slodu izraisto prvietojumu summu:
w,fin = wfin,g + wfin,q,1 + wfin,q,i,
kur

(5.1)

wfin,g galgais prvietojums, ko izraisa pastvg slodze:

wfin,g = winst,g + wcreep,g = winst,g(1 + kdef);

(5.2)

wfin,q,1 galgais prvietojums, ko izraisa galven maing slodze:

wfin,q,1 = winst,q,1 + wcreep,q,1 = winst,q,1(1 + 2,1kdef);

(5.3)

wfin,q,i galgais prvietojums no vienlaicgi darbojos (pavados) maings slodzes:

wfin,q,i = winst,q,i + wcreep,q,i = winst,q,i(1 + 2,ikdef),

(5.4)

kur wcreep,.. prognozjamais izlieces pieaugums materila des ietekm;

kdef des faktors, kas ievrt deformciju pieaugumu laik slodzes ilgstos
darbbas un mitruma ietekm (LVS EN 1995-1-1 3.2. tab.). Jem vr, ka iebvjot
mitru koksni (kas izst slogot stvokl), tabul dotajm faktora kdef vrtbm
jpieskaita 1;

2,.. kombinciju koeficients atbilstoai maingai slodzei (LVS EN 1990), ar kura

paldzbu aprina ts ietami pastvgo vrtbu, kas izraisa des izraisto izlieces
pieaugumu.
Prvietojumu aprinos izmanto slodu aprina vrtbas, pieemot, ka drouma faktors f =1.
Siju tipa elementiem elastg prvietojuma lielumu (winst,..), ko izraisa rsslodzes iedarbba,
nosaka saska ar Mora integrli, summjot prvietojumus, kas rodas lieces momenta un
rsspka iedarbb:

winst winst ,m winst ,v

kur

M x M x
Q x Q x
dx
dx ,
E J x
G A x

(5.5)

winst,m - elastg prvietojuma (izlieces) lielums, ko izraisa lieces moments;

winst,v - elastg prvietojuma (izlieces) lielums, ko izraisa bdes deformcijas
maksimlo tangencilspriegumu darbbas rezultt. Parastm sijm no skujkoku
brusm, k ar finierskaidu laminta (LVL) sijm, var pieemt winst,v= 0);
M(x), Q(x)- attiecgi lieces momenta, rsspka funkcija sijas lumam attlum x no
balsta;

54

M x , Q x - attiecgi lieces momenta, rsspka izteiksme sijas lum slogojuma

gadjumam ar spka vieninieku punkt, kuram nosaka prvietojuma lielumu;

J(x) - inerces momenta funkcija sijas lumam pret asi, ap kuru darbojas lieces
moments, jeb inerces moments pret luma simetrijas asi, kas perpendikulra slodzes
darbbas virzienam;
A(x) - luma laukuma funkcija;
E materila elastbas modulis;

G materila bdes modulis.

Norml liec slogotai sijai lieces momenta izraisto izlieces lielumu nosaka pc formulm:
- vienmrgi sadaltas slodzes gadjum: winst ,m k k f g k q k L4 E mean J o ,

(5.6)

- ar koncentrtu spku slogotai sijai: winst ,m k k f Fk L3 E mean J o ,

(5.7)

kur

kf - parametrs, kas atkargs no sijas slogojuma un balstjuma veida; ar vienmrgi

sadaltu slodzi slogotai vienkrai divbalstu sijai kf = 5/384, divlaidumu sijai- kf=
2.13/384, sijai ar vienu koncentrtu spku laiduma vid kf = 1/48. Citiem siju
slogojuma un balstjuma veidiem izlieces aprina formulas skatt specilaj literatr
(Gailis, 1961; Holzbau-Taschenbuch, 1996; , 1972);
L- sijas aprina laidums;
Jo- minimlais sijas rsgriezuma inerces moments pret asi, kas perpendikulra
slodzes darbbas virzienam (parasti Jo= Jy);
Emean- sijas materila elastbas modua vidj vrtba lieces normlspriegumu darbbas
virzien (parasti Emean= E0,mean);
k - koeficients, ar kuru ievrt luma augstuma izmaias ietekmi. Nemaingiem
luma izmriem k= 1. Mainga luma augstuma gadjum (platums b- const)
koeficientu k aprina pc formulas:
1
,
(5.8)
k ho hap 3
0.15 0.85 ho hap

kur

ho - minimlais luma augstums aprina posm,

hap - maksimlais luma augstums aprina posm;

Lmtm sijm izlieces aprin jem vr ar prvietojuma komponente winst,v, ko izraisa

bdes deformcijas tangencilspriegumu ietekm. Brvi balsttai nemaingu izmru taisnstra
rsgriezuma sijai, kas slogota ar vienmrgi izkliedtu slodzi (gk+qk), minto lielumu
aprina pc formulas (Holzbau-Taschenbuch,1991):
winst ,v 1.2

kur

g k q k L2
8 G mean Ao

k ,

(5.9)

Gmeanmaterila bdes modua vidj vrtba (LVS EN 338, LVS EN 1194),

A osijas rsgriezuma minimlais laukums,
k koeficients, ar kuru ievrt luma augstuma izmaias ietekmi.
Nemaingiem luma izmriem k= 1. Mainga luma augstuma gadjum (platums
b- const) koeficientu k aprina pc formulas:

55

1 hap ho

2 3

(5.10)

Ar koncentrtu spku Fk laiduma L vid slogotai sijai lielums uinst,v ir apmram par 20%
lielks nek ekvivalenta (q= Fk/L) vienmrgi sadalta slogojuma sijai.
Greiz liec strdjoai sijai (jumta kopturim vai latai) vispirms aprina prvietojumu
lielumus (winst,y, winst,z) luma galveno asu y-y un z-z virzienos no atbilstoajm slodzes
komponentm (4.9. att.). Sijas ass elastg prvietojuma lielumu faktisks slodzes darbbas
virzien nosaka, izmantojot Pitagora teormu:
winst

winst , y 2 winst ,z 2 .

(5.11)

Galgs izlieces neto lielums ir maksimlais izlieces lielums, skaitot no taisns lnijas starp
balstiem. Taisnm sijm wnet,fin = wfin, bet izliektm sijm- wnet,fin = wfinwo, kur wo- sijas
skotnj izliekuma lielums jeb konstruktvais paclums (3.5. att.).

5.2. Stinga rsgriezuma koka siju komforta nosacjumu prbaude

Starpstvu prsegumiem, kpu elementiem un citm ldzgas nozmes konstrukcijm bez
funkcionlm prasbm nepiecieams izpildt ar lganuma prbaudi jeb atbilstbu komforta
nosacjumiem, lai cilvki netiktu pakauti nepieaujami lielu vibrciju ietekmei. paragrfa
saturs attiecas uz koka prsegumu elementu svrstbm (vibrcijm), ko izraisa sadzves
aktivittes- dejoana, lkana, priekmetu kriana un sadzves tehnikas darbinana.
Vibrciju analzes pamat ir tona otr likuma interpretcija par spka un materila ermea
kustbas daudzuma maias ekvivalenci. aj analz prsegums vai t elements tiek apskatts
k ermenis ar vienu brvbas pakpi (virzien, kas perpendikulrs prseguma virsmai), un tas
pakauts vienkrm harmoniskm svrstbm (Timber engineering, 2003).
Prseguma konstrukcijas dinamisko aktivitti raksturo ar ts pamatfrekvenci. Taisnstra
formas koka siju prsegumam ar gabartizmriem x b, kas brvi balstts viss etrs mals,
pasvrstbu frekvences f1 aptuvenu vrtbu var aprint pc formulas:

f1

kur

E J

,
(5.12)
m
22
m - prseguma masa uz laukuma vienbu, kg/m;
- prseguma garums (siju vai ribu laiduma virzien), m;
(EI) - prseguma ekvivalentais stingums liec pret asi, kas perpendikulra siju
garenvirzienam, Nm/m, ko var aprint sijas rsgriezuma stingumu dalot ar siju
soli: (EI) = E0,meanJy/s.

Ja aprint prseguma pasvrstbu frekvence f1 > 8 Hz, tad komforta nodroinanai

zem/uz dzvojamo ku prsegumiem jnodroina, lai
1) maksimlais prseguma elastgs izlieces lielums (w), ko izraisa neizdevgkaj prseguma
punkt pielikts koncentrts statiskas iedarbes spks (F), neprsniegtu pieaujamo lielumu:
w/F 1.5 (mm/kN);
(5.13)
2) impulsa vienbas reaktvais trums spka darbbas viet un virzien (perpendikulri
prsegumam) nedrkst prsniegt pieaujamo vrtbu:

Svrstbu frekvence ir ermea pilnu svrstbu skaits sekund. Frekvences mrvienba ir hercs (Hz).
Viens hercs (1 Hz) atbilst vienai pilnai svrstbai vien sekund.

56

 100 f1 1 (m/(Ns)),
kur

(5.14)

- svrstbu rimanas konstante. Ja nav citu prbaudtu vrtbu, tad grdm raksturgo
svrstbu rimanas konstanti pieem = 0,01.
- impulsa vienbas reaktvais trums, t.i., maksimlais skotnjais prseguma
vertikls vibrcijas trums (m/s), ko izraisjusi idealizta impulsa vienba (1 Ns), kas
ar maksimlo trumu iedarbojas uz prsegumu apskatmaj punkt. Tuvintu vrtbu
var aprint, izmantojot formulu:
4 0.4 0.6 n40
(m/(Ns)),
(5.15)
m b 200
b
prseguma platums, m;
m
masa, kg/m;

prseguma laidums, m.
n40 maksimlais pirmjm svrstbm pakauto elementu (ar pasvrstbu
frekvenci zem 40 Hz) skaits, ko aprina pc formulas:

kur

0.25

4
40
b EJ
n40 1
,
(5.16)

E
J

kur (EJ)b- prseguma ekvivalentais stingums liec pret asi, kas paralla sijm,
Nm/m, pie tam (EJ)b << (EJ). Ja relais elementu (siju) skaits prsegum ir
mazks par aprinto teortisko lielumu, tad reaktv truma aprin
izmanto faktisko siju skaitu.
Ja aprint pasvrstbu frekvence ir mazka par 8 Hz (f1 8 Hz), tad nepiecieami
specili teortiski vai eksperimentli ptjumi par vibrciju ietekmi uz prsegumu.

5.3. Lmtas starpstvu prseguma sijas aprina piemrs

Uzdevums: veikt stiprbas, noturbas un stinguma prbaudes vienlaiduma brvi balsttai
(atbalstlaukuma garums lb= 10cm) galvenajai sijai, kuras laidums L= 10.5 m, solis s= 3 m,
slodzi uz galveno siju prnes palgsijas, kuras piestiprintas galvenajai sijai ar soli a= 3.5 m
(5.1. att.). Analoga siju sistmas shma pardta ar 4.13. attl. Prseguma konstrukcijas
pastvgs slodzes raksturvrtba gk,p= 1 kN/m, lietdergs slodzes raksturvrtba qk= 3
kN/m, koncentrtais spks Pk= 4.5 kN, kas izmantoanas kategorija- B saska ar LVS EN
1991-1-1. Mazks ar starpsienm norobeots telpas laukums uz prseguma ir 30.3 m.
Neizdevgko koka konstrukciju ekspluatcijas apstku nosacjumi atbilst 1. servisa klasei.
Siju paredzts izgatavot no lmtiem 44 mm bieziem skujkoku diem ar taisnstra
rsgriezuma platumu b = 13.5 cm un augstumu h= 4.421= 88 cm, stiprbas klase GL24h.
Aprina slodzes:
- pastvg sadalt slodze no sijas pasvara gd,s=bh f,g=0.1350.885.51.35=0.88 kN/m;
- palgsiju prnest pastvg slodze Gd,p =gk,p sp s f,g = 1 3.5 3 1.35= 14.175 kN;
- noslodzes samazinjuma koeficients A = 5 o/7 + Ao/A = 5 0.7/7 + 10/30.3= 0.83;
- palgsiju prnest lietderg slodze Qd,p = qk,p A sp s f,q = 30.833.531.5 = 39.22 kN.
Iekjie spki:
-

maksimlais lieces moments Md = gd,s L2 /8 + (Gd,p + Qd,p) a =

= 0.88 10.52/8 + (14.175+39.22) 3.5 = 198.61 kNm = 19904 kNcm;

57

Pd= Gd+Qd

Pd

gd

z
b

Q
58 kN
M
199 kNm
5.1. att. Sijas aprina shma
-

maksimlais rsspks Qmax = Vd = gd,sL/2+Gd+Qd = 0.8810.5/2+14.175+39.22= 58 kN.

Sijas rsgriezumu eometriskie raksturlielumi:

-

inerces moments liec pret lielk stinguma asi y-y: Jy=bh3 /12=13.5883/12=766656 cm4;
pretestbas moments liec Wy = b h2 /6 = 13.5 882/6 = 17424 cm3;
inerces moments liec pret mazk stinguma asi z-z: Jz= hb3 /12=8813.53/12=18042 cm4;
parametri rsgriezuma pretestbai vrp (Htte, 2000): c1 = 0.30151; c2 = 0.30212;
inerces moments vrpei Jtor = c1 h b3 = 0.30151 88 13.53 = 65280.8 cm4;
pretestbas moments vrpei Wtor = c2 h b2 = 0.30212 88 13.52 = 4845.4 cm3;
luma nobdms daas statiskais moments pret y-y: Sy=bh2/8=13.5882/8=13068 cm3.

Koksnes aprina pretestbas ilgsto slogojum 2.servisa klases apstkiem:

-

liec fm,g,d = fm,g,k kmod /M = 2.4 0.7/1.25 = 1.34 kN/cm;

skald fv,g,d = fv,g,k kmod /M = 0.27 0.7/1.25 = 0.151 kN/cm;
spied rsm iedrm fc,90,g,d = fc,90,g,k kmod /M = 0.27 0.7/1.25 = 0.151 kN/cm.

Stiprbas prbaudes norml liec:

-

lieces normlspriegumi m,d = Md/Wy = 19904/17424 = 1.14 kN/cm;

nestspjas izmantoanas pakpe c = 100 m,d /fm,g,d = 100 1.14/1.34= 85 %.

Stiprbas prbaude cirp (skald) palgsiju pievienojuma viet:

Ja palgsijas noslogotas nevienmrgi, tad galvens sijas lums to piestiprinjuma viet bs
slogots ar spku Pd,tor, kas rada vrpes momentu un slogo lumu cirp (skald).
- palgsijas prnests pastvgs slodzes maksiml aprina vrtba:
Gd,p,max=gk,p sp s f,g= 1 3.5 3 1.35= 14.175 kN;
- palgsijas prnests pastvgs slodzes miniml aprina vrtba:
Gd,p,min=gk,p sp s f,g= 1 3.5 3 0.9= 9.45 kN;
- spka Pd,tor aprina vrtba vienpusgas lietdergs slodzes gadjum:
Pd,tor= Gd,p,max - Gd,p,min + Qd,p/2= 14.175 9.45 + 39.22/2 = 24.335 kN;
- rsspks galvens sijas lum taj pa slogojuma situcij:
Pd= Gd,p,max + Gd,p,min + Qd,p/2= 14.175 + 9.45 + 39.22/2 = 43.235 kN;

58

vrpes moments Md,tor= Pd,tor(b/2 + a1) = 24.335(13.5/2+5) = 285.93 kNcm;

vrpes tangencilspriegumi tor = Md,tor/Wtor = 285.93 /4845.4 = 0.059 kN/cm;
tangencilspriegumi no rsspka:
d = Pd Sy/b/Jy = 43.235 13068 /13.5/766656 = 0.055 kN/cm;
nestspjas izmantoanas pakpe skald pie vrpes un lieces:
ctor= 100 (tor/fv,g,d +(d/fv,g,d)2)= 100 (0.059/0.151 +(0.055/0.151)2) = 52 %.

Koksnes stiprbas prbaude lokl spied rsm iedrm uz balsta:

-

normlspriegumi c,90,d = Vd/(blb )= 58/(13.510) = 0.43 kN/cm;

slogojuma izkliedes faktors (elementam, kam attlums no sijas gala ldz balstam
neprsniedz h/3):
kc,90 = (2.38 - lb/250)(1+ h/(12lb)) = (2.38-100/250)(1+ 880/(12100)) = 3.43 < 4;
nestspjas izmantoanas pakpe spied cloc = 100 c,90,d/(kc,90fc,90,g,d) =
= 100 0.43/(3.430.151) = 83 %.

Sijas rsgriezuma noturbas prbaude lieces plakn:

-

sijas efektvais garums (palielints par 2h, jo slodze pielikta spiestajai malai):
ef = 0.9 a + 2 h = 0.9350 + 288 = 491 cm;
kritiskie normlspriegumi liec:

m , crit

E 0, g , 05 I z G 0 , g , 05 I tor
ef W y

3 .14 9 40 18042 .75 50 65280 .8

2 .73 kN / cm 2 ;
491 17424

rel,m f m,g,k m,crit 2.4 2.73 0.94;

elementa relatvais slaidums liec:

pretestbas samazinjuma faktors spiests malas odz (0.75 < rel,m = 0.97< 1.4):
kcrit= 1.56 - 0.75rel,m= 1.56 0.750.94 = 0.86;
nestspjas izmantoanas pakpe noturb cm,crit = 100 m,d/(kcritfm,g,d) =
= 100 1.14/(0.861.34) = 99.2 %.

Sijas stinguma prbaude:

Sijas prvietojumu (izlieces) apriniem izmanto slodu raksturvrtbas:
- pastvg sadalt slodze no sijas pasvara gk,s=bh = 0.1350.885.5/100=0.0065 kN/cm;
- palgsiju prnest pastvg slodze Gk,p =gk,psps = 13.53 = 10.5 kN;
- palgsiju prnest lietderg slodze Qk,p = qk,pAsps = 30.833.53 = 26.145 kN.
Sijas izlieces komponentes:
- sijas elastg izliece no pastvgs slodzes lieces momenta:
winst,m,g = (5gk,sL4 /384+Gk,p L3/28.17)/E0,g,mean/Jy =
-

= (50.006510504/384+10.510503/28.17)/1160/766656 = 0.6 cm;

sijas elastgs izlieces komponente, ko izraisa pastvgs slodzes rsspks:
winst ,v,g

g k , s 1.2 2 G k , p L L2

0.0065 2.4 10.5 / 1050 1050 2

1.2
1.2
0.06 cm;
8 G g ,mean b h

8 72 13.5 88

sijas galg izliece no pastvgs slodzes:

wfin,g = (winst,m,g + winst,v,g) (1+ kdef ) = (0.6 + 0.06)(1+0.6) = 1.15 cm;
sijas elastg izliece no lietdergs slodzes lieces momenta:

59

winst,m,q = Qk,p L3/28.17/E0,g,mean/Jy = 26.145 10503/28.17/1160/766656 = 1.21 cm;

sijas elastgs izlieces komponente, ko izraisa lietdergs slodzes rsspks:
winst ,v,q 1.2 1.2

2 Qk , p L L2
8 G g ,mean b h

1.2 1.2

2 26.145 / 1050 1050 2

8 72 13.5 88

0.12 cm;

sijas galg izliece no lietdergs slodzes:

wfin,q = (winst,m,q + winst,v,q ) (1+2kdef ) = (1.21 + 0.12) (1 + 0.30.6) = 1.56 cm;
sijas galg izliece slodu pamatkombincij:
wfin = wfin,g + wfin,q = 1.15 + 1.56 = 2.71 cm;
sijas pieaujam izliece funkcionls atbilstbas nodroinanai:
max = L/no = 1050/350 = 3 cm;
nestspjas izmantoanas pakpe stingum: cu= 100wfin /max = 1002.71/3= 90.3 %.

5.4. Lmtas divslpu prseguma sijas aprins

Uzdevums: veikt stiprbas, noturbas un stinguma prbaudes vienlaiduma divslpu brvi
balsttai jumta prseguma sijai saska ar LVS EN 1995-1-1 pastvgo un maings sniega
slodzes kombincijai (LVS EN 1990, LVS EN 1991). Sijas laidums L= 24 m, siju solis
prsegum a = 3 m. Sniega slodzes raksturvrtba uz zemi sk = 1 kN/m. Savietot prseguma
konstrukcijas radts pastvgs slodzes raksturvrtba (ieskaitot sijas pasvaru)- g = 1.15
kN/m. Prsegum sijas savienotas pa priem ar saitm attlum lef. Neizdevgko koka
konstrukciju ekspluatcijas apstku nosacjumi atbilst 2. servisa klasei. Siju izgatavos
salmjot 44 mm biezus skujkoku dus. Taisnstra rsgriezuma platums b = 250 mm,
augstums kor hap =1134 mm, augstums pie balsta ho= 550 mm, augmalas slpuma leis =
5. Lmts koksnes stiprbas klase saska ar Eiropas standartu LVS EN 1194 - GL28h,
materila drouma faktors M = 1.25.
Aprini apkopoti 5.1. tabul. Sijas aprina shma pardta 5.2. attl.
qd

1-1

m,,d

m,0,d

hx

ho

hx

hap

xo

1
hap/2

hap/2
L

m
m,d

5.2. att. Divslpu lmtas sijas aprina shma

60

5.1. tabula
Lmtas divslpu sijas aprins saska ar Eirokodeksiem
Aprina slodzes
Pastvg sadalt slodze

gd = gk a f,g = 1.15 3 1.35 = 4.68 kN/m

Maing sniega slodze

sd = sk a f,s= 1.7 0.8 3 1.5 = 6.12 kN/m

Kop 4.68 + 6.12 = 10.8 kN/m
Iekjie spki

Aprina lieces moments

Md = (gd + sd)L2 /8 = 10.8242/8 = 778 kNm

Bstam luma attlums no balsta: xo = Lho /2/hap = 240.666/2/1.716 = 4.66 m

Aprina lieces moments
bstamaj lum

Mx= (gd + sd)xo(L-xo) /2 =

Aprina rsspks

Vd = (gd + sd) L/2 = 10.824/2 = 129.6 kN

= 10.8 4.66 (24 - 4.66)/2 = 487 kNm

Sijas rsgriezumu eometriskie raksturlielumi

luma augstums pie balsta

ho= hap L tg()/2= 171.6 - 2400tg(5)/2= 66.6 cm

bstam luma augstums

hx= ho + xo tg()= 66.6 + 466tg(5)= 107.4 cm

bstam luma pretestbas

moments pret lielk stinguma asi

Wy = b hx2 /6 = 25 107.42/6 = 48061.5 cm3

bstam luma inerces moments

pret lielk stinguma asi (y-y)

Jy = bhx3 /12= 25 107.43/12 = 2580902.6 cm4

bstam luma inerces moments

pret asi z-z

Jz = hxb3 /12 = 107.4253/12 = 139843.75 cm4

parametrs c1 (Htte, 2000)

c1 = 0.285

bstam luma inerces moments

vrpei

Jtor= c1 h b3 = 0.285 107.4 253 = 478265.6 cm4

kores luma inerces moments

pret asi lielk stinguma asi (y-y)

Jy,ap = bhap3 /12 = 25107.43/12= 10527145.2 cm4

kores luma pretestbas moments

pret lielk stinguma asi (y-y)

Wy,ap= bhap2 /6 = 25107.42/6 = 122694 cm

Koksnes aprina pretestbas ilgsto slogojum 2.servisa klases apstkiem

liec

fm,g,d = fm,g,k kmod /M = 2.8 0.8/1.25 = 1.79 kN/cm

skald (cirp)

fv,g,d = fv,g,k kmod /M = 0.3 0.8/1.25 = 0.2 kN/cm

stiep rsm iedrm

ft,90,g,d = ft,90,g,k kmod /M = 0.0450.8/1.25 = 0.028 kN/cm

spied rsm iedrm

fc,90,g,d = fc,90,g,k kmod /M = 0.30.8/1.25 = 0.2 kN/cm

61

5.1. tabulas turpinjums

Normlspriegumu stiprbas prbaude bstamaj lum
Lieces normlspriegumi
bstamaj lum

m,d = Mx/Wy = 48700/48061.5 =1.01 kN/cm

Faktors lieces stiprbai, ja

slp mala spiesta

km,

Nestspjas izmantoanas
pakpe

c = 100 m,d /fm,g,d /km, = 1001.01/1.79/0.88 = 64 %.

1
2

f
f

1 m,d tg m,d tg 2
1.5 f ,
f c ,90,d

vd

1.79
1.79 2
1
tg 5
tg 5
1.5 0.2
0.19

0.88

Normlspriegumu stiprbas prbaude kores zon

spriegumu koncentrcijas
faktors

kl = k1= 1+1.4 tg + 5.4tg2 =1+1.4tg5+5.4tg25 = 1.16

normlspriegumi kores
lum

m,d = kl Md/Wy,ap = 1.16 77800/122694 = 0.74 kN/cm

nestspjas izmantoana

c = 100 m,d /fm,g,d = 100 0.74/1.79 = 41.2 %.

Koksnes stiprbas prbaude stiep rsm iedrm kores zon

Sijas tilpums

V = Lb(ho+hap)/2 = 240.25(0.666+1.716)/2 = 7.15 m

Kores daas tilpums

Vk = b hap2 (1- tg/4) = 0.251.7162(1- tg5/4) = 0.72 m

Formas koeficients

kp = k5 = 0.2 tg = 0.2 tg5 = 0.017

Stiepes spriegumi rsm

iedrm

t,90,d = kp Md/Wy,ap 0.6 pd/b =

= 0.017 77800/122694 - 0.6 0.108/25 = 0.0085 kN/cm

Spriegumu faktors

kdis = 1.4

Stiep saspriegts daas

tilpuma faktors

kvol = (0.01/Vk)0.2 = (0.01/0.72)0.2 = 0.42

Nestspjas izmantoanas
pakpe stiep

ct,90 = 100 t,90,g,d /ft,90,g,d /kdis/kvol =

= 100 0.0085/0.024/1.4/0.42 = 51 %

Koksnes stiprbas prbaude skald pie balsta

Tangencilspriegumi

d = 1.5 Vd/ho/b = 1.5 129.6/66.6/25 = 0.12 kN/cm

Nestspjas izmantoanas
pakpe

cv = 100d/fv,g,d = 1000.12/0.2 = 60 %
Stiprbas prbaude lokl spied balst

Atbalstlaukums
Lokls spiedes spriegumi
atbalstlaukum
Slogojuma izkliedes faktors

Ab = blb = 2520 = 500 cm

Nestspjas izmantoanas
pakpe

cloc = 100 loc,d /fc,90,g,d/kc,90 = 1000.26/0.19/2.02= 67.7 %

loc,d = Vd/Ab = 129.6/500 = 0.26 kN/cm

kc,90 = (2.38 - lb/250) (1 + ho/12/lb) =
= (2.38 - 200/250) (1+666/12/200) =2.02

62

5.1. tabulas turpinjums

Stabilittes prbaude (pret izkauanos no lieces momenta plaknes)
Sijas spiests malas
efektvais garums
Kritiskie spriegumi liec

lef = 0.9 L/2 + 2 hx = 0.92400/2 + 2 107.4 = 1294.8 cm

m , crit E 0. g , 05 I z G 0 . g , 05 I tor l ef W y
3 .14 1020 139843 . 75 62 . 4 478265 .6 1294 .8 48061 . 5
= 3.29 kN/cm

Relatvais slaidums liec

rel,m f m,g ,k m,crit 2.8 3.29 0.92

Spiests malas odzes

faktors
Nestspjas izmantoanas
pakpe noturb

rel,m < 1.4; kcrit = 1.56 - 0.75rel,m =1.56 - 0.75 0.92 = 0.87
cm = 100m,d /fm,g,d /kcrit = 1001.01/1.79/0.87= 65 %

Sijas funkcionls atbilstbas prbaude attiecb uz izlieci

luma augstuma izmaias faktori:
3
1
1
66.6
3

k ho hap
0.122;

0.15 0.85 ho hap

171.6 0.15 0.85 66.6 171.6

1 hap ho

2 3

2
1 171.6 66.6 2 3

0.695.

Sijas elastg izliece no pastvgs slodzes lieces momenta:

winst,m,g= k (5/384)gserL4 /E0,g,mean/Jo=0.122(5/384)0.0344524004/1260/615434= 2.3 cm.
Sijas elastgs izlieces komponente, ko izraisa pastvgs slodzes rsspks:
winst,v,g = 1.2 kgserL2/8/Gg,mean/b/ho= 1.20.6950.0344524002/8/78/25/66.6= 0.16 cm.
Sijas galg izliece no pastvgs slodzes:
wfin,g = (winst,m,g + winst,v,g ) (1+ kdef ) = (2.3 + 0.16) (1 + 0.6) = 4.5 cm.
Sijas elastg izliece no maings (sniega) slodzes lieces momenta iedarbbas:
winst,m,q = k (5/384)sk L4/E0,g,mean/Jo = 0.203(5/384)0.040824004/1260/615434= 2.77 cm.
Sijas elastgs izlieces komponente, ko izraisa maings (sniega) slodzes rsspks:
winst,v,q = 1.2 kskL2/8/Gg,mean/b/ho= 1.2 0.695 0.0408 24002/8/78/25/66.6= 0.19 cm.
Sijas galg izliece no maings (sniega) slodzes:
wfin,q = (winst,m,q + winst,v,q ) (1+2 kdef )= (2.77+0.19)(1+0.20.6) = 3.32 cm.
Sijas galg izliece slodu pamatkombincij:
wfin = wfin,g + wfin,q = 4.5 + 3.32 = 7.82 cm.
Sijas pieaujam izliece funkcionls atbilstbas nodroinanai:
max = L/no = 2400/300 = 8 cm.
Sijas funkcionls nestspjas izmantoanas pakpe:
cu= 100wfin /max = 1007.82/8 = 98 %.

63

6. Koka elementu savienojumu nestspja un konstruanas nosacjumi

Koka konstrukciju droums un efektivitte liel mr ir atkarga no optimli izvlta
savienotjldzeku veida un savienojuma konstruktv izpildjuma kvalittes. Koka elementu
savienojumi ir komplictki un daudzveidgki risinjumos k, piemram, metla elementu
savienojumi. Tas ir saistts ar vairkm koksnes materila patnbm, pie kam sevia nozme
ir tam, ka koksnes pretestba skald (cirp) ir vairkkrt mazka k stiprba stiep vai spied
iedru virzien. Td nav viennozmgu, neapaubmu prieknosacjumu optimla
savienotjldzeka veida izvlei. Konstrukcijai ir iespjami vairki racionli risinjumi
atbilstoi savienojum prnesamo spku vrtbm, pieejamiem izgatavoanas
tehnoloiskajiem ldzekiem un pamieniem, k ar atbilstoi koksnes materila patnbm,
no k izgatavoti elementi.
Pc savienotjldzeka veida koka elementu savienojumus iedala trs grups: 1) savienojumi
ar mehniskajiem savienotjldzekiem (metla tapas, pretbdi, zobots plksnes), 2) lmtie
savienojumi, 3) sjumi jeb savienojumi uz iecirtumiem.

6.1. Tapveida savienojumu nestspjas noteikana bd

6.1.1. Tapveida savienojumu raksturojums
Savienojumus, kur bdes spka prneanai izmanto tapas (metla, cietkoka vai plastikta ar
apau, kvadrtveida vai taisnstrveida rsgriezumu), sauc par tapveida savienojumiem. Pie
tapveida savienotjldzekiem pieder naglas, skrves, kokskrves un tapas (gareni stiei).
Tapveida savienojumiem raksturgi samr lieli savienoto elementu prvietojumi (savstarpj
nobde) darbb zem slodzes, kas uzskatms par to galveno trkumu. Pareizi projekttam
tapveida savienojumam robestvokl raksturga plastisk sabrukanas aina, t.i., tapas un
koksnes plastisko deformciju rezultt samr lni pieaug savienoto elementu savstarpjs
nobdes lielumi. Tapveida savienojumiem iespjama ar trausl sabrukanas aina skald,
piemram, saplaisjot koksnei posmos starp naglm. ds savienojums uzskatms par
nedrou, tas ir neveiksmgi aprints un/vai konstruts, vai ar ir pielietots nekvalitatvs
kokmaterils.
Atkarb no tapas darbbas zem slodzes izir simetriskos un nesimetriskos tapveida
savienojumus. Tapveida savienojums pieder pie simetriskajiem, ja bdes spku darbbas
rezultt deformt savienotjldzeka ass ir aptuveni simetriska attiecb pret asi, kas vilkta
caur t smagumcentru (ass 1-1, skatt 6.1. att.- a). Tapveida savienojums pieder pie
nesimetriskajiem, ja bdes spku darbbas rezultt veidojas savienotjldzeka nesimetriskas
deformcijas (6.1. att.- b) attiecb pret asi, kas vilkta caur t smagumcentru.
P

P/2

P/2

P/2

1
t1

t2

t1

t1

t2

t1

6.1. att. Tapveida savienojumi: a- simetrisks savienojums, b- nesimetriski savienojumi

64

6.1.2. Tapveida savienotjldzeka nestspjas noteikana bd

Iedarbojoties bdes spkiem, tapa izliecas un vienlaicgi iespieas koksn. Spks, ar kdu tapa
pretojas izliecei, ir atkargs no tapas materila stiprbas liec un no koksnes materila
pretestbas tapas iespieanai ligzdas sieni, kas savukrt ir atkarga no koksnes blvuma un
tapas diametra. Pie maksimls slodzes, kad tapa plastiski izliekusies, zinm mr ts
pretoans spju bdes spkam palielina ar berze pa snu virsmu. No tda viedoka
savienojuma droumu paaugstina, piemram, naglas ar rievotu virsmu.
Tapveida savienotjldzeka (tapas) nestspja ir maksiml (garantt) bdes spka vrtba,
kam tas spj pretoties, savienojamo elementu savstarpj prvietojuma (nobdes) lielumam
paliekot pieaujams robes. Tapas nestspjas noteikanas teortisko pamatojumu izstrdja
K.W.Johansens (1949). Saska ar Johansena teoriju tapa tiek apskatta k sija, kas slogota ar
nevienmrgi sadaltu maingas zmes rsslodzi, ko reprezent darbbas un pretdarbbas
spki naglas un ligzdas sienias kontaktvirsm.
5. Eirokodeks tapas nestspjas teortiskajam aprinam izmanto Johansena viendojumus,
kas iegti, analizjot tapas statisk ldzsvara nosacjumus iespjamiem savienojuma
robestvoku gadjumiem (Timber Engineering, 1995, 2003), emot vr savienojamo
elementu materilu un savienotjldzeka pabas.
Tapveida savienotjldzeka (tapas, naglas, skrves, kokskrves) nestspjas raksturvrtbu
bd (Fv,Rk), nosaka k minimlo no nestspjas vrtbm koksnes virsmas spied ligzdas
sieni un tapas liec, apskatot visus iespjamos robestvoku gadjumus. Nesoajs
konstrukcijs tapveida savienojumus parasti projekt k simetriskos, kur tapa strd vismaz
divs nobdes plakns. Tapas nestspjas raksturvrtbu bd simetriska koka elementu
savienojuma vien nobdes plakn aprina k minimlo no etrm vrtbm (Fv,Rk,1,
Fv,Rk,2,...):
1) lokl spied malj element ligzdas kontaktvirsm ar sevii stingu tapu (6.2. att.- a):
Fv,Rk,1 = fh,1,k t1 d;

(6.1)

2) lokl spied vidj element ligzdas kontaktvirsm ar sevii stingu tapu (6.2. att.- b):
Fv,Rk,2 = 0.5 f h,2,k t2d;

(6.2)

3) tapas liec, ja robestvokl izveidojas viens plastiskais arnrs (6.2. att.- c):

Fv, Rk ,3 1.05

4 (2 ) M y, Rk
f h,1, k t1 d
2 (1 )
;

2
2

f
d
t

1
h ,1, k

(6.3)

4) tapas liec, ja robestvokl izveidojas divi plastiskie arnrs (6.2. att.- d):
Fv, Rk , 4 1.15

kur

2
2 M y , Rk f h,1,k d ,
1

Fv,Rk,..
t1
t2
d
fh,1,k, fh,2,k

My,Rk

(6.4)

tapas nestspjas raksturvrtba apskatmaj robestvokl, N;

malj koka elementa biezums, mm;
vidj koka elementa biezums, mm;
tapas nominlais diametrs, mm;
pretestbas raksturvrtbas tapas iespieanai attiecgi elementos t1 un
t2, N/mm, (skatt punktu 6.1.3);
koksnes elementu pretestbu raksturvrtbu attiecba: = fh,2,k/fh,1,k;
lieces momenta raksturvrtba trauda tapai, Nmm, (skatt punktu
6.1.4).
65

b
t1

t1

t1

Fv,Rk,

t1

t1

Fv,Rk,

t1

t1

Fv,Rk,

t1

Fv,Rk,

t2

Fv,Rk,

Fv,Rk,

Fv,Rk,

t2

t2

t2

Fv,Rk,

6.2. att. Simetriska koka elementu tapveida savienojuma robestvoki: a - virsmas spied

maljos elementos, b - virsmas spied vidjos elementos, c liec, izveidojoties vienam

plastiskajam arnram, d - liec, izveidojoties diviem plastiskajiem arnriem
Tapas nestspjas raksturvrtbu aprina formulas simetriskiem un nesimetriskiem koka un
koka-metla elementu savienojumiem skatt 5. Eirokodeksa 8.2. noda.
Attiecb uz naglotiem savienojumiem jem vr, ka aprint nestspja nobdes plakn ir
vr emama mezgla projektan, ja gludai apaai naglai iedziinjums ir vismaz 8d (t2 8d),
bet profiltm naglm vismaz 6d (t2 6d), kur d - naglas diametrs. Bd strdjo
kokskrvju savienojum iedziinjumam otraj element jbt vismaz 4d (t2 4d), kur d kokskrves gluds daas diametrs. Aprinot kokskrves nestspjas raksturvrtbas formuls
ievieto d = def, kur def = 1.1d1, kur d1 - kokskrves vtots daas diametrs.
Savienotjldzeka nestspjas aprina vrtbu Fv,Rd nosaka, emot vr vides apstku ietekmi
uz koksnes stiprbu, ko ievrt ar modifikcijas faktoru (kmod) un drouma faktoru (M):
Fv,Rd = kmod Fv,Rk /M.

(6.5)

Pirmaj tuvinjum nepiecieamo tapveida savienotjldzeku skaitu savienojum (nd), nosaka

pieemot, ka bdes spks sadals vienmrgi uz visiem savienotjldzekiem:
(6.6)
nd FEd nc Fv , Rd ,
kur

FEd mezgl prnesam bdes spka aprina vrtba;

nc - nobdes plaku skaits;
Fv,Rd - savienotjldzeka nestspjas aprina vrtba vien nobdes plakn.

Faktiski bdes spku prneanai nepiecieamais savienotjldzeku skaits savienojum parasti

ir lielks, jo bdes spki nesadals vienmrgi starp vairkm rind izvietotm tapm, citiem
vrdiem sakot, to pretestbas spja bdes iedarbei ir atirga. Tpc vien rind iedru
virzien izvietototo savienotjldzeku (naglu, skrvju) kopjo nestspju vien nobdes plakn
(Fv,Rd,r) aprina, emot vr nevis faktisko, bet efektvo skaitu:
Fv,Rd,r = Fv,Rd nef,
(6.7)
kur Fv,Rd - viena savienotjldzeka nestspjas aprina vrtba vien nobdes plakn,
nef - savienotjldzeku efektvais skaits vien rind iedru virzien, ko nosaka atkarb
no tapu attluma un kopj skaita rind atbilstoi tapas veidam.
Naglotam savienojumam pie nosacjuma, ka naglas pamus nobdtas no rindas ass par
lielumu d, efektvo skaitu nef nosaka pc sakarbas:

nef n
kur

kef

(6.8)

kef - naglota savienojuma parametrs (skatt 8.1. tab. LVS EN 1995-1-1);

n - naglu skaits vien rind.

66

Skrvsavienojum efektvais skrvju skaits vien rind iedru virzien ir atkargs no to

izvietojuma un to nosaka k minimlo no faktisk un reduct skaita:

n
nef min 0.9
,
n 4 a1 13 d
kur
n - skrvju (tapu) skaits vien rind;
d - skrves (tapas) diametrs;
a1 - attlums starp skrvju (tapu) asm iedru virzien.

(6.9)

Pc savienojuma korekcijas jizpilds nestspjas nosacjumam bd:

kur

FEd (nr Fv,Rd nef ns),

nr - rindu skaits iedru virzien;

nef -

savienotjldzeku efektvais skaits vien rind;

ns -

nobdes plaku skaits;

(6.10)

FEd bdes spka aprina vrtba.

6.1.3. Koksnes pretestbas noteikana lokl spied ligzdas sieni
Koksnes materila pretestbu fh tapas iespieanai ligzdas sieni defin k maksiml
pieaujam spka Fmax attiecbu pret sienias virsmas projekciju plakn:
F
f h max
6.11)
d t
kur
d - naglas diametrs un t - savienojam elementa biezums.
Materila pretestbas raksturvrtbu tapas iespieanai ligzdas sieni eksperimentli nosaka
saska ar standartiztu metodiku (LVS EN 383:2000).
Eksperimentlo ptjumu rezulttu analze (Timber Engineering, 2003) liecina, ka sienias
pretestba tapas iespieanai ir tiei proporcionla koksnes materila blvumam. Pieaugot tapas
diametram iespieanas pretestba neliel mr samazins. Pie lielkiem tapu diametriem,
piemram, skrvsavienojumos jem vr koksnes anizotropijas ietekme uz pretestbu lokl
spied.
Praktiskiem apriniem 5. Eirokodeks ir piedvtas sekojoas empriskas formulas
pretestbas
raksturvrtbas
fh,k
(N/mm)
aprinanai
dadiem
tapveida
savienotjldzekiem atkarb no koksnes blvuma un diametra:
(6.12)
- koksn (ar lmt un LVL) iedztai naglai:
fh,k= 0.082kd-0.3;
- naglai ar diametru ldz 8 mm, kas iedzta parasta vai lmta koka (ar LVL)
elementos iepriek urbt caurum:
fh,k= 0.082(1-0.01d)k;

(6.13)

- saplksn iedztai naglai, kam galvas diametrs ir ne mazks par 2d:

fh,k= 0.11kd-0.3;

(6.14)

- cietaj kokiedru pltn (LVS EN 622-2) iedztai naglai: fh,k= 30d-0.3t0.6;

(6.15)

- kokskaidu vai OSB tipa pltn iedztai naglai:

fh,k= 65d-0.7t0.1;

(6.16)

- pretestba skrves iespieanai saplksn neatkargi no lea starp bdes spka un rjs
fh,k= 0.11(1-0.01d)k;

krtas finierskaidas iedru virzienu:

67

(6.17)

- pretestba skrves iespieanai cietaj kokiedru un OSB tipa pltn:

fh,k= 50d-0.6t0.2;

(6.18)

- pretestba skrves (ar diametru ldz 30 mm) iespieanai iedru virzien parasta vai lmta
koka (ar LVL) elementos:
fh,0,k= 0.082(1-0.01d)k.
(6.19)
Apzmjumi empriskajs formuls (6.8) (6.15) un lietojams mrvienbas:
k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m,
d - tapas diametrs, mm,
t - koksnes materila pltnes biezums, mm.
Ja bdes spks darbojas le pret iedru garenvirzienu, tad parasta un lmta koka
elementos pretestbas raksturvrtbu skrves iespieanai ligzdas sieni, nosaka pc
Hankinsona formulas:
f h ,0 ,k
f h , ,k
,
(6.20)
k90 sin 2 cos 2
kur fh,0,k - pretestbas raksturvrtba iedru garenvirzien (formula (6.13));
k90 - parametrs, ko nosaka sekojoi (diametrs d, mm):
- skujkoku koksnei
k90 = 1.35 + 0.015d,
(6.21)
- LVL
k90 = 1.30 + 0.015d,
(6.21a)
- lapkoku koksnei
k90 = 0.90 + 0.015d.
(6.21b)
6.1.4. Tapveida savienotjldzeka nestspjas raksturvrtbas liec
Tapveida savienotjldzeka (skrves, tapas, naglas, kokskrves) nestspja liec ir atkarga no
atbilsto trauda stiprbas raksturvrtbm. Analizjot tapas darbbu savienojum, Johansens
tapas pretestbu liec aprinja, izmantojot trauda tecanas robepretestbu. Turpmkajos
gados tapveida savienojumu eksperimentlos ptjumos (Blass, 2001) ir veikti ptjumi par
tapas darbbu elastiski plastisk stadij pierdts, kuru rezultti ir izmantoti ar 5. Eirokodeks.
Tapveida savienotjldzeka nestspju liec pc trauda tecanas robestiprbas
eksperimentli nosaka saska ar standartiztu metodiku (LVS EN 409:2000).
Projektanas vajadzbm apaa rsgriezuma naglm un skrvm 5. Eirokodekss piedv
pieaujam lieces momenta aprinanai emprisku formulu:
My,Rk = 0.3 fu,kd2.6,
kur

My,Rk -

lieces momenta raksturvrtba (Nmm)

fu,k -

trauda stiprbas raksturvrtba stiep, N/mm,

d-

naglas vai skrves nominlais (gluds daas) diametrs, mm.

68

(6.22)

6.2. Tapveida savienojumu konstruana

6.2.1. Naglas un nagloto savienojumu konstruana

2d

Naglas ir visbiek lietotais no tapveida

savienotjldzekiem. Nesoajos savienojumos
rekomend lietot naglas no trauda, kura
robepretestba stiep ir ne mazka par 600
2d N/mm, prasbas materila kvalittei un
l
izmriem noteiktas ar standartu LVS EN
10230-1. Naglas aizsarg pret koroziju ar
b
metla, sinttisko sveu materila vai cementa
saistvielas kljumu, k ar, miski apstrdjot
l
virsmu. Sevii agresv vid pielieto naglas
no korozijizturga trauda. Msdiens lieto
c
vairku veidu naglas (6.3. att.): apaa
rsgriezuma
glud
nagla,
uzlabotas
konstrukcijas nagla ar noapaotu spirlveida
l
vtni vai nagla ar gredzenveida profilu.
Profiltm naglm ir lielks snu virsmas
6.3. att. Naglas: a- apa glud nagla,
laukums saldzinjum ar gludajm, tpc
b- nagla ar noapaotu spirlveida vtni, lielka ir ar nestspja virsmas spied. Das
valsts lieto gluds naglas ar kvadrtveida
c- nagla ar gredzenveida profilu.
rsgriezumu. Specil apstrdes proces
kvadrtveida rsgriezuma naglu savrpjot ap ts asi, iegst vtnes veida profilu, kam ir
lielka nestspja liec nek gludajai naglai. Eksperimentlie ptjumi liecina, ka bd slogot
savienojum profiltm naglm nestspja pieaug pat ldz 50% saldzinjum ar gludo naglu
savienojumu (Mnck, 1998). Tau o ptjumu rezultti vl jprbauda un jpreciz, td
pagaidm nav ieviesti 5. Eirokodeks.
a

Nesoo koka elementu savienojumos lieto naglas ar diametru no 2.75 ldz 8 mm, garums- no
40 ldz 200 mm. Naglas iedzen ar vai bez iepriekjas caurumu urbanas perpendikulri da
plaknei. Dzenot naglas blv koksn, nereti rodas plaisas. To var mint novrst, apdauzot
asos naglu galus. Iedzenot neasu naglu, iedras tiks prcirstas pirms saelanas. Tomr
drok blv koksn naglas dzt iepriek urbtos caurumos, norms rekomend cauruma
diametru, kur paredzts dzt naglas, pieemt ne lielku par 0.8d.
Naglojumiem iepriek urbtos caurumos ir daas priekrocbas saldzinjum ar vienkri
iedztu naglu savienojumiem. Urbtos caurumos dztu naglu savienojumi ir kompaktki, jo
ievrojami samazins plaisanas bstamba, un, tdjdi, pieaujami mazki attlumi starp
naglm. Parasti ie savienojumi ir ar stingki- novro mazkus savienoto elementu
savstarpjs nobdes lielumus. Tomr caurumu urbana palielina savienojumu izgatavoanas
darbietilpbu, un ldz ar to pieaug izmaksas. Pie tam urbtie caurumi rada savienojamo
elementu rsgriezuma vjinjumu.
Rekomend veidot savienojumu ar naglm urbtos caurumos, ja da biezums ir mazks par
t, ko nosaka pc formulas (6.23), vai pc formulas (6.23a), ja koksne ir sevii trausla:

7 d
14d

t max
(6.23)
t max
k ,
k ,
13d 30 400
13d 30 200
(6.23a)
kur d - naglas diametrs, mm;
k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m.

69

Konstrujot naglotos savienojumus jem vr pieaujamie minimlie attlumi starp naglu

asm un attlumi no naglas ass ldz sanagloto du malm un galiem (LVS EN 1995-1-1), lai
nodrointu pietiekamu koksnes nestspju skald un nerastos plaisas (6.1. tab.). Naglu
izvietoanas nosacjumi attiecas ar uz kokskrvm, kuru diametrs mazks par 6 mm.
a4c

a 3t

a1 a1

a3t

a3c

a4t

a2

0 180

a 4c

90 270

a4c

-90 0

t1 t 2 t 1

a 3t

N /2
N/2

180 360

6.4. att. Attlumu apzmjumi tapveida savienojumos

6.1. tabula
Minimlie pieaujamie attlumi naglotos savienojumos
Attlums
(skat. 6.4. att.)

starp naglu asm iedru

garenvirzien a1
starp naglu asm
rsm iedru
garenvirzienam a2

Minimlais pieaujamais attluma lielums

iedztm naglm atbilstoi koksnes
naglm iepriek
blvumam, kg/m
urbtos caurumos
k 420
420 < k < 500
d<5 mm: (5+5cos)d
d5 mm: (5+7cos)d
5d

(7 + 8cos)d

7d

(4 + 3cos)d
(3 + sin)d

no naglas ass ldz da

slogotam galam a3,t

(10 + 5cos)d

(15 + 5cos)d

(7 + 5cos)d

no naglas ass ldz da

neslogotam galam a3,c

10d

15d

7d

no naglas ass ldz da

slogotajai malai a4,t
no naglas ass ldz da
neslogotajai malai a4,c

d<5 mm: (5+2sin)d

d<5 : (7+2sin)d

d<5:(3+2sin)d

d5 mm: (5+5sin)d

d5 : (7+5sin)d

d5:(3+4sin)d

5d

7d

3d

Apzmjumi: d- naglas diametrs, mm; - leis starp bdes spka un iedru garenvirzienu.
Piezmes. 1. Nosakot minimlos attlumus, jizvrt naglot mezgla slogojuma situcijas slodu
kombincijs un jpielieto neizdevgk no lea vrtbm: 0, , 90, 180, 270.
2. Papildus nosacjumus naglu izvietoanai savienojumos ar pltu materiliem skatt
5.Eirokodeks.

70

6.2.2. Skrvju, kokskrvju un apao tapu savienojumu konstruana

Slogoto koka elementu savienojumos lieto trauda skrves, kokskrves un apas tapas, kuru
kvalitte atbilst standartu prasbm. Parasti izvlas skrves un tapas (6.5. att.- a, b), kuru
nominlais (gluds daas) diametrs (d) ir robes no 10 ldz 24 mm, minimlais diametrs- 6
mm, maksimlais- 40 mm. Nesoo elementu savienojumus jveido ar pietiekamu cieumu, lai
novrstu brvos prvietojumus. Cauruma diametram koka elementos jbt viendam ar tapas
nominlo diametru. Skrvsavienojumos pieaujams, ka cauruma diametrs koka elementos ir
par 1 mm lielks, bet metla uzliks ldz 2 mm lielks, bet ne vairk k 0.1d. Zem skrves
galvas un uzgriea liek paplksnes. Paplksnei jpiegu koksnei vis laukum. Paplksnes
biezumu pieem ne mazku par tredau no skrves diametra (t 0.3d). Apas paplksnes
rjo diametru vai kvadrtveida paplksnes malas izmru pieem ne mazku par 3d. Liela
apjoma savienojumos kombin skrves un apas tapas- savienojuma galos liek skrves, bet
vidj da- tda paa diametra un materila tapas.
Skrvsavienojumus veido k simetriskos ar divm vai vairk nobdes plaknm. Lai racionli
izmantotu skrves un koksnes nestspju, ieteicams izvlties du skrves diametra un vidj
elementa biezuma attiecbu: d/t2= 1/6...1/4. Maljo elementu biezumu skrvsavienojum
pieem ne mazku par 30 mm, bet vidjiem elementiem- ne mazku par 40 mm.
Kokskrves kalpo metla uzliku vai koka plku pieskrvanai pie koka elementiem.
Bvkonstrukciju elementu savienojumos lieto etrstra vai sestra galvas kokskrves
(6.5.att.- c), diametrs d= 5...20 mm, garums l= 20...240 mm, vai gremdgalvas, vai
pusapagalvas kokskrves (6.5. att.- d, e), d= 4...8 mm.
Kokskrves vtots daas diametrs d1= 0.7d, garums- lg= (0.4...0.5)d, vtnes solis (kpe) h=
(0.125...0.14)d. Kokskrves garumu izvlas t, lai glud daa izietu cauri maljam
elementam. Zem neiegremdtas kokskrves galvas jliek paplksne. Kokskrvi ievieto
iepriek urbt caurum; vtots daas posm cauruma diametrs do apmram viends ar d1, bet
gluds daas posm do= d.
Konstrujot savienojumus jem vr pieaujamie minimlie attlumi starp skrvju asm
un no skrves ass ldz savienoto elementu malm un galiem, lai nodrointu pietiekamu
koksnes nestspju skald (6.2. tab.).
a

c
2

d1

lg

ls

6.5. att. Apas tapas un skrves: a: 1- skrve, 2- paplksne, 3- uzgrieznis, b- apa tapa, c kokskrve ar sestra galvu, d- gremdgalvas kokskrve, e- pusapagalvas kokskrve

71

6.2. tabula

Minimlie pieaujamie attlumi skrvju un apao trauda tapu savienojumos

Attlu
ms
(skatt
6.4. att.)

Leis starp
bdes spka un
iedru virzienu

Minimlie pieaujamie attlumi

(d- skrves vai tapas nominlais diametrs)
skrvsavienojum

tapu savienojum

a1

0 360

(4 + 3cos)d

(3 + 2cos)d

a2

0 360

4d

3d

a3,t

-90 90

a3,c

7d, bet ne mazk par 80 mm

150 210

4d

90 150

(1 + 6sin)d,

210 270

bet ne mazk par 4d

3d
max(a3,t; sind; 3d)

a4,t

0 180

(2 + 2sin)d, bet ne mazk par 3d

a4,c

180 360

3d

6.3. Prvietojumu noteikana tapveida savienojum

Slodzes iedarbb tapveida savienotjldzeki elastgi deformjas, k rezultt savienotie
elementi savstarpji nobds. Elementu prvietojumi mezglos ievrojami ietekm visas
konstrukcijas punktu prvietojumu lielumus, tpc tie jem vr lietojambas
(ekspluatcijas) robestvoku prbauds prseguma kopnm un citm reotm koka
konstrukcijm.
Tapveida savienotjldzeka deformcijas pie slodzm, kas neprsniedz nestspjas aprina
vrtbu, raksturo ar elastgs bdes moduli. Savienotjldzeka elastgs bdes modulis Kser
(N/mm) ir bdes spks, kas izraisa 1 mm lielu pievienot elementa gala prvietojumu.
Eksperimentli elastgs bdes moduli nosaka saska ar Eiropas standartu EN 26891. Bdes
modua teortiskajam aprinam izmanto atbilstoas formulas:
- tapveida savienotjldzeklis iepriek urbt caurum:

K ser k1.5 d 20 ;

(6.24)

- nagla, kas iedzta bez iepriekjas cauruma urbanas:

(6.24a)
K ser k1.5 d 0.8 25 ;
kur d - savienotjldzeka diametrs, mm; k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m. Ja
savienojamo elementu koksnes materilu blvumi ir atirgi, tad k nosaka k vidjo
kvadrtisko vrtbu (kas, protams, neattiecas uz koka-metla savienojumiem):

k k ,1 k ,2 .

(6.25)

Pastvgo un ilgstoo slodu ietekm tapveida savienojumos attsts de, t.i., deformciju
pieaugums laik pie konstantas slodzes. Tpc galgo prvietojumu (nobdes) lielumu
noteikanai izmanto bdes modua pazemintu (galgo) vrtbu Kser,fin:
Kser,fin = Kser/(1 + kdef);
(6.26)
kur kdef - des faktors (skatt LVS EN 1995-1-1, Table 3.2).
Ja savienojum ir elementi no atirga stinguma koksnes materiliem, tad des faktoru
aprina pc formulas:

72

k def 2 k def ,1 k def , 2 ,

kur

(6.27)

kdef,1, kdef,2 savienojamo elementu materilu des faktori.

Mezgl pievienot elementa gala galg prvietojuma lielums iegst, dalot bdes spka vrtbu
ar bdes moduli:
ufin= F/Kser,fin,
(6.28)
kur F bdes spks uz vienu savienotjldzekli vien nobdes plakn,
Kser,fin bdes modua galg vrtba (formula (6.26)).
Skrvsavienojuma gadjum galg prvietojuma lielumam pieskaita 1 mm.

6.4. Skrvsavienojuma aprina un konstruanas piemrs

Aprinsim skrvsavienojumu stata pievienoanai koka rmja augjoslas mezgl. Rmja
elementi izgatavoti no C22 klases skujkoku zmateriliem; koksnes blvuma raksturvrtba
k= 340 kg/m. Skrvju diametrs d= 16 mm, klase 4.6, trauda stiprbas raksturvrtba fu,k=
400 N/mm. Ekspluatcijas apstki atbilst 2. servisa klases nosacjumiem. Atbilstos
nestspjas modifikcijas faktoru vrtbas- kmod,s= 0.8, kmod,w= 0.9, des faktors kdef = 0.8.
Iekjo spku virzieni un vrtbas mezgl saejoos elementos etrs nozmgkajs slodu
kombincijs ar pastvgo (gd), vidja ilguma maingo sniega (sd) un slaicgo vja slodzi (wd)
ir pardtas 6.6. att.- a.

712.5 N

75
min 58

min 58

Nd,II

N d,IV

58

N d,III

min

75

Nd,I

120

0
12

120

Nd,IV =

Nd,III =

=43750.5 N

Nd,II =

=30028.5 N

55

.5
63
49

2.5
12
20

8
n5
mi

N d,I =

427.5 N

N
3.5
73
21

= 32586 N

.5
92
56

4.5
74
19

1
86
12

712.5 N

g d+ wd + 0.6*sd
1N
21
14

N
5.5
38
21

9.5
91
15

9.5
04
15

.5
46
30

8.5
75
14

N
71
82

6N
64
11

3.5
81
13
69
48

g d+ 0.6*wd + s d

g d + wd

=42727.5 N

a
gd+ s d

100

0
22
220

6.6. att. Rmja augjoslas mezgls: a- slogojuma shmas un spku poligoni,

b- skrvsavienojums
Slodu kombincijs nosakm bdes spka aprina vrtbas (Nd,i= Nk,if), ko prnes
stata elements uz mezglu:
I pastvg + sniega slodze: Nd,I= Nk,gf,g + Nk,sf,s= 84601.35 + 141101.5= 32586 N;
II pastvg + vja slodze: Nd,II= Nk,gf,g + Nk,w1f,w= 84601.35 + 124051.5= 30029 N;
III pastvg + sniega + o x vja slodze:
Nd,III= Nk,gf,g+Nk,sf,s+oNk,w1f,w= 84601.35+141101.5+0.6124051.5= 43751 N;
IV pastvg + o x sniega slodze + vja slodze:
Nd,IV= Nk,gf,g+oNk,sf,s+Nk,w1f,w= 84601.35+0.6141101.5+124051.5= 42728 N,
kur o kombinciju koeficients sniega slodzei, kas aj aprin pieemts o = 0.6.

73

Nosakm skrves nestspjas vrtbas diviem slogojuma gadjumiem: pastvgs un vidja

ilguma maing sniega slodze (kmod = 0.8) un kombincijm ar vja slodzi (kmod = 0.9).
Koksnes pretestba skrves iespieanai koka elementos iedru virzien:
fh,0,k = 0.082(10.01d)k = 0.082(1-0.0116)340 = 23.42 N/mm;
- parametri: k90 = 1.35 + 0.015d= 1.35 + 0.01516= 1.59; = 1 ( = fh,0,k,2/fh,0,k,1 = 1);
- aprina pretestba lokl spied le pret iedru virzienu:
f h , 0, k
23.42
f h,55, k

18.21 N / mm 2 .
2
2
2
2
k 90 sin cos 1.53 sin 55 cos 55
Lieces momenta raksturvrtba skrvei:
My,Rk = 0.3fu,kd2.6 = 0.3400162.6 = 162141 Nmm.
Skrves nestspjas raksturvrtbas savienojuma vien nobdes plakn:
Fv,Rk,1= fh,55,kt1d = 18.217516 = 21852 N;
Fv,Rk,2= 0.5fh,55,kt2d = 0.518.2110016 = 14568 N;

4 (2 ) M y , Rk
f h,55, k t1 d

Fv, Rk ,3 1.05
2 (1 )
2
2

f h,55, k d t1

18.21 75 16
4 1 (2 1) 162141
1.05
1 9770.9 N ;
2 1 (1 1)
2 1
18.21 16 75 2

2
2 1
2 M y , Rk f h,1,k d 1.15
Fv, Rk ,4 1.15
2 162141 18.21 16 11178 N .
1
11
Par skrves nestspjas raksturvrtbu nobdes plakn pieem minimlo no vrtbm Fv,Rk,1,
Fv,Rk,2, Fv,Rk,3, Fv,Rk,4: Fv,Rk = 9770.9 N.
Skrves nestspjas aprina vrtbas:
- kombincij ar sniega slodzi Fv,Rd,s= Fv,Rkkmod,s/M = 9770.90.8/1.3= 6012.9 N;
- kombincij ar vja slodzi Fv,Rd,w= Fv,Rkkmod,w/M = 9770.90.9/1.3= 6765.2 N;
Aprinm nepiecieamo skrvju skaitu katr slodu kombincij:
I kombincija: nI= Nd,I/(2Fv,Rd,s)= 32586/(26012.9)= 2.71 3 skrves;
II kombincija: nII= Nd,II/(2Fv,Rd,w)= 30029/(26765.2)= 2.22 3 skrves;
III kombincija: nIII= Nd,III/(2Fv,Rd,w)= 43750/(26765.2)= 3.23 4 skrves;
IV kombincija: nIV= Nd,IV/(2Fv,Rd,w)= 42727.5/(26765.2)= 3.16 4 skrves.
Ttad savienojum nepiecieamas 4 skrves, kas strd 2 nobdes plakns.
Savienoto elementu savstarpjs nobdes lieluma noteikana (aprins lietojambas
robestvokiem pastvgs un sniega slodzes kombincij)
Bdes spku aprina vrtbas vien nobdes plakn uz 1 skrvi:
Nser,g= Nk,g/4/2= 8460/4/2= 1057.5 N; Nser,s= Nk,s/4/2= 14110/4/2= 1764 N.
Elastgs bdes modulis: K ser k1.5 d 23 3401.5 16 / 23 4361.2 N .
Elastg nobde: uinst= (Nser,g+Nser,s)/Kser= (1057.5+1764)/4361.2 = 0.65 mm.
Bdes prvietojuma galgais lielums spka iedarbb (emot vr brvo prvietojumu):
ufin= 1 + (Nser,g /Kser) (1+kdef,g)+(Nser,s/Kser) (1+ 2kdef,s) =
= 1 + (1057.5/4361.2) (1+0.8)+(1764/4361.2) (1+0.20.8) = 1.9 mm.
74

6.5. Koksnes stiprbas prbaudes savienojuma zon

6.5.1. Plaisizturbas nosacjums
Prseguma konstrukciju (kopu, rmju) mezglos savienojumi ar mehniskajiem
savienotjldzekiem jkonstru t, lai izpildtos koksnes nestspjas nosacjums izturbai
pret plaisanu:
Fv,Ed F90,Rd,
(6.29)
kur

Fv, Ed ,1
Fv, Ed max
,
Fv, Ed , 2
F90,Rd koksnes nestspjas aprina vrtba (F90,Rd = F90,Rk kmod/M ).

Skujkokiem plaisizturbas raksturvrtbu F90,Rk, N, slogojuma gadjumiem, kas analogi 6.7.

attl pardtajam, aprina pc empriskas formulas:
F90, Rk 14 b w

kur

he
,
1 he h

(6.30)

b- slogot elementa platums, mm;

he- attlums no elementa slogots malas ldz attlk savienotjldzeka asij (mm), pie
kam ieteicams, ka he h/2;
w- parametrs, ko perforto zoboto plku savienojumiem nosaka saska ar (6.31),
prjiem savienotjldzeku veidiem w= 1.

w 0.35
pl
w max 100
,

1
kur

(6.31)

wpl perforts zobots plksnes izmrs paralli iedru virzienam (josl), mm.
FEd

Fv,Ed,1

he

Fv,Ed,2
b
6.7. att. Spku shma stiepta elementa pievienojuma mezgl

6.5.2. Koksnes stiprbas prbaudes T-veida savienojum ar stieptu elementu

Stiepta elementa pievienojuma viet josla (sija) tiek slogota stiep rsm iedrm (6.8.
att.), k ar skald. diem savienojumiem ir tendence plaist. Tpc sevia vrba jvelt
koksnes stiprbas nodroinanai. Ir izstrdti aprina metodika stiepes prbaudei rsm
iedrm, balstoties uz atbilstoo savienojumu teortiskiem un eksperimentliem ptjumiem
(Bla, Ehlbeck, Grlacher, 2000).
75

h4

h3

h2

la,x

la,x

h1

lr

t
F90/2

F90

F90/2

6.8. att. Stiepta elementa pievienojums nesoai joslai

Stiprbas prbaudi stiep rsm iedrm

savienotjldzekiem veic saska ar nosacjumiem:

savienojuma

ar

Vo 0.2
Aef f t ,90,d ,
V

- lmtai koksnei

t ,90,d 15

- dabgai (nelmtai) koksnei

t ,90,d 15 Aef0.2 f t ,90,d ,

kur

zon

tapveida
(6.32)
(6.32a)

V - rsm iedrm stiep saspriegts koksnes tilpums, m;

Vo - bzes tilpums stiep rsm iedrm, Vo= 0.01 m;
ft,90,d - koksnes aprina pretestba stiep rsm iedrm;
t,90,d - stiepes spriegumu aprina vrtba, ko nosaka pc formulas:
t,90,d= krF90,d/Aef,
(6.33)
kur - faktors, kas ievrt stiepes spka samazinjumu spiedes pretdarbbas rezultt
tapu ligzds. Faktoru aprina pc formulas:
2

a
a
1 3 2 ;
(6.34)
H
H
kr - parametrs, kas ievrt rindu skaitu un attlumu no brvs malas savienojum un kuru
aprina pc formulas:

kr

1 n
2
h1 hi ;
n i 1

(6.35)

Aef - efektvais rsgriezums, ko aprina pc formulas:

Aef= teflr,ef,
kur

(6.36)

tef - savienotjldzeku efektvais dziums; tef = la,x t;

lr,ef - saspriegts koksnes posma efektvais garums, ko aprina pc
formulas:

r ,ef 2r c H 2 ,
kur c - parametrs, ko aprina pc formulas:
76

(6.37)

4
a

3 H

1 .
H

(6.38)

Lai palielintu savienojuma droumu un koksnes nestspju stiep rsm iedrm ieteicams
emt vr, ka savienotjldzekus jizvieto iespjami tuvk neslogotai malai (a/H>0.5),
vairks rinds un iespjami lielkos attlumos.

6.6. Naglu nestspja aksil un kombint slogojum

6.6.1. Naglas pretestba izrauanai
Naglas, ar kurm piestiprints, piemram, griestu pagaidu apuvums, ir slogotas ass virzien
(aksili). aj gadjum apuvuma (un siltumizolcijas) pasvara slodzes ietekm naglas
strd uz izrauanu (6.9. att.). Aksili slogotas naglas nerekomend pielietot atbildgos
konstrukciju mezglis slogojum ar pastvgm un ilgstom slodzm, jo naglas pretestbu
izrauanai ievrojami ietekm pat nelielas koksnes mitruma izmaias. Aksila slogojuma
gadjum piemrotkas ir profilts naglas (skatt 6.3. att.- b, c) un naglas ar cementa
aizsargkljumu. Gludajm naglm minimlo iespljuma dziumu l pieem ne mazku par 8d,
prjo tipu naglm- vismaz 6d.
Aksili slogotai naglai raksturgi divi iespjamie robestvoku gadjumi:
a) naglas iedziints daas (gala) izrauana,
b) naglas galvas atrauana.
Analizjot spku ldzsvara un naglas virsmas pretestbas nosacjumus, iegtas empriskas
sakarbas naglas nestspjas noteikanai. Naglas nestspjas raksturvrtba aksil slogojum
(Fax,Rk, N) ir mazk no divm vrtbm Fax,Rk,1 un Fax,Rk,2, ko nosaka pc formulm:
- visu veidu naglm
- gludajm naglm
- profiltajm naglm
kur d - naglas diametrs, mm;

Fax,Rk,1 = fax,k dl;

(6.39)

Fax,Rk,2 = fax,k dh + fhead,k dh2;

Fax,Rk,2 = fhead,k dh2,

(6.40)
(6.41)

l- naglas iespljuma dziums, mm, ko profiltajm naglm mra tikai profiltaj da;
h - naglas galvas biezums, mm;
fax,k - naglas pretestbas raksturvrtba (N/mm) izrauanai as gala element, ko nosaka
eksperimentu rezultt. Gludajm naglm, kam iespljuma dziums l = 12d, ir spk
empriska sakarba:

f ax , k k1 k w 20 10 6 k2 ;
(6.42)
fhead,k - naglas pretestbas raksturvrtba (N/mm) izrauanai cauri galvgaa elementam,
ko nosaka eksperimentu rezultt. Gludajm naglm, kam iespljuma dziums l= 12d,
ir spk empriska sakarba:

kur

(6.43)
f head , k k w 70 10 6 k2 ,
k - koksnes materila blvuma raksturvrtba, kg/m;
k1 - koeficients, kas ievrt pretestbas spku sadaljumu pa naglas virsmu; k1 = 1,
ja l 12d un k1 = l/(4d)2, ja iespljuma dziums ir robes (8d) l< (12d).

77

kw - koeficients, kas atkargs no koksnes mitruma rema. Ja tiek iebvta mitra

koksne, kas ekspluatcijas apstkos izs, tad kw = 2/3. Ja koksnes mitrums
iebves un ekspluatcijas laik viends, tad kw = 1.
Naglas nestspjas aprina vrtbu aksil slogojum nosaka, emot vr ekspluatcijas
apstku un slogojuma ilguma ietekmi:
Fax,Rd = Fax,Rk kmod/M .

(6.44)

Jpiezm, ka naglm, kam iespljuma l virziens sakrt ar iedru virzienu, nevar pilnb
garantt aprinto izrauanas nestspjas vrtbu.
Izvietoanas nosacjumi aksili slogotm naglm tdi pai k bd slogotos savienojumos.
Jem vr, ka slp naglojum jbt vismaz 2 naglm un minimlais attlums ldz elementa
slogotajam galam pieemams vismaz 12d.
a

h
l

min. 12d

6.9. att. Aksili slogotas naglas: a- statenisk naglojum (rsm iedrm),

b- slp naglojum

6.6.2. Naglas nestspja kombint slogojum

Ja nagla savienojum pakauta gan aksil spka, gan bdes spka iedarbbai, tad jprbauda
naglas nestspjas nosacjums kombint slogojum:
Fax, Ed Fv, Ed
- gludajm naglm:
(6.45)

1;
Fax, Rd Fv, Rd
- citu veidu naglm:
kur

Fax , Ed

F
ax , Rd

F
v, Ed

Fv, Rd

1,

Fax,Ed, Fv,Ed - attiecgi aksil un bdes spka aprina vrtbas, N;

Fax,Rd - naglas nestspjas aprina vrtba uz izrauanu, N;
Fv,Rd - naglas nestspjas aprina vrtba bd, N.

78

(6.46)

6.7. Kokskrvju savienojumi aksil un kombint slogojum

Kokskrves ir vairk piemrotas darbbai aksil slogojum (6.10. att.- a) k naglas, tm ir
lielka nestspja. Nosakot nestspjas raksturvrtbu aksil slogojum japskata vairki
iespjamie robestvoku gadjumi:
vtots daas pretestba izrauanai,
skrves galvas izrauana (norauana),
kokskrves prrauana stiep,
savienojuma blokveida sabrukana (norauana).
5. Eirokodeks ir ietverti nosacjumi kokskrvju savienojuma aprinam un konstruanai,
kas izstrdti, analizjot mintos robestvoku gadjumus. Pie kam kokskrves iespljuma
dziumam otraj element jbt ne mazkam par 6d.
Kokskrves nestspjas raksturvrtbu aksil slogojum (Fax,,Rk, N), ja ts ass ir vrsta le
pret iedru virzienu, nosaka pc formulas:
Fax,,Rk = nef(dlef )0.8 fax,,k,
kur

(6.47)

d - kokskrves gluds daas (nominlais) diametrs, mm;

lef - kokskrves iespljuma garuma efektvais lielums, kas viends ar iespljuma
faktisko garumu (skaitot tikai vtoto dau) mnus viens nominlais diametrs, mm;
fax,,k - kokskrves pretestbas raksturvrtba (N/mm) izrauanai le pret iedru
virzienu, N/mm, ko nosaka pc formulas:
f ax, k
,
(6.48)
f ax , , k
sin 2 1.5 cos 2
kur fax,k - kokskrves pretestbas raksturvrtba (N/mm) izrauanai rsm
iedru virzienam, ko nosaka pc formulas:

kur

f ax , k 3.6 10 3 1k.5 ,
k - koksnes materila blvuma raksturvrtba, kg/m.

(6.49)

Kokskrves galvas pretestbu norauanai (vai izrauanai caur piestiprinmo elementu)

nosaka eksperimentl ce saska ar LVS EN 1383:2001.
Kokskrvju savienojuma nestspjas aprina vrtbu aksil slogojum nosaka, emot vr
vides ietekmi, slogojuma ilgumu, materila neviendabgumu un pretestbas spku
nevienmrgu sadaljumu uz vairkm kokskrvm rind:
Fax,,Rd,s = nef Fax,,Rkkmod/M ,
(6.50)
kur
nef - kokskrvju efektvais skaits, ko nosaka pc formulas:
nef = n0.9,
(6.51)
kur n - kokskrvju faktiskais skaits savienojum.
Ja spks FEd (6.10. att.- b) vrsts le pret kokskrves asi, tad t darbojas kombint
slogojum: komponente ass virzien darbojas k aksilais (izrauanas) spks Fax,Ed, bet
komponente rsm asij Fv,Ed slogo kokskrvi bd. Kombint slogojum kokskrves
nestspju prbauda saska ar nosacjumu (6.46).
Uz izrauanu strdjoas kokskrves izvieto saska ar 6.3. tabulas nosacjumiem. Kombint
slogojum strdjom kokskrvm jpiemro maksimlie no attlumu lielumiem, kas
definti k minimlie pieaujamie: 1) aksil slogojum un 2) ar bdes spkiem slogot
savienojum.

79

Fax,Rd

Fax,Ed

lef

FEd

lef

Fv,Ed

FEd

Fax,Ed
6.10. att. Kokskrves : a- aksil slogojum, b- kombint slogojum

6.3. tabula
Minimlie attlumi aksili slogot kokskrvju savienojum
Minimlais attlums starp
kokskrvju asm

Minimlais attlums no
kokskrves ass ldz elementa
malai

Taisn le pret
iedrm

4d

4d

kiedru virzien
(elementa gal)

4d

2.5d

Kokskrves
garenass virziens

6.8. Bd slogoti savienojumi ar skavm un bvskavm

Mazk atbildgos savienojumos vai nelielu spku prneanai var lietot dzinteles un bvskavas
(6.11. att.). Dzintele jeb skavia (6.11. att.- a) ir maza rsizmra U-veida
savienotjldzeklis, ko lieto, piemram, apuvuma piestiprinanai pie panea karkasa. Var bt
apaa vai kvadrtveida rsgriezuma dzinteles. aj paragrf turpmkaj tekst
kvadrtveida luma dzintelm lielumu d aprina k kvadrtsakni no luma malu
kvadrtu summas. Dzinteles platumam jbt vismaz sei diametri.
Bvskava ir lielka diametra U-veida savienotjldzeklis, ko izmanto koka bvelementu
fikscijai darba stvokl, piemram, gala iesjumos.
Dzintelm (skavim), kas izgatavotas no trauda ar robestiprbu stiep ne mazku par 800
N/mm2, lieces momenta raksturvrtbu My,Rk (Nmm) nosaka pc formulas:
My,Rk = 240 d2.6,

(6.52)

kur d - dzinteles kjias nominlais diametrs, mm.

Bd slogota U-veida savienotjldzeka nestspju nobdes plakn pieem viendu ar divkru
analogas naglas (ar diametru d) nestspju nesimetrisk savienojum (skatt LVS EN 1995-1-1
pantu 8.2.2), ja leis (6.12. att.) starp dzinteles mugurias asi un iedru garenvirzienu ir
lielks par 30. Ja mintais leis ir mazks ( 30), tad aprinto nestspjas vrtbu
pareizina ar koeficientu 0.7. Savienojum jbt vismaz divm skavim.
Skavias izvieto saska ar nosacjumiem 6.4. tabul. Vien rind iedru virzien izvietotu n
skaviu kopjo nestspju aprina, emot vr to efektvo skaitu saska ar formulu (10.26),
analogi k naglot savienojum.

80

b 6d

d
lh

6.11. att. U-veida mehniskie savienotjldzeki: a- dzintele (skavia), b- bvskava

b/2
t1

b/2

a4
a2

t
d

t2

a4

d
a1
6.12. att. Savienojums ar skavim (dzintelm)

6.4. tabula

Minimlie pieaujamie attlumi skrvju un apao trauda tapu savienojumos

Attlums (skatt 6.12. att.)
a1 iedru virzien, ja 30

Leis starp bdes

spka un iedru virzienu

Minimlie pieaujamie
attlumi

0 360

(10 + 5cos)d

ja <30

(15 + 5cos)d
0 360

15d

a3,t (slogotaj gal)

-90 90

(15 + 5cos)d

a3,c (neslogotaj gal)

90 270

15d

a4,t (slogotaj mal)

0 180

(15 + 5sind

a4,c (neslogotaj mal)

0 180

10d

a2 (rsm iedru virzienam)

81

6.9. Savienojumi ar pretbdiem

6.9.1. Pretbdu veidi
Pretbdnis ir stings cietkoka vai metla elements- koka klucis, metla gredzens vai plksne ar
gludm vai zobotm malm, ko ievieto uv starp savienojamiem elementiem un kas kalpo
bdes spku prneanai. Ar pretbdiem savieno koka un koka-trauda elementus nesoo
reoto konstrukciju mezglos, k ar salikto koka siju atsevis daas. Bdes spku darbbas
rezultt starp savienojamiem elementiem koksne kontaktvirsms strd lokl spied, bet
bdes spkam parallajos saspriegtajos laukumos- skald (cirp).
Vsturiski pazstami un pielietoti dadi koka un metla pretbdu tipi- skot ar cietkoka
prizmatiskajiem un veida pretbdiem (6.13. att.- a, b), kas pielietoti jau vairkus
gadsimtus un beidzot ar metla plnsieniu pretbdiem, kuru plaks pielietojums un
ptniecba veikta pdjos gadu desmitos. aj noda apskatti savienojumi ar gludajiem un
zobotajiem plnsieniu metla pretbdiem, ko plai pielieto daudzs valsts, sevii Vcij.
Saska ar Latvijas standartu LVS EN 912:2001 ir definti trs tipu plnsieniu pretbdi:
A- gludie gredzenveida pretbdi- metla gredzeni ar salaidumiem (6.13. att.- c),
B- pretbdes plksnes- plksnes ar atloctm malm (6.13. att.- d),
C- zobotie pretbdi (6.13. att.- e).
a

e
B

c
B

d
B

6.13. att. Pretbdu tipi: a - cietkoka prizmatiskais pretbdnis, b - veida pretbdi,

c - gludais gredzenveida pretbdnis, d - pretbdes plksne, e - zobotais pretbdnis

6.9.2. Gludo gredzenveida pretbdu savienojumi
Gludos gredzenveida pretbdus (tips A saska ar LVS EN 912:2001) un pretbdes plksnes
(tips B) lieto reotu konstrukciju mezglos un salikts sijs. Gludais gredzenveida pretbdnis
ir metla gredzens ar gropveida salaidumu, retk lieto cietkoka gredzenus ar ovlas formas
sieniu (rsgriezum). Gredzenu ievieto iepriek izfrzt ligzd vien no savienojamiem
elementiem. Otru koka elementu, kam iepriek izfrzta atbilstoa ligzda, uzbda atlikuajai
pretbda pustei. Pielieto gredzenus un plksnes ar diametru no 60 ldz 260 mm.
Savienojuma fikscijai kalpo skrve, kuras diametru izvlas atbilstoi pretbda parametriem
(6.5. tab.).

82

Pretbdes plksne ir apaa metla plksne, kam uzloctas malas. Montjot savienojumu,
plksnes uzlocto malu ievieto iepriek izfrzt ligzd. Savienojumu sastiprina ar fikscijas
skrvi. Pretbdes plksnes parasti lieto koka un metla elementu savienoanai mezglos. T k
ie savienojumi ir izjaucami, tad pretbdes plksnes lieto ar koka elementu savstarpjai
savienoanai, ja nepiecieams mezglus atkrtoti montt un izjaukt.
A tipa pretbdiem un B tipa pretbdes plksnm (LVS EN 912:2001), kuru diametrs
neprsniedz 200 mm, nestspjas raksturvrtbu bd iedru virzien (Fv,0,Rk) nosaka k
minimlo no nestspjas vrtbm skald (Fv,0,Rk,1) un lokl spied (Fv,0,Rk,2) ligzdas sienias
virsm savienojuma vien pus pc formulm:

kur

Fv ,0, Rk ,1 k1 k 2 k 3 k 4 35 d c1.5 ,

(6.53)

Fv,0,Rk,2 = k1 k3 he(31.5dc),

(6.53a)

dc he k1 -

plksnes vai gredzena diametrs (6.14. att.), mm;

pretbda mazkais dziums savienojamos elementos, mm;
koksnes elementu eometrisko izmru parametrs, ko nosaka k minimlo no trs
vrtbm:
1

k1 min t1 3 he ,
(6.54)
t 5 h
e
2
kur t1, t2 - attiecgi malj un vidj koksnes elementa biezums, mm;
k2 - modifikcijas faktors pretbda nestspjai elementa slogotaj gal. Ja leis
starp bdes spka un iedru virzienu atbilst nosacjumam: 30 30, tad faktoru
k2 nosaka saska ar formulu (6.55). Citm lea vrtbm k2 = 1.
k a

k2 min
,
a3t 2 d c

(6.55)

kur

a3,t - attlums no pretbda ass ldz elementa slogotajam galam (6.6. tab.);
ka - parametrs, kas atkargs no savienotjldzeku skaita: ka = 1.25, ja nobdes
plakn ir viens pretbdnis; ka = 1, ja nobdes plakn ir divi vai vairk
pretbdi;
k3 - koksnes blvuma faktors savienojumiem ar stieptiem elementiem, ko nosaka k
minimlo no divm vrtbm:
1.75

(6.56)
k 3 min
,
k 350
kur k - koksnes blvuma raksturvrtba;
k4 - savienojamo elementu materilu stinguma faktors; k4 = 1 koka elementu
savienojumiem un k4 = 1.1 koka metla elementu savienojumiem.
Ja bdes spks vrsts le pret iedru virzienu, tad pretbda nestspju aprina pc
formulas:

Fv, ,Rk
kur
Fv,0,Rk -

Fv,0, Rk
k90 sin 2 cos 2

(6.57)

Fv,,Rk nestspjas raksturvrtba bd le pret iedru virzienu,

nestspjas raksturvrtba bd iedru virzien,
leis starp bdes spka un iedru virzienu,
83

k90 - koksnes pretestbas parametrs pretbdu savienojumiem, ko nosaka pc formulas:

k90 = 1.3 + 0.001dc.
(6.58)
Skrvju nestspju gludo pretbdu savienojumu aprin neem vr, jo praktiski nevar
nodroint vienlaicgu dada tipa savienotjldzeku darbbu zem slodzes.
Saska ar formulm (6.53) un (6.53a) aprints nestspjas raksturvrtbas attiecas uz
gludo pretbdu savienojumiem, kam maljo elementu biezums t1 2.25he, bet vidjo
elementu biezums t2 3.75he, kur he pretbda ligzdas dziums.
a
B

b
B

he

t1

t2

t1

6.14. att. Gludo pretbdu savienojumi: a- savienojuma nestspjas aprina shma, b- cirpes

plaknes pievienojam element

Ja elementa neslogotaj gal ir viens pretbdnis nobdes plakn un leis starp iedru un
bdes spka virzienu ir robes 150 < 210, tad pc formulas (6.53) aprinto nestspjas
vrtbu Fv,0,Rk,1 ignor.
Pretbda nestspjas aprina vrtbu (Fv,,Rd) nosaka, emot vr modifikcijas faktoru
(kmod) attiecb uz slodzes darbbas ilgumu un vides apstkiem, k ar ievrtjot drouma
faktoru (M) koksnes materilu savienojumiem (Fv,,Rd = kmod Fv,,Rk /M).
Konstrujot savienojumu, jem vr minimlie pieaujamie attlumi starp pretbdu asm un
no ass ldz elementa galam un malai, lai nodrointu koksnes nestspju skald (6.6. tab.).
Ja pretbdus izvieto pamus (6.15. att.), tad attlumus starp to asm iedru virzien (a1) un
rsm iedrm (a2) var samazint, pareizinot ar koeficientiem ka1 un ka2 (0 ka11,
0ka21) pie nosacjuma, ka izpilds neviendba:

k a1 2 k a 2 2 1

(6.59)

Attlumu ka1a1 var samazint, pareizinot ar koeficientu ks,red (0.5 ks,red 1.0), ja
savienojuma aprina nestspju savukrt pareizina ar koeficientu kR,red :
kR,red = 0.2 + 0.8 ks,red,
(6.60)

84

ka2a2

ka1a1

6.15. att. Gludo pretbdu izvietoana pamus

6.5. tabula
Skrvju un pretbdu diametri
Pretbda tips
(LVS EN 912:2001)

dc, mm

dmin, mm

dmax, mm

A1 A6

130

12

24

A1, A4, A6

> 130

0.1 dc

24

d1 - 1

d1

6.6. tabula
Gludo pretbdu izvietoanas nosacjumi
Attlums
a1
a2

a3,t

Shma

a3,c

a4,t

a4,c

Leis starp spka

un iedru virzienu

Attluma minimlais
lielums

0 360

(1.2 + 0.8cos)dc

0 360

1.2dc

-90 90

1.5dc

90 < 150
150 < 210
210 270

(0.4 + 1.6sin)dc
1.2dc
(0.4 + 1.6sin)dc

0 180

(0.4 + 0.2sin)dc

180 360

0.6dc

85

Ja vien rind iedru virzien izvietoti vairki pretbdi, tad to kopjs nestspjas
aprinanai izmanto efektvo skaitu nef, ko nosaka pc formulas:

kur

nef 2 1 n 2 ,
(6.61)
20
n - pretbdu skaits rind (ko atbilstoi palielina, ja efektvais skaits izrds nepietiekos
nepiecieams kopjs nestspjas sasnieganai).

6.9.3. Zoboto pretbdu savienojumi

Zobotais pretbdnis ir apaas, ovlas vai kvadrtveida formas trauda plksne ar trijstrveida
formas zobiem pa perimetru, kas atliekti perpendikulri plksnes plaknei. Ja zobus atliec tikai
uz vienu pusi, iegst vienpusju zobotu pretbdni, ko lieto koka un metla elementu
savienojumos (6.16. att.- a) vai koka elementu savienojumos (6.16. att.- b), kurus samont no
iepriek sagatavotiem elementiem. Atliecot zobus uz abm pusm, iegst abpusju zobotu
pretbdni, ko vienlaicgi iepres savienojamos koka elementos, veidojot stingku un
ekonomiskku savienojumu (6.16. att.- c). Rpnieciski rao zobotos pretbdus ar diametru
no 38 ldz 165 mm. Zoboto pretbdu izgatavoanai lieto auksti velmto sloku traudu vai
karst cinkoanas proces apstrdtu mazleto traudu, vai kaamo ugunu.
Zobotos pretbdus (grupa C saska ar LVS EN 912912:2001) izmanto uz bdi strdjoos
savienojumos reotu koka konstrukciju mezglos, k ar salikts sijs. Atirb no gludajiem,
zobotos pretbdus mehniski iespie koksn, piemram, ar prvietojamas hidrauliskas preses
paldzbu vai, savelkot savienojumu ar augstas stiprbas skrvi. Pretbdu diametriem ldz 65
mm var lietot ar parasts skrves. Skrves diametru izvlas atbilstoi pretbda parametriem.
Zem skrves galvas un uzgriea jliek paplksnes. Paplksnes malas izmrs ne mazks par
3db un biezums t 0.3db, db- skrves nominlais diametrs. Ja pretbdus iespie koksn,
savelkot skrvi, tad ieteicamas biezkas paplksnes. Zobotos pretbdus bez ievrojamm
formas izmaim iespjams iespiest koksn ar blvumu ldz 500 kg/m.
Zoboto pretbdu savienojumu eksperimentlie ptjumi veikti laik no 1957. ldz 1991.
gadam Delfu Tehnoloiskaj universitt un Dnijas Bvniecbas ptniecbas institt.
Ptjumu rezultti apkopoti profesora Blasa ziojum 1993. gad (Timber Engineering. Step
1, 1995).
Projektanas mriem zobot pretbda nestspjas raksturvrtbas Fv,Rk (N) noteikanai
izmanto sertifictu raotjfirmu katalogos dots vrtbas vai standartos dots formulas (6.62)
un (6.63).
Vienpusg pretbda (tipi C2, C4, C7, C9, C11 saska ar LVS EN 912912:2001) nestspjas
raksturvrtbu bd nosaka pc formulas:

Fv, Rk 18 k1 k 2 k 3 d c1.5 .

(6.62)

Abpusj pretbda (tipi C1, C3, C5, C6, C10 saska ar LVS EN 912912:2001) nestspjas
raksturvrtbu bd nosaka pc formulas:

Fv, Rk 25 k1 k 2 k3 d c1.5 .

(6.63)

Apzmjumi formuls (6.62) un (6.63):

dc ir:
- nominlais diametrs pretbdu tipiem C1, C2, C6, C7, C10 un C11, mm;
- pretbda malas garums tipiem C5, C8, C9, mm;
- kvadrtsakne no abu malu kvadrtu summas pretbdu tipiem C3 un C4, mm;

86

k1-

savienojuma eometrisko parametru faktors, ko nosaka sekojoi:

1

k1 min t1 3 he ,
t 5 h
e
2
kur he - zobot pretbda dziums vien element,
t1 - malj elementa biezums, t2 - vidj elementa biezums;
modifikcijas faktors pretbda nestspjai, ko nosaka atbilstoi t tipam:
1

pretbdu tipiem C1...C9:

k 2 min
,
a3t 1.5 d c

k2 -

(6.64)

(6.65)

kur a3,t - attlums no pretbda ass ldz elementa slogotam galam, ko pieem ne
mazku par a3,t,min, kuru savukrt pieem saska ar nosacjumiem:
1.1 d c

a3, t , min max 7 d b ,

(6.66)
80 mm

kur db - skrves nominlais diametrs;

1

k2 min
,
a3t 2 d c
1.5 d c

kur a3, t , min max 7 db ;

80 mm

koksnes blvuma faktors, ko nosaka k minimlo no divm vrtbm:

1.5

k 3 min
,
k 350

pretbdu tipiem C10 un C11-

k3 -

kur

(6.67)

(6.68)

(6.69)

k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m3.

Zobot pretbda nestspjas aprina vrtbu (Fv,Rd) nosaka, ievrtjot slodzes darbbas ilgumu
un mitruma apstkus ekspluatcijas laik (Fv,Rd = Fv,Rk kmod /M).
Eksperimentlie ptjumi liecina, ka darbb zem slodzes pretbda zobu un skrves
deformcijas notiek vienlaicgi. Tdjdi, savienojuma kopj nestspja summjas no abu
savienotjldzeku- zobot pretbda un skrves reaktvajiem spkiem, tomr to nevar droi
garantt ilgsto ekspluatcijas laik, tpc skrves ietekmi savienojuma kopjs nestspjas
aprin neem vr.
Konstrujot savienojumu, jem vr pretbdu izvietoanas
nosacjumi, lai nodrointu pietiekou koksnes nestspju skald (6.7 un 6.8. tab.).
a

6.16. att. Pretbdu savienojumi: a- metla plksnes pievienojums koka elementam ar

vienpusju zoboto pretbdni, b- izjaucams koka elementu savienojums ar vienpusjiem

pretbdiem, c- savienojums ar abpusju zoboto pretbdni

87

6.7. tabula
Zoboto pretbdu (tipi C1 ldz C9) izvietoanas nosacjumi
Leis starp spka
un iedru virzienu

Attluma minimlais
lielums

0 360

(1.2 + 0.3cos)dc

0 360

1.2dc

a3,t

-90 90

2dc

a3,c

90 < 150
150 < 210
210 270

(0.9 + 0.6sin)dc
1.2dc
(0.9 + 0.6sin)dc

0 180

(0.6 + 0.2sin)dc

180 360

0.6dc

Attlums
a1

a2

Shma

a4,t

a4,c

6.8. tabula
Zoboto pretbdu C10 un C11 izvietoanas nosacjumi
Leis starp spka
un iedru virzienu

Attluma minimlais
lielums

0 360

(1.2 + 0.8cos)dc

0 360

1.2dc

a3,t

-90 90

2dc

a3,c

90 < 150
150 < 210
210 270

(0.4 + 1.6sin)dc
1.2dc
(0.4 + 1.6sin)dc

0 180

(0.6 + 0.2sin)dc

180 360

0.6dc

Attlums
a1
a2

Shma

a4,t

a4,c

88

6.9.4. Prvietojumi zoboto pretbdu savienojum

Reotas konstrukcijas punktu prvietojumi (izliece, nobde) summjas no elementu
elastgajm deformcijm iekjo spku iedarbb un elementu savstarpjs nobdes
lielumiem mezglu savienojumos. Elementu savstarpjs nobdes lielums mezgl ir atkargs no
savienojuma stinguma raksturvrtbas Kser, kas saska ar Eiropas standartu LVS EN
26891:2001 atbilst eksperimentli noteiktajam bdes modulim ks. Bdes modulis ks viends ar
bdes spka vrtbu (N), kas izraisa 1 mm lielu linero prvietojumu spka darbbas virzien.
Teortiskiem apriniem stinguma raksturvrtbas noteikanai izmanto formulas, kas
pamatojas uz eksperimentos iegtm sakarbm saska ar LVS EN 13271:2002:
- pretbdu tipiem A un B
k s 0.6 d c k ,
(6.70)
- pretbdu tipiem C1...C9
k s 0.3 d c k ,
(6.70a)
- pretbdu tipiem C10, C11
k s 0.45 d c k ,
(6.70b)
kur
ks - bdes modulis, N/mm,
k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m;
dc - nosactais pretbda diametrs, mm, ko pieem atbilstoi t eometriskajiem
parametriem:
C5, C8, C9 tipa pretbdiem dc = d,
C3 un C4 tipa pretbdiem dc= (a1a2), kur a1 un a2 ir taisnstrveida pretbda
malas izmri (LVS EN 912:2001).
Salikto elementu (siju, kolonnu) nestspjas apriniem nepiecieamo elastgs bdes
moduli pieem viendu ar divm tredam no bdes modua vrtbas (Ku = 2 Kser/3).

6.10. Savienojumi ar perfortm zobotm metla plksnm

6.10.1. Visprgs raksturojums
Perfort zobot metla plksne jeb konektors ir koka elementu savienotjldzeklis, kam
noteiktas formas un konfigurcijas zobi tancanas proces perforti un atliekti
perpendikulri plksnes plaknei. Ar perfortm plksnm no abm pusm nosedz vien
plakn izvietotu koka elementu savienojumu (6.17. att.), tad ts iespie koksn. Koka
konstrukcijas ar perforto plku savienojumiem izgatavo tikai rpnieciski, jo plksnes
iedziinanas proces jnodroina vienmrgs mehniskais spiediens, vienlaicgi saglabjot
preczu konstrukcijas eometrisko formu.
Perforts plksnes ska pielietot koka konstrukcijs 20. gs. 50-os gados ASV. Jaunais
savienojumu veids tri ieviess bvpraks. ie savienojumi ir vieni no efektvkajiem
reots du konstrukcijs. Bvkodeks LVS EN 1995-1-1 ietvertie aprinu un
konstruanas nosacjumi balsts uz zoboto plku savienojumu nestspjas eksperimentlo
un teortisko ptjumu rezulttiem, kas iegti Skandinvijas valsts (zintnieki eims, Solli,
Kangas, Klsners, Kevarinmki 1990-1992).
Perforto plku biezums no 0.9 ldz 2.2 mm, maksimlais- 3 mm. Perforts plksnes
izgatavo no trauda plku materila vai sloku trauda (LVS EN 10326:2004, LVS EN
10327:2004) un tlt pc izgatavoanas veic sevii efektvu aizsargapstrdi pret koroziju
(parasti cinko). Perforts plksnes var izgatavot ar no korozijizturga trauda (LVS EN
10088-2:2005). Zobu forma (taisnstrveida, trijstrveida, gludi, roboti) un izvietojums var bt
dadi. Tehnisks prasbas perfortajm plksnm noteiktas saska ar standartu LVS EN
1075:2001. Plku standartizmri un nestspjas raksturvrtbas tiek dotas attiecgs
raotjfirmas katalog.
89

c
B

6.17. att. Savienojums ar konektoriem: a- savienojuma kopskats, b- efektvie laukumi uz

elementiem (c=5 mm, d= 6t), c- perfort zobot plksne

6.10.2. Perforto zoboto plku savienojuma nestspja

Uz bdes spkiem strdjo savienojum zobi darbojas liec, bet koksne kontaktvirsm ar
zobu- lokl spied. Plksnes metls uves lum strd kombint slogojum- cirp un
stiep vai cirp un spied atkarb no pievienojamo elementu prnesto spku virziena. Galg
robestvoka iestans gadjum iespjama gan trausl sabrukana plksnes cirp vai stiep,
gan plastisk sabrukana, plksnei deformjoties, zobiem noliecoties un pakpeniski
izvelkoties no koksnes. Ja robestvokl notiek zobu norauana, tad var secint, ka plksne
izgatavota no prasbm neatbilstoa trauda vai ar t ir mehniski bojta.
Perforto zoboto plku savienojuma pretoans spju pieliktajiem spkiem raksturo:
- zobu nestspja liec un virsmas spied ar koksni jeb t saucam iespljuma
kapacitte, ko izsaka k pieaujamo spka vrtbu uz vienu bdes spkam parallo
plksnes laukuma vienbu (N/mm),

90

perforts plksnes nestspja jeb pretestba cirpes un stiepes (spiedes) spkiem

uves lum. Plksnes nestspju cirp, stiep (spied) izsaka ar attiecg spka
pieaujamo vrtbu uz plksnes liner izmra (garuma vai platuma) vienbu
(N/mm).

Zobu iespljuma kapacittes lielumu un perforts plksnes materila (metla) stiprbu

ietekm vairki faktori:
- leis starp bdes spka un plksnes garenass virzienu,
- leis starp iedru garenvirzienu un bdes spka virzienu,
- leis starp savienojuma plaknes un plksnes garenass virzienu,
- plksnes biezums (t) un efektv laukuma (Aef) eometriskie raksturlielumi,
- koksnes pretestba lokl spied un plksnes materila stiprba cirp un stiep.
Ievieot praks jauna veida perforts zobots plksnes, raotjfirma vai sertificta
laboratorija ts uzdevum saska ar standartu LVS EN 1075:2001 izpilda savienojumu
eksperimentls prbaudes statisk slogojum. Iegto datu apstrdes rezultt defin
sekojoas plksnes nestspjas jeb pretestbas raksturvrtbas:
fa,0,0,k - iespljuma kapacitte jeb plksnes pretestba zobu liec atbilstoi slogojumam ar
spku, kura virziens sakrt ar iedru virzienu ( = 0) un plksnes garenass
virzienu ( = 0), N/mm;
fa,90,90,k - zobu iespljuma kapacitte jeb pretestba zobu liec atbilstoi leu vrtbm =
90 un = 90, N/mm;
ft,0,k perforts plksnes pretestba stiep garenass virzien ( = 0), ko izsaka ar spka
vrtbu uz plksnes platuma vienbu rsm spka darbbas virzienam, N/mm;
fc,0,k perforts plksnes pretestba spied garenass virzien ( = 0), N/mm;
fv,0,k perforts plksnes pretestba cirp garenass virzien, ko izsaka ar spka vrtbu
uz vienu plksnes garuma vienbu, N/mm;
ft,90,k fc,90,k N/mm;
fv,90,k -

perforts plksnes pretestba stiep rsm garenass virzienam ( = 90), ko

izsaka ar spka vrtbu uz vienu plksnes garuma vienbu, N/mm;
perforts plksnes pretestba spied rsm garenass virzienam ( = 90),
perforts plksnes pretestba cirp rsm garenass virzienam ( = 90), ko
izsaka ar spka vrtbu uz vienu plksnes platuma (b) vienbu, N/mm.

Izmantojot eksperimentli iegts zobots plksnes pretestbas raksturvrtbas, pc formulas

(4.4) nosaka atbilstos aprina pretestbas vrtbas. Nosakot aprina pretestbu metla
plksnes stiep (ft,0,d, ft,90,d), spied (fc,0,d, fc,90,d) un cirp (fv,0,d, fv,90,d), pieem modifikcijas
faktoru kmod = 1 un drouma faktoru M = 1.1. Nosakot zobu iespljuma kapacittes aprina
vrtbas (fa,0,0,d, fa,90,90,d) jeb nestspju zobu liec, jem vr vides apstku un koksnes
materila pabu izkliedes ietekme: modifikcijas faktora kmod vrtbas pieem saska ar 3.1
tabulu LVS EN 1995-1-1, bet drouma faktoru pieem M = 1.3.
Plksnes zobu iespljuma kapacittes aprina vrtbu atkarb no lea starp iedru
garenvirzienu un zoba asij perpendikulri vrst bdes spka virzienu nosaka sekojoi:
-

lea vrtbm 45

91

f a, ,0, k f a, ,0, k f a ,90,90, k / 45

f a , , , k max
,
f a,0,0, k f a ,0,0, k f a,90,90, k sin(max( , ))

lea vrtbm 45 < 90

f a , , , k f a,0,0, k f a ,0,0, k f a,90,90, k sin(max( , )) ,

(6.71)

(6.72)

kur fa,,0,k eksperimentli

noteikt
(Timber
Engineering,
1995),
LVS
EN
1075:2001)
plksnes
zobu
=0
iespljuma kapacittes raksturvrtba, N/mm, slogojuma
gadjum, ja bdes spka virziens sakrt ar iedru
29.1.1.29.1.3. virzienu ( = 0), bet plksnes garenass vrsta le
(6.18. att.) pret spka un iedru virzienu.

29.1.2.

6.18. att. Aprina shma

Visprg slogojuma gadjum (6.19. att.) uz zoboto plksni savienojum iedarbojas spks FEd
un moments MEd, k rezultt aprina bdes spku intensittes vrtbas uz plksnes laukuma
vienbu, izmantojot formulas (6.73) un (6.74):

F,d= FA,Ed/Aef/2

y
MEd
d

FM,Ed

hef

FM,Ed

FEd
x

6.19. att. Zobots plksnes slogojuma

shma

(6.73)
kur F,d - bdes spka intensitte;
Aef - plksnes efektvais laukums uz attiecg
elementa (6.17.att., 6.19. att.);
2- plku skaits savienojum;
FA,Ed - bdes spka aprina vrtba, kas
pielikts
plksnes
efektv
laukuma
smagumcentr;
M,d= MA,Ed/Wp/2
(6.74)
kur M,d - bdes spku intensitte, ko izraisa
moments savienojum;
MA,Ed momenta aprina vrtba, kas

iedarbojas uz plksni;
Wp - plksnes efektv laukuma polrais pretestbas moments, ko preczi aprina pc
formulas (6.75) vai aptuveni- pc formulas (6.75a);

Wp

r dA ;

Wp= Aef- de/4,

(6.75)

(6.75a)

Aef

kur

r - attlums no prognozjam plksnes rotcijas centra momenta iedarbb ldz

laukuma dA smagumcentram;
de - parametrs, ko aprina pc formulas:

Aef
de
hef

kur

h2 ,
ef

(6.76)

hef plksnes efektv laukuma maksimlais izmrs perpendikulri

garkajai malai.

Pietiekoas plksnes zobu iespljuma kapacittes jeb nestspjas zobu liec nodroinanai
jizpilds sekojoiem nosacjumiem:

92

 F ,d

f a, , , d

M ,d

f a ,0 ,0 , d

1.

(6.77)

Perforts plksnes materila stiprbas prbaudi uves luma kombint slogojum ar

stiepes (spiedes) un cirpes spkiem izpilda saska ar nosacjumu:

Fx, Ed

Fx, Rd

kur

Fy , Ed

Fy , Rd

1,

(6.78)

Fx,Ed, Fy,Ed - spku aprina vrtbas uves lum attiecgi asu x un y virzienos, ko
atbilstoi slogojuma shmai;
Fx,Rd, Fy,Rd - plksnes nestspja kombint slogojum asu x un y virzienos, ko nosaka k
maksimlo no divm vrtbm:

Fx, Rk max

kur

f n,0, k sin( o sin(2 ))

f v,0, k cos

(6.79)

f n,90, k cos
F y, Rk max
,
(6.79a)
k f v,90, k sin
fn,0,k = ft,0,k, ja plksne lum strd stiep (Fx,Ed>0); fn,0,k = fc,0,k, ja Fx,Ed 0;
fn,90,k = ft,90,k, ja plksne lum strd stiep; fn,90,k = fc,90,k atbilstoi spiedei;
k = 1 + kv sin(2), ja Fx,Ed > 0; k = 1, ja Fx,Ed 0,
kur o un kv ir konstantes, ko nosaka, pamatojoties uz plksnu eksperimentlo
prbauu datiem cirp saska ar LVS EN 1075:2001.

Aprinot savienojumu var pieemt, ka pusi no spiedes spka lieluma, kas darbojas
perpendikulri uvei, uzem savienojamo elementu koksnes virsma lokl spied pie
nosacjuma, ka sprauga uv neprsniedz 1.5 mm. Ja sprauga uv ir lielka, tad plksne
uves lum ir slogota ar pilnu spiedes spka vrtbu.
Minimlais plksnes platums uz neprtraukt elementa (uz joslas)- vismaz 40 mm un ne
mazk par h/3, kur h- joslas elementa rsgriezuma augstums. Joslu saduruvs plksnes
platumam jbt vismaz 2/3 no rsgriezuma augstuma.
Perforto plku savienojuma darbba detalizti apskatta specilaj literatr (Timber
Engineering, 1995; Bla, Kurzweil, 1998).
Du konstrukciju projektana ar centriski slogotiem zoboto plku (konektoru)
savienojumiem, kur momenta ietekmi var neemt vr, ir apskatta literatr (Ozola, 1999).

6.10.3. Prvietojumi perforto zoboto plku savienojum

Zoboto plku savienojumi ir samr stingi. Savienojuma deformcijas raksturo ar bdes
moduli Kser, N/mm, kura vrtbu nosaka eksperimentli saska ar standartu LVS EN
26891:2001.
Nestspjas robestvoku aprinos, kur nepiecieams ievrtt prvietojumus savienojum,
elastgs bdes moduli pieem Ku = 2Kser/3, bet elastgs nobdes lielumu uu = 2user.

93

6.11. Koka elementu savienojumi iecirtum (sjumi)

Spiesto (augjoslas) un stiepto (apakjoslas) elementu savienojumus ar iecirtuma paldzbu jeb
gala iesjumus lieto neliela laiduma prseguma konstrukciju balstmezglos. Vsturiski
izveidojuies vairki gala iesjumu veidi: vienzoba gala iesjumi ar pieres vai iekju zobu un
divzobu gala iesjumi (6.20. att.).
b

Fd

Nt,d

Fd

Nt
Nt

tv2

tv

Fdcos/2

tv

Fd

tv1

bef

v
6.20. att. Stiepta un spiesta elementa savienojumu veidi ar iecirtumiem (gala iesjumi):

a- iegremdts vienzoba gala iesjums, b- vienzoba gala iesjums ar iekju zobu,

c- divzobu gala iesjums
Darbb zem slodzes zoba pieres plaknes un ligzdas sienias kontaktvirsma tiek slogota lokl
spied ar spku Fd, bet bdes spkam Fs (Fs= Nt) paralls plaknes (posm lv) slogotas ar
skald. Nestspjas robestvoku iestans izpauas vai nu k trausl sabrukana skald, vai
nepieaujami lielas plastisks deformcijas zoba ligzd, ko raksturo prvietojums (6.20. att.b). Ieteicams zoba pieres plaknes slpumu izvlties viendu ar lea bisektrises virzienu, jo
tad prognozjama maksiml koksnes nestspja lokl spied (=/2).
Iecirtuma pieres virsmas nestspju lokl spied prbauda saska ar nosacjumu:
c,,d fc,,d,
(6.80)
kur
c,,d - lokls spiedes spriegumi, ko aprina pc formulas (6.81), ja plaknes slpums
sakrt ar lea bisektrisi un pc formulas (6.81a), ja plakne ir perpendikulra spiest
stiea asij;

c , ,d

Fd cos 2 / 2
;
bef tv

(6.81)

c , ,d

Fd cos
;
bef t v

(6.81a)
fc,,d koksnes aprina pretestba virsmas spied le pret iedru virzienu ( =
/2 vai = atbilstoi zoba plaknes slpumam), ko nosaka pc formulas:
f c ,0 ,d
f c , ,d
.
(6.82)
fc ,0,d fc ,90,d sin 2 cos 2
Koksnes stiprbu skald bstamkaj lum prbauda saska ar nosacjumu:
d fv,d,
(6.83)
kur
d - tangencilspriegumu spriegumu vidj aprina vrtba skaldes posm (ar
garumu v), ko nosaka pc formulas:
d Fd cos bef v .
(6.84)

94

6.12. Lmtie koka elementu savienojumi

Lmtie savienojumi pieder pie stingajiem koka elementu savienojumiem. Lmjo materila
uzdevums ir nodroint lmes daiu savstarpjs saistes spkus (kohziju) un atbilstoas
stiprbas saites starp koksnes un lmes daim (adhziju). Lmtos elementus izgatavo
specializtos cehos, stingri ievrojot tehnoloisks prasbas. Salmtie elementi veido jaunu
konstruktvu darinjumu, ko statiskaj analz defin k stingu disku.
Lmt savienojuma nestspju un ilgizturbu konstrukcijas relajos ekspluatcijas apstkos
ietekm daudzi apstki, bet k galvenos atzmsim sekojous faktorus:
- lmes materila (sinttisko sveu) veids un kvalitte;
- lmts uves forma;
- lmjam materila (koksnes) kvalitte;
- lmanas tehnoloisko prasbu izpilde.
6.12.1. Lmto uvju veidi un nestspja
Lmts uves formu izvlas atbilstoi slogojuma raksturam. Koka elementu salmanai lieto
vienkru taisnu uvi, ja jprnes bdes (cirpes) spki, kas darbojas paralli uves plaknei, vai
jnodroina tikai elementu fikscija noteikt pozicij (6.21. att.- a). Nosacjumus taisnm
lmtm uvm un lmtiem elementiem skatt standart LVS EN 386:2001.
Slogotu elementu lmtiem sadursavienojumiem izvlas tdu uves formu, lai savienoto
elementu prnesto spku iedarbb uves lums btu slogots galvenokrt cirp (skald) un
lai atrauanas spks btu saldzinoi neliels.
Slogotu apuvuma loku lmtiem savienojumiem lieto slps prlaidu uves, kuru garumam
jbt ne mazkam par desmitkrtgu loksnes biezumu (s 10t), lai nodrointu pietiekou
uves laukumu un atbilstou slogojuma shmu (6.21. att.- b).
Du galeniskie savienojumi lmt element atbilstoi t slogojuma veidam uzem stiepes
(6.21. att.- c), spiedes vai lieces normlspriegumus. diem savienojumiem lieto mazs
zobots uves (zobotos sadursavienojumus ar garumu Lf 20 mm), kuru forma izveidota t,
lai stiepes spka iedarbb uves plakne btu slogota galvenokrt ar tangencilspriegumiem.
Lmto zoboto uvju zon nedrkst bt zari - ne tuvk par trim zara diametriem. Zobus izveido
ar specilu frzi. Ne vlk k pc 24 stundm veic salmanu- zobu virsmu vienmrgi noklj
(aplejot vai iemrcot) ar iepriek sagatavotu lmes maisjumu. Savieto sazob du galus un
noslogo ar slaicgu (2 s) spiedienu, parasti 2-5 N/mm. Spiediena lielums ir atkargs no uves
parametriem, koka sugas un mitruma. Jnovr koksnes plaisana, raduos plaisu platums
nedrkst prsniegt 0.5 mm un to garums nedrkst prsniegt 10 mm. Zoboto uvju stiprbu un
izturbu prbauda laboratorij. Skk prasbas mazm zobotm uvm skatt standart LVS
EN 385:2002, zoboto uvju eometriskie parametri apskatti ar punkt 2.1.3.
Lmto siju vai rmju elementu savienoanai lieto liels zobots uves (6.21. att.- d) ar
garumu Lf = 50...60 mm (prasbas skatt LVS EN 387:2002). Lmts konstrukcijas ar lielo
zoboto uvju savienojumiem rekomend pielietot 1. un 2. klases ekspluatcijas apstkiem. Ja
ir nepiecieamba lielo zoboto uvju savienojumus lietot 3. klases (sevii mitros) apstkos,
tad rpgi jizanaliz vides apstku ietekme uz savienojuma nestspju un ilgizturbu,
atbilstoi izvloties kdu no I tipa fenolsveu lmm. Koksnes mitruma vrtbu starpba ar
zoboto uvi savienojamos koka elementos nedrkst prsniegt 2%.

95

c
d
3d

Lf
Lf

6.21. att. Lmtie savienojumi: a- taisns uves, b- slp prlaidu uve, c- mazs zobots

uves, d- lmtie zobotie sadursavienojumi rmju dzegas mezglos

Vienkrot veid lmt savienojuma nestspjas nosacjumu var defint di: kvalitatvi
izgatavota, slogojumam atbilstoas formas lmt savienojuma nestspjai ir jbt lielkai
par salmto elementu koksnes nestspju spriegumstvokos, ko izraisa aprina slodu
iedarbba jebkur reli iespjam to kombincij un aprina situcij.
Lmto savienojumu stiprbu un izturbu paredztajos vides apstkos prbauda
eksperimentli saska ar standartiem LVS EN 391:2002, LVS EN 392:2000, bet prasbas
lmtai koksnei ir defintas standartos LVS EN 386:2001 un LVS EN 14080:2005.
6.12.2. Prasbas lmts koksnes izgatavoanai
Pdjos gadu desmitos ir uzkrta zinma lmto konstrukciju ekspluatcijas pieredze. Slodzi
nesoo konstrukciju izgatavoanai Latvij rekomend izmantot priedes Pinus silvestris un
egles Picea Abies, Abies alba koksnes zmaterilus. Saska ar standartu LVS EN 386:2001
ir pieaujams lmtm konstrukcijm izmantot ar citas Eirop izplatts koku sugas,
piemram, Menzsu jeb zao duglziju Pseudotsuga menziesii, lapegli Larix decidua, papeli
Populus robusta, Populus alba, ciedru Thuja plicata, prie u sugas Pinus nigra, Pinus
Pinaster, Pinus radiata, sitka egli Picea sitchensis, rietumu tsugu Tsuga heterophylla.
Dadm koku sugm ir atirgas fizikli mehnisks pabas, td jpieiet kritiski,
apgstot rzemju pieredzi. Visprgai informcijai par dadu koku sugu fizikli mehnisko
pabu raksturvrtbm lietdergi izmantot rokasgrmatu (Wagenfhr, 1989).
Sevii svargs faktors adhzisko saiu stiprbas nodroinan starp koksnes un lmes
daim ir koksnes mitrums. Ja lmanai lieto ar misks aizsardzbas ldzekiem
neapstrdtu koksni, tad rekomendjamais mitrums ir no 8% ldz 15%. Ja koksne iepriek
apstrdta ar aizsargldzekiem, tad mitrumam jbt robes no 11% ldz 18%. Koksnes
mitruma vrtbu starpba atsevios paketes dos nedrkst prsniegt 4%. Izgatavoanas,
montas un ekspluatcijas laik lmt koksne tomr ir pakauta nelielm mitruma izmaim.
Lai pasargtu uves no plaisanas rukuma un brieanas deformciju ietekm, lmjam da
biezumam un rsgriezuma laukumam jebkur gadjum jatbilst 6.9. tabul dotajm
prasbm. Liekti lmtiem elementiem (ar liekuma rdiusu r, mm) ir papildus nosacjums
attiecb uz da biezumu t (nosacjums (6.85)), lai novrstu iepriekj sasprieguma ietekmi.
96

6.9. tabula
1.1.1.1. Maksimlie pieaujamie lmjam da eometriskie parametri (LVS EN 386:2001)
Koka konstrukcijas ekspluatcijas apstku klase

Koku
grupa

t, mm

A, mm

t, mm

A, mm

t, mm

A, mm

Skujkoki

45

10000

45

9000

35

7000

Lapu koki

40

7500

40

7500

35

6000

Piezme. Ja da rsgriezuma laukums prsniedz 7500 mm, tad rekomend da vidj

da izfrzt gropi, kuras platums neprsniedz 4 mm un dziums (augstums) ir ne lielks par
tredau no da biezuma.
t r(1+fm,g,k /80)/250,
kur fm,g,k lmts koksnes stiprbas raksturvrtba liec, N/mm.

(6.85)

Lmto koksni izgatavo specializtos cehos, kas aprkoti ar nepiecieamm iekrtm un

instrumentiem un kur nodrointi visi apstki tehnoloisk procesa punktulai izpildei. eit
apkopotas nordes ieskatam par svargkajiem procesa etapiem un prasbm:
- gaisa relatvais mitrums ceh no 40% ldz 75% un temperatra ne zemka par
+15C;
- personls ir specili apmcts koksnes vanas, iroanas, mehnisks apstrdes
un lmanas darbiem;
- ir pietiekoas jaudas vanas kameras un noliktavu telpas zmaterilu izturanai
(kondicionanai). Labku kvalitti var pankt ar divu vai trsstadiju vanas
procesu. Pirmaj stadij dus v atmosfr (vai kamers) ldz ldzsvara
mitrumam (20-30%), otraj stadij vanu turpina kamers ldz noteiktajam
tehnoloiskajam mitrumam, treaj stadij zmaterilus apmram vienu mnesi
kondicion (iztur) pie noteikta temperatras (20C) un gaisa relatv mitruma (60%)
rema;
- lmanai paredzto kokmaterilu iroanai ieteicams izmantot mehnisks
iroanas manas, kur zmaterila kvalittes novrtanai tiek izmantota sakarba
starp koksnes elastbas moduli un stiprbu liec. iroanas man zmaterilu
slaicgi noslogo pc ieprogrammtas shmas (etros punktos savstarpji pretjos
virzienos), automtiski izmra izlieces lielumus, apstrd datus un pieir stiprbas
klasi jeb iru, uzkrsojot atbilstoas krsas zmi. iroanas iekrtas ir drgas, td
daudzs rpncs tomr izmanto vizulo iroanu. Posmus ar vainm izgrie, dus
savieno ar lmtm zobotm uvm ldz vajadzgam garumam;
- lmjams virsmas frz 6-24 stundas pirms lmes uzklanas. Lmjam da
biezums jebkur 1 m gar elementa posm nedrkst atirties vairk par 0.1-0.2 mm
atbilstoi lmes spjai aizpildt tukumus;
- lmes maisjumu sagatavo, vadoties pc raotjfirmas instrukcijas, lmi uzklj
vienmrgi uz tras un gludas koksnes virsmas. Lmes maisjumam jbt pietiekoi
viskozam un t derguma laikam jbt lielkam (ieteicams 1.5..2 reizes) par laiku,
kas nepiecieams lmes uzklanai un paketes salikanai. Parast lmes patria
norma ir 350 g/m, miniml- 200 g/m;

97

- dus komplekt paket atbilstoi projekttajiem izmriem. Tangencili ztus dus

ieteicams komplektt paket t, lai novrstu uvju atrauanu du rukuma d nelielu
mitruma izmaiu ietekm (6.22. att.);
- sagatavoto du paketi vienmrgi
a
b
t/5- t/4
pres ar lmes tehniskajs prasbs
nordto spiedienu (0.6-1.0 N/mm).
Lmes konsolidcijas laik sevii
jrpjas,
lai
tiktu
nodrointi
d4
atbilstoais gaisa relatvais mitrums un
b
temperatra;
- lmts produkcijas kvalitti regulri
a
t a 25
prbauda laboratorij saska ar
atbilstoajiem
standartiem.
Dokumentciju glab vismaz 10 gadus;
- vismaz divas reizes gad atbildg
b
b
valsts institcija veic neatkargu
izejmaterilu un gatavs produkcijas
kontroli;
6.22. att. Du komplektana paket:
- jnodroina
lmto
elementu
a- ieteicam shma, ja platums b 22 cm,
aizsardzba pret nokriu mitrumu
b- platkiem rsgriezumiem - b > 22 cm
transportanas un montas laik.
Parasti elementus rpnc pilngi
sagatavo montai un ietin polietilna plv, ko nopl pc jumta ieseganas.
6.12.3. Savienojumi ar ielmtm stiegrm
Savienojumu ar ielmtm stiegrm ptjumu un ekspluatcijas pieredze uzkrta pdjos 2530 gados. 5. Eirokodeksa metodika aj jom balsts galvenokrt uz Skandinvijas un Vcijas
zintnieku ptjumu rezulttiem. Ielmts stiegras lieto dadiem mriem:
- lmt elementa rsgriezuma pastiprinanai, lai novrstu plaisu veidoanos,
piemram, lieces momenta izraisto stiepes spriegumu ietekm rsm iedrm
liekti lmt element vai rsspka ietekm piezt sijas gal (6.23. att.- a);
- stinga savienojuma izveidoanai, kas pretojas lieces momenta iedarbbai,
piemram, kolonnas balstmezgl (6.23. att.- b).
Savienojumu izgatavo, iepriek izurbt ligzd ielmjot profiltas stiegras vai skrves ar
diametru 12-24 mm. Savienojumu var izgatavot divjdi. Pc pirm pamiena stiegru
(skrvi) ievieto ligzd, kur injic lmes maisjumu (ligzdas diametrs ir par 1 mm lielks nek
stiegrai).
Pielietojot otro pamienu, skrvi ieskrv ligzd, kuras diametrs mazks nek skrvei (par
vtnes augstumu), un lmi iepilda un atlikumu izspie pa specili izurbtiem caurumiem.
Savienojumiem ar ielmtm stiegrm lieto fenolrezorcna, divkomponenu poliuretna vai
epoksda lmi. ie savienojumi ir jtgi attiecb uz mitruma izmaim, td 3. klases
ekspluatcijas apstkos tos nav ieteicams lietot.

98

6.23. att. Savienojumi ar ielmtm stiegrm: a- ielmts stiegras plaisu novranai,

b- stings kolonnas balstmezgls

6.12.4. Aksili slogotas ielmts stiegras
Aksili slogoto ielmto stiegru savienojumiem sevia vrba jpiegrie izgatavoanas
pamiena un lmes izvlei. Piemram, nerekomend fenolrezorcna lmi injekcijas metodei,
jo ptjumos novrots, ka, lmei cietjot, attsts mikroplaisas. Ar divkomponenu poliuretna
lmi nerekomend injekcijas metodei, sevii ekspluatcijai zem pastvgm slodzm.
Sevii svargi aizsargt ielmts stiegras pret koroziju, jo rsa sagrauj saisti starp lmi un
metlu. Epoksda lme vienlaicgi aizsarg metlu ar pret koroziju. Ja lme nepilda metla
aizsardzbas funkciju, tad stiegru virsmu iepriek apstrd cinkojot vai ar citu efektvu
aizsargkljumu.
Eirokod 5 ietvertie savienojumu ar aksili slogotm ielmtm stiegrm aprina un
konstruanas nosacjumi balsts uz Volkersena, Gerolda un Riberholta eksperimentlo un
teortisko ptjumu rezulttiem (Timber Engineering, 1995). Balstoties uz iem ptjumiem,
tika izdarti galvenie secinjumi par aksili slogotu ielmto stiegru slaicgo pretestbu:
- stiegras pretestba stiep un spied ir vienda;
- bdes deformciju mrjumi apliecinja, ka cirpes spriegumu sadaljuma
likumsakarbas pa ielmt posma garumu g atbilst 1953. gad izvirztajai
Volkersena
teorijai.
Spriegumu
F
F
nevienmrgo sadaljumu (6.24. att.) sevii
ietekm koksnes un trauda atirgie
stinguma
raksturlielumi.
Savienojuma
g
nestspja ir atkarga no salmto materilu
pabm, ielmts daas garuma un saistes
max
stiprbas starp stiegru (skrvi) un koksni;
vid
- ielmts
stiegras
pretestba
aksil
slogojum zinm mr ir atkarga no
koksnes blvuma;
- ielmto stiegru pretestba rsm iedru
6.24. att. Tangencilspriegumu
garenvirzienam ir lielka nek iedru
virzien.
sadaljums ielmtaj posm g

99

Aksili slogotas ielmts stiegras nestspju nosaka pc Riberholta formulm, kas iegtas
eksperimentlu ptjumu datu analzes rezultt. Ielmts stiegras nestspjas
raksturlielumu (stiegras pretestbas spku izrauanai- iespieanai) atkarb no ielmt
posma garuma g aprina pc formulm:

Fax ,Rk f ws k d g ;

- g 200 mm;
(6.86)

Fax , Rk f w k d g ,
- g < 200 mm;
(6.86a)
kur fw,s, fw, - uves stiprbas parametri. Savienojumiem ar fenolrezorcna un epoksda lmm
(sevii trauslas uves) pieem fw,s = 0.52 N/mm1.5 un fw, = 0.037. Savienojumiem ar
divkomponenu poliuretna lmm f w,s = 0.65 N/mm1.5 un fw, = 0.046;
k - koksnes blvuma raksturvrtba;
d - maksimlais lielums no stiegras (skrves) un cauruma diametriem, mm.
Fax,Rk ielmts stiegras aksils nestspjas raksturvrtba.
Ielmts stiegras aksils nestspjas aprina vrtbu (Fax,Rd) nosaka, emot vr
modifikcijas faktoru (kmod), kas ievrt ekspluatcijas apstku un slodzes ilguma ietekmi, k
ar drouma faktoru (M ):
Fax,Rd = Fax,Rk kmod /M.
(6.87)
Uz izrauanu strdjoiem savienojumiem jem vr, ka jnodroina pietiekama koksnes
efektv rsgriezuma stiprba stiep starpstiegru zon.
Savienojumiem, kas uzem spiedes spkus, jnodroina stiegru noturba odz.
Konstruktvi attlumu starp aksili slogotm stiegrm var pieemt 2.5d, skk izvietoanas
nosacjumus skatt 6.25. attl.
a

a2 a1

a1

a1 a2
a2
a1
a2

a1 a4
a5
a1
a5

Attlumu
minimlie
lielumi:
a1 = 2d
a2 = 1.5d
a4 = 2d
a5 = 2.5d

6.25. att. Aksili slogotu ielmto stiegru izvietoanas nosacjumi: a- stiegras ielmtas

iedru virzien, b- ielmto stiegru asis ir perpendikulras iedru virzienam

100

6.12.5. Bd slogotas ielmts stiegras

Bd slogotu ielmto stiegru nestspja galvenokrt ir atkarga no koksnes pretestbas lokl
spied ligzdas sienias virsm. Ja ielmts stiegras (skrves) ass ir perpendikulra iedru
virzienam, tad skrves nestspju aprina tpat k bd slogotos tapveida savienojumos.
Lmts uves efektu ievrt, koksnes lokls spiedes pretestbas vrtbu pareizinot ar
koeficientu 1.2.
Ja ielmts stiegras (skrves) ass ir paralla iedru virzienam, tad reaktv bdes spka
raksturvrtbu, ar kuru var izldzsvarot iedarbes faktoru, kas pielikts attlum e no koksnes
virsmas, aprina pc formulas:

kur

2 M y , Rk
e d fh ,
FRk e 2
(6.88)

d fh

My,Rk - lieces momenta raksturg vrtba, Nmm, pie trauda tecanas robeas (skatt
punktu 6.1.4),
d - maksimlais lielums no stiegras (skrves) un cauruma diametriem,
fh,k - koksnes pretestbas raksturvrtba lokl spied ligzdas sieni, ko aprina pc
formulas:
fh,k = (0.0023 + 0.75d-1.5) k,
(6.88)
3
kur
k - koksnes blvuma raksturvrtba, kg/m ,
d stiegras diametrs, mm.

Ar bdes spkiem slogot savienojum ielmts stiegras (skrves) izvieto atbilstoi

konstruktviem nosacjumiem (6.26. att.).
a2 a1

a1 a3
a2

min 10d

a1
a2

Attlumu
minimlie
lielumi:
a1 = 2d
a2 = 2d
a3 = 4d

6.26. att. Ar bdes spkiem slogotu ielmto stiegru izvietoanas nosacjumi

101

7. Saliktas sijas ar lokanm saitm

7.1. Salikto siju veidi un darbbas raksturojums
Ja zmaterilu maksimlais rsgriezuma augstums nav pietiekos dotajiem sijas slogojuma
nosacjumiem un lmts sijas nav pieejamas, tad nelielu laidumu (6...10 m) prseganai var
lietot saliktas sijas, kuru atsevis daas sasaisttas sav starp ar mehniskajiem
savienotjldzekiem- naglm, skrvm, apam vai plakanm tapm, konektoriem,
pretbdiem (7.1. att.- a). Strdjot zem slodzes, savienotjldzeki deformjas, un sijas
atsevis daas nobds viena attiecb pret otru, k rezultt saliktm sijm izliece un
normlspriegumu vrtbas ir lielkas nek analogm lmtm sijm. Tdjdi, pietiekoas
nestspjas nodroinanai saliktai sijai ir nepiecieams lielks rsgriezuma augstums un
nereti- ar platums. Minto konstruktvo patnbu d sijas ar mehniskajiem
savienotjldzekiem sauc par saliktm sijm ar elastgm (lokanm, pakvgm, padevgm)
saitm. Salikts sijas ar lokanm saitm projekt un konstru k brvi balsttas darbbai
norml liec, izvloties taisnstra, T-veida, dubult-T vai krbveida rsgriezumu (7.2. att.).
Attlumu s starp savienotjldzekiem pieem viendu vai maingu atbilstoi rsspka
izmaias likumsakarbai pa sijas laidumu, emot vr, ka maksimlais attlums nedrkst bt
lielks par etrkru minimlo attlumu (smax 4smin).

smin

smax

L/2

L/2

M1

E1, J1

M2
u1(x)

M1(x)

u2(x)

E2, J2

M2(x)

E1, J1 M2

E2, J2
7.1. att. Saliktas sijas: a- konstruktvie risinjumi, b- aprina shma; prvietojumu shmas:

c- stinga (lmta) sija, d- salikta sija ar elastgm saitm, e- atsevias sijas bez saitm

102

b1

b3

S1
K1
F1

b2

S1
K1
F1

b2

a2
a1

m,1

max

h2/2

A2, J2, E2

m,3 3

h2

h2/2

h1

A1, J1, E1

h3/2

S3
K3
F3

h1/2

0.5b

0.5b1

m,2

h3

A3, J3, E3

a3

b2

m,1

a2
a1

h2/2 h2/2

A2, J2, E2

1
max

h1

A1, J1, E1

m,3 3

h1/2

S3
K3
F3

h2

0.5b1

h3

A3, J3, E3

m,2

b2

a3

A2, J2, E2

a2
a1

b2/2

max

h2

h2/2 h2/2

b2/2

h1

A1, J1, E1

m,1

b2

m,2

7.2. att. Spiesti koka elementi: a- slogojums iedru virzien , b- slogojums le pret

iedru virzienu, c- slogojums virsmas spied rsm iedrm atsevios posmos

103

T k saiu padevguma d sijas atsevis daas nobds viena attiecb pret otru, tad
plakano lumu hipotze saliktai sijai kopum nav spk, bet atsevio dau darbbas
analzei var izmantot klasisks lieces teorijas sakarbas. Salikto siju analz ir izmantoti di
piemumi:
- katra atsevi sijas daa darbojas atbilstoi trs lieces teorijai (neemot vr
tngencilspriegumu ietekmi),
- savienotjldzeku reaktvie spki ir vienmrgi sadalti pa sijas garumu,
- sijas dau rsgriezumi raksturojas ar konstantu stingumu.
Norml sijas darbb var pieemt, ka augjs un apakjs daas vertiklo prvietojumu
lielumi (7.1. att.- d) ir viendi u1(x)=u2(x), un viendi ir to otrs krtas atvasinjumi, bet
reaktvie momenti M1(x) un M2(x) ir atirgi, ja rsgriezumu stingumi (E1J1 un E2J2) nav
viendi. Atsevim salikts sijas dam var uzrakstt sijas liekts ass
diferencilviendojumus:

M 1 ( x ) E1 J 1u1( x )

M 2 ( x ) E 2 J 2 u 2 ( x ) ,

(7.1) un

no kurienes iegstam, ka M 1 ( x ) M 2 ( x) E1 J1 E2 J 2 .

(7.1a)
(7.2)

Sijas atsevio dau nobdei pretojas saiu reakcijas (Q=K), kas savukrt izraisa pretji
darbojoos aksilspkus N (7.1. att.- d), kas pakpeniski summjas un sasniedz maksimlo
vrtbu sijas vid. Uz sprieduma pamata uzraksta ldzsvara viendojumu:
M= M1 + M2 + Nr.
(7.3)
Nkamajos teortisko un eksperimentlo ptjumu etapos ir iegti viendojumi salikto siju
stiprbas un deformciju apriniem, balstoties uz daudzu zintnieku, tai skait Mlera,
Heimeofa, Kneidla, Riberholta, Larsena, Kreicingera, Kekotti un citu darbiem (Timber
Engineering, 1995; Timber engineering, 2003). 5. Eirokodeks piedvt salikto siju aprina
metode balsts uz minto ptjumu rezulttiem.

7.2. Salikto siju aprina metode

Nestspjas robestvokos norml liec strdjoas saliktas sijas ar lokanm saitm aprina,
balstoties uz stiprbas un saiu nestspjas nosacjumiem: jebkur projekt ievrtjam
aprina situcij neizdevgkaj slodu kombincij lieces normlspriegumu un
tangencilspriegumu aprina vrtbas neizdevgkajos lumos nedrkst prsniegt
atbilstoo koksnes materila aprina pretestbu, k ar savienotjldzeku nestspjai
jbt pietiekoai, lai sijas atsevio dau savstarpj nobde uv(s) paliktu normas
robes.
Viens no svargkajiem salikts sijas nestspjas raksturlielumiem ir ts rsgriezuma (7.2.
att.) efektvais stingums (EJ)ef, ko aprina pc formulas:

EJ ef
kur

Ei J i i Ei Ai ai2 ,
i 1

(7.4)

Ei - atbilstos sijas daas materila elastbas modua vidj vrtba (E0,mean);

Ai - rsgriezuma i-ts daas laukums;
Ji - rsgriezuma i-ts daas laukuma inerces moments pret t simetrijas asi, kas
paralla neitrlai asij (taisnstra laukumam: Ji = bihi3/12);
i - rsgriezuma stinguma parametri, ko nosaka sekojoi:

104

1
1 2 E1 A1 s1 K u L2

(7.5)

2 = 1;
3
kur

1
2

1 E3 A3 s3 K u L2

(7.5a)

s1, s3- attlums starp savienotjldzekiem attiecgi pirmaj un treaj element,

Ku - savienotjldzeka elastgs nobdes modulis (N/mm) attiecgaj salikts sijas
uv, ko nestspjas robestvoku aprinos pieem viendu ar 2/3 no vrtbas
Kser (Ku = 2Kser/3),
kur Kser - savienotjldzeka elastgs nobdes modulis vien cirpes plakn,
ko nosaka atkarb no savienotjldzeka veida;

a2 - attlums no sienias simetrijas ass ldz salikt rsgriezuma neitrlai asij, ko

apskatmajiem lumiem nosaka pc formulas:
E A h h 3 E3 A3 h2 h3
a2 1 1 1 1 2
;
(7.6)
3
2 i Ei Ai
i 1

T-veida un taisnstra lumiem h3 = 0 (7.3. att.- b).

Normlspriegumu stiprbu sijas stieptaj un spiestaj mal prbauda saka ar
nosacjumiem:

kur

t ,i f t ,d ,i m ,i f m ,d ,i 1 ,

c ,i f c , d ,i m,i f m, d ,i 1 ,

(7.7)
(7.7a)

fc,d,i, ft,d,i, fm,d,i - i-ts daas koksnes materila aprina pretestba attiecgi spied, stiep,
liec;

t,i, c,i - normlspriegumu vidjs vrtbas attiecgi luma stiepts un spiests puses
atseviajs das, ko aprina pc formulas:
t,i(c,i) i Ei ai M d EJ ef ,
(7.8)
m,i - lieces normlspriegumu maksiml vrtba sijas atsevio elementu lumu
mals, ko aprina pc formulas:
m,i Ei hi M d 2 EJ ef .
(7.9)

Salikts sijas sienias stiprbu skald prbauda neitrls ass zon saska ar nosacjumu:
2,max fv,d,
(7.10)
kur
2,max tangencilspriegumu maksiml vrtba, ko aprina pc formulas:
Vd ( ES )ef
2 ,max
,
(7.11)
b2 EJ ef
kur

Vd - rsspka aprina vrtba (parasti vienda ar balsta vertiklo reakciju);

(ES)ef - luma nobdms daas (vien pus neitrlai asij) statiskais moments
pret neitrlo asi ((ES)ef = 1E1A1a1+ 2E2A2a2).

Salikts sijas uvs jizvieto pietiekos daudzums savienotjldzeku, kuru elastgs

deformcijas bdes spku iedarbb neprsniedz pieaujamos lielumus. Lai ekonomtu
materilu, posmos (pie balstiem), kur darbojas lielki rsspki, savienotjldzekus izvieto
105

biek, bet prj sijas da (laiduma vidusda) - ar lielku soli. Savienotjldzeku nestspju
vien nobdes plakn (uv) prbauda pc nosacjuma:

Fv, Rd
sj
kur

Vd , j ( ES ) ef , j

EJ ef

(7.12)

Vd,j - rsspka aprina (maksiml) vrtba uves posm, kur savienotjldzeki

izvietoti viendos attlumos sj;
Fv,Rd - savienotjldzeka nestspja atbilstoaj nobdes plakn;
(ES)ef,j - luma nobdms daas (vien pus uvei) statisk momenta efektv vrtba
pret neitrlo asi ((ES)ef,j = 1E1A1a1).

Saliktm sijm, kam stingums pret luma galvenajm asm atiras vairkas reizes,
jprbauda noturba darba plakn saska ar nosacjumu, kritisk sprieguma noteikan
emot vr salikt rsgriezuma raksturlielumus un darbbas patnbas.
Salikts sijas prbaudes servisa robestvokos izpilda, emot vr rsgriezuma stinguma
efektvo vrtbu (EJ)ef.

106

8. Saliktas koka kolonnas

Saliktas kolonnas jeb saliktus status veido no vairkm viendu izmru brusm vai bieziem
diem, kas salmti sav starp vai savienoti ar mehniskajiem savienotjldzekiem.
Lmanai izmanto mitrumizturgu sinttisko sveu lmi un iegst stinga rsgriezuma
elementu. Atsevio kolonnas elementu (zaru) savienoanai izmantojot mehniskos
savienotjldzekus (skrves, tapas, konektorus, pretbdus), iegst saliktu elementu ar
lokanm (elastgm) saitm, kam darbb zem slodzes raksturga zaru savstarpj nobde
savienotjldzeku elastgo deformciju rezultt. Pc konstruktv izveidojuma izir pakeu
tipa saliktas kolonnas (8.1 att.- a) un saliktas kolonnas ar sniskm uzlikm (8.1 att.- b).

FEd

FEd

FEd

2/a 1.5

FEd

2/a 2

a 3h
h

Ai

Ai

y
z

Ai

y
b

a 6h

Ai

z
y

8.1. att. Saliktas koka divzaru un trsszaru kolonnas: a- pakeu tipa kolonnas,

b- saliktas koka kolonnas ar snu uzlikm

Saliktu koka kolonnu konstruan jievro sekojoi nosacjumi:
- rsgriezumu veido simetrisku un sastvou no 2, 3 vai 4 viendu izmru elementiem un
vlams ar- no viendas kvalittes materila;
- salikt kolonna sastv no vismaz trim posmiem, t.i., 1, max= /3;
- pakeu tipa kolonnai attlumu starp zariem pieem ne lielku par trskru zara biezumu
h; bet kolonnai ar uzlikm- ne lielku par 6h;
- starplikas garumu pieem t, lai apmierintu nosacjumu 2/a 1.5;

107

uzliku garumu pieem t, lai apmierintu nosacjumu 2/a 2;

katr nobdes plakn jbt vismaz 4 naglm vai 2 skrvm ar pretbdiem;
kolonnu slogo ar kocentrtu aksilu spku, kura aprina vrtba apzmta ar FEd.

Salikts kolonnas noturbas aprinu odz pret asi z-z veic saska ar punktu 4.3.2, emot
vr ka visa luma inerces momentu pret asi z-z iegst, summjot atsevio zaru inerces
momentu vrtbas (viendu elementu gadjum- Jz= n Jz,i, kur n- zaru skaits).
Salikt elementa slaidumu (lokanumu) pret asi y-y raksturo ar t efektvo vrtbu ef,y, ko
nosaka pc formulas:

n
ef,y 2y 12 ,
2
kur

(8.1)

n- kolonnas atsevio elementu (zaru) skaits,

- saiu lokanuma faktors, kas atkargs no savienotjldzeku veida un slodzes darbbas
ilguma (17.1. tab.),
y- analogas stinga rsgriezuma kolonnas slaidums pret asi y-y, ko nosaka pc
formulas:
(8.2)
y ef , y itot , y ef , y J tot , y Atot ,
kur

ef,y- kolonnas elementa efektvais garums, ko nosaka saska ar punkta 4.3.2. un

V pielikuma nordjumiem;
Atot - kolonnas zaru kopjais rsgriezuma laukums;
Jtot,y - analoga stinga rsgriezuma inerces moments pret asi y-y, ko aprina
pc formulm:
Jtot,y = b((2h+a)3 - a3)/12

- divzaru kolonnai

(8.3)

Jtot,y = b((3h+2a)3 - (h+2a)3 + h3)/12 (8.3a)

1- kolonnas atsevi zara slaidums, ko nosaka pc formulas (17.4) un pieem ne
mazku par 30;
1 1 J1 / A 1 12 h ,
(8.4)
- trsszaru kolonnai

kur

1- kolonnas zara aprina garums.

odzes faktora kc,y vrtbu nosaka, atbilstoi aprintajam salikts kolonnas efektv
slaiduma ef,y lielumam.
Salikts kolonnas noturbu odz spka FEd iedarbb prbauda saska ar nosacjumu:

ef , c,0, d
kur

FEd
f c , 0, d ,
k c, y Atot

(8.5)

ef,c,0,d - spiedes normlspriegumu efektv vrtba elementa lum, ievrtjot odzi;

fc,0,d,i - zaru materila aprina pretestba spied (spka FEd darbbas virzien, kas
sakrt ar iedru garenvirzienu).

108

Strdjot odz spiedes spka FEd iedarbb atseviiem kolonnas elementiem piemt
tendence nobdties vienam attiecb pret otru. o pardbu izraisa nosactais rsspks Vd,
kura aprina vrtbu nosaka sekojoi:
FEd 120 k c , y ,
ja ef , y 30;

Vd FEd 3600 k c , y , ja 30 ef , y 60

,
(8.6)
ja ef , y 60;
FEd 60 k c , y ,
Aprin pieem, ka rsspks viendi sadals uz kolonnas atseviiem zariem, bet bdes
spka sadaljuma nosacjumus uvm divu, trs un etrzaru kolonnm skatt 8.2. attl. Lmt
kolonn bdes spku (Td) iedarbb uves strd cirp, bet salikt kolonn ar lokanm saitm
savienotjldzeki deformjas, k rezultt notiek zaru savstarpj nobde uvs jeb nobdes
plakns. Lai mintie prvietojumi paliktu normas robes, saliktm kolonnm ar mehniskiem
savienotjldzekiem jprbauda saiu nestspjas nosacjums:

Td Fv,Rd,

(8.7)

kur Fv,Rd - savienotjldzeka aprina nestspja nobdes plakn, ko nosaka saska ar 6.

nodaas nordjumiem attiecgi tapveida vai pretbdu savienojumiem.

0.3Td
Td=Vd1/a1

5a1/6

1/2

2a1/3

0.4Td

0.3Td

4 x Vd/4

0.5Td

0.5Td

3 x Vd/3

Td

1/2

2 x Vd/2

nobdes
plaknes
a1

a1 a1

a1 a1 a1

8.2. att. Bdes spka noteikana saliktas kolonnas uvs.

Lielkas nestspjas ieganai vai konstruktvu apsvrumu d pielieto reotas kolonnas (8.3.
att.), kas pieskaitmas pie kopu tipa konstrukcijm. Reotu kolonnu veido no divm joslm,
kas sav starp savienotas ar ea stieu (atgu) paldzbu. Pielieto lmtus vai naglotus
savienojumus. Reotu kolonnu konstruan jem vr sekojoi nosacjumi:
- kolonnas rsgriezumu veido simetrisku attiecb pret t galvenajm asm y-y un z-z,
-

katr kolonnas josl jbt vismaz trim posmiem (1- maksimlais posma garums),
katr mezgl katr nobdes plakn rea dlim jbt piestiprintam vismaz ar 4 naglm,
kolonnas abiem galiem jbt nostiprintiem darba plakn,

katrs kolonnas atseviais joslas elements posm 1 jprbauda odz, bet jebkur
gadjum t maksimlais slaidums nedrkst prsniegt 60.

109

b
FEd

FEd

FEd

FEd

y
z

h1

h1

8.3. att. Reotas koka kolonnas: a- N- tipa reojums, b- V-tipa reojums

Reots kolonnas noturbas aprinu odz pret asi z-z (jeb y ass virzien) veic saska ar
punktu 4.3.2, emot vr ka luma kopjo inerces momentu pret asi z-z iegst, summjot
atsevio joslu inerces momentu vrtbas (Jz = 2Jz,1).
Reoto kolonnu pret asi y-y apskata k saliktu elementu, kam absolto slaidumu (lokanumu)
raksturo ar t efektvo vrtbu ef,y, ko nosaka k maksimlo no divm vrtbm:
tot , y (1 )
ef, y max
,
(8.8)
1.05 tot , y
kur tot,y - analogas stinga rsgriezuma kolonnas slaidums pret asi y-y, ko apskatmajam
rsgriezumam pc algebriskiem prveidojumiem var reduct uz formulu:

tot, y ef , y

J tot , y Atot 2 ef , y

h12 3 h 2 ;

110

(8.9)

 - parametrs, kas ievrt joslu stingumu dada tipa reotiem statiem atkarb no
savienojumu veida un ko nosaka pc formulm:
e Af h 2
;
Jf

lmtm V-tipa reotm kolonnm:

lmtm N-tipa reotm kolonnm:

e2 Af h 2

;
Jf

naglotm V-tipa reotm kolonnm:

25

naglotm N-tipa reotm kolonnm:

50

kur

h E0, mean A f
n K u sin 2
2

h E 0, mean A f
2 n K u sin 2

(8.10)
(8.10a)
;

(8.10b)

(8.10c)

n - naglu skaits uz vienu atgzni,

Ku - naglas elastgs bdes modulis, ko nestspjas robestvoku aprinos
pieem viendu ar 2/3 no vrtbas Kser (Ku = 2Kser/3), kur Kser - naglas
elastgs bdes modulis vien nobdes plakn (skatt paragrfu 6.3);
- aurais leis starp atgzni un joslu;
Af - joslas rsgriezuma laukums.

Reots kolonnas noturbu odz prbauda saska ar nosacjumu (8.5), izmantojot pc

formulas (8.8) aprinto slaiduma ef,y vrtbu, bet saiu nestspju prbauda saska ar
nosacjumiem 8.6. un 8.7.

111

9. Koka karkasu telpisks noturbas nodroinana

Visas bvkonstrukcijas ir pakautas ne tikai vertiklm, bet ar horizontlm (sniskm)
iedarbm. Msu eogrfiskaj reion, ts galvenokrt ir vja iedarbes, retos gadjumosnelielas seismisks iedarbes. ka jizprojekt un juzbv t, lai nodrointu ts normlu
funkcionanu ne vien vertiklo, bet ar ekstremlu snisku iedarbju gadjum. ai nolk
kas konstrukcij jizveido sav starp droi savienotu, eometriski nemaingu sienu un
prseguma konstruktvo elementu sistma, kas spj pretoties gan horizontlm, gan
vertiklm iedarbm.

9.1. Koka karkasa ku stinguma diafragmas

Izir prsegumu plakn izvietotos stinguma elementus jeb diafragmas un vertikls
diafragmas sienu plakn. Prsegumu diafragmas uzem snisks iedarbes un prnes uz
vertiklajm diafragmm, kas savukrt prnes spkus uz pamatiem. Vienkras formas kas
slogojuma shma ar vja iedarbm pardta 9.1. attl. Snu siena uzem vja spiedienu un
prnes to ldzgs das uz prseguma diafragmu un pamatu. Prseguma diafragmu (1) ts
darbbas plakn var aplkot k siju ar laidumu L (9.1. att.), kuras rsgriezuma augstums
viends ar diafragmas platumu b un kura brvi balstta uz sienu diafragmm (3). Prseguma
lmen ts ir slogotas ar bdes spkiem, bet pamatu lmen- gan ar bdes, gan ar
normlspkiem. Koka karkasa ks diafragmu lomu izpilda prsegumu un sienu bvelementi,
kas veidoti, sastiprinot koksnes pltu materilus un koka ribas sav starp ar mehnisko
savienotjldzeku (naglu, kokskrvju) paldzbu. Tdjdi kas stingums liel mr ir atkargs
no savienojumu cieuma saglabans ilgstoos ekspluatcijas gados.
Diafragmu strukturls analzes metodes ir detli apraksttas specilaj literatr (Timber
engineering, 2003).

9.1. att. Sienu un prseguma diafragmu slogojuma shma: 1- horizontl diafragma, 2- snu
sienas, 3- gala sienas, 4- vja spiediena spks, 5- sces spks, 6- normlspki uz diafragmu,
7- bdes spki, 8- normlspki uz sienu elementiem

112

9.2. Prsegumu diafragmu vienkrota analze

Diafragmm, kas slogotas ar vienmrgi sadaltu slodzi (9.2. att.), var lietot aj paragrf
aprakstto vienkroto metodi pie nosacjuma, ka:
laiduma L lielums ir starp 2b un 6b, kur b ir diafragmas platums;
galgais robestvoklis vispirms iestjas savienotjldzekiem nevis pltnei;
pltu savienojumi ir konstruti saska ar LVS EN 1995-1-1 panta 10.8.1.
noteikumiem.
Ja loksnes ir izvietotas pamus, tad naglu attlumus gar neprtraukti savienotajm paneu
malm (9.2. att.) var palielint pusotras reizes (ldz maksimlajam attlumam 150 mm),
nepazeminot panea nestspju.
Ja netiek veikta pamatgka sienas nestspjas analze, tad vainagsijas aprina uz maksiml
diafragmas lieces momenta (Mmax= wcal L2/8) izraistajiem stiepes un spiedes spkiem (N), ko
aprina no spkpra ldzsvara nosacjuma: N= Mmax/b.
wcal
1

Mmax

2
3

N
1

9.2. att. Diafragmas slogojums un paneu izvietojums pamus (zigzagveid):

1- vainagsija, 2- neprtraukti savienots malas, 3- paneu izvietojuma varianti

9.3. Sienu diafragmas un to vienkrota analze

Sienu diafragmas jizprojekt t, lai ts sptu pretoties gan horizontlo, gan vertiklo
slodu iedarbbai. Siena ir atbilstoi jnostiprina pret apganos un nobdi. Sienu paneiem,
kam bv paredzta diafragmu loma, jnodroina stingums darba plakn ar atbilstou
apuvuma materilu, diagonlm saitm vai, pielietojot stingos savienojumus.
Sienas stingumu darba plakn jprbauda eksperimentli saska ar LVS EN 594:2001 vai
jveic aprini, izmantojot aprobtas analtisks metodes vai, pamatojoties uz konkrtam
konstruktvajam risinjumam atbilstou aprina shmu.
Sienas diafragmas projektan jem vr gan materila stiprbas un stinguma pabas, gan
eometriskais izpildjums. Jizvrt sienas diafragmu reaktv darbba uz slodzm, lai
nodrointu, ka konstrukcija saglabs atbilstbu servisa prasbm. Eirokod LVS EN 1995-1-1
ir piedvtas divas vienkrotas metodes (A un B) sienas diafragmas aprinam.

113

Metode A sienas diafragmas vienkrotai analzei.

eit aprakstto vienkroto metodi var pielietot sienu diafragmm, kuru maljie vertiklie
elementi apakjos stros ir tiei sastiprinti ar zemk esoo konstrukciju.
Aprina nestspju diafragmas plakn jeb formmaias aprina pretestbu Rv,d spka Fk
iedarbbai uz panea nosacti brvs konsoles daas augjo punktu, ja panelis ir nodroints
pret atrauanu no pamata (noliegts vertiklais prvietojums ar vertiklas pretja virziena
slodzes iedarbbu vai ar enkura saites reakciju), nosaka, lietojot sekojou vienkrotu sienas
darbbas analzi, kas sastv no viena vai vairk paneiem, kur katra panea apuvums ir
piestiprints koka karkasam no vienas puses, nodroinot, ka:
pa apuvuma pltnes perimetru izvietoto savienotjldzeku attlumi ir konstanti lielumi;
katras pltnes platums (bi) ir ne mazks par h/4.
No vairkiem paneiem veidotai sienai formmaias nestspjas aprina vrtbu nosaka k
summu:
Fv,Rd Fi,v,Rd,
(9.1)
kur Fi,v,Rd
panea formmaias pretestbas aprina vrtba, kas noteikta, izmantojot
LVS 1995-1-1 piedvts metodes vai citus ptjumu rezulttus.
Atsevi sienas panea (9.3. att.) formmaias nestspjas aprina vrtbu Fi,v,Rd nosacti var
noteikt pc formulas:
F f , Rd bi ci
(9.2)
Fi , v , Rd
s
kur Ff,Rd ir astsevi savienotjldzeka aprina nestspja pret snisku iedarbi;
bi ir sienas panea platums;
s ir savienotjldzeku attlums;
ja bi b0
1

,
ci bi
ja bi b0
b
0
kur b0
ir h/2,
un h

(9.3)
ir sienas augstums.
b

bi

Fi,v,Ed

Fi,v,Ed
Fi,c,Ed

Fi,t,Ed

9.3. att. Slogojuma shmas: a- sienas panelim, b- karkasam, c- apuvumam

114

Sienu panei, kuros ir logu vai durvju ailas, nav ieskaitmi sienas kopjs formmaias
nestspjas aprin.
Sienu paneiem ar apuvuma loksnm abs puss, aprin pielieto sekojous noteikumus:
ja abs puss ir viena un t paa tipa apuvums un savienotjldzeki, tad sienas kopjo
formmaias nestspjas aprina vrtbu nosaka k abu puu nestspju summu;
ja apuvumi abs puss ir atirgi, bet ir lietoti savienotjldzeki ar analogiem nobdes
moduiem, tad 75 % no vjks puses formmaias nestspjas pieem par faktisko vrtbu (ja
nav citu pamatotu apsvrumu). Citos gadjumos tikai 50% var pieemt par faktisko nestspju.
rjos spkus Fi,c,Ed un Fi,t,Ed nosaka sekojoi:
Fi , v , Ed h
,
Fi , c , Ed Fi , t , Ed
bi

(9.4)

kur h - sienas augstums.

ie spki var tikt prnesti gan uz blakus esoo paneu apuvumu, gan uz augstk vai zemk
izvietotajm konstrukcijm. Ja stiepes spki tiek prnesti uz zemk esoo konstrukciju, tad
panelis atbilstoi jnostiprina ar savienotjldzekiem. Sienu statiem jveic noturbas prbaude
saska ar paragrfu 4.3.2. Ja vertiklo elementu gali balsts uz sistmas horizontlajiem
elementiem, tad jprbauda horizontlo elementu stiprba lokl (virsmas) spied.
rjie spki, kas rodas sienu paneos, kuros ir logu vai durvju ailas, k ar auros paneos (9.4.
att.), var tikt prnesti gan uz augstk, gan zemk izvietotajm konstrukcijm.
Fv,Ed

Fv,Ed
bnet
bi

bi

bo

bi

bi

bmin

bi

9.4. att. Piemrs sienas konstrukcijai ar loga ailu un auru paneli: 1- normla platuma sienas
panelis, 2- sienas panelis ar loga ailu, 3- aurs sienas panelis
Apuvuma odzi plakn darbojoos bdes spku ietekm var neemt vr, nodroinot, ka
b net
100 ,
t
kur bnet - attlums starp statu malm.

115

10. Literatra
Becker (2006) Ingenieurholzbau nach DIN 1052: Einfhrung mit Beispielen/ Klausjrgen Becker,
Hans Joachim Bla. Berlin: Ernst & Sohn

Bla (1998), Kurzweil L. Nagelplattenverbindungen. Tragfhigkeit unter

Momentenbelastung.- Bauen mit Holz, Heft 7 und 9
Bla (2000), Ehlbeck J., Grlacher R. Zur Berechnung von Balkenschulen nach Eurocode 5.- Bauen
mit Holz, Heft 6 und 7.
Bulavs (2002). Bvmehnika. Ievadkurss. Statiski noteicamas sistmas/F.Bulavs, I.Radi.-R.:RTU.
Bulavs (2003). Bvmehnika: statiski nenoteicamas sistmas/ F.Bulavs, I.Radi.- Rga: RTU.
Dehn, (2003). Konstruktionswerkstoffe im Bauwesen/ Frank Dehn, Gert Knig, Gero Marzahn.
Berlin: Ernst & Sohn.- 625 lpp.
DIN 1052. Entwurf, Berechnung und Bemessung von Holzbauwerken. Teil 1-1. Allgemeine
Bemessungsregeln, Bemessungsregeln fr den Hochbau. Bauen mit Holz 11/2000
Gailis (1961), Sabulis P., Cielns O. Celtnieka rokasgrmata bvmehnik.- R.: LVI, 781 lpp.
Gggel (1999-2000) Bemessung im Holzbau. Karlsruhe: Bruderverlag, - CD
Gulvanessian (2002) Designers' guide to EN 1990. Eurocode: Basis of Structural Design/
H.Gulvanessian, J.-A. Calgaro, M. Holicky. London: Thomas Telford, 2002.- 192 p.
Holzbau-Taschenbuch (1991)/ hrsg. von Claus Scheer, Kurt Andresen. Bd.3, Bemessungsbeispiele
und DIN 1052. Berlin: Ernst, Verlag fuer Architektur u. techn. Wiss., 431 S.
Holzbau-Taschenbuch (1996)/ hrsg. von Robert von Halazs, Claus Scheer. Bd.1, Grundlagen,
Entwurf, Bemessung und Konstruktionen. Berlin: Ernst & Sohn, Verlag fuer Architektur u. techn.
Wiss., 1087 S.
Htte (2000) Die Grundlagen der Ingenieurwissenschaften /Hrsg.: Akademischer Verein Htte e.V.,
Berlin; hrsg. von Horst Czichos. Berlin [etc.]: Springer.
Johansen (1949) Theory of timber connections. IABSE Publication 9. 249-262.
Kokins (1984), J. Staprns. Koksnes hidrotermisk apstrde un konservana.- R.: Zvaigzne, 1984.222 lpp.
LBN 003-01. Bvklimatoloija. Latvijas bvnormatvs.
LVS 184:2000. Konstrukciju kokmaterili - iroana - Prasbas vizuli pc stiprbas irotiem
skujkoku zmateriliem - Drobas kritriji.
LVS CEN/TS 13810-2:2004. Koksnes pltnes - Peldos grdas - 2.daa: Testa metodes. CEN/TS
13810-2. Wood-based panels - Floating floors - Part 2: Test methods
LVS CEN/TS 14966:2005. Koksnes panei - Mazapjoma orientjoa da u mehnisko pabu
testana. CEN/TS 14966. Wood-based panels - Small scale indicative test methods for certain
mechanical properties
LVS EN 10088-2:2005. Nersjoie traudi - 2.daa: Piegdes tehniskie nosacjumi visprjiem
nolkiem paredztu korozijizturgu traudu plnloksnm, biezloksnm un sloksnm. EN 10088-2.
Stainless steels - Part 2: Technical delivery conditions for sheet/plate and strip of corrosion resisting
steels for general purposes
LVS EN 10230-1:2002. Trauda stieples naglas - 1.daa: Naglas visprgai lietoanai. EN 10230-1.
Steel wire nails - Part 1: Loose nails for general applications
LVS EN 10326:2004. Vienlaidus karsti prkltas konstrukciju trauda sloksnes un loksnes - Piegdes
tehniskie noteikumi. EN 10326. Continuously hot-dip coated strip and sheet of structural steels Technical delivery conditions
LVS EN 10327:2004. Vienlaidus karsti prkltas mazogleka trauda sloksnes un loksnes aukstai
tancanai - Piegdes tehniskie noteikumi. EN 10327. Continuously hot-dip coated strip and sheet of
low carbon steels for cold forming - Technical delivery conditions

116

LVS EN 1072:2002. Saplksnis - Celtniecbas saplka lieces pabas. EN 1072. Plywood Description of bending properties for structural plywood
LVS EN 1075:2001. Kokmaterilu bves - Prbaudes metodes - Savienojumi ar perfortiem metla
pltnes stiprinjumiem. EN 1075. Timber structures - Test methods - Joints made with punched metal
plate fasteners
LVS EN 1084:2002. Saplksnis - Formaldehda emisijas klau noteikana ar gzu analzes metodi. EN
1084. Plywood - Formaldehyde release classes determined by the gas analysis method
LVS EN 1194:2000. Koka konstrukcijas - Lmt koksne - Izturbas klases un raksturlielumu
noteikana. EN 1194. Timber structures - Glued laminated timber - Strength classes and
determination of characteristic values
LVS EN 120:1992. Koksnes pltnes - Formaldehda satura noteikana - Formaldehda satura
noteikana ar perforatora medodi. EN 120. Wood-based panels - Determination of formaldehyde
content - Extraction method called the perforator method
LVS EN 12369-1:2002. Koksnes pltnes - Raksturlielumi konstrukciju apriniem - 1.daa: OSB,
koka iedru un koka skaidu plksnes. EN 12369-1. Wood-based panels - Characteristic values for
structural design - Part 1: OSB, particleboards and fibreboards
LVS EN 12369-2:2004. Nosaukums: Koksnes pltnes - Raksturlielumi bvkonstrukciju projektanai
- 2.daa: Saplksnis. EN 12369-2. Wood-based panels - Characteristic values for structural design Part 2: Plywood
LVS EN 12512:2003 /A1:2006. Koka konstrukcijas - Prbaudes metodes - Cikliska prbaude
savienojumiem ar mehniskajiem stiprinjumiem. EN 12512. Timber structures - Test methods Cyclic testing of joints made with mechanical fasteners
LVS EN 12775:2002. Masvs koksnes pltnes - Klasifikcija un terminoloija. EN 12775. Solid
wood panels - Classification and terminology
LVS EN 12871:2002. Koksnes pltnes - Izpildjuma specifikcijas un prasbas nesoajm plksnm
lietoanai grdm, sienm un jumtiem. EN 12871. Wood-based panels - Performance specifications
and requirements for load bearing boards for use in floors, walls and roofs
LVS EN 1313-1:2000 +A1. Apaie un ztie kokmaterili - Pieaujams novirzes un ieteicamie
izmri - 1.daa: Skujkoku zmaterili. EN 1313-1. Round and sawn timber - Permitted deviations and
preferred sizes - Part 1: Softwood sawn timber
LVS EN 1315-2:2000. Izmru klasifikcija - 2.daa: Skujkoku apaie kokmaterili. EN 1315-2.
Dimensional classification - Part 2: Softwood round timber
LVS EN 13271:2002 /AC:2003. Kokmaterilu stiprintji - patnj nestspja un des modulis
savienotjiem. EN 13271. Timber fasteners - Characteristic load-carrying capacities and slip-moduli
for connector joints
LVS EN 1328:2001. Koksnes daiu pltnes ar cementa saistvielu - Sala izturbas noteikana. EN
1328. Cement bonded particleboards - Determination of frost resistance
LVS EN 13353:2003. Masvkoka pltnes Prasbas. EN 13353. Solid wood panels (SWP) Requirements
LVS EN 13446:2003. Koksnes pltnes - Stiprinjumu izvilkanas pretestbas noteikana. EN 13446.
Wood-based panels - Determination of withdrawal capacity of fasteners
LVS EN 1380:2001. Kokmaterilu bves - Prbaudes metodes - Naglu savienojumu slodzes izturba.
EN 1380. Timber structures - Test methods - Load bearing nailed joints
LVS EN 1381:2001. Kokmaterilu bves - Prbaudes metodes - Skavu savienojumu slodzes izturba.
EN 1381. Timber structures - Test methods - Load bearing stapled joints
LVS EN 13810-1:2003. Koksnes pltnes - Peldos grdas - 1.daa: Specifikcija un prasbas. EN
13810-1. Wood-based panels - Floating floors - Part 1: Performance specifications and requirements
LVS EN 1383:2001. Kokmaterilu bves -Prbaudes metodes - Caurvilkanas pretestba kokmaterilu
stiprinjumiem. EN 1383. Timber structures - Test methods - Pull through resistance of timber
fasteners

117

LVS EN 13986:2005. Celtniecb lietojams koksnes pltnes - pabas, atbilstbas novrtana un

marana. EN 13986. Wood-based panels for use in construction - Characteristics, evaluation of
conformity and marking
LVS EN 14080:2005. Koka konstrukcijas - Lmt koksne Prasbas. EN 14080:2005. Timber
structures - Glued laminated timber - Requirements
LVS EN 14081-1:2006. Koka konstrukcijas. Pc stiprbas iroti konstrukciju kokmaterili ar
taisnstra rsgriezumu. 1.daa: Visprgs prasbas. EN 14081-1. Timber structures - Strength
graded structural timber with rectangular cross section - Part 1: General requirements
LVS EN 14081-2:2006. Koka konstrukcijas. Pc stiprbas iroti konstrukciju kokmaterili ar
taisnstra rsgriezumu. 2.daa: Mainizt iroana. Papildprasbas tipa testanai. EN 140812:2006. Timber structures - Strength graded structural timber with rectangular cross section - Part 2:
Machine grading; additional requirements for initial type testing
LVS EN 14279:2005. Krtaini lmtie kokmaterili (LVL) - Defincijas, klasifikcija un
specifikcijas. EN 14279. Laminated Veneer Lumber (LVL) - Definitions, classification and
specifications
LVS EN 14358:2007. Koka bvkonstrukcijas. 5 procentu raksturvrtbu aprins un paraugkopas
pieemambas kritriji. EN 14358. Timber structures - Calculation of characteristic 5-percentile
values and acceptance criteria for a sample
LVS EN 14755:2006. Prestas kokskaidu pltnes. Specifikcijas. EN 14755. Extruded particleboards
- Specifications
LVS EN 1990:2006. Eirokodekss - Konstrukciju projektanas pamatprincipi. EN 1990. Eurocode Basis of structural design
LVS EN 1991-1-1:2006. 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijm. 1-1.daa: Visprgs iedarbes.
Blvums, pasvars, ku lietdergs slodzes. EN 1991-1-1. Eurocode 1: Actions on structures - Part 11: General actions - Densities, self-weight and imposed loads for buildings.
LVS EN 1991-1-3:2003. 1. Eirokodekss - Iedarbes uz konstrukcijm - 1-3.daa: Visprgs iedarbes Sniega radts slodzes. EN 1991-1-3. Eurocode 1 - Actions on structures - Part 1-3: General actions Snow loads
LVS EN 1991-1-4. 1. Eirokodekss - Iedarbes uz konstrukcijm - 1-4.daa: Visprgs iedarbes - Vja
iedarbes. EN 1991-1-4. Eurocode 1: Actions on structures - Part 1-4: General actions - Wind actions
LVS EN 1991-1-6:2005. 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijm - 1-6.daa: Visprgs iedarbes Iedarbes bvdarbu laik. EN 1991-1-6. Eurocode 1 - Actions on structures Part 1-6: General actions Actions during execution.
LVS EN 1995-1-1:2005. 5. Eirokodekss - Koka konstrukciju projektana - 1-1.daa: Visprgi Kopgie noteikumi un noteikumi bvm. EN 1995-1-1. Eurocode 5 - Design of timber structures - Part
1-1: General - Common rules and rules for buildings
LVS EN 26891:2001. Kokmaterilu bves - Savienojumi ar mehniskiem stiprinjumiem - Visprgie
principi stiprbas un deformcijas raksturlielumu noteikanai. EN 2689. Timber structures - Joints
made with mechanical fasteners - General principles for the determination of strength and
deformation characteristics
LVS EN 28970:2001. Kokmaterilu bves - Prbaude savienojumiem ar mehniskiem stiprinjumiem
- Prasbas koksnes blvumam. EN 28970. Timber structures - Testing of joints made with mechanical
fasteners - Requirements for wood density
LVS EN 300:2006. Orienttu kokskaidu pltnes (OSB). Defincijas, klasifikcija un specifikcijas.
EN 300. Oriented Strand Boards (OSB) - Definitions, classification and specifications
LVS EN 301:2001. Lme noslogotm koka konstrukcijm - Fenoplasts un aminoplasts - Klasifikcijas
un izpildjuma prasbas. EN 301. Adhesives phenolic and aminoplastic, for load bearing timber
structures - Classification and performance requirements
LVS EN 302-1:2004. Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 1.daa: Lmjumu
garenisks rsstiepes stiprbas noteikana. EN 302-1. Adhesives for load-bearing timber structures Test methods - Part 1: Determination of bond strength in longitudinal tensile shear strength.

118

LVS EN 302-2:2004. Nosaukums: Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 2.daa: Lmes
atsloans noturbas noteikana. EN 302-2. Adhesives for load-bearing timber structures - Test
methods - Part 2: Determination of resistance to delamination
LVS EN 302-3:2004 /A1:2006. Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 3. daa: Koksnes
iedru bojjumu, ko rada lmes skbes, cikliski mainoties temperatrai un mitrumam, ietekmes uz
transverslo stiepesstiprbu noteikana. EN 302-3. Adhesives for load-bearing timber structures - Test
methods - Part 3: Determination of the effect of acid damage to wood fibres by temperature and
humidity cycling on the transverse tensile strength
LVS EN 302-4:2004. Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 4. daa: K noteikt koksnes
rukuma ietekmi uz bdespretestbu. EN 302-4. Adhesives for load-bearing timber structures - Test
methods - Part 4: Determination of the effects of wood shrinkage on the shear strength
LVS EN 302-6:2004. Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 6. daa: Miniml
spiediena iedarbbas laika noteikana. EN 302-6. Adhesives for load-bearing timber structures - Test
methods - Part 6: Determination of the conventional pressing time.
LVS EN 302-7:2004. Lme nesom koka konstrukcijm - Testa metodes - 7. daa: Nosact
kalpoanas ilguma noteikana. EN 302-7. Adhesives for load-bearing timber structures - Test methods
- Part 7: Determination of the conventional working life
LVS EN 312:2003. Kokskaidu pltnes Specifikcijas. EN 312. Particleboards Specification
LVS EN 314-1:2005. Saplksnis - Lmjuma kvalitte - 1.daa: Testa metodes. EN 314-1. Plywood Bonding quality - Part 1: Test methods
LVS EN 314-2:2000. Saplksnis - Lmanas kvalitte - 2.daa: Prasbas. EN 314-2: Plywood Bonding quality - Part 2: Requirements
LVS EN 315:2000. Saplksnis - Izmru pielaides. EN 315. Plywood - Tolerances for dimensions
LVS EN 316:2000. Kokiedru plksnes - Defincija, klasifikcija un simboli. EN 316. Wood
fibreboards - Definition, classification and symbols
LVS EN 335-1:2006. Koksnes un ts izstrdjumu ilgizturba. Lietojumklau definana. 1.daa:
Visprgs defincijas. EN 335-1. Durability of wood and wood-based products - Definition of use
classes - Part 1: General
LVS EN 335-2:2006. Koksnes un ts izstrdjumu ilgizturba. Lietojumklau definana. 2.daa:
Definciju piemroana masvai koksnei. EN 335-2. Durability of wood and wood-based products Definition of use classes - Part 2: Application to solid wood
LVS EN 335-3:2000. Nosaukums: Koka un koka izstrdjumu izturba - Bioloisks iedarbbas riska
klau defincija - 3.daa: Koka skaidu plksnes. EN 335-3. Durability of wood and wood-based
products - Definition of hazard classes of biological attack - Part 3: Application to wood-based panels
LVS EN 336:2003. Kokmaterili bvniecbai - Izmri un pieaujams novirzes. EN 336:2003.
Structural timber - Sizes, permitted deviations
LVS EN 338:2003. Kokmaterili bvniecbai - Izturbas klases. EN 338. Structural timber - Strength
classes
LVS EN 350-2:2000. Koka un koksnes izstrdjumu izturba - Masvs koksnes dabg izturba 2.daa: Nordjumi par atseviu Eirop izplattu koku sugu dabgo noturbu un impregnanas
iespjm. EN 350-2. Durability of wood and wood-based products - Natural durability of solid wood Part 2: Guide to natural durability and treatability of selected wood species of importance in Europe.
LVS EN 351-1:2001. Koksnes un koksnes produktu izturba - Ar konservantiem apstrdta masv
koksne - 1.daa: Klasifikcija pc konservantu iespieans un saglabans spjm. EN 351-1.
Durability of wood and wood-based products - Preservative-treated solid wood - Part 1:
Classification of preservative penetration and retention
LVS EN 383:2000. Koka konstrukcijas - Testa metodes - Tapveida sastiprintju iegremdanas spka
un pamatu stiprbas noteikana. EN 383. Timber structures - Test methods - Determination of
embedding strength and foundation values for dowel type fasteners

119

LVS EN 384:2004. Konstrukciju kokmaterili - Mehnisko pabu raksturlielumu un blvuma

noteikana. EN 384. Structural timber - Determination of characteristic values of mechanical
properties and density
LVS EN 385:2002. Bvkoku savienojumi - Ekspluatcijas noteikumi un raoanas noteikumu
minimums. EN 385. Finger jointed structural timber - Performance requirements and minimum
production requirements
LVS EN 386:2001. Lmt koksne - Izpildjuma prasbas un minimls raoanas prasbas. EN 386.
Glued laminated timber - Performance requirements and minimum production requirements
LVS EN 387:2002. Lmt koksne - Lielie savienojumi - Ekspluatcijas noteikumi un ra oanas
noteikumu minimums. EN 387. Glued laminated timber - Large finger joints - Performance
requirements and minimum production requirements
LVS EN 390:2000. Lmt koksne - Izmri, pieaujams novirzes. EN 390:2000. Glued laminated
timber - Sizes - Permissible deviations
LVS EN 391:2002. Lmt koksne - Lmes kljuma atsloans tests. EN 391. Glued laminated
timber - Delamination test of glue lines
LVS EN 392:2000. Lmt koksne - Lmes kljuma bdes tests. EN 392. Glued laminated timber Shear test of glue lines
LVS EN 408:2003. Koka konstrukcijas - Konstrukciju kokmaterili un lmtie koka izstrdjumi Dau fiziklo un mehnisko pabu noteikana. EN 408. Timber structures - Structural timber and
glued laminated timber - Determination of some physical and mechanical properties
LVS EN 409:2000. Koka konstrukcijas - Testa metodes - Tapveida sastiprintju stiepes momenta
noteikana Naglas. EN 409. Timber structures - Test methods - Determination of the yield moment
of dowel type fasteners Nails
LVS EN 460:2001. Koksnes un koksnes produktu izturba- Masvs koksnes dabisk izturbaNordes izturbas prasbm koksnei, kuru izmanto dads riska klass. EN 460. Durability of wood
and wood-based products - Natural durability of solid wood - Guide to the durability requirements for
wood to be used in hazard classes
LVS EN 594:2001. Kokmaterilu bves - Prbaudes metodes - Sienas paneu koka rmja sagrauanas
spks un pretestba. EN 594:2001. Timber structures - Test methods - Racking strength and stiffness of
timber frame wall panels
LVS EN 622-1:2003. iedru pltnes - Specifikcijas - 1.daa: Visprgs prasbas. EN 622-1.
Fibreboards - Specifications - Part 1: General requirements
LVS EN 622-2:2004. Kokiedru pltnes - Specifikcijas - 2.daa: Prasbas cietajm pltnm. EN 6222. Fibreboards - Specifications - Part 2: Requirements for hardboards
LVS EN 622-3:2004. Kokiedru pltnes - Specifikcijas - 3.daa: Prasbas vidjas cietbas pltnm.
EN 622-3. Fibreboards - Specifications - Part 3: Requirements for medium boards
LVS EN 622-4:2001. Kokiedru pltnes - Specifikcijas - 4.daa: Prasbas mkstajm pltnm. EN
622-4. Fibreboards - Specifications - Part 4: Requirements for soft boards
LVS EN 622-5:2006. iedru pltnes. Specifikcijas. 5.daa: Prasbas saus proces iegtm pltnm
(MDF). EN 622-5. Fibreboards - Specifications - Part 5: Requirements for dry process boards (MDF)
LVS EN 633:2001. Koksnes daiu pltnes ar cementa saistvielu - Defincijas un klasifikcija. EN
633. Cement-bonded particleboards - Definition and classification.
LVS EN 634-1:2001. Koksnes daiu pltnes ar cementa saistvielu - Specifikcijas - 1.daa Visprgs
prasbas. EN 634-1. Cement-bonded particleboards - Specification - Part 1: General requirements
LVS EN 634-2:2001. Koksnes daiu pltnes ar cementa saistvielu - Specifikcijas - 2.daa: Prasbas
koksnes daiu pltnm ar OPC cementa saistvielu, kuras lieto sausos, mitros un rjos apstkos. EN
634-2 Cement-bonded particleboards - Specifications - Part 2: Requirements for OPC bonded
particleboards for use in dry, humid and exterior conditions
LVS EN 636:2003. Saplksnis Specifikcijas. EN 636. Plywood Specifications

120

LVS EN 912:2001 +AC. Kokmaterilu stiprintji - Kokmaterilu savienotju specifikcijas. EN 912.

Timber fasteners - Specifications for connectors for timber
LVS ENV 1099:2002. Saplksnis - Bioloisk ilgizturba - Nordjumi saplka novrtanai
lietoanai dads bstambas klass. ENV 1099. Plywood - Biological durability- Guidance for the
assessment of plywood for use in different hazard classes
LVS ENV 12169:2003. Zmaterilu partijas atbilstbas novrtanas kritriji. ENV 12169:2003.
Criteria for the assessment of conformity of a lot of sawn timber
LVS ENV 12872:2002. Koksnes pltnes - Nordjumi slodzi nesou pltu lietoan grdu, sienu un
jumta konstrukcijs. ENV 12872. Wood-based panels - Guidance on the use of load-bearing boards in
floors, walls and roofs
LVS ENV 1927-1:2001. Skujkoku apao kokmaterilu kvalitatv klasifikcija - 1.daa: Egle un
baltegle. ENV 1927-1. Qualitative classification of softwood round timber - Part 1: Spruces and firs
LVS ENV 1927-2:2001. Skujkoku apao kokmaterilu kvalitatv klasifikcija - 2.daa: Priede. ENV
1927-2. Qualitative classification of softwood round timber - Part 2: Pines
LVS ENV 1927-3:2001. Skujkoku apao kokmaterilu kvalitatv klasifikcija - 3.daa: Lapegle un
duglzija. ENV 1927-3. Qualitative classification of softwood round timber - Part 3: Larches and
douglas firs
LVS ENV 302-5:2003. Lme noslogotm koka konstrukcijm - Testa metodes - 5.daa: Montas
ilguma noteikana. ENV 302-5. Adhesives for load-bearing timber structures - Test methods - Part 5:
Determination of the conventional assembly time
LVS ISO 2631-2:2003. Cilvka pakauanas visa ermea vibrcijai novrtana - 2.daa: Ilgsto un
triecienu izsaukt vibrcija ks (1 ldz 80 Hz). ISO 2631-2:2003. Mechanical vibration and shock Evaluation of human exposure to whole-body vibratio - Part 2: Vibration in buildings (1 Hz to 80 Hz)
Mnck (2000) Holzbau: Bemessung und Konstruktion unter Beachtung von Eurocode 5: mit ber 100
Rechenbeispielen nach DIN 1052 un EC 5/ Willi Mnck, Wolfgang Rug. Berlin: Verlag Bauwesen.
Ozola (1999). Konektoru kopu projektana/ Palgldzeklis bvprojekttjiem.- Jelgava: LLU
Ozola (2006). Koka bvkonstrukciju elementi. Jelgava, LLU.
Ozola L. Koka konstrukciju projektana. I, II daa. (EUROCODE 1, EUROCODE 5).- Jelgava, LLU,
2001, 2002
Schulze H. Holzbau: Wnde, decken, Dcher; Konstruktion, Bauphysik, Holzschutz/- 2., durchges.
Aufl.- Stuttgart; Leipzig; Teubner, 1998.- S.408
The Civil Engineering Handbook. 2-nd Ed. Edited by W F Chen, J Y R Liew.- CRC PRESS, 2003
Timber Engineering (1995) Step 1. Basis of design, material properties, structural components and
joints. Netherlands: Centrum Hout.
Timber Engineering (1995) Step 2. Design- Details and Structural systems/ Edited by H.J.Bla,
P.Aune, B.S.Choo, R.Grlacher, D.R.Griffiths, B.O.Hilson, P.Racher, G.Steck.- Netherlands.
Timber engineering (2003)/ edited by Sven Thelandersson, Hans J. Larsen. Chichester etc.: John
Wiley and Son. 446 pp.
Wagenfhr (1989), C.Scheiber. Holzatlas.- Leipzig. S. 720.
(1972). ,
. -. 1/ . ...- .: -
.

121